Atzinums

Ņemot vērā institūciju ierobežotās budžeta iespējas, taisnīgas atlīdzības sistēmas izveidošanai ir nepieciešams paredzēt pārejas periodu individuālā mēnešalgas apmēra kritēriju izstrādei un piemērošanai. Tādējādi ierosinām par šo kritēriju piemērošanu iekļaut punktu Noslēguma jautājumu nodaļā, nosakot, ka kritēriju piemērošana jāievieš līdz 2027.gada 1.janvārim. 

-

Noteikumu projekta 6.punktā noteiktie mēnešalgas apmēra noteikšanas kritēriji, atbilstoši Noteikumu projekta anotācijā sniegtajiem skaidrojumiem, paredz detalizētu un sarežģītu mēnešalgas noteikšanas kārtību. Valsts kanceleja sola skaidrojumus un metodiskos materiālus tūlīt pēc Noteikumu projekta pieņemšanas, tomēr uzskatām, ka līdz 1.jūlijam ir palicis pārāk ierobežots laiks, lai lielas iestādes ietvaros varētu izstrādāt kvalitatīvus attiecīgus iekšējos normatīvos aktus, kā arī atbilstoši ieviest individuālu mēnešalgas noteikšanu. Tas ir sarežģīts laika un cilvēkresursu ietilpīgs process kopumā, bet īpaši komplicēts iestādēs, kurās atalgojuma budžets ir ļoti ierobežots un nesasniedz vai tikai nedaudz pārsniedz jauno mēnešalgu grupu minimālo robežu. Šāda procesa sasteigšana var izveidot formālu vai pat nepārdomātu un kļūdainu sistēmu, kas var negatīvi ietekmēt iestādes darbinieku atalgojuma sistēmu ilgtermiņā. Neskaidrs un nesaprotams regulējums neveicinās darbinieku uzticību atalgojuma sistēmai. Kopumā uzskatām, ka šādā veidā esošā budžeta ietvarā nav iespējams veidot taisnīgu, caurspīdīgu un ar labāk atalgotām iestādēm konkurētspējīgu atlīdzības sistēmu.
Līdz ar to, aicinām noteikt šādas sistēmas ieviešanas pārejas periodu vismaz līdz 2023.gada janvārim, vai pat 2027.gada 1.janvārim, ņemot vērā, ka Atlīdzības likuma jaunā redakcija paredz nosacījumu, ka mēnešalgas minimums iestādēm jāsasniedz līdz 2027.gada 1.janvārim. Pārejas perioda laikā mēnešalgas noteikšanai varētu saglabāt kategorijas vai izveidot kādu citu vienkāršu principu.

-

Atbilstoši Noteikumu projekta anotācijā sniegtajiem skaidrojumiem, lai nodrošinātu kvalitatīvu, iestādes specifikai un katram amatam atbilstošu izvērtējumu saskaņā ar   Noteikumos noteiktajiem mēnešalgas apmēra noteikšanas kritērijiem ir paredzēta detalizēta un sarežģīta mēnešalgas noteikšanas kārtību.
Lai arī Valsts kanceleja norāda, ka skaidrojumi un metodiskie materiāli būs  tūlīt pēc Noteikumu projekta pieņemšanas, tomēr uzskatām, ka līdz 1.jūlijam ir palicis pārāk ierobežots laiks, lai liela valsts iestāde varētu izstrādāt kvalitatīvus iekšējos normatīvos aktus darba samaksas noteikšanas kārtībai, tos saskaņojot ar attiecīgo ministriju. Tas ir sarežģīts, laika un cilvēkresursu ietilpīgs process kopumā, ņemot vērā amatu dažādību lielās iestādēs un darbinieku skaitu. Tas nozīmē, ka līdz 2022.gada 1.jūlijam būtu jāpārvērtē katra darbinieka kategorijas noteikšanas principi pēc jauno kritēriju nosacījumiem. Šāda procesa sasteigšana var izveidot formālu vai pat nepārdomātu un kļūdainu sistēmu, kas negatīvi ietekmēs iestādes darbinieku uzticību atalgojuma sistēmai, kā arī iedragās iestādes atalgojuma sistēmu un līdz šim iestādē noteikto atlīdzības politiku  ilgtermiņā. Tādēļ pārejas periods šādas sistēmas ieviešanai būtu nosakāms vismaz līdz 2023.gada janvārim vai pat 2027.gada 1.janvārim, ņemot vērā, ka Atlīdzības likuma jaunā redakcija paredz nosacījumu, ka mēnešalgas minimums iestādēm jāsasniedz līdz 2027.gada 1.janvārim. Pārejas perioda laikā mēnešalgas noteikšanai varētu saglabāt kategorijas vai ļaut iestādēm pielietot vienkāršākus principus noteikumu projekta 6.punkta nosacījumu ieviešanā.
Ne visām amatu grupām būs pielietojams Noteikumos nosaukto kritēriju kopums, lai korekti noteiktu darbiniekam konkrētā amata individuālo algu.
Piemēram, kritērijs “regulārais darba apjoms” ir neskaidrs un daudziem amata pienākumiem, īpaši radošiem, ir grūti nosakāms un mērāms. Daudzos gadījumos darba apjomu var ietekmēt ārējie faktori, kas nav atkarīgi no darbinieka. Tādējādi pastāv risks, ka šāds kritērijs var būt neobjektīvs un nepamatots.
Savukārt tehniskā amata darbiniekam kritērijs “kvalifikācija” (kas ietver izglītības prasību) ne vienmēr ir būtiskākais amata pienākumu izpildei.
Tādēļ Noteikumu projektā būtu jāiestrādā regulējums, kas katrai iestādei pašai dotu iespēju savos normatīvajos dokumentos noteikt kritēriju kopumu attiecīgiem amatiem, izmantojot noteikumu projektā definētos kritērijus un pielietojot vismaz divus kritērijus.

-

Atlīdzības likuma nākotnes redakcijā, kas stāsies spēkā 01.01.2023., regulējums  par mēnešalgu noteikšanu un to pārskatīšanu neietver kritēriju, kas raksturotu regulāro darba apjomu - tajā ir norādes tikai uz pirmajiem diviem kritērijiem ("individuālās kvalifikācijas, kompetenču un darba snieguma līmenis"). "Regulārais darba apjoms" ir salīdzinoši mainīgs rādītājs, lai to piemērotu mēnešalgas apmēra noteikšanai. Turklāt ir iespējamas situācijas, kad regulārais darba apjoms lielākoties ir atkarīgs no ārējiem apstākļiem, kurus darbinieks nevar ietekmēt, tāpēc tas nebūtu pilnvērtīgs kritērijs individuālo mēnešalgu diferencēšanai. Pastāv arī risks, ka ar regulārā darba apjoma kritēriju tiks atbalstīts pārmērīgs darba apjoms un tādā veidā veicināta pārslodze, nogurums un profesionālā izdegšana. Ņemot vērā šos faktorus, ierosinām neiekļaut šādu kritēriju individuālā mēnešalgas apmēra noteikšanai vai iekļaut to kā neobligātu kritēriju, kuru iestādes atkarībā no amatu darba specifikas var izvēlēties papildus.  
 

-

Regulārā darba apjoma kritērijs ir ļoti neskaidrs un daudziem amata pienākumiem, īpaši radošiem, ir grūti nosakāms un mērāms. Daudzos gadījumos darba apjomu var ietekmēt ārējie faktori, kas nav atkarīgi no darbinieka. Tādējādi pastāv risks, ka šāds kritērijs var būt neobjektīvs un nepamatots.
Aicinām noteikt šo kritēriju kā neobligātu, t.i., iestādes individuāli varētu izvērtēt, kuriem amatiem šāds kritērijs ir būtisks un nosakām.

6.3. regulāro darba apjomu tiem amatiem, kuriem atbilstoši iestādes noteiktajam darba izpildes vērtējumā būtisks ir regulāro darba apjoma rādītājs

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (turpmāk – LNB) kopumā ir 371 amata vieta. Atbilstoši jaunā Valsts un pašvaldību institūciju amatu kataloga prasībām LNB ir veikusi visu amatu pārklasifikāciju un gatavo dokumentus iesniegšanai saskaņošanai Kultūras ministrijai un Valsts kancelejai. Apkopojot informāciju par pašreizējā atalgojuma budžeta ietvarā plānoto mēnešalgu attiecību pret jauno mēnešalgu diapazonu, ir secināms, ka apmēram 40 % amatiem mēnešalga kopumā amplitūdā no 20 līdz 280 eiro ir zemāka par attiecīgās mēnešalgas grupas minimumu, savukārt Administratīvās vadības un Tehnoloģiju departamenta amatiem pašreizējās mēnešalgas ir zemākas par attiecīgo mēnešalgu grupu minimumu no 150 līdz 1200 eiro. Pārējie amati minimumu pārsniedz amplitūdā no 5 līdz 330 eiro, bet vienlaikus absolūti lielākā daļa no tiem ievērojami atpaliek no attiecīgās mēnešalgas viduspunkta. Atbilstoši pašreizējajam pārklasifikācijas projektam tikai apmēram 15 amatiem mēnešalga pārsniedz attiecīgās mēnešalgas grupas viduspunktu.
Līdz ar to ir izveidojusies situācija, ka no š.g. 1.jūlija LNB darbiniekiem nav iespējams mēnešalgas noteikt jaunās mēnešalgas skalas intervāla robežās. Tāpat nav iespējams realizēt tiesību akta projekta "Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients" (turpmāk – Noteikumu projekts) anotācijā sniegto norādi  – “Ja tas nav iespējams uzreiz algu budžeta apmēra dēļ, tad iestāde sākotnēji veido savu intervālu kopējā intervāla ietvaros, nepārsniedzot tā robežas, piemēram, nosaka, ka maksimālā mēnešalga šajā iestādē pagaidām atradīsies 20 % zem kopējā intervāla maksimālās robežas, attiecīgi zemāks būs arī viduspunkts.”
Noteikumu projekta anotācijā sniegta arī norāde, ka, ja nav iespējams mēnešalgas noteikt virs minimālās robežas “tad jāizstrādā plāns pakāpeniskām mēnešalgu izmaiņām, lai 5 gadu periodā iestādē vairs nebūtu mēnešalgu, kuras nesasniedz intervāla minimālo robežu.” Nav skaidrs, kā šāds plāns būtu veidojams, jo LNB gadījumā starpību, kāda nepieciešama, lai visas mēnešalgas sasniegtu minimumu un vienlaikus tiktu saglabāts samērīgums starp dažāda līmeņa un sarežģītības amatiem, nav iespējams iegūt uz iekšējo resursu rēķina. Vēlamies uzsvērt, ka lielākā daļa piemaksu, kuras tiek noteiktas LNB darbiniekiem, ir saistītas ar darbinieku iesaisti dažādos projektos (LNB aktīvi līdzdarbojas projektos, 2021.gadā tie bija 22 projekti). Atbilstoši projekta finansējuma nosacījumiem projekta finansējums atvieglo LNB atalgojuma pamatbudžetu un ļauj darbiniekiem noteikt piemaksas, bet šādas piemaksas nevar tikt iekļautas pamatalgā, jo attiecīgais finansējums ir tikai uz projekta darbības laiku.
Līdz ar to, lūdzu sniegt redzējumu un piedāvāt konkrētus risinājumus, kā iestādes ar zemu atalgojuma budžetu var saglabāt un nodrošināt augstā kvalitātē visas savas pamatfunkcijas, kā arī nodrošināt darbiniekiem konkurētspējīgu atalgojumu.

-

Saskaņā ar Noteikumu projekta anotācijā sniegto norādi ir jāizstrādā plāns pakāpeniskām mēnešalgu izmaiņām, lai 5 gadu periodā iestādē vairs nebūtu mēnešalgu, kuras nesasniedz intervāla minimālo robežu, ja nav iespējams mēnešalgas noteikt virs minimālās robežas.
Latvijas Nacionālajā arhīvā (turpmāk – LNA) kopumā ir 398 amata vietas. Atbilstoši jaunā Valsts un pašvaldību institūciju amatu kataloga prasībām LNA  veic visu amatu pārklasifikāciju un gatavo dokumentus iesniegšanai saskaņošanai Kultūras ministrijai un Valsts kancelejai. Apkopojot informāciju par pašreizējā atalgojuma budžeta ietvarā plānoto mēnešalgu attiecību pret jauno mēnešalgu diapazonu, ir secināms, ka apmēram 44 % amatu mēnešalga kopumā ir zemāka par attiecīgās mēnešalgas grupas minimumu, un vidēji starpība ir 211 eiro (amplitūda no 29 eiro līdz 737 eiro mēnesī) vienam amatam mēnesī, līdz  noteiktajam mēnešalgas minimumam. Atbilstoši pašreizējam amatu pārklasifikācijas projektam LNA praktiski nav amatu, kuru mēnešalga sasniedz vai pārsniedz attiecīgās mēnešalgas grupas viduspunktu. Tātad, lai līdz  2027.gada 1.janvārim tikai sasniegtu minimālo mēnešalgas slieksni minētajiem amatiem, iestādei atlīdzības budžets būtu jāpalielina par nepilniem 450 000 (bez VSAOI), pat neievērojot iestādē noteikto atlīdzības sistēmu un algu kaskadēšanas principus. LNA tas nav iespējams, jo arī mainīgās atlīdzības daļas budžets un tās izmantošanas iespējas ir ļoti ierobežotas.
Tādējādi nav skaidrs, ka šāds individuālo algu noteikšanas plāns būtu veidojams, jo LNA gadījumā starpību, kāda nepieciešama, lai visas mēnešalgas sasniegtu minimumu un vienlaikus tiktu saglabāts samērīgums starp dažāda līmeņa un sarežģītības amatiem, nav iespējams iegūt uz LNA iekšējo resursu rēķina esošā budžeta ietvaros.
Lūdzam sniegt redzējumu un piedāvāt konkrētus risinājumus, kā iestādes ar zemu atalgojuma budžetu var saglabāt un nodrošināt augstā kvalitātē visas savas pamatfunkcijas, kā arī nodrošināt darbiniekiem konkurētspējīgu atalgojumu. Vēršam uzmanību, ka LNA ir izpildījis „Valsts pārvaldes reformu plānu 2020”. Tālāka amata vietu skaita samazināšana nav iespējama, ņemot vērā, ka pieaug valsts glabāšanā nodotā nacionālā dokumentārā mantojuma apjoms. Turklāt elektronisko dokumentu skaita pieaugums, dokumentu un procesu digitalizācija rada nepieciešamību nodarbināt augstākas kvalifikācijas un līdz ar to labāk apmaksātus speciālistus.
Lūdzam pārvērtēt visu resoru un to pakļautības iestāžu nodarbināto skaita un atlīdzības budžeta proporcionālu un taisnīgu sadalījumu.

-

Noteikumu paredz detalizētu un sarežģītu mēnešalgas noteikšanas kārtību. Valsts kanceleja sola skaidrojumus un metodiskos materiālus tūlīt pēc Noteikumu projekta pieņemšanas, tomēr uzskatām, ka līdz 1.jūlijam ir palicis pārāk ierobežots laiks, lai lielas iestādes ietvaros varētu izstrādāt kvalitatīvus attiecīgus iekšējos normatīvos aktus, kā arī atbilstoši ieviest individuālu mēnešalgas noteikšanu. Tas ir sarežģīts laika un cilvēkresursu ietilpīgs process kopumā, bet īpaši komplicēts iestādēs, kurās atalgojuma budžets ir ļoti ierobežots un nesasniedz vai tikai nedaudz pārsniedz jauno mēnešalgu grupu minimālo robežu. Šāda procesa sasteigšana var izveidot formālu vai pat nepārdomātu un kļūdainu sistēmu, kas var negatīvi ietekmēt iestādes darbinieku atalgojuma sistēmu ilgtermiņā. Neskaidrs un nesaprotams regulējums neveicinās darbinieku uzticību atalgojuma sistēmai. Kopumā uzskatām, ka šādā veidā esošā budžeta ietvarā nav iespējams veidot taisnīgu, caurspīdīgu un ar labāk atalgotām iestādēm konkurētspējīgu atlīdzības sistēmu.
Līdz ar to, aicinām noteikt šādas sistēmas ieviešanas pārejas periodu vismaz līdz 2023.gada janvārim, vai pat 2027.gada 1.janvārim, ņemot vērā, ka Atlīdzības likuma jaunā redakcija paredz nosacījumu, ka mēnešalgas minimums iestādēm jāsasniedz līdz 2027.gada 1.janvārim. Pārejas perioda laikā mēnešalgas noteikšanai varētu saglabāt kategorijas vai izveidot kādu citu vienkāršu principu.

-

Noteikumi paredz detalizētu un sarežģītu mēnešalgas noteikšanas kārtību. Valsts kanceleja sola skaidrojumus un metodiskos materiālus tūlīt pēc Noteikumu projekta pieņemšanas, tomēr uzskatām, ka līdz 1.jūlijam ir palicis pārāk ierobežots laiks, lai lielas iestādes ietvaros varētu izstrādāt kvalitatīvus iekšējos normatīvos aktus, kā arī atbilstoši ieviest individuālu mēnešalgas noteikšanu. Tas ir sarežģīts laika un cilvēkresursu ietilpīgs process kopumā, bet īpaši komplicēts iestādēs, kurās atalgojuma budžets ir ļoti ierobežots un nesasniedz vai tikai nedaudz pārsniedz jauno mēnešalgu grupu minimālo robežu. Šāda procesa sasteigšana var izveidot formālu un nepārdomātu, vai pat kļūdainu sistēmu, kas negatīvi ietekmēs iestādes darbinieku atalgojuma sistēmu ilgtermiņā. Neskaidrs un nesaprotams regulējums neveicinās darbinieku uzticību atalgojuma sistēmai. Kopumā uzskatām, ka esošā budžeta ietvarā šādā veidā nav iespējams izveidot taisnīgu, caurspīdīgu un ar labāk atalgotām iestādēm konkurētspējīgu atlīdzības sistēmu.
Līdz ar to lūdzam noteikt šādas sistēmas ieviešanai pārejas periodu vismaz līdz 2023.gada janvārim, vai pat 2027.gada 1.janvārim, ņemot vērā, ka Atlīdzības likuma jaunā redakcija paredz nosacījumu, ka mēnešalgas minimums iestādēm jāsasniedz līdz 2027.gada 1.janvārim. Pārejas perioda laikā mēnešalgas noteikšanai varētu saglabāt kategorijas vai vadīties pēc kādiem citiem, vienkāršākiem principiem.

-