Atzinums

Lūdzam precizēt 18.¹ panta pirmās daļas redakciju tā, lai no tās tieši neizriet, ka Uzņēmumu reģistrs kā iestāde, kas nodrošina minēto dokumentu publiskošanu, ir vienīgā iespējamā iestāde, kura varētu būt informācijas vākšanas struktūra.

Uzņēmumu, kas ir Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma subjekti un likuma “Par ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē iesaistītu komercsabiedrību paziņojumiem par maksājumiem pārvaldes iestādēm” subjekti, Valsts ieņēmumu dienestam iesniedzamie un Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra publiskotie dokumenti tiek nodoti Eiropas vienotajam piekļuves punktam, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra regulu (ES) Nr.2023/2859, ar ko izveido Eiropas vienoto piekļuves punktu, kurš nodrošina centralizētu piekļuvi publiski pieejamai informācijai saistībā ar finanšu pakalpojumiem, kapitāla tirgiem un ilgtspēju (turpmāk – Regula 2023/2859).

Lūdzam precizēt pārejas noteikumu 13. punktu, nosakot, kādā veidā šis lēmums tiktu pieņemts, proti, vai tiks izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, sagatavots Ministru kabineta rīkojums vai izmantots cits dokumenta veids lēmuma pieņemšanai.

-

Anotācijas 4.1. punktā ir norāde uz Uzņēmumu reģistru kā vienu no iestādēm, kas varētu būt informācijas vākšanas iestāde. Reģistrs norāda, ka priekšlikums par Uzņēmumu reģistru kā informācijas vākšanas struktūru nav atbalstāms. 

Anotācijas 4.3. punktā jau norādīts un skaidrots, ka Uzņēmumu reģistrs ilgtspējas ziņojumus un citus noteiktos pārskatu dokumentus saņem no VID nestrukturētā formā un neveic šo ziņojumu pārbaudi, klasifikāciju, sadalīšanu pa darbības jomām vai jebkādu citu apstrādi vai papildināšanu, kā arī neuzrauga pārskatu iesniegšanas noteikumu ievērošanu. Ņemot vērā, ka informācija ESAP jāiesniedz mašīnlasāmā formātā, t.sk., ilgtspējas ziņojumam jābūt noformētam saskaņā ar Inline XBRL (iXBRL) specifikāciju, izmantojot ESRS XBRL taksonomiju,  Uzņēmumu reģistram šobrīd nav iespēju nodrošināt saņemto ziņojumu atpazīšanu un nosūtīšanu šādā formātā. Attiecīgi, lai būtu iespējams šos dokumentus nodot ESAP strukturētā veidā, informācijai jābūt sākotnēji sagatavotai atbilstoši minētajām prasībām jau tās iestādes pusē, kas tiks noteikta par informācijas vākšanas struktūru (tā varētu būt iestāde, kurā sākotnēji iesniegti un apstrādāti dati). Minētā nodrošināšanai nešaubīgi būs nepieciešami būtiski papildu finanšu resursi un laiks. Iestādei, kas sākotnējie vāc informāciju datu sagatavošana nepieciešamajā formātā tieši no pirmavotiem ir daudzkārt finansiāli izdevīgāka, nekā atsevišķa bloka veidošana, kas balstās uz saņemto dokumentu atpazīšanu un XBLR formāta ģenerēšanu. 

Lūdzam iepriekš minēto aprakstu pārvietot 4.1. punktā, skaidrojot, ka iestāde, kura atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam nodrošina informācijas publisku pieejamību šobrīd, nebūtu atbilstoša arī nodošanai uz ESAP. Jo neskatoties uz to, ka Latvijā līdz šim uzdevumu, nodrošināt dažādu finanšu pārskatu publisku pieejamību, veicis UR, attiecībā uz šajā likumprojektā noteikto provizoriski mazskaitlīgo subjektu ilgtspējas ziņojumu un citu noteikto pārskatu dokumentu nodošanu ESAP tomēr būtu jāvērtē iespēja šo uzdevumu veikt citai institūcijai, iespējams, kura jau sniedz noteikta veida datus ESAP un/ vai kurai, iespējams, eksistē integrācija ar minēto sistēmu. Līdz ar to nebūtu saprātīgi, ka arī citai institūcijai paralēli būtu jāveido integrāciju ar ESAP dažu dokumentu nodošanai.

Vienlaikus Uzņēmumu reģistrs, ņemot vērā veiktos papildinājumus likumprojekta pārejas noteikumos attiecībā uz to, ka Ministru kabinets noteiks atbildīgo iestādi, var atbalstīt arī jebkādu norāžu izslēgšanu no likumprojekta anotācijas par to kura/-as iestādes varētu tikt noteiktas kā atbildīgās, lai izvairītos no diskusijas anotācijā par jautājumiem, kas vērtējami un lemjami Ministru kabinetam. 

-

Likumprojekta anotācijā ir šāda rindkopa: "Likumprojekts paredz papildināt pārejas noteikumus ar nosacījumu, ka Ministru kabinets līdz 2027.gada 1.oktobrim nosaka šā likuma 18.1 panta ceturtajā daļā minēto informācijas vākšanas struktūru. Tādējādi tiks izpildīta direktīvas 2013/34/ES 33.a panta 4.punkta prasība, kurā noteikts, ka dalībvalstis līdz 2028.gada 9.janvārim izraugās vismaz vienu informācijas vākšanas struktūru un par to paziņo EVTI."
Lūdzam precizēt anotācijā ietverto informāciju par pārejas noteikumu 13. punktu, nosakot, kādā veidā šis lēmums tiktu pieņemts, proti, vai tiks izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, sagatavots Ministru kabineta rīkojums vai izmantots cits dokumenta veids lēmuma pieņemšanai.
 

-

Likumprojekta anotācijas daļā, kas sākas ar rindkopu: "Grāmatvedības likuma 18.¹ panta ceturtajā daļā noteikts, ka informācijas vākšanas struktūru, kā tā definēta Regulas 2023/2859 2. panta 2. punktā, nosaka Ministru kabinets", iekļauti iespējamie risinājumi, izvēloties noteikt, kādu iestādi kā informācijas vākšanas struktūru. Ņemot vērā to, ka izvērtējums un lēmums par to, kura iestāde un kāpēc būtu jānosaka par informācijas vākšanas struktūru, ir jāveic Ministru kabinetam, kā tas norādīts 18.¹ panta ceturtajā daļā, lūdzam svītrot anotācijas 4.1., 4.2. apakšpunktus.
Ja tomēr iespējamie varianti un to izvērtējums netiek svītroti, lūdzam ņemt vērā šādus apstākļus:
1. Regulas 2023/2859 5. pantā ir noteikti informācijas vākšanas struktūras uzdevumi. Kā viens no minētajiem uzdevumiem ir iesniegtās informācijas automatizēta tehniskā validācija, lai pārbaudītu, vai informācija ir iesniegta pareizā formātā un tai ir pievienoti visi nepieciešamie metadati. Tieslietu ministrija atkārtoti norāda, ka Uzņēmumu reģistrs ilgtspējas ziņojumus un citus noteiktos pārskatu dokumentus saņem no Valsts ieņēmumu dienesta, nestrukturētā formā un neveic šo ziņojumu pārbaudi, klasifikāciju, sadalīšanu pa darbības jomām vai jebkādu citu apstrādi, kā arī neuzrauga pārskatu iesniegšanas noteikumu ievērošanu, līdz ar to Uzņēmumu reģistrs nevar izpildīt Regulas 2023/2859 5. pantā noteiktos informācijas vākšanas struktūras uzdevumus.
2. Lai gan teorētiski Uzņēmumu reģistrs varētu būt viens no variantiem iestādei, kuru noteikt kā informācijas vākšanas struktūru, jāņem vērā, ka pie esošajiem valsts budžeta līdzekļiem, šis risinājums faktiski ir neefektīvs, jo Latvijā ir dažādas datu vākšanas un izplatīšanas datubāzes, reģistri un platformas, piemēram, Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma (DAGR), kas šajā izvērtējumā un iespējamo variantu sarakstā nav iekļautas, bet varētu būt kā labāks un efektīvāks risinājums. Līdz ar to, lūdzam papildināt anotāciju ar norādi, ka Latvijā ir vairākas iestādes, kas izveidotas ar mērķi vākt un apstrādāt informāciju, un arī šo iestāžu izraudzīšana, kā informācijas vākšanas struktūra, tiks izvērtēta.
3. Norādām, ka saskaņā ar Regulas 2023/2859 2. panta 1. punktu "vienība" ir fiziska vai juridiska persona, kurai ir pienākums iesniegt informāciju informācijas vākšanas struktūrai vai tiesības iesniegt informāciju informācijas vākšanas struktūrai. Tā kā "vienībai" ir jāiesniedz informācija informācijas vākšanas struktūrai un Latvijā šīs fiziskās un juridiskās personas šo informāciju iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam, tad pēc šādas analoģijas Valsts ieņēmumu dienestam būtu jābūt informācijas vākšanas struktūrai, kura nodod informāciju ESAP. Līdz ar to, lūdzam papildināt anotācijas 4.2. apakšpunktu ar norādi, ka no Regulas 2023/2859 izriet prasība, ka vienībai informācija ir jāiesniedz informācijas vākšanas struktūrai, kas Latvijā ir Valsts ieņēmumu dienests, un tieši informācijas vākšanas struktūrai ir jābūt tai, kura nodod informāciju ESAP.

-

Likumprojekta anotācijā ir šāda rindkopa: "1. Grāmatvedības likums papildināts ar 18.¹ pantu, kura pirmajā daļā noteikts, ka uzņēmumu, kas ir Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma subjekti un likuma “Par ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē iesaistītu komercsabiedrību paziņojumiem par maksājumiem pārvaldes iestādēm” subjekti, publiskošanai nodotie dokumenti tiek nodoti Eiropas vienotajam piekļuves punktam, saskaņā ar regulu 2023/2859".
Lūdzam precizēt anotācijā iekļauto norādi uz 18.¹ panta pirmās daļas redakciju tā, lai no tās tieši neizriet, ka Uzņēmumu reģistrs kā iestāde, kas nodrošina minēto dokumentu publiskošanu, ir vienīgā iespējamā iestāde, kura varētu būt informācijas vākšanas struktūra.

1. Grāmatvedības likums papildināts ar 18.¹ pantu, kura pirmajā daļā noteikts, ka uzņēmumu, kas ir Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma subjekti un likuma “Par ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē iesaistītu komercsabiedrību paziņojumiem par maksājumiem pārvaldes iestādēm” subjekti, Valsts ieņēmumu dienestam iesniedzamie un Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra publiskotie dokumenti tiek nodoti Eiropas vienotajam piekļuves punktam, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra regulu (ES) Nr.2023/2859, ar ko izveido Eiropas vienoto piekļuves punktu, kurš nodrošina centralizētu piekļuvi publiski pieejamai informācijai saistībā ar finanšu pakalpojumiem, kapitāla tirgiem un ilgtspēju (turpmāk – Regula 2023/2859).

Lūdzam papildināt šo sadaļu ar norādi, ka sanāksmes laikā tika izteikti varianti arī par citu iestāžu noteikšanu kā informācijas vākšanas struktūru pamatojoties uz to, ka Latvijā ir vairākas tādas iestādes, kas izveidotas ar mērķi vākt un apstrādāt informāciju.

-

Lūdzam dzēst atsauci uz Uzņēmumu reģistru, jo pašlaik nav noteikta informācijas vākšanas struktūra, kura nodos attiecīgo informāciju ESAP. Gadījumā, ja par informācijas vākšanas struktūru noteiktu Valsts ieņēmumu dienestu vai citu iestādi, tad Uzņēmumu reģistrs projekta izpildē iesaistīts netiktu.

-

Aicinām anotācijā atsauces uz Eiropas Savienības tiesību aktiem noformēt atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 „Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 170.-172. punktam, atsaucē uz Eiropas Savienības tiesību aktu norādot šādu informāciju: institūcija (Komisija, Padome, Eiropas Parlaments), kas izdevusi attiecīgo tiesību aktu; tiesību akta pieņemšanas datums; veids (regula, direktīva, lēmums); numurs un nosaukums atbilstoši tiesību akta nosaukumam latviešu valodā EUR-Lex datu bāzē. Piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra Regula (ES) Nr.2023/2859, ar ko izveido Eiropas vienoto piekļuves punktu, kurš nodrošina centralizētu piekļuvi publiski pieejamai informācijai saistībā ar finanšu pakalpojumiem, kapitāla tirgiem un ilgtspēju.

-

Likumprojekta anotācijā ir šāda rindkopa: "Uzņēmumu reģistrs ilgtspējas ziņojumus un citus noteiktos pārskatu dokumentus saņem no VID nestrukturētā formā un neveic šo ziņojumu pārbaudi, klasifikāciju, sadalīšanu pa darbības jomām vai jebkādu citu apstrādi vai papildināšanu, kā arī neuzrauga pārskatu iesniegšanas noteikumu ievērošanu. Ņemot vērā, ka informācija ESAP jāiesniedz mašīnlasāmā formātā, t.sk., ilgtspējas ziņojumam jābūt noformētam saskaņā ar Inline XBRL (iXBRL) specifikāciju, izmantojot ESRS XBRL taksonomiju,  Uzņēmumu reģistram šobrīd nav iespēju nodrošināt saņemto ziņojumu atpazīšanu un nosūtīšanu šādā formātā. Attiecīgi, lai būtu iespējams šos dokumentus nodot ESAP strukturētā veidā, informācijai jābūt sākotnēji sagatavotai atbilstoši minētajām prasībām jau tās iestādes pusē, kas tiks noteikta par informācijas vākšanas struktūru (tā varētu būt iestāde, kurā sākotnēji iesniegti un apstrādāti dati). Minētā nodrošināšanai nešaubīgi būs nepieciešami būtiski papildu finanšu resursi un laiks".
Gadījumā, ja 4.1. un 4.2. apakšpunkts netiek svītrots, lūdzam šo sadaļu pārvietot pie 4.1. vai 4.2. apakšpunkta, jo pašreiz nav saprotams, kādēļ sadaļa par Uzņēmumu reģistru un Valsts ieņēmumu dienesta ir ievietota pie sadaļas par Latvijas Banku.
 

-

Likumprojekta anotācijas 6. lapā ir šāda rindkopa: "Ar direktīvu 2023/2864/ES noteiktais grozījums direktīvā 2013/34/ES (33.a pants) paredz, ka dalībvalstis līdz 2028.gada 9.janvārim izraugās vismaz vienu informācijas vākšanas struktūru, kā to nosaka regulas 2023/2859 2.panta 2)punkts, un par to paziņo EVTI. Informācijas vākšanas struktūra ir valsts struktūra, birojs vai aģentūra, kas izraudzīta dalībvalstī, kurai dalībvalsts līmenī tiks nodota ESAP nosūtāmā informācija".
Saskaņā ar Regulas 2023/2859 2. panta 1. punktu "vienībām" konkrētā informācija ir jāiesniedz, nevis jānodod informācijas vākšanas struktūrai. Līdz ar to, lūdzam precizēt anotāciju atbilstoši Regulā 2023/2859 noteiktajam.

Ar direktīvu 2023/2864/ES noteiktais grozījums direktīvā 2013/34/ES (33.a pants) paredz, ka dalībvalstis līdz 2028.gada 9.janvārim izraugās vismaz vienu informācijas vākšanas struktūru, kā to nosaka regulas 2023/2859 2.panta 2)punkts, un par to paziņo EVTI. Informācijas vākšanas struktūra ir valsts struktūra, birojs vai aģentūra, kas izraudzīta dalībvalstī, kurai dalībvalsts līmenī tiks iesniegta ESAP nosūtāmā informācija.

Anotācijas 6.4. punkts attiecībā uz norādītajiem iespējamiem risinājumiem par to, kura iestāde varētu būt nosakāma kā vienotais piekļuves punkts, būtu papildināms ar atvērtu skaidrojumu, kas pieļautu arī citu iestāžu (ne tikai UR vai VID) noteikšanu par vienoto piekļuves punktu. Piemēram, atbilstoši starpinstitūciju sanāksmē paustajam, varētu tikt iekļauta norāde uz iestādi, kas ir tādu platformu vai informācijas sistēmu pārzinis, kas ir noteikta par valsts informācijas sistēmu un kas ir piemērota datu (tai skaitā personas datu) izplatīšanai un glabāšanai un kuras mērķis ir nodrošināt vienotu un ātrdarbīgu datu izplatīšanas risinājumu, lai uzlabotu intensīvi izmantoto datu pieprasījumu veiktspēju. Tāpat, iespējams, uz iestādi, kas veic pasākumus, izmantojot administratīvo datu avotu ierakstus, lai sagatavotu datus, kas izmantojami oficiālās statistikas nodrošināšanai.

Uzņēmumu reģistrs, ņemot vērā veiktos papildinājumus likumprojekta pārejas noteikumos attiecībā uz to, ka Ministru kabinets noteiks atbildīgo iestādi, var atbalstīt arī jebkādu norāžu izslēgšanu no likumprojekta anotācijas attiecībā uz konkrētām iestādēm, iekļaujot tikai iepriekš minēto vispārīgo aprakstu, lai izvairītos no diskusijas anotācijā par jautājumiem, kas vērtējami un lemjami Ministru kabinetam. 

-

Aicinām papildināt anotācijas 5. sadaļu attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvu 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK, ņemot vērā anotācijas 15. un 16. lappusēs sniegto skaidrojumu: "Likumprojekts paredz papildināt pārejas noteikumus ar nosacījumu, ka Ministru kabinets līdz 2027.gada 1.oktobrim nosaka šā likuma 18.¹ panta ceturtajā daļā minēto informācijas vākšanas struktūru. Tādējādi tiks izpildīta direktīvas 2013/34/ES 33.a panta 4. punkta prasība, kurā noteikts, ka dalībvalstis līdz 2028.gada 9.janvārim izraugās vismaz vienu informācijas vākšanas struktūru un par to paziņo EVTI."
Papildus aicinām izvērst norādīto anotācijas skaidrojumu, tajā iekļaujot atsauci uz Regulas 2023/2859 3. panta 2. punktu.

-

Aicinām papildināt likumprojekta anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulu, ņemot vērā, ka likumprojekta 4. pantā (Grāmatvedības likuma 18.1 panta trešajā daļā) iekļautas norādes uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra Regulas (ES) Nr.2023/2859, ar ko izveido Eiropas vienoto piekļuves punktu, kurš nodrošina centralizētu piekļuvi publiski pieejamai informācijai saistībā ar finanšu pakalpojumiem, kapitāla tirgiem un ilgtspēju (turpmāk - Regulas 2023/2859) normām. Skaidrojam, ka, lai gan regulas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288.panta otro daļu ir vispārpiemērojamas, tās uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojamas visās dalībvalstīs, to prasību ievērošana un nacionālo tiesību aktu sasaiste ir jāatspoguļo anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulā. Tas ir īpaši svarīgi, ja tiesību aktā ir ietvertas tiešas atsauces uz regulas normām. Minētās tabulas mērķis ir skaidri parādīt, kā nacionālais tiesību akts atbilst attiecīgajam Eiropas Savienības tiesību aktam un nodrošina tā prasību izpildi.
 

-