Atzinums

Nepieciešams papildināt informatīvā ziņojuma 3.2.sadaļu ar informāciju, ka ne tikai minētajiem trīs projektiem ir uzsākta virzība Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma ietvarā. Tāpēc šajā sadaļā ir jānorāda, ka gan minētie trīs projekti, gan arī pārējie, kuru virzība ir uzsākta līdz šī informatīvā ziņojuma izskatīšanai Ministru kabinetā, būtu virzāmi atbilstoši to uzsākšanas brīdī piemērojamajam tiesiskajam regulējumam, ievērojot tiesiskās paļāvības un labas pārvaldības principus. Minētais būtu pamatojams ar Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma mērķi, proti, enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšana, veidojot atvieglotu kārtību vēja elektrostaciju, kuru kopējā jauda ir vismaz 50 MW, un tai nepieciešamās infrastruktūras būvniecībai, lai sasniegtu vēja elektrostaciju kopējo uzstādīto jaudu 1000 MW. Pēc šī brīža aplēsēm secināms kā kopējā vēja elektrostaciju jauda, kas ir izbūvētas vai atrodas praktiskā attīstības stadija ir sasniegusi šo robežu, līdz ar ko papildus projektu turpmāka virzība Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma noteiktā kārtībā nav nepieciešama. 

-

Ekonomikas ministrija vērš uzmanību, ka informatīvā ziņojuma 3.5. apakšnodaļā un 4. nodaļas 4. punktā iekļautā atsauce uz "zaļo koridoru" kā esošu horizontālu paātrināšanas mehānismu, kas nodrošina būvniecības procesa termiņu optimizāciju stratēģiski nozīmīgiem projektiem, ir principiāli korekta, taču neprecīza un var radīt maldinošu priekšstatu par šī mehānisma automātisko piemērojamību vēja elektrostaciju projektiem.
Ekonomikas ministrija skaidro, ka prioritāro publisko pakalpojumu sniegšanas mehānisms ("zaļais koridors"), kas noteikts Ministru kabineta 2025. gada 6. maija noteikumos Nr. 277 "Kārtība, kādā nodrošina prioritāru publisku pakalpojumu sniegšanu komersantiem", nav automātiski piemērojams visiem vēja elektrostaciju projektiem. Lai saņemtu "zaļā koridora" priekšrocības, komersantam ir jāatbilst noteikumos noteiktajiem kvalifikācijas kritērijiem un jāpiesakās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā iekļaušanai sarakstā. VES projektu attīstītāji varētu kvalificēties galvenokārt kā komersanti, kas plāno īstenot investīciju projektu prioritārajā jomā atbilstoši noteikumu 4.3. apakšpunktam, tomēr tas nav automātisks statuss,  tas piešķirams ar LIAA lēmumu pēc individuāla izvērtējuma.
Ņemot vērā minēto, Ekonomikas ministrija lūdz Klimata un enerģētikas ministriju informatīvajā ziņojumā precizēt, ka "zaļais koridors" ir pieejams VES projektu attīstītājiem kā viens no iespējamiem paātrināšanas instrumentiem, nevis kā garantēts un automātisks aizstājējs Likumā noteiktajam speciālajam būvniecības procesa regulējumam.

-

Nepieciešams papildināt protokollēmumu ar jaunu punktu, ka uz Ministru kabinetu tiek turpināts virzīt lēmumu pieņemšanai  jaunu elektroenerģijas ražošanas jaudu attīstības projektus, kas iesniegti  Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likumā noteiktā kārtībā, attiecībā uz projektiem, kas iesniegti Klimata un enerģētikas ministrijā līdz šī informatīvā ziņojuma izskatīšanai Ministru kabinetā. 

-