Atzinums

Likuma par budžetu un finanšu vadību 19.³ panta otrā daļa cita starpā paredz, ka Ministru kabinets nosaka Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma ieviešanas un nacionālā ekonomikas atveseļošanas un noturības plāna (turpmāk - plāns) īstenošanas un uzraudzības kārtību. Attiecīgā likuma anotācijā, raksturojot deleģējumu, cita starpā norādīts, ka nepieciešams izveidot darboties spējīgu tiesisko regulējumu, lai noteiktu gan šī mehānisma ieviešanā iesaistīto institūciju tiesības un pienākumus, gan arī šo tiesību un pienākumu apmēru attiecīgajiem finansējuma saņēmējiem, jo īpaši, ja minētā mehānisma ieviešanā kā finansējuma saņēmēji būs iesaistīti privāto tiesību subjekti, kuru pienākumu un tiesību apjomam jābūt noteiktam ar ārēju normatīvo aktu. Tā kā Eiropas Komisijas (EK) izstrādātais regulējuma piedāvājums paredz 100% EK finansējumu, vienlaikus tā izmaksu vērtējot pret plāna ietvaros sasniegtajiem kritērijiem, tad nepieciešams Likumā par budžeta un finanšu vadību noteikt kārtību, kādā Latvijā tiek uzraudzīts šo mērķu sasniegšanas mehānisms līdz EK noteikto izvērtējumu veikšanai un tādējādi saņemtu 100% EK atmaksu par sasniegtajiem rezultātiem. Ņemot vērā, ka arī EK šobrīd vēl turpina aktīvu darbu pie visu nepieciešamo dokumentu izstrādes, šobrīd par labāko un atbilstošāko risinājumu ir atzīts likumā ietverts visaptverošs deleģējums Ministru kabinetam, lai pēc visu nepieciešamo plānošanas dokumentu izstrādes un apstiprināšanas Ministru kabineta līmenī būtu iespējams arī apstiprināt attiecīgus Ministru kabineta noteikumus, kuros noteiktu attiecīgo institūciju un finansējuma saņēmēju tiesības un pienākumus plāna realizācijas ietvaros.
Saistībā ar minēto lūdzam:
pirmkārt, precizēt vai svītrot noteikumu projekta 1.3. apakšpunktā minēto noteikumu projekta satura elementu - nosacījumus atbalsta saņemšanai, ņemot vērā, ka no noteikumu projekta nav skaidri saprotams attiecīgo nosacījumu saturs un tvērums, tai skaitā, ņemot vērā arī 1.6. apakšpunktā minētos nosacījumus. Tāpat arī lūdzam izvērtēt un precizēt vai svītrot 1.6. apakšpunktu, ņemot vērā, ka noteikumu projektā pēc būtības ietverti komercdarbības atbalsta kontroles nosacījumi;
otrkārt, konkretizēt vai precizēt noteikumu projekta satura elementus noteikumu projekta 1.5. apakšpunktā - investīciju un projektu īstenošanas nosacījumus - vai skaidrot to atbilstību Likuma par budžetu un finanšu vadību 19.³ panta otrajā daļā minētajam pilnvarojumam.

-

Lūdzam pārskatīt un precizēt noteikumu projekta 1. punktu atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr. 108) 100. punktam, korekti atspoguļojot Likuma par budžetu un finanšu vadību 19.³ pantā doto pilnvarojumu Ministru kabineta noteikumu izdošanai. Vēršam uzmanību, ka minētās normas pilnvaro Ministru kabinetu noteikt Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtību, nepieciešamās informācijas sistēmas izveides un izmantošanas kārtību, iesaistīto institūciju tiesības pieprasīt un saņemt tiešu pieeju datiem valsts informācijas sistēmās, finansējumu.

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam noteikumu projekta 1. punktā skaidrot, par kādu investīciju ir runa.

-

Saskaņā ar juridiskās tehnikas prasībām lūdzam noteikumu projektā neskaidrot terminus, ja tie noteikumu projekta pamattekstā netiek lietoti vai tiek lietoti tikai vienu reizi (tai skaitā individuālais pētniecības projekts, starpnozaru sadarbības pētniecības projekts, saistītā persona). Norādām, ka šādos gadījumos terminu nepieciešamības gadījumā var skaidrot noteikumu projektā vietā, kur tas tiek lietots.

-

Lūdzam svītrot noteikumu projekta 2.4. apakšpunktā sniegto skaidrojumu, jo tas nav nepieciešams, ņemot vērā, ka attiecīgā termina būtiskās sastāvdaļas tiek dublētas šo noteikumu 56.1.5. apakšpunktā un 71. punktā. Turklāt skaidrojums ir nekorekts, jo padomes uzdevumi iepretim minētajam skaidrojumam ietverti arī citās noteikumu projekta vienībās.
Tāpat līdzīgi lūdzam svītrot noteikumu projekta 2.5. apakšpunktu.

-

Noteikumu projekta pielikumos ietvertas dokumentu veidlapas. Ņemot vērā Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju 2019. gada 14. novembra sanāksmē nolemto (protokols Nr. 3 2. §), lūdzam izvērtēt iespēju noteikumu projektā noteikt tikai veidlapā iekļaujamās informācijas saturu un apjomu, savukārt veidlapas dizainu un formu kā ilustratīvu materiālu publicēt ministrijas tīmekļa vietnē vai vietnē, kur piedāvā e-pakalpojumu, ņemot par piemēru Komerclikumā ietverto regulējumu attiecībā uz Uzņēmumu reģistra veidlapām. Pretējā gadījumā, lūdzam noteikumu projekta anotācijā pamatot, kāpēc tieši šādu veidlapu un šādā formātā ir nepieciešams noteikt Ministru kabinetam.

-

Vēršam uzmanību, ka noteikumu projekta 2.7. apakšpunktā ietvertais tiesību subjektu uzskaitījums nav viendabīgs un neskaidrs. Proti, norādām, ka:
pirmkārt, saskaņā ar Komerclikuma 18. pantu termins "uzņēmums" apzīmē organizatoriski saimniecisku vienību un nevis komercdarbības vai saimnieciskās darbības subjektu, bet 2.7. apakšpunktā termins "uzņēmums" lietots līdztekus terminam "komersants", kā rezultātā nav skaidrs termina "uzņēmums" saturs un tvērums. Šo lūdzam ņemt vērā un pārskatīt un precizēt arī citas noteikumu projekta vienības;
otrkārt, 2.7. apakšpunktā saimnieciskās darbības subjektu veidi (t.sk. komersants) tiek lietoti līdztekus vairākiem juridiskiem statusiem (pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācija), kā rezultātā tiesību subjektu loks, kas aptver terminu "sadarbības partneris" nav viennozīmīgi skaidrs.
Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši precizēt noteikumu projekta 2.7. apakšpunktu (nepieciešamības gadījumā arī citas noteikumu projekta vienības) un sniegt atbilstošu skaidrojumu noteikumu projekta anotācijā.

-

Lūdzam izvērtēt un noteikumu projekta 2.8. apakšpunktā ietverto skaidrojumu konkretizēt, norādot uz pētniecības projektu (nevis projektu), ņemot vērā, ka arī sadarbības pētniecības projekts ir pētniecības projekts. Alternatīvi lūdzam sniegt atbilstošu skaidrojumu par terminu "sadarbības pētniecības projekts" noteikumu projekta anotācijā.

-

Vēršam uzmanību, ka no noteikumu projekta 6.3. apakšpunkta skaidri neizriet, vai ar atbalstītajiem sīkajiem (mikro), mazajiem, vidējiem un lielajiem uzņēmējiem saprotami noteikumu projekta 4. punktā minētie sīkie (mikro), mazie, vidējie un lielie komersanti. Attiecīgā gadījumā lūdzam noteikumu projektā lietot vienveidīgu un konsekventu terminoloģiju. Vienlaikus lūdzam ņemt vērā, ka saskaņā ar Komerclikuma 18. pantu termins "uzņēmums" apzīmē organizatoriski saimniecisku vienību un nevis komercdarbības vai saimnieciskās darbības subjektu, bet, ja noteikumu projekta kontekstā nozīme ir komercdarbības vai saimnieciskās darbības subjektam, tad termina "uzņēmums" vietā korektāk izmantot terminu "komersants" vai "saimnieciskās darbības veicējs".

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam noteikumu projektā skaidrot, kas saprotams ar kompetences centriem, t.i., kāds ir attiecīgā termina saturs un tvērums, nepieciešamības gadījumā atsaucoties uz normatīvajiem aktiem noteiktā jomā. Ja kompetences centriem nav kādi konkrēti ierobežojumi lūdzam izvērtēt un tā vietā, piemēram, lietot terminus "projekta iesniedzējs" un "finansējuma saņēmējs". Norādām, ka šobrīd tiek lietoti visi minētie termini bez skaidri saprotamas nepieciešamības (līdzīgā veidā noteikumu projektā lietoti termini pētniecības projektu īstenotājs un sadarbības partneris), ņemot vērā arī to, ka nav arī skaidrs, kurā brīdī projekta iesniedzējs kļūst par finansējuma saņēmēju. Uzsveram, ka viena jēdziena izteikšanai jāizmanto vieni un tie paši termini. Iekšējā terminoloģiskā konsekvence veicina normatīvā akta skaidrību, novēršot pretrunīgus viedokļus vai šaubas par dažādu terminu saturu.
 

-

Vēršam uzmanību, ka noteikumu projekta Atveseļošanas un noturības mehānisma (turpmāk – Atveseļošanas fonds ) plānā ietvertā 5.1.1.2.i investīcija ir dokumenta elements, līdz ar ko tas nevar tikt piešķirts. Attiecīgi lūdzam izvērtēt un redakcionāli precizēt noteikumu projekta 8. punktu, paredzot, ka, piemēram, 5.1.1.2.i investīcijas ietvaros piešķirts tiek atbalsts (nepieciešamības gadījumā atrunājot attiecīgu saīsinājumu). Kā arī lūdzam arī cituviet noteikumu projektā nodrošināt vienveidīgu terminoloģiju un izvairīties no norādēm par finansējumu vai 5.1.1.2.i investīcijas atbalstu.

-

Lūdzam izvērtēt un noteikumu projekta 12. punktā ietverto regulējumu, ciktāl tas paredz, ka attīstīti tiek jauni vai būtiski uzlaboti esošie produkti, pakalpojumi un tehnoloģijas viedās specializācijas jomās ietvert noteikumu projekta nodaļā, kur tiek regulētas atbalstāmās darbības, tādējādi nodrošinot, ka noteikumu projekts ir strukturāli skaidrs, loģisks un pārskatāms.

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam noteikumu projekta 13.6. apakšpunktā vai noteikumu projekta anotācijā skaidrot, kā izpaužas pienākums veicināt šo noteikumu 6. punktā noteikto rādītāju sasniegšanu

-

Lūdzam noteikumu projekta II nodaļas nosaukumā un citos līdzīgos gadījumos (piemēram, bet ne tikai 16.2.,16.11. apakšpunktā, 41., 57., 95., 102., 124. punktā u.c.) pieturzīmi iekavas aizstāt ar pieturzīmi domuzīme, jo iekavās ietvertais teksts ir būtisks tiesību normas piemērošanā. Norādām, ka iekavās ietvertie skaidrojumi un precizējumi var padarīt tiesību aktu neskaidru un var sašaurināt vai paplašināt tiesību normas tvērumu.
 

-

Vēršam uzmanību, ka no noteikumu projekta 16.2. apakšpunkta nav skaidri saprotams, vai kompetences centra attīstības stratēģija ietverama noteikumu projekta pielikumā vai tā iesniedzama saskaņā ar šo noteikumu 16.3. apakšpunktu. Attiecīgi lūdzam atbilstoši precizēt noteikumu projektu vai sniegt atbilstošu skaidrojumu noteikumu projekta anotācijā.

-

Lūdzam salāgot noteikumu projekta 16.7. apakšpunktu ar noteikumu projekta 6. punktu, kur ietverti sasniedzamie rādītāji, nevis rezultāti un rādītāji, vai precizēt norādi uz konkrētiem 6. punkta apakšvienībās minētiem rādītājiem.

-

Vēršam uzmanību, ka projektu iesniedzēji - privātpersonas - nevar izdot iekšējos normatīvos aktus, jo tos atbilstoši kompetencei var izdot vienīgi Valsts pārvaldes iekārtas likumā 72. pantā minētie tiesību subjekti. Attiecīgi nav skaidrs, par kādu iekšējo normatīvo aktu iet runa noteikumu projekta 16.11. apakšpunktā un kādos konkrētos dokumentos ietverta iekšējās kontroles sistēma (iekšējā tiesību aktā, rīkojumā u.tml.). Attiecīgi lūdzam atbilstoši precizēt noteikumu projekta 16.11. apakšpunktu vai sniegt atbilstošu skaidrojumu noteikumu projekta anotācijā.

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam noteikumu projekta 18. punktā vai noteikumu projekta anotācijā skaidrot, vai ar visu vērtēšanas nosacījumu izpildi saprotams tas, ka projekta iesniegums atbilst projekta iesniegumu vērtēšanas kritērijiem, vai alternatīvi - kur attiecīgie nosacījumi ir ietverti.

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam noteikumu projekta 19.1. apakšpunktā un tā anotācijā skaidrot, par kādiem valsts atbalsta nosacījumiem iet runa, tai skaitā norādot arī to, vai ar šiem nosacījumiem saprotami komercdarbības atbalsta kontroles nosacījumi.

-

Lūdzam izvērtēt un noteikumu projekta anotācijā skaidrot, vai ar nodokļu parādiem saprotami arī tiem pielīdzināmie maksājumi. Nepieciešamības gadījumā lūdzam attiecīgi papildināt  noteikumu projekta 19.2. apakšpunktu.

-

Lūdzam izvērtēt un precizēt noteikumu projekta 19.3. apakšpunktu, nodrošinot korektas, aktuālas un skaidras normas:
pirmkārt, lūdzam svītrot vai precizēt norādi uz nonākšanu grūtībās, ņemot vērā, ka nav skaidri saprotama lietderība un pamatojums uz to atsaukties, ņemot vērā, ka tālāk 19.3. apakšpunktā jebkurā gadījumā tiek raksturots tas, kā izpaužas nonākšana grūtībās;
otrkārt, nepieciešams izslēgt, precizēt vai arī skaidrot atsauci uz sanāciju, izlīgumu, jo šādi maksātnespējas risinājumi nav paredzēti spēkā esošajā Maksātnespējas likumā. Norādām, ka maksātnespējas risinājums - sanācija bija paredzēts Maksātnespējas likumā, kas bija spēkā līdz 2010. gada 31. oktobrim un likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju". Kā arī nepieciešams izslēgt norādi uz ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu, kurš ir tiesiskās aizsardzības procesa sastāvdaļa;
treškārt, nepieciešams izvērtēt un precizēt norādi par uzsāktu tiesvedību par pretendenta bankrotu, kura ir neskaidra, ņemot vērā, ka bankrots kā maksātnespējas risinājums attiecināms uz fizisko personu maksātnespējas procesu, savukārt pretendents atbilstoši noteikumu projektam nevar būt fiziska persona.
Papildus lūdzam 19.3. apakšpunktā izvērtēt, vai ir pamatoti visos gadījumos gadījumos, ja tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, nepiešķirt atbalstu, tai skaitā, vai tas izriet no Eiropas Savienības tiesību aktiem. Nepieciešamības gadījumā lūdzam precizēt 19.3. apakšpunktu.
 

-

Noteikumu projekta 19.5. apakšpunktā ietverta atsauce uz Finanšu ministrijas 2021. gada 26. oktobra vadlīniju Nr. 1. “Vadlīnijas informatīvā ziņojuma vai Ministru kabineta noteikumu izstrādei par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformas vai investīcijas ieviešanu” 31. pantu. Ievērojot to, ka šis dokuments nav juridiski saistošs un tam ir ieteikuma raksturs, lūdzam precizēt noteikumu projekta 19.5. apakšpunktu, svītrojot atsauci uz minēto dokumentu. Tā vietā, ja nepieciešams, lūdzam attiecīgo minēto vadlīniju saturu, kuru nepieciešams padarīt saistošu privātpersonām, pārņemt noteikumu projektā, līdzīgi kā pārņem direktīvu normas vai ietvert līgumā par projekta īstenošanu. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši noteikumu Nr. 108 131. punktam noteikumu projektā var ietvert atsauces uz citām noteikumu projekta normām vai tāda paša vai augstāka juridiskā spēka normatīvajiem aktiem.
Tāpat līdzīgi lūdzam svītrot noteikumu projekta 71.12. apakšpunktā ietverto atsauci uz Eiropas Komisijas vadlīnijām “Tehniskie norādījumi par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma regulu”.

-

Vēršam uzmanību, ka nav skaidri saprotama noteikumu projekta 20. punkta jēga un mērķis. Norādām, ka nav skaidrs, ar ko valsts atbalsta nosacījumi atšķiras no valsts atbalsta normām un vai attiecībā uz kompetences centriem tiek veikti vairāki atbilstības izvērtējumi (tai skaitā nav skaidra attiecīgā izvērtēšanas kārtība un pamatojums). Tāpat nav skaidrs, attiecībā uz kādiem subjektiem attiecināms izvērtējums par atbilstību MVU vai lielā uzņēmuma statusam un vai šis izvērtējums atšķiras no iepriekš minētajiem izvērtējumiem. Attiecīgi lūdzam atbilstoši precizēt noteikumu projektu un sniegt pamatotu skaidrojumu noteikumu projekta anotācijā.

-

Lūdzam noteikumu projektā lietot konsekventu terminoloģiju attiecībā uz terminu "līgums" un "līgums par projekta īstenošanu", nepieciešamības gadījumā atrunājot attiecīgu saīsinājumu.

-

Vēršam uzmanību, ka nav skaidri saprotama noteikumu projekta 24. punkta jēga un mērķis. Proti, nav skaidrs, ar ko valsts atbalsta nosacījumi atšķiras no valsts atbalsta normām un vai attiecībā uz sadarbības partneriem tiek veikti vairāki atbilstības izvērtējumi (tai skaitā nav skaidra attiecīgā izvērtēšanas kārtība un pamatojums). Attiecīgi lūdzam atbilstoši precizēt noteikumu projekta 24. punktu, nodrošinot skaidru kārtību un nosacījumu sadarbības partneru piesaistei un tā atbilstības izvērtējumam.

-

Lūdzam noteikumu projekta 30.1. apakšpunktu salāgot ar noteikumu projekta 8. punktu, no kura pēc būtības izriet, ka 5.1.1.2.i investīcijas atbalstu sniedz ierobežotam projektu iesniedzēju lokam, kas noteikti šo noteikumu 14.punktā (t.i., kompetences centriem).

-

Lūdzam izvērtēt un noteikumu projekta 30.2. apakšpunktā ietverto norādi uz šo punktu ("šajā punktā") aizstāt ar norādi "šajā apakšpunktā", ņemot vērā, ka atbalstu 30.1. apakšpunktā minētajām darbībām sniedz saskaņā ar Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk - regula Nr. 651/2014). Alternatīvi lūdzam sniegt atbilstošu skaidrojumu par minēto noteikumu projekta anotācijā.

-

Saskaņā ar Komisijas 2013. gada 18. decembra regulas (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk - regula Nr. 1407/2013) 6. panta 1. punktu lūdzam noteikumu projektā atsaucē uz šo regulu norādīt arī par šīs regulas publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

-

Lūdzam noteikumu projekta 31., 33. un 51. punktā nodrošināt, ka nedublējas normas, kas paredz to, kurā brīdī uzsākamas projektu aktivitātes (var tikt sākta projekta īstenošana).

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam precizēt noteikumu projekta 32. punktu, skaidrojot, ko konkrēti vērtē Ekonomikas ministrija un kāds var būt šā vērtējuma rezultāts. Tāpat līdzīgi lūdzam precizēt citas noteikumu projekta vienības, kur atrodamas līdzīgas vispārīgas norādes, ka institūcija (Ekonomikas ministrija vai Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ko vērtē, piemēram, noteikumu projekta 30. punktā).
Papildus lūdzam noteikumu projekta anotācijā skaidrot noteikumu projekta 32. punkta juridisko slodzi, ņemot vērā, ka sēdes organizēšana pēc projektu iesnieguma iesniegšanas dienas ir kompetences centra izvēle, proti, nav skaidrs, vai mērķis ir paredzēt, ka šāda sēde nedrīkst tikt organizēta, pirms minētā iesnieguma iesniegšanas. Nepieciešamības gadījumā lūdzam attiecīgi precizēt noteikumu projekta 32. punktu.

-

Lūdzam noteikumu projektā vai noteikumu projekta anotācijā skaidrot (nepieciešamības gadījumā piemērveidā), kas ir programmu nebūtiska funkcionalitātes papildināšana, jo norāde uz būtiskumu ir pārāk vispārīga un subjektīva.

-

Vēršam uzmanību, ka noteikumu projekta 38.1. apakšpunktā uzskaitītie šo noteikumu apakšpunkti neparedz regulējumu, kā iesaistās pētījumu īstenošanā sadarbības partneri. Attiecīgi lūdzam atbilstoši precizēt 38.1. apakšpunktu, nodrošinot skaidras tiesību normas.

-

Saskaņā ar noteikumu Nr. 108 3.3. apakšpunktu lūdzam noteikumu projekta 38.1. apakšpunktā nedublēt noteikumu projekta 25. punktu.

-

Vēršam uzmanību, ka 38.1.1. apakšpunktā ietvertais pienākums atlīdzību noteikt samērīgu neatbilst likumprojektā ietvertajam deleģējumam (pilnvarojumam), kas neparedz pilnvarojumu noteikt atlīdzības apmēru par darba veikšanu, bet gan pieļaujams ir paredzēt izmaksu attiecināmības nosacījumus. Attiecīgi lūdzam atbilstoši precizēt 38.1.1. apakšpunktu, norādot apstākļus, kādos izmaksas par darba samaksu (tās apmērs) būs attiecināmas. Tāpat līdzīgi lūdzam precizēt vai svītrot noteikumu projekta 46.2. apakšpunktā ietverto norādi, ja darbu pētījumā veic pamatdarba laikā, par attiecīgu stundu skaitu samazina pamatdarba slodzi un nepieciešamības gadījumā citas noteikumu projekta vienības.
Papildus vēršam uzmanību, ka minētajā apakšpunktā ietvertie kritēriji darba samaksas noteikšanai ir neskaidri (nav saprotama norāde par tiešām personāla izmaksām) un dublē noteikumu projekta 49. punktu. Attiecīgi lūdzam precizēt minētos kritērijus, piemēram, paredzot maksimālo izmaksu - atlīdzības - apmēru, kas ir attiecināms.

-

Lūdzam sniegt pamatotu skaidrojumu, vai 38.1.4. apakšpunktā minētā izmantošana tehnoloģiski ekonomiskās priekšizpētes īstenošanā atbilst 38.1.4. apakšpunktā minētajai izmantošanai pētniecības vai tehnoloģiski ekonomiskās priekšizpētes darbībām. Attiecīgā gadījumā lūdzam precizēt noteikumu projektu, nodrošinot vienveidīgu tiesību normu izteiksmi.

-

Lūdzam izvērtēt un svītrot vai precizēt noteikumu projekta 38.1.7. apakšpunktā minētās izmaksas kā 38.1.8. apakšpunktā minētās izmaksas daļēji dublējošas.

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam noteikumu projekta 38.1.8. apakšpunktā neatsaukties uz labu grāmatvedības praksi vai izdarīt atsauci uz normatīvajiem aktiem, kur attiecīgā prakse tiek skaidrota.

-

Saskaņā ar noteikumu Nr. 108 137. punktu lūdzam izdarīt korektu atsauci uz normatīvajiem aktiem noteiktā jomā, izdarot atsauci uz attiecīgo jomu.

-

Lūdzam noteikumu projekta 39. punktā vai noteikumu projekta anotācijā skaidrot skaidri norādīt:
pirmkārt, vai 39. punktā minētās izmaksas ir attiecināmas. Attiecīgā gadījumā nepieciešams vārdus "iespējams attiecināt" aizstāt ar vārdiem "ir attiecināmas";
otrkārt, skaidrot, kas uzskatāms par iepriekš noslēgto saimnieciskā darījuma līgumu, ņemot vērā noteikumu projektā ietvertos nosacījumus par izmaksu attiecināmības perioda sākumu;
treškārt, kas saprotams ar papildus izmaksām, kā arī anotācijā pamatot to, kādēļ tās nav pārbaudāmas.

-

Lūdzam noteikumu projekta 41. punktā izdarīt korektu un aktuālu atsauci uz normatīvajiem aktiem noteiktā jomā. Norādām, ka Ministru kabineta 2004. gada 5. jūnija noteikumi Nr. 537 "Kārtība, kādā finanšu pārskatos atspoguļojams valsts, pašvaldību, ārvalstu, Eiropas Kopienas, citu starptautisko organizāciju un institūciju finansiālais atbalsts (finanšu palīdzība), ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā" ir zaudējuši spēku.

-

Lūdzam izvērtēt un noteikumu projekta 46.1. apakšpunktā svītrot norādi, ka darba laiks tiek noteikts saskaņā ar darba tiesiskās attiecības reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, jo šādai norādei nav juridiskas slodzes.

-

Lūdzam noteikumu projekta 47.2. apakšpunktā skaidrot, kuras izmaksas ir vispārīgas iepretim speciālajām izmaksām, vai alternatīvi lūdzam svītrot minētajā apakšpunktā vārdu "vispārīgās", tādējādi nodrošinot nepārprotamu attiecīgās normas izteiksmi.

-

Lūdzam svītrot noteikumu projekta 47.8. apakšpunktu kā 48. punktu dublējošu.

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši noteikumu projekta 11. punktam 5.1.1.2.i investīcijas ietvaros līgums par projekta īstenošanu tiek slēgts starp Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un šo noteikumu 14. punktā minēto kompetences centru. Attiecīgi lūdzam izvērtēt un svītrot noteikumu projekta 52.2. apakšpunktā ietverto norādi, ka minētajā līgumā tiek noteiktas citastarpā sadarbības partnera tiesības un pienākumi, kuri sadarbības partnerim paši par sevi nebūs saistoši.

-

Lūdzam izvērtēt un salāgot noteikumu projekta 53. punktu ar noteikumu projekta 106. punktu.

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam pārskatīt noteikumu projektu, nodrošinot, ka visos gadījumos ir nepārprotami skaidrs, kuram tiesību subjektam ir uzlikts pienākums vai piešķirtas tiesības. Norādām, ka, piemēram, noteikumu projekta 54. punktā tas nav skaidri saprotams, tāpat arī citās vienībās (piemēram, 53. punktā).

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši noteikumu projekta 56.1.4. apakšpunktam nav skaidri saprotams, vai kompetences centrs iesniedz maksājuma pieprasījumu atbilstoši līgumam par projekta īstenošanai vai atbilstoši šo noteikumu 58. punktam. Attiecīgi lūdzam atbilstoši precizēt minēto apakšpunktu vai sniegt attiecīgu skaidrojumu noteikumu projekta anotācijā.

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 56.1.6. apakšpunktu, paredzot, ka skaidrojums sniedzams arī par apstiprināšanas iemesliem, pretējā gadījumā nav skaidrs, kas konkrēti jāskaidro par apstiprinātiem projektiem.
Kā arī lūdzam izvērtēt un noteikumu projekta 56.1.6. apakšpunktā paredzēt konkrētu termiņu informēšanai, tādējādi nodrošināt attiecīgās normas nepārprotamu izteiksmi. Alternatīvi lūdzam sniegt skaidrojumu noteikumu projekta anotācijā, kādēļ tas nav nepieciešams (piemēram, ja to paredzēts atrunāt līgumā par projekta īstenošanu).

-

Lūdzam sniegt pamatotu skaidrojumu par noteikumu projektā ietvertā regulējuma, ciktāl tas paredz uzlikt pienākumus citiem tiesību subjektiem, kuri ir privātpersonas, bet nav finansējuma saņēmēji (arī tās izveidotas institucionālas vienības) -, t.i., tai skaitā sadarbības partneri - atbilstību Likuma par budžetu un finanšu vadību 19.³ panta otrajai daļai, kas cita starpā paredz, ka Ministru kabinets nosaka Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma ieviešanas un nacionālā ekonomikas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanas un uzraudzības kārtību. Skaidrojam, ka atbilstoši Satversmes tiesas judikatūrai pilnvarojumā minētais vārds "kārtība" pamatā piešķir Ministru kabinetam tiesības noteikumos regulēt attiecīgā jautājuma procesuālo raksturu, proti, izstrādāt noteiktu procedūru. Vienlaikus tas neizslēdz Ministru kabineta tiesības pieņemt materiāla rakstura normas, ciktāl netiek pārkāpts attiecīgais pilnvarojums. Tomēr Ministru kabineta noteikumos nevar būt iekļautas tādas materiālās tiesību normas, kas veidotu no pilnvarojošā likuma būtiski atšķirīgas tiesiskās attiecības.[1] Ja tiesību normā jēdziens "kārtība" nav izmantots, tad pilnvarojums ir atšķirīgs un aptver ne tikai tiesības regulēt darbību procesuālo aspektu.[2] Šajā sakarā vēršam uzmanību uz Administratīvā procesa likuma 11. pantā minēto, ka Ministru kabineta noteikumi var būt par pamatu privātpersonai nelabvēlīgam administratīvajam aktam vai faktiskai rīcībai tikai tad, ja likumā tieši vai netieši ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam, izdodot noteikumus, tajos paredzēt šādus administratīvos aktus vai faktisko rīcību.
Ja atbilstošu skaidrojumu nav iespējams sniegt, lūdzam precizēt noteikumu projektu, piemēram, paredzot, ka finansējuma saņēmējs, īstenojot projektu sadarbībā ar sadarbības partneriem, nodrošina, ka sadarbības partneris veic attiecīgos pienākumus vai, piemēram, paredzot, ka attiecīgi pienākumi tiek iekļauti sadarbības līgumā.

^{[1] Satversmes tiesas 2011. gada 6. maija spriedums lietā Nr. 2010-57-03, 13.3. apakšpunkts.
[2] Satversmes tiesas 2016. gada 2. marta spriedums lietā Nr. 2015-11-03, 23.3. apakšpunkts.}

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam precizēt noteikumu projekta 56.4.4. apakšpunktu, ievērojot normatīvajos aktos par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtību lietoto terminoloģiju un izvairoties no vispārīgām un neskaidrām norādēm par Atveseļošanās fonda auditoriem, bet tā vietā atrunāt konkrētus tiesību subjektus, kam nodrošināma piekļuve.

-

Lūdzam izvērtēt un svītrot vai precizēt noteikumu projekta 58. punkta otro teikumu. Norādām, ka tas, ka maksājuma pieprasījumā nevar iekļaut citas izmaksas, kuras neatbilst noteikumu projektā ietvertajiem izmaksu attiecināmības nosacījumiem izriet no tā, ka attiecīgās izmaksas nebūs attiecināmas, savukārt norāde uz 6. punkta rādītāju sasniegšanu pēc būtības dublē izmaksu attiecināmības nosacījumus.

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 62. punktu, nedublējot norādi, ka pētniecības projektu atlases padomi veido kompetences centrs.
 

-

Lūdzam noteikumu projekta 71.2. apakšpunktā skaidrot, vai ar kompetences centra attīstības stratēģiju saprotama stratēģija, kuru kompetences centriem jāiesniedz kopā ar projekta iesniegumu (nepieciešamības gadījumā noteikumu projektā atrunājot atbilstošu saīsinājumu), tādējādi nodrošinot skaidras normas.

-

Lūdzam noteikumu projekta 71.9. apakšpunktā skaidrot, kas konkrēti tiek pieņemts, vai svītrot šajā apakšpunktā vārdu "pieņemšanas", tādējādi nodrošinot skaidras tiesību normas.
Tāpat līdzīgi lūdzam noteikumu projekta 71.10. apakšpunktā konkretizēt, kā izpaužas pētniecības projektu izvērtēšanas caurspīdīguma nodrošināšana.
Kā arī lūdzam noteikumu projekta 73. punktā vai noteikumu projekta anotācijā skaidrot, kādus datus saistībā ar kompetences centra projekta ietvaros veiktajiem pētniecības projektiem Ekonomikas ministram ir tiesības pieprasīt papildus 73. punktā minētajiem vai alternatīvi lūdzam noteikumu projekta 73. punktā svītrot vārdus "arī datus".

-

Lūdzam noteikumu projekta anotācijā sniegt pamatotu skaidrojumu par noteikumu projekta 73. punktā paredzētajām Ekonomikas ministrijas pārstāvja tiesībām pieprasīt datus atbilstību noteikumu projekta izdošanas tiesiskajam pamatam. Paužam bažas, ka nav skaidri saprotama sasaiste starp Likuma par budžetu un finanšu vadību 19.³ panta pirmajā un otrajā daļā ietverto pilnvarojumu un visaptverošām tiesībām prasīt datus, kas var būt noderīgi ekonomiskās politikas veidošanai un papildinošu atbalsta instrumentu izveidošanai. Ja atbilstošu skaidrojumu nav iespējams sniegt lūdzam svītrot vai precizēt noteikumu projekta 73. un 74. punktu.

-

Lūdzam noteikumu projekta 74. punktā:
pirmkārt, izvērtēt un, ja tas iespējams, konkrēti definēt datus, kādus vispār var pieprasīt, tādējādi nodrošinot, ka datu pieprasīšana ir mērķtiecīga, starp minētajiem datiem nevar būt komercnoslēpums (tādējādi komersantiem nav nepamatots administratīvais slogs, kā arī nodrošinot, ka netiek nepamatoti aizskartas komersantu tiesības;
otrkārt, svītrot norādes par komercnoslēpuma respektēšanu un tiesībām neizsniegt datus, kuru iegūšana nav pamatojama ar ekonomiskās politikas īstenošanas vai uzraudzības vajadzībām, jo attiecīgām norādēm nav juridiskas slodzes, turklāt no noteikumu projekta 74. punkta šobrīd netieši izriet, ka institūcijām uzraudzības vajadzībām var neizsniegt datus, kas satur komercnoslēpumu, kas var apdraudēt uzraudzības procesa efektīvu izpildi.

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam noteikumu projekta 75. punktā norādīt attiecīgajā normā minētā pienākuma subjektu. Kā arī saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" (turpmāk - noteikumi Nr. 617) 9.1. apakšpunktu lūdzam noteikumu projekta anotācijā sniegt pamatojumu Komisijas 2018. gada 18. jūlija Regulā (ES) Nr. 2018/1046, par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk - regula Nr. 2018/1046), ietverto prasību ieviešanai.

-

Noteikumu projekta 76. punkta trešais teikums ir neskaidrs un precizējams. Proti, vēršam uzmanību, ka:
pirmkārt, atbilstoši noteikumu projekta 71.4. apakšpunktam pētniecības projektu atlases padomes uzdevums ir lemt par eksperta piesaisti pētniecības projekta vērtēšanai, tai skaitā neparedzot to kā padomes pienākumu, kā arī neparedzot prasības piesaistāmajam ekspertam;
otrkārt, nav skaidrs, kas tieši nav pietiekami pamatots - paša izvērtēšanas procesa veikšana, vai konkrētā procesa rezultāts un apstiprinātais dokuments. Alternatīvi lūdzam to skaidrot noteikumu projekta anotācijā;
treškārt, nav skaidrs, kā izpaužas Ekonomikas ministrijas pārstāvja balsojuma uzskatīšana par noteicošo, t.i., vai ar to saprotams, ka attiecīgā norma piemērojama vienīgi situācijā, ja balsis attiecīgajā padomē sadalās līdzīgi vai kādos citos gadījumos, ievērojot to, ka Ekonomikas ministrijas pārstāvim ir balsstiesības, bet nav veto tiesību;
visbeidzot, nav nepārprotami skaidrs, vai minētajā teikumā saraksts par atbalstīto vai noraidīto pētniecības projekta pieteikuma virzību uz Centrālo finanšu un līgumu aģentūru atbilst šo noteikumu 62. punktā (arī 33. punktā u.c.) minētajam sarakstam. Attiecīgā gadījumā lūdzam nodrošināt noteikumu projektā konsekventu terminoloģiju.
 

-

Lūdzam salāgot noteikumu projekta 71. punktu salāgot ar noteikumu projekta 79. punktu, kas paredz atsevišķu minētās padomes uzdevumu, piemēram, 71. punktā paredzot, ka padome veic arī citus noteikumu projektā paredzētus uzdevumus.

-

Lūdzam izvērtēt un noteikumu projekta 81. punktā ietverto kompetences centra pienākumu regulēt vienuviet ar šo noteikumu 56.1.9. apakšpunktā ietverto kompetences centra pienākumu, tādējādi mazinot kompetences centra pienākumu izklāsta sadrumstalotību un to, ka ir skaidra attiecīgo pienākumu savstarpējā sazobe. Proti, nav skaidri saprotams, vai minētajā apakšpunktā norādītās pārbaudes veicamas atbilstoši 8.1. punktā norādītajam plānam u.tml.
Papildus lūdzam 81. punktā svītrot palīgteikumu "kas rada apdraudējumu vai kaitējumu pētniecības projektu īstenošanā" vai alternatīvi lūdzam sniegt pamatotu skaidrojumu interešu konflikta tvēruma sašaurināšanai, attiecinot to to tikai uz gadījumiem, kad interešu konflikts rada apdraudējumu vai kaitējumu pētniecības projektu īstenošanā.

-

Lūdzam noteikumu projekta anotācijā sniegt izvērstu skaidrojumu par noteikumu projekta 83. punkta otrā teikuma būtīnu, nepieciešamību un mērķi, kas no minētās normas nav nepārprotami skaidra.

-

Lūdzam svītrot noteikumu projekta 84. punktu kā šo noteikumu 56.1.4. apakšpunktu dublējošu.

-

Lūdzam noteikumu projekta 86. punktā norādīt atskaites punktu piecu darbdienu termiņa aprēķināšanai, tādējādi nodrošinot nepārprotamu minētās normas izteiksmi.
Papildus tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam minētajā punktā norādīt tiesību subjektu, kam tiek lūgts atmaksāt publiskā finansējuma summu.

-

Lūdzam sniegt skaidrojumu, vai nosacījums par saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principu ievērošana ir attiecināms un piemērojams uz visām attiecināmajām izmaksām. Nepieciešamības gadījumā lūdzam izvērtēt un konkrēto nosacījumu ietvert noteikumu projekta 49. punktā.
 

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam noteikumu projekta 90. punktā vai noteikumu projekta anotācijā skaidrot, kur (kādos dokumentos) Atveseļošanas fonda  komunikācijas un vizuālās identitātes prasības ietvertas. Ja attiecīgas prasības izriet no Eiropas Savienības regulām, lūdzam minētajā punktā izdarīt atbilstošu atsauci (atbilstoši papildinot arī noteikumu projekta 5.4. sadaļu saskaņā ar noteikumu Nr. 617 9.19. apakšpunktam), savukārt, ja prasības izriet no juridiski nesaistošiem dokumentiem (piemēram, vadlīnijām), lūdzam noteikumu projekta anotācijā skaidrot, piemēram, ka attiecīgo dokumentu prasības tiks ietvertas līgumā par projekta īstenošanu, vai - pārņemt šo dokumentu prasības noteikumu projektā (līdzīgi kā pārņem Eiropas Savienības direktīvu normas).

-

Ņemot vērā, ka regulējums par valsts atbalsta intensitāti izriet no regulas Nr. 651/2014 25. panta 5. punkta u.c. vienībām, lūdzam izvērtēt un noteikumu projekta 93. punktā izdarīt atbilstošas atsauces uz minētās regulas attiecīgajām vienībām. Norādām, ka  atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas spriedumam lietā 34/73 Fratelli Variola S.p.A. v Amministrazione italiana delle Finanze "nav pieļaujama procedūra, kuru izmantojot tiesību normas subjektiem netiek atklāts, ka attiecīgā norma ir Eiropas Kopienas norma". Tas nozīmē, ka dalībvalstij, izdodot nacionālos normatīvos aktus, skaidri jānorāda, kuras ir Eiropas Savienības un kuras – nacionālās normas.
Tāpat līdzīgi lūdzam, piemēram, noteikumu projekta 116. punktā atsaukties uz regulas Nr. 1407/2013 un regulas Nr. 651/2014 attiecīgo vienību, kas paredz dalībvalstīm noteikt attiecīgā nosacījuma ieviešanas mehānismu, savukārt noteikumu projekta 114. punktā atsaukties uz uz regulas Nr. 1407/2013 5. pantu, kas reglamentē de minimis atbalsta kumulācijas nosacījumus.
 

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam izvērtēt un, piemēram noteikumu projekta 93. punktā un nepieciešamības gadījumā arī cituviet noteikumu projektā vārda "finansējums" vietā lietot vārdu "atbalsts", vajadzības gadījumā atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām atrunājot attiecīgu saīsinājumu. Norādām, ka pretējā gadījumā nav nepārprotami skaidrs, par kādu finansējumu ir runu (piemēram, ar finansējumu var saprast arī privāto līdzfinansējumu).

-

Lūdzam noteikumu projekta 95. punktā un nepieciešamības gadījumā cituviet noteikumu projektā simbolu "/" aizstāt ar saikli "un" vai saikli "vai", jo no attiecīgās normas nav skaidrs, vai ar simbolu "/" tiek saprasts saiklis "un" vai saiklis "vai". Pamatojoties uz juridiskās tehnikas prasībām, tiesību normai ir jābūt skaidrai, lai tā lietotājs un piemērotājs gūtu nepārprotamu priekšstatu par saviem pienākumiem un tiesībām.
 

-

Lūdzam noteikumu projekta 95. punktā svītrot normu, kas paredz, ka pētniecības projektu īstenotāji (sadarbības partneris), veicot iepirkumu, piemēro spēkā esošus normatīvos aktus, jo šādai norādei nav juridiskas slodzes.

-

Vēršam uzmanību, ka no noteikumu projekta 97. punkta otrā teikuma nav skaidri saprotams, kas un pēc kāda notikuma tiek piešķirts. Turklāt no noteikumu projekta I nodaļas izriet, ka finansējumu (atbalstu) piešķir finansējuma saņēmējiem (kompetences centriem), nevis sadarbības partneriem. Attiecīgi lūdzam atbilstoši precizēt noteikumu projekta 97. punktu un sniegt pamatotu skaidrojumu noteikumu projekta anotācijā.

-

Lūdzam noteikumu projekta 97. punktā nedublēt noteikumu projekta 38.1. apakšpunktu. Tāpat līdzīgi lūdzam pārskatīt noteikumu projektu, nodrošinot, ka noteikumu projektā netiek dublēts tiesiskais regulējums attiecībā uz to, ka atbalsts tiek piešķirts saskaņā ar regulu Nr. 1407/2013 (sk. 30.2., 38.2., 38.3. apakšpunktu).

-

Lūdzam noteikumu projekta 98. punktā (un līdzīgos gadījumos citās noteikumu projekta vienībās) izdarīt konkrētas atsauces uz regulas Nr. 651/2014 un regulas Nr. 1407/2013 vienībām, tādējādi atvieglojot noteikumu projekta piemērošanu praksē.

-

Lūdzam izvērtēt un noteikumu projekta 101. punktā svītrot vai precizēt norādi, ka atbalsts, kas sniegts kompetences centriem saskaņā ar Komisijas regulu Nr.  1407/2013, ir uzskatāms par komercdarbības atbalstu komersantam. Norādām, ja atbalsts tiek sniegts saskaņā ar minēto regulu, no minētā nepieciešami izriet tas, ka tiek sniegts komercdarbības atbalsts, līdz ar ko attiecīgai norādei pašai par sevi nav juridiskas slodzes, kā arī nav skaidri saprotams, kas minētajā noteikumu projekta punktā domāts ar terminu "komersants".

-

Vēršam uzmanību, ka nav pieļaujams nepamatoti sadrumstalots tiesiskais regulējums attiecībā uz CFLA pieņemto lēmumu par atbilstību valsts atbalsta normām vai nosacījumiem (no noteikumu projekta nav skaidri nošķirts attiecīgo izvērtējumu priekšmets un mērķis), paredzot atšķirīgu to apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību. Attiecīgi lūdzam noteikumu projekta anotācijā sniegt izvērstu un pamatotu skaidrojumu par nepieciešamību attiecīgos strīdus risināt gan, civilprocesuālā, gan administratīvi procesuālā kārtībā. Ja atbilstošu skaidrojumu nav iespējams sniegt, lūdzam nodrošināt vienveidīgu strīdu izskatīšanas kārtību (pēc iespējas izmantojot pieeju, kas izmantotu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda gadījumā) vai noteikumu projekta anotācijā skaidrot attiecīgo lēmumu pārsūdzēšanas kārtību.

-

Lūdzam noteikumu projekta 104. pantā neskaidrot (nedublēt) Civilprocesa likumā ietverto regulējumu par tiesībām uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā un svītrot norādes par pretenziju iesniegšanu un domstarpību risināšanu sarunu ceļā.

-

Lūdzam izvērtēt un noteikumu projekta 111. un 112. punktu ietvert noteikumu projekta V nodaļā "Projekta īstenošanas un finansējuma saņemšanas nosacījumi", kur tiek regulēta attiecīgā finansējuma intensitāte, tādējādi novēršot noteikumu projekta sadrumstalotību, bet tā vietā paredzot strukturāli skaidras, loģiski sakārtotas un pārskatāmas tiesību normas.

-

Lūdzam noteikumu projekta 112.1. apakšpunktā vai noteikumu projekta anotācijā skaidrot, kādi pētījuma rezultāti tik vērtēti kā nozīmīgi (nepieciešamības gadījumā piemērveidā). Norādām, ka norāde par nozīmīgumu ir subjektīva un var būt apgrūtinoši piemērot attiecīgo nosacījumu praksē.

-

Lūdzam noteikumu projekta 116. punktā izdarīt korektu atsauci uz komisijas regulas Nr. 1407/2013 1. panta apakšvienībām, ņemot vērā, ka atsauce uz 1. panta 3. punktu ir neprecīza, tādējādi nodrošinot korektu minētās regulas prasību ieviešanu.

-

Lūdzam izvērtēt, vai ar noteikumu projekta 120. punktu netiek dublēts Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra noteikumu Nr. 715 "Noteikumi par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem" ietvertais regulējums. Attiecīgā gadījumā lūdzam nedublēt attiecīgo noteikumu normas, bet nepieciešamības gadījumā izdarīt atbilstošu atsauci uz normatīvajiem aktiem noteiktā jomā, ievērojot noteikumu Nr. 108 137. punktu.
Tāpat līdzīgi lūdzam izvērtēt, vai noteikumu projekta 17. pantā netiek dublētas Elektronisko dokumentu likuma 3. pantā noteiktās prasības

-

Lūdzam izvērtēt un nodrošināt, ka noteikumu projekta 38.4. apakšpunktā un 122. punktā nedublējas regulējums attiecībā uz sekām, ja rodas papildu izdevumi vai sadārdzinājums.

-

Saskaņā ar noteikumu Nr. 108 3.2. apakšpunktu lūdzam noteikumu projekta 124. un 125. punktā (u.c., ja attiecināms) noteikumu projekta vienībās nedublēt Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas normas (tai skaitā skaidrojumus par procentu aprēķināšanu u.tml.).

-

Lūdzam izvērtēt un noteikumu projekta 126. punktā svītrot norādi uz caurspīdīguma principu, jo šādai norādei nav juridiskas slodzes.

-

Noteikumu projektā tiek lietoti termini "pētniecības projekta iesniegums" un "pētniecības projekta pieteikums", par ko nav skaidri saprotams, vai ar to saprotams viens un tas pats jēdziens. Attiecīgi lūdzam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā vienveidot noteikumu projektā lietoto terminoloģiju vai sniegt atbilstošu skaidrojumu par noteikumu projektā lietoto terminoloģiju noteikumu projekta anotācijā.

-

Vēršam uzmanību, ka noteikumu projekta 134. punkts ir neskaidrs, smagnējs un grūti uztverams, kā rezultātā nav skaidri saprotams, kādos gadījumos nebūs konstatējams komercdarbības atbalsts. Tai skaitā nav saprotams, vai šajā punktā ar pakalpojumu saprotams ārpakalpojums, kas ir jauni līgumi (par kādu priekšmetu), kā arī nav saprotama nepieciešamība atsaukties uz to, ka kompetences centrs nodrošina projekta vadību. Attiecīgi lūdzam precizēt minēto punktu un sniegt atbilstošu skaidrojumu noteikumu projekta anotācijā.

-

Lūdzam izvērtēt un noteikumu projekta 135. punktā paredzēt institūciju, kura nosūta attiecīgu paziņojumu publicēšanai , nepieciešamības gadījumā paredzot arī attiecīgu termiņu paziņojuma nosūtīšanai, vai alternatīvi lūdzam noteikumu projekta anotācijā skaidrot, kādēļ tas nav nepieciešams.

-

Ņemot vērā, ka cita starpā regulas Nr. 1407/2013 6. panta 1. punkts, regulas Nr. 651/2014 25. panta 6. un 7. punkts paredz rīcības brīvību, lūdzam atbilstoši aizpildīt noteikumu projekta anotācijas 5.4. sadaļu, papildinot aili (sniedzot pamatojumu) par dalībvalsts rīcības brīvības izmantošanu, norādot konkrētās regulas normas, kas paredz rīcības brīvību, kādā veidā minētā rīcības brīvība ir izmantota noteikumu projektā, un to, kādēļ ir vai nav izmantota regulā Nr. 1407/2013 un Nr. 651/2014 paredzētā rīcības brīvība.
 

-

Saskaņā ar noteikumu Nr. 617 9.19. apakšpunktu lūdzam pārskatīt un nodrošināt korektu Eiropas Savienības tiesību aktu - regulu ieviešanas atspoguļojumu noteikumu projekta anotācijas 5.4. sadaļā, tai skaitā tās 1. tabulā. Norādām, ka šobrīd tai skaitā:
pirmkārt, informācija vairākos gadījumos atspoguļota neprecīzi, piemēram, 1. tabulā norādīts uz regulas Nr. 651/2014 4. punkta “a” un “i” apakšpunkta un 1. panta 3. punktu (minētais pants sastāv no trīs daļām) ieviešanu, kuras attiecīgajā regulā nav atrodamas;
otrkārt, informācija vairākos gadījumos atspoguļota nepilnīgi, piemēram, nav atrodama informācija par regulas 1407/2013 1. panta 2. punkta, 3. panta 4. punkta, regulas Nr. 651/2014 1. panta 3. punkta otrās daļas un regulas Nr. 2018/1046 61. panta (šajā gadījumā, ja minētā panta prasības netiek ieviestas, lūdzam noteikumu projekta anotācijā sniegt attiecīgu skaidrojumu), kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulas (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu, prasību ieviešanu.
Papildus lūdzam novērst arī tehniskas kļūdas 1. tabulā - dublētu (un atšķirīgu) informāciju par regulas Nr. 651/2014 12. panta ieviešanu.
 

-

Saskaņā ar juridiskās tehnikas prasībām visus lietotos saīsinājumus, rakstot pirmo reizi, atšifrē, iekavās norādot to turpmāko lietojumu, kā arī tālāk to konsekventi ievērojot. Attiecīgi lūdzam nodrošināt, ka noteikumu projektā tiek atrunāti visi lietotie saīsinājumi to pirmajā lietošanas reizē. Kā arī lūdzam saskaņā ar noteikumu Nr. 108 44. un 124. punktu neizmantot kā saīsinājumus abreviatūras (piemēram, CFLA, EM), ciktāl tās nav vispārzināmas.

-

Saskaņā ar juridiskās tehnikas prasībām lūdzam noteikumu projektā terminu skaidrojumos neatsaukties uz citām noteikumu projekta vienībām (tai skaitā pielikumiem).

-

Lūdzam noteikumu projektā ievērot gramatikas normas un noteikumu projekta 5. punktā norādīt, kāds ir pieejamais finansējums.

-

Lūdzam noteikumu projektā nodrošināt skaidru un pārskatāmu struktūru, veidojot apakšvienības vienīgi gadījumā, ja to ir vairāk, nekā viena.

-

Lūdzam tehniski precizēt noteikumu projekta 6.3. apakšpunktā iekavās ietverto skaidrojumu atbilstoši noteikumu projekta anotācijā norādītajam.

-

Lai nodrošinātu noteikumu projekta sasaisti ar normatīvajiem aktiem par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtību, lūdzam izvērtēt un noteikumu projektu papildināt ar normu, kas, piemēram, paredz, ka Ekonomikas ministrija ir atbildīgā nozares ministrija attiecībā uz konkrēto investīciju. Alternatīvi lūdzam sniegt skaidrojumu noteikumu projekta anotācijā, kādēļ tas nav nepieciešams.

-

Lūdzam izvērtēt un noteikumu projektā (piemēram, 13. punktā) neuzskatīt vienā punktā noteiktu institūciju pienākumus, ja tai skaitā tās pašas nodaļas ietvaros tiek norādīti arī vēl citi attiecīgās institūcijas pienākumi, ņemot vērā, ka attiecīgā gadījumā regulējums kļūst strukturāli neskaidrs un grūti uztverams, kā arī pastāv lielāka tiesību normu dublēšanās iespēja noteikumu projekta ietvaros.

-

Saskaņā ar noteikumu Nr. 108 2.3. apakšpunktu lūdzam izmantot vienveidīgas un standartizētas vārdiskās izteiksmes, norādot uz "SIA", kas atbilst Komerclikumā atrunātajam saīsinājumam.

-

Lūdzam redakcionāli precizēt noteikumu projekta 16.11. apakšpunktu, norādot, ka ietverts tiek interešu konflikta, korupcijas risku un dubultā finansējuma kontroles un novēršanas mehānisma raksturojums, nevis informācija par šo raksturojumu.

-

Lūdzam saskaņā ar juridiskās tehnikas prasībām atrunāt noteikumu projektā saīsinājumu "kompetences centrs", tādējādi izvairoties no atsauču veidošanas uz šo noteikumu 14. punktu, kas padara noteikumu projektu smagnēju un grūti uztveramu. Tāpat līdzīgi lūdzam precizēt arī citas noteikumu projekta vienībās, piemēram, atsaucēs uz šo noteikumu 11. punktā minēto līgumu u.tml.

-

Lūdzam redakcionāli precizēt noteikumu projekta 31. punktu, norādot uz to, ka izmaksas ir attiecināmas no noteiktas dienas, nevis izmaksu attiecināmība sākas no attiecīgās dienas.

-

Lūdzam nodrošināt gramatikas normu ievērošanu un noteikumu projekta 35.2. apakšpunktā norādīt uz to, vai noteiktas personas tiek nodarbinātas pētniecības projekta ietvaros.

-

Aicinām redakcionāli precizēt noteikumu projekta 38. punkta ievaddaļu, paredzot, ka attiecināmas ir attiecīgas izmaksas, nevis izmaksu pozīcijas.

-

Aicinām noteikumu projekta 38.1. apakšpunktā izvairīties no pieturzīmju iekavas izmantošana, jo tās nav nepieciešamas (nepieciešamības gadījumā apakšpunktu var strukturēt vairākos teikumos), turklāt tās padara noteikumu projekta tekstu smagnēju un grūti uztveramu.

-

Lūdzam noteikumu projektā citas izmaksas norādīt kā pēdējās attiecīgajā normas apakšvienībā, tādējādi nodrošinot, ka uzskaitījums ir loģisks.

-

Atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām lūdzam noteikumu projekta 54. punktā un citās noteikumu projekta vienībās, kur attiecināms, nodrošināt vienveidīgu izteiksmi un līdzīgi kā citās noteikumu projekta normās, pienākumus izteikt īstenības izteiksmes tagadnes trešajā personā ("investīcijas ietvaros noslēguma maksājuma pieprasījumus iesniedz").

-

Lūdzam noteikumu projekta 59. punktā lietot konsekventu terminoloģiju un norādīt uz pētniecības projektu atlases padomes sēdēm.

-

Lūdzam noteikumu projekta 60. punktā nodrošināt gramatikas prasību ievērošanu un paredzēt, ka pētniecības projekti tiek atlasīti atbilstoši kompetences centra izstrādātiem pētniecības projektu atlases kritērijiem, nevis pēc minētajiem kritērijiem.

-

Lūdzam tehniski precizēt noteikumu projekta 75. punktu, korekti atspoguļojot regulas Nr. 2018/1046 numuru.
Papildus lūdzam pārskatīt noteikumu projektu (sk. jo īpaši tā pielikumu), nodrošinot, ka Eiropas Savienības tiesību akta pieņemšanas datums tiek konsekventi norādīts pēc attiecīgā tiesību akta izdevējinstitūcijas nosaukuma, nelietojot pieturzīmi iekavas.

-

Saskaņā ar juridiskās tehnikas prasībām lūdzam noteikumu projekta 87. punktā konsekventi izmantot iepriekš atrunāto saīsinājumu - regula Nr. 2018/1046.

-

Lūdzam pārskatīt noteikumu projektu novēršot tehniskas kļūdas, tai skaitā noteikumu projekta 12. punktā ("kopā sadarbības partneri"), 88. punktā (savā tīmekļvietnēs), 132. punktā (norādot uz atbalstu apvienošanu, nevis atvienošanu) un vairākās citās vietās.

-

Lūdzam izvērtēt un noteikumu projekta 129. punktā ietvert atsauci uz normatīvajiem aktiem noteiktā jomā saskaņā ar noteikumu Nr. 108 137. punktu, nevis uz konkrētiem Ministru kabineta noteikumiem, tādējādi nodrošinot, ka gadījumā, ja attiecīgie noteikumi zaudētu spēku, nebūtu nepieciešams veikt grozījumus arī noteikumu projektā (noteikumos).
Papildus aicinām noteikumu projekta 129. punktā atrunāt saīsinājumu Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumiem Nr. 621 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība", ievērojot juridiskās tehnikas prasības.

-

Aicinām noteikumu projektā korekti atsaukties uz regulu apakšvienībām, apakšpunktus liekot pēdiņās, nevis iekavās ("2. panta 18. punkta "c" apakšpunktā").

-

Lūdzam tehniski precizēt noteikumu projekta anotācijā sniegto informāciju, salāgojot to ar noteikumu projektā minēto. Norādām, ka Ekonomikas ministrijas pārstāvis neveiks nepieciešamos grozījumus kompetences centra programmas regulējošajos normatīvajos aktos, jo no likuma neizriet attiecīga pārstāvja kompetence.

-