Atzinums

Informatīvā ziņojuma 2. lp. aizvien ir teksts "Satversmes tiesa norādījusi, ka Satversmes 62. pantā minēto izņēmuma stāvokļa izsludināšanas pamatu papildināšana ar krīzi vai katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu ir pretrunā ar Satversmi". Vienlaikus informatīvais ziņojums ir papildināts ar atsauci uz grāmatu "Ministru kabinets. Komentārs Latvijas Republikas Satversmes IV nodaļai "Ministru kabinets"".

No šī precizējuma aizvien nav skaidrs, kurā lietā Satversmes tiesa ir pieņēmusi nolēmumu, kurā būtu ietverts šāds Satversmes tiesas secinājums. Papildus norādu, ka gandrīz identisks teksts informatīvajā ziņojumā minētajam ir atrodams pētījuma pārskata ziņojuma "Konstitucionālais un administratīvais ietvars pandēmijas un citu ārkārtas situāciju efektīvai pārvaldībai" 11. lp.: "Satversmes 62.pantā minēto izņēmuma stāvokļa izsludināšanas pamatu papildināšana ar stihiskām nelaimēm, katastrofām un avārijām acīmredzami ir pretrunā ar Satversmi, jo Satversmē minētais izņēmuma stāvokļa izsludināšanas pamatu uzskaitījums ir izsmeļošs." Pieejams: https://eszf.lu.lv/fileadmin/user_upload/LU.LV/Apaksvietnes/Fakultates/www.bvef.lu.lv/6.ZINATNE/Instituti/LV_PEAK/reCOVery-LV_petijums_konst_adm_ietvars.pdf

Neapšaubot secinājuma pamatotību pēc būtības, aicinām atkārtoti izvērtēt, vai ir korekti informatīvajā ziņojumā ietvert norādi, ka "Satversmes tiesa norādījusi", ja netiek sniegta pilnīga informācija par to, kurā lietā Satversmes tiesa attiecīgo secinājumu ir izdarījusi.

-

Informatīvā ziņojuma 2. lp. aizvien ir ietverts teikums: "Eiropas Komisijas par demokrātiju caur tiesībām (Venēcijas komisijas) ziņojumā norādīts, ka tiesiskuma nodrošināšanai konstitūcijā ir skaidri jāparedz tie apstākļi, kas var būt par pamatu ārkārtējās situācijas izsludināšanai." Informatīvais ziņojums papildināts ar atsauci uz Venēcijas komisijas 2020. gada ziņojuma 4. lp.

Atkārtoti norādām, ka tā paša Venēcijas komisijas ziņojuma 12. lp. ietvertais formulējums būtiski atšķiras no šajā informatīvajā ziņojumā lietotā formulējuma. Proti, Venēcijas komisijas ziņojumā ir norādīts, ka "būtu ieteicams" valstu konstitūcijās paredzēt apstākļus, kas var būt par pamatu ārkārtējās situācijas izsludināšanai, nevis, ka "konstitūcijā ir skaidri jāparedz šādi apstākļi". Arī ziņojuma 4.lp. angļu valodā tiek lietots jēdziens "should", kas norāda uz šī secinājuma ieteikuma raksturu.

Ja informatīvajā ziņojumā tiek saglabāts formulējums, ka Venēcijas komisijas ziņojumā ir norādīts, ka "konstitūcijā ir skaidri jāparedz tie apstākļi, kas var būt par pamatu ārkārtējās situācijas izsludināšanai" (turklāt šis secinājums tiek izcelts treknrakstā), tas var radīt maldīgu priekšstatu, ka Latvijas tiesību sistēmā pastāvošā kārtība neatbilst vispārējiem tiesību principiem.

Aicinām atkārtoti izvērtēt, vai pašlaik informatīvajā ziņojumā ir korekti atspoguļoti Venēcijas komisijas ziņojumā ietvertie secinājumi.

-

Informatīvā ziņojuma 7. lp. aizvien ir ietverti teikumi: "Konstitūcijā skaidri ir jābūt norādītam, kuras tiesības var tikt ierobežotas un kuras tiesības nepieļauj atkāpšanos, un tās jāievēro visos apstākļos. Absolūtās tiesības veido cilvēktiesību "neatņemamo kodolu", un tās būtu skaidri jāformulē konstitūcijā. Svarīgi ir iekļaut arī minimālās garantijas pret patvaļīgu aizturēšanu un citas garantijas, kas aizsargā tiesības uz taisnīgu tiesu, turklāt būtu jāatļauj arī tiesības vērsties tiesā pret iestāžu izdotajiem normatīvajiem aktiem un rīcību ārkārtējās situācijas laikā." Pie minētajiem teikumiem ir pievienota atsauce uz Venēcijas komisijas 2020. gada ziņojuma 4. lp.

Vēršam uzmanību, ka iepriekš minētie teikumi ir pārfrāzēti nevis no Venēcijas komisijas ziņojuma 4.lp., bet gan 5. lp. ietvertā teksta. Papildus norādām, ka Venēcijas komisijas ziņojumā ietvertie secinājumi ir veidoti vēlamības izteiksmē. Proti, tajā ir norādīts, ka konstitūcijā būtu (should) jādefinē, kuras tiesības var tikt ierobežotas un kuras tiesības nepieļauj atkāpšanos, nevis, ka "konstitūcijā skaidri ir jābūt norādītam". Tādējādi tiek mainīta Venēcijas komisijas ziņojumā ietverto secinājumu būtība un mērķis.

Arī pati Tieslietu ministrija izziņā norāda, ka "tiesību doktrīna un tiesu prakse nodrošina pietiekami skaidru, starptautiskajiem standartiem (tostarp Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 15. pantam un Venēcijas komisijas atziņām) atbilstošu izpratni par absolūto pamattiesību aizsardzību Latvijā arī bez tieša un izsmeļoša saraksta iekļaušanas pamatlikuma tekstā."

Aicinām atkārtoti izvērtēt, vai pašlaik informatīvajā ziņojumā ir korekti atspoguļoti Venēcijas komisijas ziņojumā ietvertie secinājumi.

-

Informatīvā ziņojuma 9. lp. aizvien ir ietverts teikums: "Pieļaujot neierobežotu ārkārtējās situācijas pagarināšanu, tiek vājināta nacionālās drošības sistēmas intervences daba (efektīva un koordinēta apdraudējuma novēršana)…" Vienlaikus izziņā ir norādīts, ka "valsts iekārta (Saeima, Ministru kabinets, tiesas) esošajā konstitucionālajā un likumdošanas rāmī spēj pilnvērtīgi darboties un pieņemt lēmumus krīzes pārvarēšanai (t.sk. lemt par nepieciešamajiem pagarinājumiem)."

Ja Tieslietu ministrijas ieskatā esošais tiesiskais regulējums attiecībā uz ārkārtējās situācijas pagarināšanu valsts iekārtai tomēr ļauj "pilnvērtīgi darboties un pieņemt lēmumus krīzes pārvarēšanai", aicinām izvērtēt, vai ir nepieciešams informatīvajā ziņojumā vienlaikus ietvert šķietami pretēju secinājumu, ka šāds regulējums "vājina efektīvu un koordinētu apdraudējuma novēršanu".

-

Krīzes vadības centrs var piekrist, ka šī informatīvā ziņojuma tvērums atbilstoši uzdevumam un dokumenta mērķim nav pietiekami plašs, lai risinātu arī citus ar ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli saistītos tiesiskos jautājumus, kā arī piekrīt Tieslietu ministrijai, ka daži no tiem prasa doktorinālu izvērtējumu, tomēr aicinām izskatīt priekšlikumu, vai nebūtu nepieciešams secinājumu sadaļā detalizēt arī pārējos risināmos jautājumus, kas aktualizēti Krīzes vadības centra atzinumā un norādīt konkrētus tuipmākos soļus/uzdevumus/termiņus to risināšanai.

-