Atzinums

Ekonomikas ministrija iebilst pret ievada sadaļā ietverto Latvijas kosmosa politikas īstenošanā iesaistīto nozaru ministriju uzskaitījumu, kurā nav norādīta Ekonomikas ministrija.
Vēršam uzmanību, ka pašā informatīvajā ziņojumā iepriekš norādīts, ka Latvijas kosmosa stratēģiju 2021.–2027. gadam apstiprināja izglītības un zinātnes ministrs un ekonomikas ministrs. Līdz ar to Ekonomikas ministrijas neiekļaušana kosmosa politikas īstenošanā iesaistīto ministriju uzskaitījumā ir nekonsekventa ar informatīvajā ziņojumā iepriekš norādīto informāciju.
Papildus norādām, ka Ekonomikas ministrijas kompetencē ir uzņēmējdarbības konkurētspējas, inovāciju, investīciju piesaistes, eksporta un augsto tehnoloģiju nozaru ekonomiskās attīstības jautājumi, kas ir tieši saistīti ar informatīvajā ziņojumā raksturoto kosmosa ekonomikas un nozares attīstības dimensiju. Arī pašā rindkopā norādīts, ka integrētā kosmosa politikā tiek ņemti vērā ekonomikas aspekti.
Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma tekstu, iesaistīto nozaru ministriju uzskaitījumā skaidri iekļaujot Ekonomikas ministriju un attiecīgi atspoguļojot tās lomu kosmosa nozares ekonomiskās attīstības, inovāciju, komercializācijas, investīciju un eksporta jautājumos.

-

Ekonomikas ministrija iebilst pret priekšlikumu šajā informatīvā ziņojuma stadijā noteikt Latvijas Kosmosa komitejas izveidi kā izvēlēto kosmosa nozares pārvaldības risinājumu un attiecīgi dot Izglītības un zinātnes ministrijai uzdevumu sagatavot Ministru kabineta rīkojuma projektu par komitejas izveidi.
Informatīvajā ziņojumā paredzēta Latvijas Kosmosa komiteja, komitejas sekretariāts un četras nozaru darba grupas, nosakot darba grupu vadītājus, vadītāju vietniekus un plašu valsts pārvaldes, zinātnes un industrijas pārstāvniecību. Vienlaikus ziņojumā nav veikts detalizēts piedāvātā modeļa funkcionālais, institucionālais un finanšu izvērtējums.
Nav noteikta komitejas lēmumu pieņemšanas kārtība, kvorums un balsošanas mehānisms, komitejas lēmumu juridiskais raksturs, kompetenču sadalījums starp komiteju un četrām darba grupām, kā arī kārtība, kādā tiek risināti starpnozaru kompetenču vai prioritāšu jautājumi un nodrošināta pieņemto lēmumu izpildes uzraudzība.
Tāpat nav izvērtēti komitejas darbības nodrošināšanai nepieciešamie cilvēkresursi un finansējums, tostarp sekretariāta funkciju izpilde, dokumentu sagatavošana un aprite, sēžu protokolēšana, darba grupu administratīvā apkalpošana, sēžu regularitāte un organizēšanas formāts, kā arī nepieciešamais tehniskais un organizatoriskais nodrošinājums.
Vēršam uzmanību, ka informatīvajā ziņojumā Latvijas Kosmosa centra izveides priekšlikums netiek atbalstīts, cita starpā pamatojoties ar papildu finanšu līdzekļu nepieciešamību un valsts pārvaldes administratīvā sloga mazināšanas principu. Vienlaikus piedāvātajai Kosmosa komitejai un četrām darba grupām atbilstošs administratīvo resursu un izmaksu izvērtējums nav veikts.
Ekonomikas ministrijas ieskatā pirms konkrēta pārvaldības modeļa apstiprināšanas nepieciešams izvērtēt institucionālās atbildības sadalījumu, lēmumu pieņemšanas mehānismu, iesaistīto institūciju kapacitāti, nepieciešamos cilvēkresursus un finansēšanas modeli. Lūdzam attiecīgi precizēt informatīvo ziņojumu un turpmākās rīcības punktu, paredzot vispirms detalizēti izvērtēt kosmosa nozares pārvaldības modeli un tikai pēc tam lemt par konkrēta institucionālā mehānisma izveidi.

-

Ekonomikas ministrija iebilst pret sadaļā “Ienākšana globālajās kosmosa piegādes ķēdēs un starptautiskā ietekme” ietverto secinājumu, ka uzņēmumu identificēto šķēršļu – augstu tehnoloģiju un procesu kvalifikācijas izmaksu, ilgu investīciju ciklu, kā arī būtisku finanšu un tehnoloģisko risku – pārvarēšanai kā galvenais risinājums ir pētniecības un attīstības iespēju izmantošana un jaunuzņēmumu veidošanās veicināšana.
Ekonomikas ministrija piekrīt, ka P&A aktivitātes un jaunu komersantu ienākšana nozarē ir būtisks priekšnosacījums kosmosa nozares tehnoloģiskās kapacitātes attīstībai. Vienlaikus norādām, ka minētie instrumenti paši par sevi nerisina ziņojumā identificētos šķēršļus, kas saistīti ar tehnoloģiju kvalifikācijas izmaksām, gariem investīciju cikliem un pāreju no tehnoloģiju izstrādes uz komerciālu produktu un starptautiskajām piegādes ķēdēm.
Vēršam uzmanību, ka arī turpmāk informatīvajā ziņojumā norādīts, ka lielākā daļa sadarbību šobrīd notiek zemos TRL līmeņos un balstās pētniecības un attīstības projektos, nevis tirgum gatavos produktos, kā arī secināts, ka nepieciešami atbalsta mehānismi inovāciju virzībai uz komercializāciju. Līdz ar to pašreizējais formulējums nav pilnībā konsekvents ar ziņojumā ietvertajiem secinājumiem.
Ekonomikas ministrijas ieskatā identificēto šķēršļu pārvarēšanai līdztekus P&A un jaunuzņēmumu attīstībai nepieciešams vērtēt arī instrumentus tehnoloģiju demonstrācijai, testēšanai un kvalifikācijai, pārejai uz augstākiem TRL līmeņiem, pirmā klienta un tirgus validācijas nodrošināšanai, privātā finansējuma piesaistei un uzņēmumu integrācijai starptautiskajās kosmosa piegādes un vērtību ķēdēs.
Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt attiecīgo rindkopu, nodrošinot, ka piedāvātie risinājumi atbilst ziņojumā identificēto uzņēmējdarbības šķēršļu būtībai un aptver ne tikai P&A un jaunuzņēmumu veidošanos, bet arī pāreju no tehnoloģiju izstrādes uz kvalifikāciju un komercializāciju.

-

Ekonomikas ministrija iebilst pret informatīvajā ziņojumā ietverto secinājumu, ka ierobežoti Latvijas uzņēmumu panākumi ES Kosmosa programmā vai Eiropas Aizsardzības fonda ietvaros “norāda uz Latvijas kosmosa nozares nespēju un negatavību izmantot plašākas Eiropas programmu iespējas”.
Informatīvajā ziņojumā nav sniegta analīze par Latvijas organizāciju iesniegto projektu pieteikumu skaitu attiecīgajās programmās, sekmības rādītājiem, pieteikumu noraidīšanas iemesliem, uzņēmumu atbilstību konkrēto konkursu nosacījumiem vai nacionālā atbalsta un starptautisko konsorciju pieejamību.
Līdz ar to no ierobežota noslēgto līgumu skaita nav metodoloģiski pamatoti izdarīt vispārīgu secinājumu par visas Latvijas kosmosa nozares “nespēju un negatavību”.
Lūdzam aizstāt minēto formulējumu ar neitrālu secinājumu, ka Latvijas uzņēmumu iesaiste un rezultāti ārpus EKA programmām šobrīd ir ierobežoti un nepieciešams identificēt šķēršļus plašākai dalībai ES Kosmosa programmas, Eiropas Aizsardzības fonda un citos starptautiskajos instrumentos.

-

Ekonomikas ministrija iebilst pret informatīvajā ziņojumā ietverto secinājumu, ka Latvijas dalībai EKA asociētās dalībvalsts statusā nepieciešams finansējums tieši 6,1 milj. euro gadā un ka šāds apmērs nodrošinātu “optimālu ieguldījumu” EKA programmās.
Informatīvajā ziņojumā nav ietverta metodoloģija vai aprēķins, kas pamatotu 6,1 milj. euro gada finansējuma apmēru kā nepieciešamu vai optimālu. Nav sniegts prognozētais Latvijas organizāciju projektu portfelis un finansējuma pieprasījums pa EKA programmām, uzņēmumu un pētniecības organizāciju absorbcijas kapacitātes novērtējums, kā arī sagaidāmie rezultatīvie rādītāji pie attiecīgā finansējuma apmēra.
Tāpat nav skaidrots, kā piedāvātais finansējuma palielinājums risinās pašā informatīvajā ziņojumā identificēto nepieciešamību pāriet uz augstākiem TRL līmeņiem, tehnoloģiju kvalifikāciju un komercializāciju.
Ekonomikas ministrija atbalsta virzību uz prognozējamu vidēja termiņa jeb daudzgadu finansēšanas pieeju Latvijas dalībai EKA programmās. Vienlaikus konkrētam finansējuma apmēram jābūt sasaistītam ar Latvijas EKA programmu portfeli, nozares absorbcijas kapacitāti, stratēģiskajām prioritātēm un sasniedzamajiem rezultātiem.
Lūdzam sniegt 6,1 milj. euro finansējuma apmēra detalizētu pamatojumu un programmu līmeņa sadalījumu vai attiecīgi precizēt formulējumu, norādot, ka minētais apmērs ir IZM indikatīvs finansējuma priekšlikums, nevis izvērtējumā pierādīts optimālais finansējuma apmērs.

-

Ekonomikas ministrija lūdz precizēt informatīvā ziņojuma 33. lpp. ietverto apgalvojumu, ka “citām jaunajām EKA dalībvalstīm, piemēram, Somijai un Igaunijai, ieguldījumu palielināšana ļāvusi izveidot strauji augošus kosmosa uzņēmumus ar eksportspējīgiem produktiem”.
Vēršam uzmanību, ka informatīvajā ziņojumā nav sniegti dati vai salīdzinošs izvērtējums par Somijas un Igaunijas ieguldījumu EKA programmās dinamiku, attiecīgo ieguldījumu palielinājuma apmēru, kosmosa nozares uzņēmumu izaugsmi vai eksporta rādītājiem. Tāpat nav sniegta analīze, kas pamatotu tiešu cēloņsakarību starp EKA ieguldījumu palielināšanu un strauji augošu, eksportspējīgu kosmosa uzņēmumu izveidi minētajās valstīs.
Līdz ar to no informatīvajā ziņojumā ietvertās informācijas nav iespējams izsekot, uz kādiem kvantitatīviem datiem vai izvērtējuma metodoloģiju balstīts minētais secinājums. Īpaši ņemot vērā, ka šis apgalvojums izmantots kā viens no argumentiem Latvijas finansējuma palielināšanai vismaz līdz 6,1 milj. euro gadā, Ekonomikas ministrijas ieskatā attiecīgajam salīdzinājumam jābūt pamatotam ar konkrētiem un savstarpēji salīdzināmiem datiem.
Papildus lūdzam precizēt formulējumu “jaunās EKA dalībvalstis”, jo Somija ir EKA pilntiesīga dalībvalsts kopš 1995. gada.
Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar konkrētiem datiem un avotiem par Somijas un Igaunijas EKA ieguldījumu dinamiku un kosmosa industrijas ekonomiskajiem rezultātiem, kā arī pamatot norādīto cēloņsakarību, vai attiecīgi svītrot vai pārformulēt minēto apgalvojumu.

-

Ekonomikas ministrija lūdz nodrošināt konsekventu sasaisti starp informatīvajā ziņojumā identificētajiem Latvijas kosmosa nozares attīstības izaicinājumiem un piedāvāto turpmāko EKA programmu finansēšanas modeli.
Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka 84 % EKA projektu finansējuma Latvijā novirzīti P&A aktivitātēm, lielākā daļa sadarbību notiek zemos TRL līmeņos un balstās pētniecības un attīstības projektos, nevis tirgum gatavos produktos, kā arī identificēta nepieciešamība stiprināt tehnoloģiju komercializāciju.
Vienlaikus turpmākā finansējuma sadaļā galvenais risinājums ir kopējā Latvijas ieguldījuma EKA programmās palielināšana līdz 6,1 milj. euro gadā, nenorādot, kā maināms Latvijas EKA programmu portfelis un kāda finansējuma daļa turpmāk mērķtiecīgi virzāma tehnoloģiju demonstrācijai, kvalifikācijai, augstākiem TRL līmeņiem un komercializācijai.
Ekonomikas ministrijas ieskatā P&A aktivitātes ir nepieciešams priekšnosacījums tehnoloģiju attīstībai un turpmākai komercializācijai. Vienlaikus, saglabājot P&A un tehnoloģisko kompetenču bāzi, nākamajā Latvijas dalības EKA programmās posmā nepieciešams mērķtiecīgāk stiprināt dalību programmās un aktivitātēs ar izteiktāku virzību uz augstākiem TRL līmeņiem, tehnoloģiju demonstrāciju un kvalifikāciju, klientu piesaisti un komercializāciju.
Lūdzam attiecīgi papildināt turpmākā finansējuma un rīcības sadaļu ar EKA programmu portfeļa attīstības principiem un sasniedzamajiem rezultātiem.

-

Ekonomikas ministrija iebilst pret informatīvā ziņojuma sadaļas “Turpmākā rīcība” 1. punktu pašreizējā redakcijā. Ekonomikas ministrijas ieskatā informatīvajā ziņojumā ietverto turpmāko rīcību kopumā nav iespējams atbalstīt, pirms nav novērsti šajā saskaņošanas procesā norādītie būtiskie trūkumi un atbilstoši papildināts informatīvais ziņojums.
Jo īpaši informatīvajā ziņojumā nav pietiekami detalizēti izvērtēts piedāvātais Latvijas kosmosa nozares pārvaldības modelis un Latvijas Kosmosa komitejas darbības mehānisms, tostarp lēmumu pieņemšanas kārtība, kompetenču un atbildības sadalījums starp komiteju un nozaru darba grupām, sekretariāta funkcijas, nepieciešamā institucionālā kapacitāte, cilvēkresursi un finansējums. Vienlaikus ziņojumā jau tiek piedāvāts Ministru kabinetam lemt par konkrēta institucionālā mehānisma izveidi. IZM ziņojums paredz Kosmosa komiteju un četras nozaru darba grupas, savukārt turpmākās rīcības 8. punktā jau noteikts uzdevums virzīt rīkojuma projektu par komitejas izveidi.
Tāpat ziņojumā izmantoti atsevišķi citu EKA dalībvalstu, tostarp Somijas un Igaunijas, piemēri, tomēr nav veikts pietiekams un savstarpēji salīdzināmos kvantitatīvajos datos balstīts šo valstu kosmosa nozares attīstības un EKA ieguldījumu ietekmes izvērtējums. Ziņojumā ietvertais apgalvojums, ka ieguldījumu palielināšana Somijā un Igaunijā ļāvusi izveidot strauji augošus eksportspējīgus kosmosa uzņēmumus, nav papildināts ar datiem par ieguldījumu dinamiku, uzņēmumu izaugsmi, eksportu vai analīzi, kas pamatotu norādīto cēloņsakarību.
Papildus informatīvajā ziņojumā nav sniegta pietiekami detalizēta aprēķina metodoloģija, kas pamatotu tieši 6,1 milj. euro gadā kā Latvijas dalībai EKA nepieciešamo un “optimālo” finansējuma apmēru. Ziņojumā nav atspoguļots prognozētais programmu portfelis, Latvijas organizāciju paredzamais projektu pieprasījums un absorbcijas kapacitāte, finansējuma sadalījums pa EKA programmām, alternatīvi finansēšanas scenāriji un pie katra finansējuma apmēra sasniedzamie rezultāti. Ziņojums 6,1 milj. euro apmēru raksturo kā nepieciešamu un optimālu, taču pats aprēķins vai scenāriju analīze nav ietverta.
Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt informatīvo ziņojumu atbilstoši Ekonomikas ministrijas sniegtajiem iebildumiem un attiecīgi pārskatīt sadaļas “Turpmākā rīcība” 1. punktu. Līdz minēto jautājumu detalizētai izvērtēšanai un pamatošanai Ekonomikas ministrija nevar atbalstīt informatīvajā ziņojumā ietverto turpmāko rīcību kopumā.

-

Ekonomikas ministrija iebilst pret informatīvā ziņojuma sadaļas “Turpmākā rīcība” 8. punktu pašreizējā redakcijā.
Informatīvajā ziņojumā Latvijas Kosmosa komiteja tiek piedāvāta kā konkrēts Latvijas kosmosa nozares pārvaldības risinājums, paredzot komitejas sekretariātu un četras nozaru darba grupas – valsts pakalpojumu, pētniecības un izglītības, uzņēmējdarbības, kā arī aizsardzības un drošības darba grupu. Vienlaikus ziņojumā nav veikts pietiekami detalizēts piedāvātā pārvaldības modeļa funkcionālais, institucionālais un finanšu izvērtējums.
Nav noteikta komitejas lēmumu pieņemšanas procedūra, kvorums un balsošanas kārtība, komitejas pieņemto lēmumu vai atzinumu statuss un to saistošais raksturs, kā arī kompetenču sadalījums starp Kosmosa komiteju un četrām nozaru darba grupām. Tāpat nav skaidrots, kā tiks risināti starpnozaru kompetenču un prioritāšu jautājumi, novērsta funkciju dublēšanās un nodrošināta pieņemto lēmumu un uzdevumu izpildes uzraudzība.
Informatīvajā ziņojumā nav izvērtēti arī Kosmosa komitejas darbības nodrošināšanai nepieciešamie cilvēkresursi, administratīvā kapacitāte un finansējums, tostarp sekretariāta funkciju nodrošināšana, komitejas un četru darba grupu sēžu sagatavošana, dokumentu aprite un protokolēšana, sēžu regularitāte un norises formāts, kā arī cits nepieciešamais organizatoriskais un tehniskais nodrošinājums.
Ekonomikas ministrijas ieskatā pirms Ministru kabineta rīkojuma projekta sagatavošanas par konkrēta pārvaldības mehānisma izveidi nepieciešams detalizēti izvērtēt Latvijas kosmosa nozares pārvaldības modeli, tostarp institucionālo atbildību un kompetenču sadalījumu, starpresoru koordinācijas un lēmumu pieņemšanas mehānismus, nepieciešamo kapacitāti, cilvēkresursus un finansēšanas modeli.
Ņemot vērā kosmosa nozares ciešo sasaisti ar uzņēmējdarbības konkurētspēju, inovāciju, komercializāciju, investīciju piesaisti, eksportu un augsto tehnoloģiju nozaru attīstību, lūdzam pārvaldības modeļa detalizēto izvērtējumu veikt Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un citām iesaistītajām nozaru ministrijām.
Līdz minētā izvērtējuma veikšanai Ekonomikas ministrija neatbalsta uzdevumu iesniegt Ministru kabinetā rīkojuma projektu par Latvijas Kosmosa komitejas izveidi. Lūdzam attiecīgi precizēt 8. punktu, paredzot vispirms detalizēta kosmosa nozares pārvaldības modeļa izvērtējuma sagatavošanu sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un citām iesaistītajām institūcijām un tikai pēc tam lemt par konkrēta institucionālā mehānisma izveidi.

-

Ekonomikas ministrija iebilst pret informatīvajā ziņojumā ietverto secinājumu un politikas rekomendāciju izmantošanu par pamatu konkrētu institucionālu un finansiālu lēmumu pieņemšanai, kamēr ziņojuma analītiskais un metodoloģiskais pamatojums nav atbilstoši papildināts.
Ekonomikas ministrijas ieskatā informatīvais ziņojums kopumā lielā mērā balstās uz kvalitatīvu informācijas apkopojumu par Latvijas kosmosa stratēģijas īstenošanu, EKA programmām, īstenotajām aktivitātēm un atsevišķiem Latvijas kosmosa nozares piemēriem. Ziņojumā ir ietverti Latvijas Kosmosa stratēģijas rezultatīvie rādītāji, EKA ģeogrāfiskās atdeves koeficienta dati un Oxford Economics veiktais EKA projektu ekonomiskās ietekmes novērtējums. Vienlaikus ar minēto informāciju nepietiek, lai bez papildu analīzes pamatotu visus ziņojumā ietvertos secinājumus par Latvijas kosmosa nozares ekonomisko efektivitāti, optimālo turpmākā finansējuma apmēru un konkrēta pārvaldības modeļa izvēli.
Vēršam uzmanību, ka EKA ģeogrāfiskās atdeves koeficients ir EKA industriālās politikas rādītājs, kas raksturo valsts relatīvo līgumu daļu EKA programmās attiecībā pret tās ieguldījumu daļu. Minētais rādītājs pats par sevi nav nacionālā līmeņa ekonomiskās vai fiskālās efektivitātes rādītājs un nevar aizstāt publiskā finansējuma ietekmes uz komersantu izaugsmi, apgrozījumu, nodarbinātību, eksportu, privāto investīciju piesaisti un tehnoloģiju komercializāciju izvērtējumu. Arī Ekonomikas ministrijas veiktajā efektivitātes izvērtējumā papildus finanšu atdevei analizēti komersantu attīstības un nodarbinātības rādītāji, vienlaikus identificējot datu pieejamības un salīdzināmības ierobežojumus.
Tāpat informatīvajā ziņojumā nav veikts pietiekami detalizēts un vienotā metodoloģijā balstīts salīdzinošs izvērtējums ar citām EKA dalībvalstīm. Ja Somijas, Igaunijas vai citu valstu pieredze tiek izmantota kā pamatojums Latvijas finansējuma palielināšanai vai pārvaldības modeļa izvēlei, nepieciešams sniegt savstarpēji salīdzināmus kvantitatīvus datus par attiecīgo valstu EKA ieguldījumu dinamiku, projektu finansējuma atdevi, kosmosa nozares uzņēmumu skaitu un izaugsmi, apgrozījumu, eksportu, tehnoloģiju gatavības progresu un komercializācijas rezultātiem, kā arī skaidri norādīt izmantoto salīdzināšanas metodoloģiju. Pašreiz IZM ziņojumā Somijas un Igaunijas piemērs izmantots tieši argumentācijā par finansējuma palielināšanu līdz 6,1 milj. euro gadā, taču minētais apgalvojums nav papildināts ar šādiem salīdzināmiem datiem.
Papildus lūdzam detalizēti pamatot informatīvajā ziņojumā noteikto finansējuma nepieciešamību 6,1 milj. euro gadā, norādot izmantoto aprēķina metodoloģiju, prognozēto Latvijas EKA programmu portfeli, organizāciju projektu pieprasījumu un absorbcijas kapacitāti, finansējuma sadalījumu pa programmām, sasniedzamos rezultatīvos rādītājus un, ja iespējams, alternatīvus finansējuma scenārijus. Ziņojumā pašlaik norādīts, ka 6,1 milj. euro nodrošinās “optimālu ieguldījumu”, taču detalizēta šāda secinājuma aprēķina metodoloģija nav atspoguļota.
Tāpat, ņemot vērā informatīvajā ziņojumā piedāvāto būtisko Latvijas kosmosa nozares pārvaldības maiņu, lūdzam detalizēti izvērtēt piedāvāto Latvijas Kosmosa komitejas modeli, nosakot tās funkcijas un kompetenci, lēmumu pieņemšanas procedūru un lēmumu statusu, kompetenču sadalījumu ar nozaru darba grupām un esošajām valsts pārvaldes institūcijām, nepieciešamo sekretariāta un administratīvo kapacitāti, cilvēkresursus, finansējumu un darbības nodrošināšanas kārtību.
Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar atbilstošu kvantitatīvo un salīdzinošo analīzi, precizēt izmantoto rādītāju interpretāciju, detalizēti pamatot piedāvāto finansējuma apmēru un pārvaldības modeli un tikai pēc minēto jautājumu izvērtēšanas virzīt Ministru kabinetam konkrētus lēmumus par Latvijas kosmosa nozares turpmāko pārvaldību un daudzgadu finansiālajām saistībām.

-

Ekonomikas ministrija aicina izvērtēt iespēju valsts pārvaldes institūcijām sadarbībā ar kosmosa industrijas komersantiem un pētniecības organizācijām regulāri apkopot un augstākās izglītības iestādēm piedāvāt Latvijai aktuālas maģistra un citu noslēguma darbu tēmas kosmosa tehnoloģiju un to praktisko pielietojumu jomā.
Šāda pieeja ļautu studentu pētniecības darbus ciešāk sasaistīt ar aktuālajām Latvijas kosmosa nozares, valsts pārvaldes un uzņēmumu vajadzībām, vienlaikus nodrošinot studentiem konkrētas tēmu izvēles iespējas un veicinot jaunu speciālistu interesi par kosmosa nozari.
Papildus aicinām izvērtēt nefinansiālus studentu motivēšanas un sasniegumu atzinības mehānismus, piemēram, ministrijas atzinības vai pateicības rakstu par īpaši nozīmīgiem noslēguma darbiem, kā arī izcilāko darbu un to autoru popularizēšanu institūciju komunikācijas kanālos, ievērojot autora piekrišanu un sensitīvas informācijas aizsardzības prasības.

-

Ekonomikas ministrija aicina izvērtēt iespēju aktīvāk un mērķtiecīgāk popularizēt jauniešiem un potenciālajiem studentiem Latvijā jau pieejamās ar kosmosa nozari saistītās studiju programmas, tostarp Rīgas Tehniskās universitātes piedāvātās studiju iespējas.
Informatīvajā ziņojumā kā viens no izaicinājumiem identificēta nepieciešamība ieinteresēt un piesaistīt jauniešus kosmosa nozarei. Vienlaikus Latvijā jau ir izveidotas ar kosmosa, aeronautikas un saistīto augsto tehnoloģiju jomām saistītas studiju iespējas. Ekonomikas ministrijas ieskatā būtu lietderīgi stiprināt šo studiju programmu publicitāti, plašāk izmantojot valsts institūciju, augstākās izglītības iestāžu un nozares komunikācijas kanālus, tostarp sociālos tīklus.
Īpaši aicinām šādu komunikāciju īstenot studiju uzņemšanas un pieteikšanās periodos, mērķtiecīgi informējot jauniešus par konkrētām studiju programmām, to sasaisti ar kosmosa nozari un turpmākajām profesionālās attīstības iespējām.

-

Ekonomikas ministrija aicina izvērtēt iespēju atsevišķas līdz šim Latvijā sadarbībā ar EKA organizētās industrijas apmācības īstenot regulāri, tostarp ikgadēji vai atbilstoši nozares pieprasījumam.
Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka kopš 2020. gada organizētas vairākas nozarei būtiskas apmācības par Eiropas sadarbību kosmosa standartizācijā (ECSS), kosmosa projektu vadību un kontroli, tehnisko prasību sagatavošanu, biznesa ideju attīstību un pārrunu procesu ar EKA. Vienlaikus vairāki no minētajiem kursiem organizēti vienreizēji konkrētā gadā.
Ņemot vērā jaunu komersantu un speciālistu ienākšanu kosmosa nozarē, kā arī nepieciešamību pastāvīgi stiprināt Latvijas industrijas spēju piedalīties EKA iepirkumos un starptautiskajās piegādes ķēdēs, aicinām izvērtēt nozarei pieprasītāko apmācību regularizēšanu. Apmācību regularitāti un tematiku būtu lietderīgi noteikt, balstoties uz uzņēmumu un pētniecības organizāciju vajadzībām un līdzšinējo apmācību pieprasījuma izvērtējumu.

-

Ekonomikas ministrija piekrīt informatīvajā ziņojumā norādītajam, ka nepietiekams un neprognozējams finansējums var palēnināt līdzšinējo EKA programmu ietvaros attīstīto tehnoloģiju turpmāku attīstību un komercializāciju.
Vienlaikus aicinām papildināt informatīvo ziņojumu, uzsverot, ka Latvijas kosmosa nozares turpmākajā attīstības posmā būtiski ir ne tikai saglabāt pētniecības un tehnoloģiju attīstības kapacitāti, bet arī mērķtiecīgāk stiprināt tehnoloģiju virzību uz augstākiem tehnoloģiju gatavības līmeņiem (TRL), demonstrāciju, testēšanu un kvalifikāciju, klientu piesaisti un komercializāciju.
Ekonomikas ministrijas ieskatā būtu lietderīgi arī plašāk vērtēt kosmosa tehnoloģiju sasaisti ar aerokosmisko un satelīttelekomunikāciju tehnoloģiju attīstību, tostarp autonomajām sistēmām, dronu tehnoloģijām, drošām komunikācijām, kiberdrošību un divējāda pielietojuma risinājumiem. Šāda pieeja ļautu paplašināt EKA programmās attīstīto tehnoloģiju praktiskā pielietojuma un komercializācijas iespējas, kā arī veicināt Latvijas uzņēmumu integrāciju starptautiskajās piegādes un vērtību ķēdēs.
Lūdzam attiecīgi papildināt informatīvajā ziņojumā ietverto nacionālās kosmosa politikas attīstības redzējumu.

-

Ekonomikas ministrija piekrīt informatīvajā ziņojumā norādītajam par kosmosa tehnoloģiju pieaugošo nozīmi valsts aizsardzības, nacionālās drošības un noturības stiprināšanā.
Vienlaikus aicinām papildināt informatīvo ziņojumu ar plašāku skatījumu uz kosmosa tehnoloģiju sasaisti ar satelīttelekomunikāciju, drošu komunikāciju, autonomo sistēmu un dronu tehnoloģiju attīstību. Mūsdienu drošības un aizsardzības risinājumos satelītsakari, globālās navigācijas satelītu sistēmas, Zemes novērošanas dati un droša datu pārraide arvien ciešāk tiek integrēti ar bezpilota un autonomajām platformām, nodrošinot situācijas apzināšanu, navigāciju, attālinātu vadību, datu apmaiņu un kritiskās infrastruktūras uzraudzību.
Ekonomikas ministrijas ieskatā Latvijas turpmākajā kosmosa politikas attīstībā būtu lietderīgi mērķtiecīgāk stiprināt šo tehnoloģiju savstarpējo sasaisti, attīstot plašāku aerokosmisko un satelīttelekomunikāciju tehnoloģiju virzienu. Šāda pieeja neparedz aviācijas un kosmosa nozaru institucionālu apvienošanu, bet gan kosmosa tehnoloģiju integrāciju ar dronu, autonomo sistēmu un drošu komunikāciju risinājumiem tajās jomās, kur pastāv tiešs pielietojums valsts aizsardzības, iekšējās drošības, robežuzraudzības un kritiskās infrastruktūras vajadzībām.
Lūdzam attiecīgi papildināt informatīvo ziņojumu, atspoguļojot kosmosa, satelīttelekomunikāciju, dronu un autonomo tehnoloģiju pieaugošo savstarpējo integrāciju drošības un aizsardzības risinājumu attīstībā.

-

Ekonomikas ministrija vērš uzmanību, ka paralēli Izglītības un zinātnes ministrijas informatīvajam ziņojumam tiek virzīts arī Ekonomikas ministrijas informatīvais ziņojums par Latvijas dalību EKA programmās, tās efektivitātes izvērtējumu un priekšlikumiem turpmākajai dalībai un kosmosa nozares attīstībai. Abos informatīvajos ziņojumos ietverti savstarpēji cieši saistīti jautājumi par Latvijas kosmosa nozares turpmāko pārvaldības modeli, stratēģiskajiem attīstības virzieniem un Latvijas dalības EKA finansēšanas pieeju.
Lai nodrošinātu vienotu un savstarpēji saskaņotu valsts politikas redzējumu, Ekonomikas ministrija aicina pirms turpmāku konceptuālu lēmumu virzīšanas organizēt starpministriju tikšanos starp Ekonomikas ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju, nepieciešamības gadījumā iesaistot arī citas kompetentās nozaru ministrijas. Tikšanās ietvaros aicinām konceptuāli vienoties par Latvijas kosmosa nozares pārvaldības modeli, nākamā perioda stratēģiskajiem attīstības virzieniem un finansēšanas pieeju.
Šāda saskaņošana ļautu novērst paralēlu vai savstarpēji atšķirīgu risinājumu virzību un nodrošināt vienotu valsts redzējumu par Latvijas kosmosa nozares turpmāko attīstību.

-