Atzinums

Izvērtēt iepēju papildināt 1. Rīcības virzienu: Vienota un efektīva valsts pārvalde  ar pasākumu:
"Latvijas teritorijas attīstības pārvaldības sistēmas sinhronizācija", paredzot pasākumus, kad tiek novērsta valsts pārvaldes iestāžu nesaskaņots tīkls un rīcības, kas nekādi nekorelē jau ar šobrīd esošajiem plānošanas reģioniem, to attīsīibas mērķiem un uzdevimiem.
Veidot saskaņotu sadarbību katra reģiona Institūcijām (valsts un pašvaldību), attīstot vienotu redzējumu, kopīgus risinājumus un saskaņotu rīcību sabiedrībai aktuālos jautājumos, kas skar vairāku iestāžu sadarbību, arī cilvēkresursu attīstību un izveitojumu.
Piedāvātā redakcija
Papildināt 1.Rīcības virzienu ar pasākumu:
"Latvijas teritorijas attīstības pārvaldības sistēmas sinhronizācija".

-

Ņemot vērā minēto: "Lai gan ir virkne veiksmīgu inovēšanas piemēru, tie bieži vien ir individuālo centienu un entuziasma, nevis sistēmiskas pieejas rezultāti. Līdzšinējie inovācijas centieni ir salīdzinoši maza mēroga un ar nelielu ietekmi. Tie galvenokārt saistās ar digitālo tehnoloģiju izmantošanu, kas pilnveido esošos procesus un uzlabo iestāžu individuāli sniegtos publiskos pakalpojumus."

Kā arī defineto sasneidzamo mērķi:
"Politikas attīstības un pakalpojumu izstrādes procesos tiek izmantotas inovatīvas metodes, koprade un dizains."

Lūdzam papildināt rezultatīvos rā'ditājus ar vismaz vienu reālu inovāciju pilotprojektu
Līdz 2024.gada 1.maijam Inovāciju labaratorija ir izstrādājusi  un VZD prakstiski, balstoties uz inovācijas laboratorijas risinājumu veicis jauno prognozējamo kadastrālo vērtību, kas stāsies spēkā 2025.gada 1.janvārī, aprēķinu. Vai arī inovācijas laboratorijas darba rezultātā KV pilnveides proces notiek pakāpeniski, nepieļaujot 'vidējo' vērtību lēcīenu vaia rī ir rasti citi risinājumi"

jau 2 reizes Saeima ir noraidījusi un pamatoti VZD izstrādātās jauno kadastrālo vērtību projektus, abas reizes dodot laiku KV pilnveidei, bet pēc būtības tā nav notikusi, tā kā šobrīd Saeimas likumā noteiktais termiņš ir līdz 2025.gada 1.janvārim, bet tā kā esošās kadastrālās veŗttības ir balstītas 2012.gada vidēji vidējo tirgus veŗtību līmenī, tad jauno prognozēto KV publicēšanai būtu jānotiek vēākais 2014.gada 1.maijā, bet pat tādā termiņā ir prakstiksi neiespējami veikt datos balstītu, utt, visu nodokļu, kurus ietekmē KV analīzi unn normatīvo aktu pilnveidi, nemaz nerunājot par faktu, ka lai sastādītu 2025.gada budžetu pašvaldibām ir jāveic neksutamā īpašum anodokļa prognozes aprēķins, kurā ne tikai ņemtas vērā prognozētās KV, bet arī izmaiņas NIN likumā, utt..Tā kā kadastrālās vērtēšanas politika ietekmē tiešā vai pastarpinātā veidā ik katru iedzīvotāju un uzņēmumu un ņemot vērā ļoti ilgā laika posmā praksē pierādītās neveiksmes šādas politikas izmaiņu veikšanā tikai vienas iestādes ietvaros, kurai turklāt ir ierobēzots budžets, bet saprātīga rezultāta iegūšana ir iespējama tikai tad, ja teik būtiksi pilnveidoti arī citi saistītie procesi un  izmantoti citās  valsts pārvaldes iestadēs uzkrātie dati, tad šis ir ļoti labs pilotprojekts, kura sekmīgas ieviešanas rezultātā varētu atkrist daudzi 'metodiku' vai 'ieteikumu' gatavošana, jo šāda līmeņa projekts tā sekmīgas ieviešanas gadījumā var patiesi izskaust iestāžu nevēlēsānaos sadarboties.

-

Lūdzam plānā precīzi konkretizēt, ka "Digitalizētas un automatizētas atbalsta funkcijas, tādējādi samazinot nepieciešamos cilvēkresursus šo funkciju nodrošināšanai." drīkstēs izmantot arī pašvaldības vai to iestādes, ja tās vēlēsies.

-

"Tiek samazināts administratīvais slogs un normatīvisms, atzīstot par spēku zaudējušiem neaktuālos tiesību aktus vai atsevišķas tiesību normas, vai atsakoties no darbībām, kas rada nesamērīgu slogu, nevajadzīgi paildzina vai sadārdzina procesu.
Tiek izveidota starpinstitucionāla darba grupa, kas kopīgi izstrādā risinājumus normatīvisma mazināšanai."

Šādai darbībai nav korekti paredzēt izpildes termiņu  2027.otrais pusgads, lūdzam noteikt- 2023.gada I pusgads. ātrāk izveidosiet darba grupu, varbūt būs cerības arī praktisku rezultātu ieraudzīt..

-

šos mērķus
"Tiek veikta jēgpilna ietekmes novērtēšana, veicot pienācīgu alternatīvu risinājumu izpēti, izmaksu ieguvumu vai izmaksu lietderības analīzi, kā arī nodrošinot sabiedrības iesaisti.
Tiek nodrošināta datos balstīta politikas un regulējuma izstrāde, kas ietver arī ex-post ietekmes novērtēšanu. Tiesību aktiem un plānošanas dokumentiem ar augstu ietekmes līmeni tiek veikta ex-post novērtēšana."

NAV IESPĒJAMS sasniegt tikai ar šādu rezultativo rādītāju:
"Ir izstrādāta metodika tiesību aktu un plānošanas dokumentu ietekmes līmeņa noteikšanai."
vai ar papildināto:
Izveidots politikas plānotāju tīkls, kas darbojas kā platforma pieredzes apmaiņai starp dažādu institūciju politikas plānotājiem un kura ietvaros tiek organizētas mācības par aktuālajiem ietekmes izvērtēšanas jautājumiem. Mācībās ir piedalījušies vismaz 500 politikas plānotāji. 

Nerakstiet kārtējo metodiku un neplānojiet mūžīgās mācības bez konkrēta rezultāta, bet nodemosntrējiet vismaz pārs tiesību akta projektiem, kas skar piemēram pašvaldības, ka var ar valsts pāvaldes rīcībā esošajiem datiem, kas atrodas dažādu institūciju 'turējumā',  to paveikt.

Papildiniet, ka šāda jēgpilna ietekmes novērtēšana obligāti jāveic attiecībā uz nākamās apkures sezonas valsts atbalsta pasākumiem mājsaimniecībās, ņemot vērā faktiskos datus par mājsaimniecību ienākumiem uz 1 tās locekli! Kas cita starpā jau ir eksistējošs MK uzdevums, kurš jau tiek klaji ignorēts no valsts pārvaldes puses.

-

Rezultatīvajam rādītājam "Valsts finansētie lietišķie pētījumi tiek veikti atbilstoši VK izstrādātai metodikai.Lūdzam noteikt ātrāku izpildes termiņu- 2023.gada 1.maijs, jo nav nekāda pamatojuma- kāpēc to būtu jāveic tikai 2025.gada pirmajā  pusgadā

-

Valsts pārvaldes darbinieku apmācības noteikti ir atbalstāmas, tāpt kā par valsts naudu vai fondu līdzekļiem būt apmācāmi pašvaldību darbinieki, tomēr darbības rezultāts "Valsts pārvaldē nodarbinātie spēj veikt datu analīzi un vizualizāciju." un rezultatīvais rādītājs - 100 apmācīto, ņemot vērā klasisko valsts pārvaldes darba sludinājumos pieprasītās kompetences un pat augstskolu programmu ( pat skolu programmu) prasības- liek uzdot jautājumu-

cik no ministriju centrālajā aparātā nodarbinātajiem ierēdņiem un darbiniekiem, kas neveic fizisku darbu, ir tādi, kuri nespēj veikt datu analīzi un vizualizāciju (norādot arī kopējo skaitu, kas to spēj)?

-

Darbības rezultātu sadaļu "Ieviesta sistēmiska uz analizētiem datiem balstīta valsts pārvaldes un nozaru darbība." papildināt ar divām jaunām darbībām un 2 konkrētiem rezultatīvajiem rādītājiem:

"ir izstrādāts rīks automatizētai mājsaimneicību ienākumu noteikšanai uz 1 tās locekli, savietojot valsts informāciju sistēmās esošos datus. Rīks tiek izmantots gan politikas veidošanai, politikas faktiskās ietekemes operatīvajam monitoringam, gan praktiskiem nolūkiem."

"Kadastrālās vērtēšanas vajadzībām ir savietoti valsts informāciju sistēmās esošie dati, vienlaikus pilnveidojot datu vienotu interpretāciju, kā arī precizējot datu laukus, lai dati būtu izmantojami starpinstitucionāli, turklāt ne tikai vērtēšanai, bet arī citos valsts pārvaldes proces, t.sk. nodokļu iekasēšanā un noziedzīgie iegūtas naudas legalizācijas novēršanā, kā arī nodrošinot datu vienreizes iesniegšanas principa praktisku īstenošanu visos procesos un informācijas sistēmās līdz pat Zemesgrāmatai."

-

Šim rezultatīvajam rādītājam "Ir izstrādāts tiesiskais regulējums, kas nosaka vienotu pieeju datu apmaiņai."
Lūdzam noteikt izpildes termiņu 2023.gada 1.septembris
To papildinot šādi "Ir izstrādāts tiesiskais regulējums, kas nosaka vienotu pieeju datu apmaiņai, t.sk. atļaujot brīvu datu lietojumu publsikās pārvaldes ietvaros starpinstitucionāli, t.sk. atļaujot  automatizēti apstrādāt personas datus."

-

Šim konstatējumam: "Mūsdienu pasaules izaicinājumi paredz nepieciešamību pēc ātriem un koordinētiem valsts pārvaldes lēmumiem, tai pašā laikā nodrošinot, ka valsts pārvaldes izstrādātā politika ir sabiedrībai saprotama, caurskatāma un balstīta pierādījumos. Mūsdienīgai valsts pārvaldei jābūt spējīgai reaģēt uz negaidītiem notikumiem un modelēt dažādus attīstības scenārijus, kā arī jāspēj darboties vienoti. Valsts pārvaldes politikas un regulējuma izstrādē nepieciešams fokusēties uz sabiedrības vajadzībām, izmantojot uzticamus datus un no pētījumu rezultātiem izrietošus pierādījumus."
un šādam mērķim:
"lai valsts pārvaldē mazinātu normatīvismu un administratīvo slogu, kā arī izvairītos no nozaru pārregulācijas. Ir nepieciešams pilnveidot datu ieguves un analīzes mehānismus un metodes valsts pārvaldē, iemācīties un uzsākt lietot jaunākos tehnoloģiskos risinājumus,"

Nevar nepiekrist, vēlvairāk - tā tiešām ir viena no aktuālākajām valsts pārvaldes problēmām, tomēr  nav paredzēts neviens pasākums vai rezultatīvais rādītājs, kurš sniegtu vismaz iespējamību, ka šis izaicinājums tiks prakstiski risināts un, ka ir kaut cerība, ka definētajam  mērķim plāna darbības laikā vismaz tuvosies vai varēs gūt faktos balstītu pārliecību, ka tuvošanaš mērķim tiešām noteik pašā valsts paārvaldē.

-

Šim minētajam izaicinājumam: "valsts pārvaldē nodarbināto spēju un prasmju (tai skaitā digitālo) attīstība, lai nodrošinātu efektīvu sniegto pakalpojumu pielāgošanu un attīstību nenoteiktības un pārmaiņu apstākļos"

pēc būtības nav nevienas plānotās darbības, kuras rezultātā varētu sagaidīt šī izaicinājuma kaut daļēju risinājumu. Tā kā šī ir milzīga problēma, ko apliecinājuši n-tie neveiksmīgie IT projekti, piemēram e-veselība, bet ne tikai,

lūdzam paredzēt konkrētas darbības, kas nodrošinās, ka valsts pārvaldē ir cilvēki, kas nevis iepērk pētījumu, pēc tam balstoties uz pētījumu pasūta publiskā iepirkuma nepieciešamās sastāvdaļa, pēc tam pasūta IT risinājumu, kur visa procesa rezultātā tiek digitalizētas esošās papīra pūsmas, nevis izveidoti risinājumi, kas atbilstoši šim gadsimtam un kuri iekļauj vairāku institūciju pienākumus un tiek veidoti apzinoties patieso mērķi, kāpēc vienu vai otru lietuu valsts dara, kā arī atsakoties no procesiem, kas ir pēc būtības dublējoši vai pat lieki.

Koncepuālais ziņojums, plāns, karjeras un izaugsmes kartes. ceļa kartes, cilvēkresursu vadības procesi, arī mācību platforma,vai mācību programmu ceļa kartes ir pasākumi pēc formas, nevis būtības un citētos izaicinājumsu nespēs risināt.

-

Neviens no Rīcības virziena: Vienota un efektīva valsts pārvalde plānotajiem darbības rezultātiem nav tāds, kurš paredzētu sasniegt konkrētus rezultātus šim tai pašā sadaļā aprakstītajam:
"Valsta pārvaldes sekmīga darbība lielā mērā ir atkarīga no dažādu institūciju spējas savstarpēji sadarboties starpnozaru jautājumu risināšanā. Latvijā valsts pārvaldē ir novērojama fragmentācija un starpresoru koordinācijas trūkums."
šo problēmu nevar  risināt tikai apvienojot VK un PKC, vai ar jaunu VK analītikas dienestu, savukārt krīžu vadības centrs ir pilnīgi ar citu meŗķi. 

Tāpat no konkrētajām darbībām ir saprotams, ka projektā nekas netiks darīts, lai risinātu šo aprakstīto problēmu:
"Pakalpojumu sniegšanā nereti iestāžu kompetences robežas un intereses prevalē pār iedzīvotāja vajadzībām un interesēm."

Tāpat diezvai būtiski ir izveidot kārtējo metodiku. Tās vietā lūdzam paredzēt jau konkrētu starpnozaru jautājumu risinājumu izveidi, īstenojot pieeju- mācāmies darot, nevis tērējot resursus teorētisku metodiku izstrādē. Tāpat esošajā sistēmā, kad pat normatīvie akti netiek savastapēji saskaņoti, jo eksistē katras iestādes 'budžeta' interese, ir bezjēdzīgi veidot jaunu datu bāzi ar ekspertiem, treneriem, utt. Iepriekšējā plāna neveiksmēm vajadzētu tomēr pārliecināt, ka labāk ir kaut ko reālu prakstisku paveikt, nekā kārtējās 'sistēmas' būvēt, tad arī nevajadzēs tērēt naudu sabiedriskajām attiecībām, jo iedzīvotāji un uzņēmumi patiesi labus valsts pārvaldes pakalpojumus novērtē paši, nododot informāciju gan personiskā saziņā, gan sociālajos mēdijos.

Diezvai rādītāju informatīvā portāla izveide varētu būt prioritāra līdz pat laikam, kad patiesa sadarbība starp valsts pārvaldi būs ikdiena nevis izņēmums.Arī iestāžu iekšējās efektivitātes uzlabošanai pašai par sevi ir ierobežojumi, turklāt iestādes līmenī 'efektīvs 'bieži nozīmē, ka tas nav efektīvs sabiedrībai, uzņēmumiem, pašvaldībām vai citai institūcijai.

Arī pasākumi vertībās balstītas kultūras ieviešanā valsts pārvaldē ir deklaratīvi, ja tos ievieš pirms tam, kad iestādes vai vismaz ministrijas sāk patiesi uz procesiem raudzīties kā vienota valsts pārvalde, nevis atsevišķas iestādes, turklāt to dara no iedzīvotāju un uzņēmumu , vēlams- arī pašvaldību viedokļa, nevis: 'mana normatīvā akta ietvaros' un 'manā budžetā tas nav paredzēts' , 'tas ir jādara kādam citam'..

-

Lūdzam paredzēt konkrētus snieguma rādītājus pasākumam "1.4. Vērtībās balstītas kultūras ieviešana valsts pārvaldē"

LPS ieskatā, piemēram, zemāk iekopētais Apliecinājusm, ko realitātē ir pieprasījusi kāda valsts pāvaldes iestāde, parakstīt Valsts kancelejas direktoram J.Citskovskim, neliecina par vērtībās balstītu kultūru vai efektivitāti. Drīzāk tas liecina par birokrātijas negatīvajam tendencēm, kas nu rezultājas nevis papīra dokumentu kalnos, bet elektronisko dokumentu gūzmā, kuru gatavošanai tiek patērēts laiks un kuru uzturēšanai būs nepeiciešami papildus resursi serveros.

"APLIECINĀJUMS
Apliecinu, ka investīcijas 2.1.2.1.i. projekts “Cilvēkresursu vienotā pārvaldības sistēmas ieviešana” (turpmāk – projekts) ir lietderīgs un augsti prioritārs nozares politikas īstenošanai un Valsts kancelejas rīcībā ir pietiekami cilvēkresursi un finanšu līdzekļi projekta īstenošanai un īstenošanas uzraudzībai. Papildus apliecinu atbildību par projekta rezultātu uzturēšanu vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas, kā arī to, ka uz projekta īstenošanas beigām tiks apstiprināts tiesiskais regulējums, kas nosaka projekta ietvaros izveidoto/attīstīto informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu vai izveidotās centralizētās funkcijas un koplietošanas pakalpojuma darbību un lietošanu."

-

Pasākumam "1.2.Starpinstitucionālās sadarbības stiprināšana" nav paredzēts neviens konkrēts snieguma rādītājs, jo pieredze rāda, ka zem termina "svarīgi starpinstitucionāli projekti" tiek paredzētas šauras resoriskās intereses, ko apliecina arī iepriekšējā plāna rezultāti un Valsts konntroles secinājumi, lūdzam paredzēt, konkrētus snieguma rādītājus
 piemēram, konkrētu jomu uzskiatījums, kurās normatīvais regulējums tiks pārskatīts pēc būtības, nodrošinot t.sk. starpinstitūciju datu lietojumu.

-

Tā kā gan vienotas un efektīvas valsts pārvaldes nodrosināšanai, gan politikas un regulējuma kvalitātes nodrošināšanai. kā arī informācijas vienreizes pirncipa īstenošanai  attiecībā uz visiem Latvijas Republikā esošiem fiziskajiem objektiem,  par kuriem ir dažāda veida informācija dažādās valsts pārvaldes datu bāzēs, turklāt par vieniem un tiem pašiem datiem ir dažādas normatīvo aktu interpretācijas, kuras neatļauj ne tos savietot, ne lēmumus balstīt datos, lūdzam paredzēt konkrētu uzdevumu, ka vismaz normatīvajos aktos tiks nodrošināta identiska datu, terminu interpretācija, neatkarīgi, kura 'normatīvā akta izpratnē' , kā arī pēc būtības pārskatīti procesi, atbilstoši šodienas tehnoloģiju iespējām un nepieciešamībai iedzīvotājiem un uzņēmumiem noservēt pakalpojumus, nevis likt tiem 'apkalpot' valsts pārvaldi, iesneidzot lielu daudzumu datu dažādām institūcijām.

-

Lai arī ir paredzēts pasākums: "3.1.Datos balstītas politikas veidošana", nav paredzēts neviens konkrēts snieguma rādītājs šim pasākumam, lūdzm to paredzēt. Minētais "pārvaldības indekss" ir pārāk vispārīgs.
Jābūt snieguma rādītājiem par konkrētām politikām, kas izstrādātas, balstoties uz datiem, turklāt starpnozaru datiem, norādot faktiski izmantotos datu veidus. Kā minimus jāparedz, ka valsts pārvalde lēmumu pieņemšanā patiesi  pāriet  uz datos balstītiem lēmumiem par viena mājsaimniecības locekļa ienākumiem, kas iegūts savietojot valsts pārvaldes rīcībā jau esošios dažādu institūciju datus par cilvēku deklarētajām dzīvesvietām un cilvēku ienākumiem, dažus no kuriem valsts uzzina ne tikai katru mēnesi, bet pat ietverot katru mēnesi šo ienākumu gūšanai veltītās darba stundas.

-

Kopsavilkumā šo punktu : "Valsts pārvaldes administratīvā sadrumstalotība un fragmentācija. Valsts pārvaldes iestādes strādā savrupi, reizēm pat konkurē savā starpā par resursiem un funkcijām. Latvijā valsts pārvaldē ir novērojama fragmentācija un vāja starpresoru sadarbības kultūra. Trūkst spēcīga valdības centra un atbilstoši mūsdienu izaicinājumiem koordinētas iekšējās komunikācijas."
aizstāt ar šādu:
"Valsts pārvaldes administratīvā sadrumstalotība un fragmentācija. Valsts pārvaldes iestādes strādā savrupi, praktiski ļoti reti notiek starpinstitucionālā sadarbība, pat ieskaitot faktu, ka pēc būtības vienu un to pašu terminu vai datu lauku katra institūcija definē 'sava' normatīvā akta izpratnē, kā arī neinteresējas par patiesu normatīvo aktu saskaņotību starp nozarēm, starpnozaru risinājumu ieviešanu, turklāt visi valsts pārvaldes rīcībā esošie dati netiek lietoti datos balstītu lēmumu pieņemšanā, lai arī tie ir pieejami. Datu stapinstitucionālā nelietošana tiek maskēta aiz datu aizsardzības prasībām, lai gan bieži patiesais iemesls - vienas iestādes datu lietošana pārējā valsts pārvaldē izgaismos iestādes datu nesakārtotību, neatbilstību vienreizes iesniegšanas principam, kā arī citas neatbilstības, kas apgrūtina to automatizētu lietošanu citos procesos, utt. reizēm pat konkurē savā starpā par resursiem un funkcijām. Latvijā valsts pārvaldē ir novērojama fragmentācija un vāja starpresoru sadarbības kultūra. Trūkst spēcīga valdības centra un atbilstoši mūsdienu izaicinājumiem koordinētas praktiskās darbības."

Iebildums ir pēc būtības nevis formas, lūdzam ņemt vērā!

-

Lai arī projektā ir konstatējums: "Digitālā transformācija valsts pārvaldē ir kļuvusi par ikdienu un prasa lielāku zināšanu un resursu koordināciju, lai novērstu šauri resorisku digitālo risinājumu izstrādi, kas nav spējīgi savā starpā "sarunāties". "
tomēr plānā nav paredzēts risinājums šim konstatējumam

-