Atzinums

Likumprojekts attiecībā uz interešu izglītības īstenošanu pamatos izjauc sistemātiski veidoto interešu izglītības īstenošanas un finansēšanas kārtību, kas nodrošina vienlīdzīgu iespēju visas Latvijas teritorijā visās pašvaldībās vienotus nosacījumus skolēniem apgūt daudzveidīgas interešu izglītības programmas. Šobrīd valsts budžeta mērķdotācijas mērķēta piešķiršana interešu izglītības pedagogu darba samaksai uzliek pašvaldībām pienākumu izveidot komisiju programmu izvērtēšanai un mērķdotācijas sadalei. Tādējādi tiek piešķirts finansējums ļoti mērķēti tikai un vienīgi interešu izglītības programmu īstenošanai, pie tam uz mērķdotāciju var pretendēt ikviena pašvaldības izglītības iestāde, tai skaitā valsts nozīmes interešu izglītības iestādes, kā arī juridiskās un fiziskās personas, kuras pašvaldībā saņēmušas licenci interešu izglītības programmas īstenošanai. Ja finansējums interešu izglītībai nonāks pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, ir risks, ka neobligātajai interešu izglītībai finansējums var nenonākt pilnā apmērā, kā valsts to ir ieplānojusi, jo pašvaldībām var būt savas prioritātes, kur naudu ieguldīt (piem., nepietiekami  resursi obligātās izglītības nodrošināšanai, atbalsta personāla, sociālo jautājumu risināšanai u.c.).  Šāds likumprojekts attiecībā uz interešu izglītību būs apdraudējums visam, kas ilgus gadus ir stabils, attīstīts un  kopts, t.sk. Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšana un ilgtspēja, STEM programmu plašāka un daudzveidīgāka nodrošināšana, bērnu un jauniešu brīvā laika saturīga un jēgpilna pavadīšana. Tas ietekmēs kopumā interešu izglītības pieejamību, radīs nevienlīdzības riskus. Vienlaikus tas ietekmēs interešu izglītības pedagogu nodarbinātību, jaunu pedagogu piesaisti, atalgojuma stabilitāti un prognozējamību.

-

Izglītības un zinātnes ministrija iebilst interešu izglītības finansējuma iekļaušanai pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā, jo tas ierobežo Izglītības un zinātnes ministrijas iespējas noteikt un sasniegt jau plānotos politikas rezultātus vispārējā izglītībā, sporta un jaunatnes politikā, tostarp esošās Valdības rīcības plānā un Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2021.gada 22.jūnija rīkojumu Nr.436) (turpmāk - Izglītības attīstības pamatnostādnes) paredzētos rezultātus. Interešu izglītība tiek stiprināta kā skolēna mācīšanās, t. sk. pašvadītas mācīšanās, procesa nozīmīga sastāvdaļa, kas papildina un nostiprina formālajā izglītībā apgūtās kompetences (piemēram, zinātnes, tehnoloģiju, vides, inženierzinātņu un matemātikas (turpmāk - STEM) mācību jomu satura apguvi stiprinot ar tehniskās jaunrades aktivitātēm).

No 2024. gada 1.septembra Izglītības un zinātnes ministrija ir definējusi, ka STEM ir viena no prioritātem izglītībā. Veicinot STEM izglītības pieejamību un piedāvājuma paplašinājumu, tika noteikts, ka no kopējās interešu izglītības valsts mērķdotācijas, mērķtiecīgi pašvaldībām būs jānovirza 10 % valsts finansējums STEM interešu izglītības programmu īstenošanai – vienlaikus paredzēts proporcionāli palielināt novirzāmo mērķdotācijas apjomu 3 gadu periodā 2025./2026.m.g.- 15%, 2026./2027. – 20%. Vienlaikus no 2024.gada 1.septembra izmaiņas interešu izglītības programmu klasifikatorā - interešu izglītības programmas sagrupētas piecās programmu jomās, izdalot STEM jomu. Papildus tiek piešķirts finansējums Valsts nozīmes interešu izglītības iestādēm - STEM jomas interešu izglītības programmu īstenošanai un popularizēšanai bērniem un jauniešiem (klātienē/neklātienē un izbraukumos), ieinteresējošu un motivējošu pasākumu (konkursu, sacensību, radošo darbnīcu u.c.) rīkošanai STEM jomā, metodiskais atbalsts STEM jomas pedagogiem (semināri, kursi, pieredzes apmaiņa, tīklošanās, metodiskie materiāli u.c.).

Izglītības attīstības pamatnostādnēs norādīts, ka individuālo kompetenču attīstībā nozīmīgu ieguldījumu sniedz kultūrizglītība, kuru nodrošina dažādu dibinātāju izglītības iestādes. Izglītības attīstības pamatnostādņu īstenošanas periodā nepieciešams stiprināt starpinstitūciju sadarbību un koordināciju izglītības rīcībpolitikas izstrādē, īstenošanā un dažādu jautājumu savlaicīgā saskaņošanā, nodrošinot kultūrizglītības un kultūras norišu pieejamību ikvienam izglītojamajam kā daļu no mūsdienīgas formālās izglītības. Kultūrizglītības interešu izglītības programmās ir iesaistīti gandrīz 43% no kopējā interešu izglītības programmās iesaistīto izglītojamo skaita. 

Interešu izglītības programmu finansējuma iekļaušana pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā apdraud uzsāktās uzsāktās aktivitātes, tai skaitā sasniegt plānotos rezultātus. Analizējot Valsts izglītības informācijas sistēmā pieejamos datus, izglītojamo iesaisti interešu izglītības programmās ik gadu pieaug.
 

-

Esošais Valdības rīcības plāns paredz finansējumu interešu izglītībai, profesionālajai izglītībai un neformālajai izglītībai kā politikas instrumentu.
Saskaņā ar Valdības rīcības plāna 15.5. uzdevumu IZM ir uzdots pilnveidot profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāžu valsts finansēšanas modeli, apvienojot to ar interešu izglītību un izveidojot vienotu, daudzpakāpju bērnu un jauniešu sporta sagatavošanas sistēmu ar skaidri noteiktiem finansējuma piešķiršanas kritērijiem. Minētais uzdevums paredz izmantot attiecīgo finansējumu kā mērķtiecīgu politikas instrumentu kvalitātes, pieejamības un efektivitātes nodrošināšanai.

Minētā uzdevuma izpildei IZM 2026.gada 18.februārī ir izveidota starpinstitūciju darba grupa pilnvērtīgas bērnu un jauniešu, kā arī augstas klases sportistu sagatavošanas sistēmas izstrādei un ieviešanai, izvērtējot esošo normatīvo regulējumu un izstrādājot jaunu, pilnveidotu finansēšanas modeli.

Interešu izglītības finansējuma integrēšana finanšu izlīdzināšanas modelī samazina valsts iespējas noteikt un konsekventi piemērot vienotus kvalitātes un rezultativitātes kritērijus sporta izglītībā, jo finansējums vairs netiek administrēts kā mērķtiecīgs nozares politikas instruments. Finanšu izlīdzināšanas sistēmā finansējums tiek piešķirts kā vispārējs pašvaldību budžeta ieņēmums bez saistošiem izlietojuma nosacījumiem konkrētai funkcijai, līdz ar to valsts līmenī vairs nepastāv tieša saikne starp finansējuma apjomu un izvirzītajiem sporta politikas kvalitātes un rezultativitātes kritērijiem.

Līdz ar to tiek apgrūtināta Valdības rīcības plāna 15.5. uzdevuma izpilde, jo finansējumu vairs nav iespējams izmantot kā sistēmisku attīstības instrumentu vienotas, daudzpakāpju sporta izglītības sistēmas veidošanai. Vienlaikus pastāv risks, ka sporta izglītības finansējums kļūst atkarīgs no pašvaldību īstermiņa budžeta prioritātēm, mazinot nozares stabilitāti un ilgtermiņa attīstības prognozējamību.

Papildus norādām, ka interešu izglītības finansējuma izlietojumam nepieciešama caurskatāma uzskaite un vienota programmu reģistrācija. Ņemot vērā, ka pašvaldības finansējumu piešķir arī ārpus Valsts izglītības informācijas sistēmas esošiem pakalpojumu sniedzējiem, atskaišu atcelšana bez alternatīva digitāla uzskaites mehānisma radītu būtisku pārvaldības un kontroles risku, kā arī risku neatbilstīgai vai nevienlīdzīgai publisko līdzekļu izlietošanai dažādās pašvaldībās.

Aicinām interešu izglītības finansējumu neiekļaut finanšu izlīdzināšanas pamata finansējumā līdz brīdim, kad tiks izstrādāts un apstiprināts vienots bērnu un jauniešu sporta izglītības finansēšanas modelis.

-

Interešu izglītības finansējuma iekļaušana pašvaldību izlīdzināšanas fondā radīs negatīvu ietekmi uz jaunatnes politiku un tajā sasniedzamajiem rezultātiem.
Par PFI piedāvātais modelis negatīvi ietekmēs darbu ar jaunatni (Likumprojekta 2.panta 3) daļa un anotācijas sadaļa - Pašvaldību izdevumus raksturojošie kritēriji).
Darbs ar jaunatni ir pašvaldību autonoma funkcija, kas aptver jauniešus gan formālajā izglītībā, gan ārpus tās, tostarp NEET jauniešus un jauniešus līdz 30 gadu vecumam. Šī funkcija pēc būtības nav reducējama uz vispārējās izglītības sistēmu, jo tā ietver darbu ar jaunatni viņu dzīvesvietas kopienā.
Piedāvātajā PFI modelī interešu izglītības finansējuma apjoms tiek sasaistīts ar izglītojamo skaitu no 1. klases, tādējādi fiskālā sadale lielākā mērā balstās uz skolēnu skaitu izglītības iestādēs. Rezultātā finanšu resurss koncentrējas tajās pašvaldībās, kur skolēni mācās, nevis obligāti tajās, kur jaunieši dzīvo un kur tiek īstenots darbs ar jaunatni kā autonoma pašvaldību funkcija.
Šāda pieeja rada risku, ka darba ar jaunatni fiskālā kapacitāte netiek pilnībā atspoguļota izlīdzināšanas mehānismā, īpaši teritorijās ar augstu jauniešu ar ierobežotām iespējām, jauniešu bezdarba vai NEET īpatsvaru. Tas var samazināt pašvaldību relatīvās iespējas nodrošināt darbu ar jaunatni ārpus skolu sistēmas un veicināt tā institucionalizāciju izglītības iestādēs, nevis kopienā balstītā pieejā.
Ņemot vērā minēto, priekšlikums ir izvērtēt PFI modeļa ietekmi uz jaunatnes politikas fiskālo kapacitāti, tostarp modelējot pašvaldības ar atšķirīgu jauniešu sociālekonomisko struktūru, un nepieciešamības gadījumā paredzēt korekcijas mehānismu vai atsevišķu jaunatnes koeficientu, kas nodrošinātu līdzsvarotu un funkcijai atbilstošu fiskālo atspoguļojumu.

-

Lūdzam sniegt anotācijā skaidrojumu, kāpēc kā pašvaldību darbības neatkarīgu statistikas rādītāju izglītojamos izglītības iestādē no 1.klases tiek minēti tikai pašvaldības dibinātās vispārējās pamata un vispārējās vidējās izglītības iestādēs, bet netiek ņemts vērā izglītojamo skaits privātās izglītības iestādēs, taču interešu izglītībā ņem vēra arī privātās izglītības iestādes? Ņemot vērā, ka saskaņā ar Pašvaldību likuma 44. panta otro daļu, pašvaldības izdod saistošos noteikumus un pašvaldības var paredzēt līdzfinansējumu privātām vispārējās izglītības iestādēm licencētās vispārējās izglītības programmas apguvei.

-

Lūdzu precizēt redakciju, jo redakcijas nav skaidrs vai kā statistikas rādītāju interešu izglītībā ņem izglītojamo skaitu kā personas skaitu, vai kā izglītojamo skaitu interešu izglītības programmās. Šobrīd izglītojamais iesaistās vairākās interešu izglītības programmās, tādējādi ir nepieciešams lielāks apmaksāto pedagogu slodžu skaits. 

izglītojamo skaits interešu izglītības programmās, kuri apgūst vispārējās pamata un vispārējās vidējās izglītības programmas pašvaldību un privātajās izglītības iestādēs, izņemot izglītojamo skaitu tālmācības programmās;

Lūdzu papildināt anotāciju, ka informāciju par izglītojamo skaitu interešu izglītībā no Valsts izglītības informācijas sistēmas varēs iegūt oktobra mēnesī. 
Skaidrojam, ka nav iespējams no Valsts izglītības informācijas sistēmas izgūt pilnvērtīgu informāciju par izglītojamo skaitu jau septembrī, kā to var izdarīt ar izglītojamo skaitu 1.-12.klasēs. Izglītības iestādēs reāli septembris ir "komplektēšanas mēnesis", tiek saņemti iesniegumi no izglītojamiem/vecākiem par interešu izglītības pieprasījumu un septembra mēneša laikā tiek ievadīta informācija. 

-

Aicinām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinā ietvert pašvaldību izdevumus raksturojošu kritēriju - izglītojamo skaits speciālās izglītības iestādēs, kas nodrošina internāta pakalpojumus un nodot pašvaldībai uzturēšanas izdevumus, ko šobrīd administrē Izglītības un zinātnes ministrija no budžeta resora "62. Mērķdotācijas pašvaldībām" programmas 01.00.00 "Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību speciālo pirmsskolas izglītības grupu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, speciālajām izglītības iestādēm, kas nodrošina internāta pakalpojumus". No statistikas pārskatiem, ko izglītības iestādes iesniedz, secinām, ka pašvaldības papildu finansē šo funkciju no sava budžeta. Šī noteikti nav valsts funkcija, kas vēsturiski (politiski) tikusi neefektīvi pievienota Izglītības un zinātnes ministrijas resoram.

-

Aicinām izskatīt iespēju daļu no šobrīd budžetā plānotā finansējuma Izglītības un zinātnes ministrijas apakšprogrammā 01.07.00 "Dotācija brīvpusdienu nodrošināšanai 1., 2., 3. un 4. klases izglītojamiem" atstāt izglītības nozarei, jo, ņemot vēra demogrāfisko situāciju (bērnu skaita prognozi), prognozējamais  ietaupījums attiecīgi 2026. gadā - 804 873 eiro; 2027.gadā - 1 143 780 eiro; 2028.gadā - 2 460 300 eiro. Līdz ar to pašvaldības brīvpusdienas 2027. gadā  varēs nodrošināt par mazāku summu kā likumprojektā norādītajā. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas resorā šis finansējums ir kritiski svarīgs dažādu pasākumu nodrošināšanai, kam šobrīd bāzes finansējuma nav.

-