Atzinums

Noteikumu projekta III. daļa “Mēneša atlīdzības noteikšana”  
 
Iebildums:  Nepieciešams Noteikumu projektā saglabāt amatu savienošanu un principus vienotās atlīdzības  noteikšanai attiecībā uz tiem amatiem, kuri paredzēti likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 6.panta 4. daļas 2.punktā (t.i. pedagoga, zinātneka, ārsta, veterinārārsta, profesionāla sportista vai radošo darbu).  Noteikumu projektā nepieciešams skaidri noteikt, kādos gadījumos valdes loceklis var pildīt arī citus pienākumus, sevišķi veselības aprūpes nozares kapitālsabiedrībā, nodrošinot, ka šie pienākumi ir strukturēti un nav uzskatāmi par amatu “pārklāšanos” ar pamatfunkcijām. Medicīniskā kompetence  veselības nozares kapitālsabiedrības valdē ir būtiska.  Šis iebildums tika izteikts iepriekš un nav  ņemts vērā, norādot, ka  “Ministru kabinetam nav dots pilnvarojums regulēt kapitālsabiedrības darbinieku atlīdzības jautājumus, noteikumu projekts neietver vienotās atlīdzības regulējumu. Ministru kabinets, izdodot noteikumus, nav tiesīgs pārkāpt Saeimas doto pilnvarojumu.”  Vienlaikus likumdevējs ir paredzējis amatu apvienošanu noteiktos gadījumos.  Neparedzot regulējumu vienotās atlīdzības noteikšanas principiem, tiktu veicināta tiesiskā nenoteiktība, necaurskatāmība, kā arī ierobežotas iespējas piesaistīt veselības nozares kapitālsabiedrības valdē  speciālistus ar kompetenci ārstniecībā, tostarp arī  ņemot vērā normatīvi noteikto prasību ārstam uzturēt kvalifikāciju, ko iespējams nodrošināt tikai praktizējot ārsta profesijā, un saskaņā ar normatīvajiem aktiem šāda prakse nav pieļaujama bez atlīdzības. Tas ir īpaši svarīgi lielajās ārstniecības iestādēs, reģionālajās ārstniecības iestādēs un specializētajās jomās, kur Latvijā jau šobrīd pastāv būtisks kvalificētu speciālistu trūkums.
Aicinām Noteikumu projektā saglabāt iespēju ārstiem apvienot valdes locekļa amatu ar ārstniecības pienākumu veikšanu tajā pašā kapitālsabiedrībā  atbilstoši interešu konflikta novēršanas principiem, lai nodrošinātu vienotus,  caurskatāmus atlīdzības noteikšanas principus, vienlaikus saglabājot medicīniskās kompetences piesaistes iespējas valdē un ārstniecības kapacitāti valsts stratēģiski nozīmīgākajās ārstniecības iestādēs.

-

Noteikumu projekta 1.pielikums “Kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļu skaits”.
Iebildums: Lai gan Noteikumu projekta 1.pielikumā veiktas izmaiņas, tomēr tajā noteiktais kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļu skaits joprojām nav pietiekams
Ņemot vērā SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” (RAKUS)  kā Latvijas lielākās ārstniecības iestādes apjomu, sabiedrisko nozīmīgumu un uzdevumu daudzveidību, uzskatām, ka no publiskas personas atkarīgai komerciālai un nekomerciālai publiskas personas kapitālsabiedrībai  noteiktais maksimālais valdes locekļu skaits – trīs – ir nepietiekams, lai nodrošinātu efektīvu, caurskatāmu un ilgtspējīgu pārvaldību. Zemāk izklāstām galvenos argumentus šāda viedokļa pamatojumam, šie faktori būtu jāņem vērā, nosakot valdes locekļu skaitu:
 1) strukturāla un funkcionāla sarežģītība - RAKUS darbība nav salīdzināma ar tipisku kapitālsabiedrību – tās pamatfunkcijas ietver ne vien ārstniecību, bet arī izglītību, zinātni, infrastruktūras attīstību, krīzes vadību un valsts drošības funkciju nodrošināšanu (kritiskā infrastruktūra).  Šāda daudznozaru struktūra objektīvi prasa specializētu kompetenci valdē, tostarp:
ārstniecības un pacientu drošības vadību;
finanšu un risku pārvaldību;
cilvēkresursu un darba tiesisko attiecību vadību;
infrastruktūras attīstības un investīciju projektu pārraudzību;
informācijas tehnoloģiju un datu drošības vadību.
 
2) liels mērogs un sabiedriskā atbildība  - RAKUS strādā vairāk nekā 5000 darbinieku, tā nodrošina tūkstošiem pacientu ārstēšanu, un tās apgrozījums pārsniedz 260 miljonus euro. RAKUS ir viena no lielākajām kapitālsabiedrībām valstī. Šāda mēroga organizācijā efektīva pārvaldība nav iespējama ar tikai trīs personām, īpaši ņemot vērā valdes locekļu personīgo atbildību saskaņā ar Komerclikumu.
 
3) stratēģisko funkciju un risku pārvaldība -  RAKUS īsteno ES un valsts līmeņa projektus, kuru pārvaldība prasa specializētu uzmanību un pieredzi. Trīs cilvēku valde nevar nodrošināt pilnvērtīgu uzraudzību pār visiem projektiem un procesiem vienlaikus.  Ņemot vērā RAKUS lomu valsts veselības aprūpē, jebkura kļūda pārvaldībā var radīt plašas sekas, tostarp  sabiedrības drošībai un uzticībai veselības aprūpes sistēmai.
 
4) padomes ierobežotā loma operatīvās pārvaldības procesos -  lai gan Noteikumu projekts paredz maksimāli 5 padomes locekļus, padome nav kapitālsabiedrības izpildinstitūcija un neiesaistās ikdienas darbībā un operatīvajā pārvaldībā, bet veic uzraudzības funkciju. Padomes locekļi bieži vien ieņem citu amatu, un viņu iesaiste pārvaldībā ir ierobežotā ar  normatīvajos aktos noteiktajiem padomes uzdevumiem, tāpēc nav iespējams aizpildīt valdes kapacitātes deficītu ar padomes funkcijām.
 
5) ilgtspēja, pēctecība un krīzes noturība –   veselības nozares kapitālsabiedrības vadība prasa ne vien profesionālu, bet arī strukturāli noturīgu komandu, kas spēj nodrošināt pēctecību gadījumā, ja kāds valdes loceklis atstāj amatu, uz laiku nevar pildīt pienākumus vai atrodas atpūtas dienās. Ar vairāk nekā trim valdes locekļiem iespējams labāk nosegt kritiskās darbības jomas un nodrošināt nepārtrauktu darbību arī ārkārtas situācijās.
 
6) starptautiskā prakse un veselības sektora specifika – starptautiskajā praksē, īpaši lielās universitāšu slimnīcās, valdes struktūra veidota ar vairākiem locekļiem, katram atbildot par konkrētu jomu (piemēram, ārstniecība, izglītība, finanšu vadība, inovācijas). Latvijā šī nepieciešamība ir vēl izteiktāka, ņemot vērā trūkstošo vidējā līmeņa vadības resursu un lēmumu centralizāciju.
 
Ņemot vērā augstāk minētos aspektus, lūdzam paredzēt iespēju lielām publiskas personas atkarīgām nekomerciālām kapitālsabiedrībām noteikt valdes sastāvu ar vairāk nekā trim valdes locekļiem – pēc kapitāla daļu turētāja izvērtējuma un saskaņā ar noteiktiem kritērijiem (piemēram, darbinieku skaits, budžeta apjoms, projektu daudzums, kritiskās funkcijas).
 
Eiropas Savienības (ES) slimnīcu pārvaldības prakse liecina, ka lielākajās universitāšu un reģionālajās slimnīcās valdes (vai direktoru padomes) sastāvs bieži vien pārsniedz trīs locekļus. Tas atspoguļo nepieciešamību pēc plašas kompetences, lai efektīvi pārvaldītu sarežģītas organizācijas ar daudzveidīgām funkcijām.

Eiropas slimnīcu valdes sastāva prakse:
Apvienotā Karaliste (NHS Foundation Trusts): Piemēram, University College London Hospitals NHS Foundation Trust valde sastāv no 16 balsstiesīgiem locekļiem, tostarp priekšsēdētāja, izpilddirektora un vairākiem izpilddirektoriem, kas atbild par konkrētām jomām, piemēram, finansēm un cilvēkresursiem.
Īrija, Portugāle un Grieķija: Vidēja lieluma slimnīcu valdēs Īrijā ir aptuveni 14 locekļi, savukārt Portugālē un Grieķijā – ap 5 locekļiem. Šīs atšķirības atspoguļo dažādas valdes funkcijas un atbildības līmeņus.

Nīderlande: Nīderlandes slimnīcās ir divpakāpju pārvaldības struktūra ar izpildvaldi (Executive Board), kas parasti sastāv no 2–3 locekļiem, un uzraudzības padomi (Supervisory Board) ar 5–11 locekļiem. Šī struktūra nodrošina līdzsvarotu pārvaldību un uzraudzību.
Eiropas prakse liecina, ka lielās slimnīcās, īpaši universitāšu un reģionālajās, valdes sastāvs bieži vien pārsniedz trīs locekļus, lai nodrošinātu efektīvu pārvaldību un uzraudzību. Tādējādi, ņemot vērā SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” apjomu un funkciju sarežģītību, būtu lietderīgi pārskatīt valdes locekļu skaita ierobežojumu, lai tas atbilstu organizācijas vajadzībām un nodrošinātu efektīvu pārvaldību.

-