Atzinums

Problēmas aprakstā ir norādīts, ka, balstoties uz sistēmas operatora gūto pieredzi par 2024.gada novembrī iesniegtu pieteikumu aizsargātā lietotāja pieslēguma ierīkošanai, secināts, ka pastāv risks nelietderīgi izlietot valsts budžeta finansējumu gadījumos, kad aizsargātais lietotājs ir pieslēdzamā objekta īrnieks. Proti, sadales sistēmas operators ir saņēmis iesniegumu par pieslēguma ierīkošanu objektā, uz kuru aizsargātajam lietotājam ir īres tiesības uz laiku līdz 2025.gada janvāra beigām ar papildu tiesībām īres līgumu pagarināt, bet nav nekādu garantiju, ka īres līgums tiks pagarināts, un ka pieslēgumu faktiski nesāks izmantot kāds cits lietotājs, kuram nav aizsargātā lietotāja statusa. Lūdzam anotāciju papildināt ar informāciju, cik daudz ir īres līgumu, kas ir slēgti uz pieciem un vairāk gadiem, ņemot vērā, ka praksē parasti īres līguma termiņš ir viens vai divi gadi un īres līgums parasti tiek pagarināts un īrnieks šajā īpašumā var nodzīvot ievērojami ilgāku laiku par pieciem gadiem. Labklājības ministrija uzskata, ka būtu jāvērtē kopējais laiks, kādu īrnieks nodzīvojis īpašumā, nevis automātiski jāpieņem, ka labuma guvējs rīkosies negodprātīgi. Ņemot vērā iepriekš minēto, Labklājības ministrija iebilst pret piecu gadu īres līguma termiņu 7.¹ punktā, bet rosina to precizēt, nosakot visus īres līgumu termiņus kopā konkrētajam aizsargātajam lietotājam konkrētajā objektā.

Vienlaikus risinājuma aprakstā norādīts, ka MK noteikumus nepieciešams papildināt ar 7.¹ punktu, kas nosaka, ka gadījumā, ja aizsargātais lietotājs ir pieslēdzamā objekta īrnieks, aizsargātā lietotāja īres tiesības ir nostiprinātas Zemesgrāmatā, un īres līguma darbības termiņš nav īsāks par pieciem gadiem no pieteikuma sadales sistēmas operatora iesniegšanas brīža.” Ņemot vērā, ka īres līguma ierakstīšana Zemesgrāmatā ir balstīta uz vienošanos starp īrnieku un izīrētāju, proti, tā nav obligāta, kā arī to, ka īres līguma ierakstīšanas Zemesgrāmatā sastāda ap 100 eiro un īrnieki ir pakļauti ievērojami augstākam nabadzības riskam nekā īpašnieki (2022.gadā – 32,3% īrnieki bija pakļauti nabadzības riskam), Labklājības ministrija uzskata, ka tas ir ierobežojošs nosacījums atbalsta saņēmējam, tāpēc aicina svītrot prasību par īres līguma ierakstīšanu Zemesgrāmatā.

 

-