Atzinums

No noteikumu projekta izriet, ka no koksnes sadedzināšanas iekārtām ievāktie pelni būs jānodod atkritumu apsaimniekotājam, kam ir izsniegta atļauja A vai B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai vai komersantam, kas iepriekš nav bijis atkritumu apsaimniekotājs un kam būs jāsaņem attiecīgā atļauja. Attiecīgi, tiek paredzēts, ka apsaimniekotājs nodrošinās katras iegūtās pelnu partijas atbilstības deklarācijas aizpildīšanu saskaņā ar 2. pielikumu un attiecīgās pelnu partijas novērtējumu saskaņā ar 1.pielikumā definētajiem kritērijiem pelnu atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanai vai pelnu noteikšanu par atkritumiem, ja apsaimniekotājs nevarēs apliecināt iegūto pelnu atbilstību noteikumu projekta prasībām. Noteikumu projekta 10.punkts paredz, ka kvalitātes pārvaldības sistēmas, pelnu iegūšanas procesa izsekojamības un kvalitātes uzraudzības uzturēšana tiks nodota Apsaimniekotāja pārziņā, savukārt uzraudzību un kontroli vides aizsardzības prasību ievērošanas jomā veic Valsts vides dienests.  LTRK ieskatā šādi nosacījumi ir ļoti vispārināti, bez konkrētākās detalizācijas pelnu apsaimniekošanas principu īstenošanā.  Noteikumu projektā nav vērtēta visu ieinteresēto pušu aspekti, proti, nav skaidrs, kāpēc pelnu apsaimniekošanas funkcijas tiks nodotas tikai pelnu apsaimniekotāja rokās, vai pirms noteikumu projekta izstrādes tika vērtēta pelnu ražotāja pušu viedokļu analīze un kāpēc nav paredzēta pelnu ražotāja iespējas piedalīties lēmuma pieņemšanā.
LTRK ieskatā noteikumu projekts ir jāpapildina ar visu interešu saskaņotību – proti pelnu ražotāja, apsaimniekotāja un Valsts vides dienesta – iesaisti pelnu atbilstības vai neatbilstības novērtēšanai atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanai. Kā arī ir jāpaplašina pelnu saražotāja tiesības un pelnu kvalitātes pārvaldības sistēmas uzturēšanas izveide būtu jāatstāj nevis tikai apsaimniekotāja atbildībā, bet būtu jādod iespēja arī pašam pelnu saražotājam izvedot un nodrošināt pelnu kvalitātes pārvaldības sistēmas izveidošanu, ja viņš to vēlas. Piemēram, noteikumu projektā nav sniegti nosacījumi, vai un kā pelnu ražotājam būs iespējas pārliecināties par nodoto pelnu atbilstības vai neatbilstības novērtēšanu atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanai. Šādu tiesību normu uzskaitījuma trūkums liedz pelnu ražotājam pārliecināties, vai apsaimniekotājs rīkojies atbilstoši normatīvajā aktā nostiprinātajām saistībām. LTRK ieskatā esošā noteikumu projekta redakcija ievērojami ierobežo pelnu ražotāja iespējas un faktiski neparedz pelnu ražotājam izsekot un pārliecināties par prasībām atbilstošu nodoto pelnu kvalitātes pārbaudi. Piemēram, ja, uzņēmumam veicot pelnu analīzes, tiek secināts, ka konkrētajā gadījumā pelni atbilst ceļu būves izejmateriāla statusam, vai atbilst kaļķojamā materiāla statusam, tādā gadījumā būtu jāparedz, ka uzņēmumam būtu iespēja šos pelnus nodot attiecīgās jomas uzņēmumiem, proti, būvniecības uzņēmumiem vai zemnieku saimniecībām, kas šos pelnu varētu izmantot atbilstoši identificētajam lietojuma veidam. Savukārt, ja pelnu analīžu rezultāti parādītu, ka pelni neatbilst nevienam no potenciālo izejmateriālu veidiem, tad tie atbilstu atkritumu statusam un tādā gadījumā pelnu ražotājam tie būtu jāatdod atkritumu apsaimniekotājam.
 

LTRK aicina noteikumu projekta 2.2.apakšpunktu papildināt ar 2.2.3.apakšpunktu šādā redakcijā:
„2.2.3. pelnu ražotājs, komersants kam ir izsniegta atļauja A vai B kategorijas atļauja piesārņojošo darbību veikšanai, bet kas nav atkritumu apsaimniekotājs vai pārvadātājs."

LTRK aicina papildināt noteikumu projektu ar šādu jaunu papildus nosacījumu:
“Ja Projekta 2.2.3.apakšpunktā definētais pelnu ražotājs, veicot pelnu pārbaudi atbilstoši izstrādātajai kvalitātes pārvaldības sistēmai saskaņā ar Projekta 10. un 11.punktu, konstatē, ka pelni atbilst kādam no Noteikumos definētajiem kritērijiem pelnu piemērotā atkritumu statusa izbeigšanai, tad pelnu ražotājam ir tiesības izvēlēties un vienoties par pelnu nodošanu attiecīgās nozares uzņēmumiem, kas var pieņemt pelnus konkrētam paredzamajam izmantojuma veidam. Bet, ja pelnu analīžu rezultāti parāda, ka tie neatbilst nevienam izejmateriāla lietošanas veidam un atbilst atkritumu statusam, tad pelnu ražotājs pats slēdz līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju par pelnu nodošanu.”
 

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) ir izvērtējusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto noteikumu projektu “Kārtība, kādā izbeidz piemērot atkritumu statusu koksnes pelniem, kas iegūti no koksnes sadedzināšanas iekārtām” (22-TA-1713) (turpmāk - noteikumu projekts) un izsaka sekojošus iebildumus:
No noteikumu projekta un tā anotācijas 1.3. punktā “Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi” sniegtā apraksta ir noprotams, ka prasības attieksies uz siltumenerģijas ražošanas uzņēmumos radušos pelnu atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanai no koksnes sadedzināšanas iekārtām, kā pamatojumu minot to, ka ir palielinājušies cietās biomasas, koksnes izmantošanas apmēri siltumenerģijas ražošanā šādās iekārtās, kā rezultātā pieaugs arī radīto pelnu apjoms. Izvērtējot noteikumu projektu nav skaidri saprotams, vai  jaunais normatīvā regulējums ir mērķēts tikai uz siltumenerģijas ražošanas uzņēmumiem un vai šie noteikumi attieksies arī uz tādiem uzņēmumiem, kas savā ražošanas procesā pielieto koksnes sadedzināšanas iekārtas, bet sadedzināšanas procesā radušos siltumenerģiju izmanto savās tehnoloģiskajās iekārtās, nevis siltumenerģijas ražošanā, kas tālāk tiktu nodots siltumtīklā siltumapgādes vajadzībām.  LTRK norāda, ka ražojošos uzņēmumos bieži tiek pielietota lietderīga koksnes sadedzināšanas iekārtā radušās siltumenerģijas izmantošana ražošanas procesos. Proti, sadedzināšanas iekārtā (kurtuvē) saražotā siltumenerģija netiek tieši izmantota siltumapgādes vajadzībām, bet radušies sadegšanas produkti tiek tieši izmantoti tikai ražošanas procesa tehnoloģiskajās iekārtās.
            Ņemot vērā minēto, LTRK aicina ministriju sniegt izvērtāku skaidrojumu noteikumu projektā vai tā anotācijā, vai un kā prasības pelnu atbilstībai atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanai attieksies arī uz citu uzņēmumu darbību, kas nav siltumenerģijas ražošanas uzņēmumi, bet izmanto koksnes sadedzināšanas iekārtas, kurās rodas koksnes pelni,  kas atbilst noteikumu projekta 3.punktā noteiktajiem koksnes pelnu veidiem. Gadījumā, ja prasības būs piemērojamas arī citiem uzņēmumiem, nevis tikai siltumenerģijas ražošanas uzņēmumiem, ir jāpaplašina to uzņēmumu joma, kuru darbības rezultātā rodas koksnes pelni un uz kuriem attieksies vai neattieksies paredzētie nosacījumi.
 
No noteikumu projekta un tā anotācijā ietvertā skaidrojuma izriet, ka, izpildoties kritērijiem koksnes pelnu atbilstībai atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanai, pelniem tiktu piešķirts viens no trim iecerētajiem pelnu kā izejvielu veidiem, proti, pelni tiktu klasificēti kā: 1) izejviela ceļu un ielu būvniecībā; 2) saistvielu būvniecības materiālu (cementa un betona) ražošanā; 3) izejviela tehniskā kālija karbonāta (potaša) un tehniskā kālija hidroksīda (kaustiskā potaša) ražošanā.
LTRK ieskatā šāds pelnu kā izejvielas izmantošanas ierobežojums tikai 3 izmantošanas un lietošanas veidiem ir nepietiekami skaidrots un pamatots. LTRK vērš ministrijas uzmanību uz to, ka gan Latvijā, gan citviet pasaulē ir pieejami vairāki pētījumi par koksnes pelnu izmantošanas iespējām dažādās tautsaimniecības nozarēs – lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, būvniecībā. Cita starpā anotācijas 1.3. punktā “Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi” ministrija norāda, ka noteikumu projekta izstrādē tā balstījusies uz Latvijas atkritumu saimniecības asociācija īstenotā projekta “Koksnes sadedzināšanas pelnu kā otrreizēji izmantojamu materiālu gala statusa noteikšana (Nr.1-08/81/2019.) Ekspertu novērtējums” izvērtējumu un tajā sniegtajiem secinājumiem un priekšlikumiem.  Minētajā pētījumā pelnu izmantošanas iespējas analizētas un aplūkotas no vairākām perspektīvām, piemēram, pelnu izmantošanu par mēslošanas līdzekli meža sistēmās, kur analizēta mēslošanas ietekme uz pH, barības vielu, veģetāciju un augsnes organismu, kūdrāju un organisko augšņu, kā arī citu meža audžu elementu izmaiņām. Pētījumā analizētas arī pelnu izmantošanas iespējas lauksaimniecībā. Pētījumā secināts, ka pelnus iestrādājot augsnē tie ir vērtīgs lauksaimniecības zemju mēslošanas materiāls - augsnes skābuma neitralizētājs un mēslošanas un augu aizsardzības līdzeklis, pelnu labo augsnes ielabotāja un kaļķošanas īpašību dēļ.  Pelni pierādījuši savu pozitīvo ietekmi arī uz tādu kultūraugu kā zirņu ražas kvalitāti un pieaugumu, daudzgadīgo zālaugu biomasas pieaugumu, kā kompostēšanas materiāla piedevu. Vēl viens no koksnes pelnu potenciālajiem izmantošanas veidiem lauksaimniecībā ir koksnes pelnu izmantošana notekūdeņu dūņu atūdeņošanā. Turklāt joprojām turpinās dažādi pētījumi par koksnes pelnu izmantošanu lauksaimniecībā un pelnu kā jaunu mēslošanas līdzekļa/produktu sastāvdaļu. Pētījumā ir analizēta pelnu izmantošana celtniecības materiālu izgatavošanā un izmantošanu kā izejvielu ceļu būvniecībā, savukārt pelnu izmantošana potaša ražošanā Latvijas kontekstā pētījumā nav minēta vispār. Šajā pētījumā tieši uzvērts potenciāls Latvijas koksnes pelnu inovatīvai izmantošanai tradicionālajā lauksaimniecībā un īpaši izcelta arī koksnes pelnu izmantošana par augsnes ielabotāju bioloģiskajās lauksaimniecībās, kur šādu pielietošanu reglamentē ES Regula (EK) 889/2008. Arī Latvijā ir vērojami pozitīvi rezultāti attiecībā uz pelnu izmantošanu bioloģiskajās lauksaimniecībās, kas ļāva palielināt lauksaimniecības zemju ražību[1]. Turklāt LTRK vērš ministrijas uzmanību uz to, ka abas Latvijā populārākās meža sertifikācijas sistēmas PEFC un FSC atbalsta koksnes pelnu izmantošanu koku augšanas apstākļu uzlabošanai[2]. Arī Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.-2030. gadam[3] Rīcības virzienā 9.7. „Uzlabot mežsaimniecībā izmantojamās zemes un mežsaimniecisko zemju kvalitāti“ kā viens no darbības virzieniem izvirzīts veicināt pelnu izmantošanu kā mēslojumu meža zemē, jo koksnes pelnu izmantošana meža augsnes ielabošanā izraisa strauju barības vielu elementu koncentrācijas pieaugumu augsnē, kā rezultātā veidojas lielāks dzīvās masas pieaugums un palielinās CO2 piesaiste. Līdz ar to nav īsti saprotama ministrijas iniciatīva un nav sniegts pamatojums šādai ierobežotai izvēlei par labu turpmākai pelnu izmantošanai tikai kā izejvielu ceļu un ielu būvniecībā, saistvielu būvniecības materiālos vai potaša un kaustiskā potaša ražošanā, kas tiktu plašāk iniciēta ar šo noteikumu projektu. LTRK ieskatā, šādos apstākļos, ierobežojot pelnu pārstrādes veidus,  var prognozēt nepilnīgas konkurences apstākļus un tiktu stipri ierobežotas citu pelnu izmantošanas alternatīvu attīstīšana.
Ņemot vērā minēto, LTRK ieskatā ir jāpaplašina potenciālo jaunu produktu nozaru klāsts, aptverot arī pelnu izmantošanas risinājumus tādu produktu ražošanā, kas būtu izmantojami lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēs. LTRK pievienojas Latvijas Darba devēju konfederācijas 17.03.2023. iesniegtajam priekšlikumam par noteikumu projektu, aicinot papildināt reģenerācijas kategorijas arī ar pelnu izmantošanu lauksaimnieciskajai darbībai kā augsnes ielāgotāju atbilstoši EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAI 2008/98/EK. Šobrīd nepastāv juridiski vai tiesiski šķēršļi un ierobežojumi atkritumu statusa izbeigšanas nosacījumiem koksnes pelnu tālāki izmantošanai citiem lietojuma veidiem, kas nav noteikti noteikumu projektā. Pelnu izmantošanai ir ļoti plašs lietojums  un līdz ar to aicinām papildināt noteikumu projektu vēl ar vismaz šādiem koksnes pelniem paredzamajiem (bet ne vienīgajiem) lietojuma veidiem:
- pelni, ko izmanto mežsaimniecībā kā izejvielu organisko augšņu ielabošanai, piedevu mēslošanas līdzekļu ražošanā;
- lauksaimniecībā kā augsnes ielabošanas līdzekli iestrādei augsnē, piedevu mēslošanas līdzekļu izstrādē vai augsnes kaļķošanas līdzekļa ražošanā;
- bioloģiskajā lauksaimniecībā kā augsnes ielabošanas līdzekli.

[1]https://www.academia.edu/43087348/KOKU_PELNI_AUGSNES_IELABO%C5%A0ANAS_L%C4%AADZEKLIS_BIOLO%C4%A2ISKAJ%C4%80_LAUKSAIMNIEC%C4%AAB%C4%80

[2] https://www.zemeunvalsts.lv/par-koksnes-pelniem

[3] https://likumi.lv/ta/id/312423-par-latvijas-nacionalo-energetikas-un-klimata-planu-20212030-gadam
 

-

Noteikumu projekta 10.punktu izteikt šādā redakcijā:

„10. Apsaimniekotājs vai pelnu ražotājs ievieš un uztur kvalitātes pārvaldības sistēmu, lai nodrošinātu pelnu iegūšanas procesa izsekojamību un kvalitātes uzraudzību."
 

Noteikumu projekta 1.pielikumā definēti kritēriji pelnu atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanai vai pelnu noteikšanu par atkritumiem, kur sadaļā „II. Iegūto pelnu kvalitātes prasības” ir definēti 4 piemērotā atkritumu statusa izbeigšanas kritēriji. Diemžēl Paškontroles kritēriju daļā nav sniegts izvērtāks skaidrojums, kāpēc tieši šādi kritēriji ir izvēlēti kā galvenie, kas noteiks iegūto  pelnu statusu. Tam nav sniegts pamatojums un nav definēts, kādi tieši kritēriji nosaka, ka pelni atbilst kādam noteiktam pelnu izejmateriāla statusam, respektīvi, pie kādiem nosacījumiem pelni varēs tikt izmantoti kā būvniecības, ceļu būves, potaša ražošanā. Tāpat nav noteikts, cik bieži jāveic paškontrole – 1 reizi gadā vai biežāk. Kā arī nav definēts pelnu kā reprezentabla paraugu analīzes apmērs.
            LTRK aicina sniegt detalizētāku Projekta 1.pielikumā definēto kritēriju pelnu atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanai pamatojumu. Kā arī papildināt un definēt Projekta 1.pielikumā sadaļā „II. Iegūto pelnu kvalitātes prasības”  kritērijus un to pieļaujamās nosakāmo parametru robežvērtības, pie kurām pelni atbildīs konkrētam paredzamajam izejmateriāla veidam:
- kritēriji pelniem, ko izmanto ceļu un ielu būvniecībā;
- kritēriji pelniem, ko izmanto kā saistvielu būvniecības materiālu (cementa un betona) ražošanā;
- kritēriji pelniem, ko izmanto tehniskā kālija karbonāta (potaša) un tehniskā kālija hidroksīda (kaustiskā potaša) ražošanā
- kritēriji pelniem, ko izmanto mežsaimniecībā kā izejvielu organisko augšņu ielabošanai,
- kritēriji pelniem, ko izmanto  kā piedevu mēslošanas līdzekļu ražošanā;
- kritēriji pelniem, ko izmanto  lauksaimniecībā kā augsnes ielabošanas līdzekli iestrādei augsnē,
- kritēriji pelniem, ko izmanto kā piedevu mēslošanas līdzekļu izstrādē
- kritēriji pelniem, ko izmanto  augsnes kaļķošanas līdzekļa ražošanā;
- kritēriji pelniem, ko izmanto  bioloģiskajā lauksaimniecībā kā augsnes ielabošanas līdzekli.
LTRK aicina 1.pielikumā definēt paškontroles veikšanas biežumu un  reprezentablu analīzes  paraugu apmēru.
 

-

Noteikumu projekta 2.pielikumā „Deklarācija par pelnu atbilstību atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanas kritērijiem“ 2.punktā ir norāde veikt iegūto pelnu partijas aizpildīšanu, norādot tās numuru un pelnu apjomu tonnās. Saskaņā ar anotācijā sniegto skaidrojumu, katrai iegūto pelnu partijai transportēšanas laikā ir jābūt identificējamai, apzīmogotai ar svītrkodu, kas ir saistīts ar tam atbilstošo atbilstības deklarāciju elektroniskā formā ar informāciju par to, iegūtie pelni atbilst šo noteikumu prasībām. Iegūto pelnu partijas apjomu nosaka apsaimniekotājs. Nav saprotami skaidri kritēriji, kā tieši tiks noteikti nosacījumi katras pelnu partijas sagatavošanai. Nav noteikts laiks, cik ilgā laikā pelnu partija var tikt veidota, cik ilgi tā var tikt uzglabāta, maksimāli pieļaujamie pelnu apjomi partijās,  izvešanas regularitāte. Šādu indikāciju iztrūkums neļauj uzņēmumiem jau laicīgi sagatavoties un plānot savu darbību pelnu uzglabāšanas un identifikācijas nodrošināšanai.
Ņemot vērā minēto, LTRK aicina ministriju: 1) skaidri definēt pelnu partijas nosacījumus; 2) noteikt laika nogriezni, kas ir pieļaujams pelnu partijas veidošanai; 3) pelnu uzglabāšanas nosacījumus; 4) pieļaujamos pelnu apjomus partijās; 5) izvešanas regularitāti.
 

-

Vienlaikus LTRK vērš ministrijas uzmanību uz to, ka bieži impregnēti koka stabi un gulšņi nonāk šķeldā vai pat apkures sistēmās. Jebkāda ķīmiska piemaisījuma kokmateriāli nedrīkst nonākt šķeldā, lai pēc tam atvieglotā procesā nonāktu apkārtējā vidē. Ja tiek dedzināti impregnēti stabi, gulšņi, līmēti, krāsoti, lakoti u.tml. apstrādāti kokmateriāli, tie ir dedzināmi (utilizējami) speciāli aprīkotās krāsnīs, un šādi pelnu atkritumi ir apglabājami speciālos poligonos. LTRK aicina ministriju izvērtēt arī šādu kokmateriālu aprites regulējumu.
 

-