Atzinums

Raugoties uz lauksaimniecības sektora SEG emisijām, ir pozitīvi, ka dokumentā parādīta lopkopības būtiskā loma kā vienam no diviem lielākajiem sektora emisiju avotiem Latvijā, kā arī iezīmēta iecere veicināt ne tikai ilgtspējīgāku pārtikas ražošanu, bet arī pārmaiņas pārtikas patēriņā. Efektīvam klimata plānam patiesi būtu jāaptver visa pārtikas sistēma, ne tikai ražošanas posms. Diemžēl šie aspekti dokumentā vēl nav skaidri un nepārprotami sasaistīti ar rīcībām, kas samazinās SEG emisijas un ļaus Latvijai izpildīt Parīzes nolīgumā noteiktās saistības.

1) Sadaļā “Rīcībpolitikas virzieni lauksaimniecībā un ZIZIMM nozarēs” iekļautās diagrammas (dokumentā nav numurēta) sadaļas “Paradumu maiņa” apakšpunkts “Veselīga uztura veicināšana: Regulējums un iniciatīvas, kas atbalsta ilgtspējīgas un dzīves kvalitāti uzlabojošas pārtikas patēriņa struktūras pārmaiņas” nav skaidrots vai minēts nekur dokumenta pamattekstā. Arī punkta 3.1.2. “Lauksaimniecība” apakšpunktā III “Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanai” neviens no nosauktajiem pasākumiem neatbilst mērķim veicināt ilgtspējīgu un veselīgu uzturu. Tādēļ:

1.1) aicinām sadaļu “Rīcībpolitikas virzieni lauksaimniecībā un ZIZIMM nozarēs” (16. lpp.) papildināt ar norādi, ka ‘pasākumos iesaistāmi visi pārtikas sistēmas dalībnieki, tostarp risinot jautājumu par pārmērīgo gaļas patēriņu’, kā norāda arī Eiropas Parlaments komunikācijā par Eiropas Komisijas stratēģiju “No lauka līdz galdam” [1]. Zināms, ka sarkanā gaļa ir pārtikas produkts ar lielāko SEG emisiju nospiedumu neatkarīgi no tā, vai ražots vietēji [2]. Arī zināms, ka vidējais Latvijas iedzīvotājs gadā apēd ap 50 kg sarkanās gaļas [3], lai gan Veselības ministrija iesaka divreiz mazāk (līdz 26 kg; [4]), Ziemeļeiropā autoritatīvās ilgtspējīga un veselīga uztura vadlīnijas “Nordic Nutrition Recommendations” – ne vairāk par 18 kg [5], un globāli autoritatīvā EAT-Lancet komisija – ne vairāk par 5 kg [6];

1.2) aicinām papildināt punkta 3.1.2. apakšpunktu III ar pasākumu vai pasākumiem, kas realizēs sadaļā “Rīcībpolitikas virzieni lauksaimniecībā un ZIZIMM nozarēs” iekļautajā diagrammā pausto ieceri veicināt ilgtspējīgu un veselīgu uzturu. Iesakām balstīties uz efektīviem pasākumiem, kādi pielietoti arī citās ES valstīs, kā ‘veicināt augu valsts olbaltumvielu īpatsvaru sabiedrības uzturā, tai skaitā sabiedriskajā ēdināšanā’ [7] un ‘sniegt atbalstu alternatīvo olbaltumvielu avotu izpētei, inovācijām un nonākšanai tirdzniecībā’ [8]. Eiropā klimata plāna ietvaros Dānija jau ir nospraudusi pasākumus ekonomiski un sociāli izdevīgai augu valsts pārtikas un alternatīvo olbaltumvielu avotu attīstībai [9], un ilgtspējas stratēģiju ietvaros alternatīvo olbaltumvielu avotu attīstībā iegulda arī, piemēram, Somija, Francija, Vācija, Norvēģija, Spānija un Apvienotā Karaliste [10].

2) 35. lpp. 3. attēlā "Lauksaimniecības sektora SEG emisijas 2005.-2030.gadā (bāzes scenārijs) (kt CO2 ekv.)” redzams, ka lauksaimniecības dzīvnieku zarnu fermentācijas procesi ir otrais lielākais SEG avots un sastāda vairāk nekā trešdaļu kopējo sektora emisiju. Taču no plānā uzskaitītajiem 10 pasākumiem lauksaimniecības emisiju samazināšanai vienīgais, kas ir saistīts ar emisiju samazināšanu no lauksaimniecības dzīvniekiem, ir “Veicināt bioloģisko piena lopkopību (zemas emisijas piena lopkopību)” (3.1.2. Lauksaimniecība apakšpunktā III Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanai). Lūdzam skaidrot, kāpēc tik maz pasākumu adresē tik nozīmīgu SEG emisiju avotu kā dzīvnieku izmantošana lauksaimniecībā, un papildināt sadaļu ar papildu pasākumiem emisiju samazinājumam no šī avota.

2.1) Lūdzam precizēt, ar kādām tieši tehnikām “Bioloģiskā piena lopkopība būtiski samazina CH4 emisiju no zarnu fermentācijas un kūtsmēslu apsaimniekošanas” (36. lpp.) un norādīt zinātniskos avotus šim apgalvojumam.

2.2.) Plānā pietrūkst skaidrojuma par to, kādi pasākumi vai nosacījumi atturēs lopkopības nozari no lauksaimniecībā izmantoto dzīvnieku skaita palielināšanas, kas attiecīgi palielinās sektora emisijas. Pagaidām iecere veicināt bioloģisko piena lopkopību rada iespaidu, ka tiks finansēta nozares paplašināšanās, kas radīs vairāk SEG emisiju. Lūdzam precizēt, kā tiks nodrošināts tas, ka tiek veikta tikai pāreja no konvencionālām praksēm uz bioloģiskajām, nepalielinot dzīvnieku skaitu un attiecīgi SEG emisiju apjomu.

Piekrītam dokumenta 15. lpp. paustajam brīdinājumam  “izvairīties no pasākumu finansēšanas, kas ir pretrunā ar SEG emisiju samazināšanu, oglekļa dioksīda piesaisti un klimatnoturīguma nodrošināšanu.” Tā kā lopkopība rada būtisku daļu Latvijas lauksaimniecības sektora SEG emisiju, finansēt to kā pasākumu SEG emisiju samazināšanai bez skaidrām atrunām ir pretrunīgi. Tāpēc aicinām skaidrot izvēlētos pasākumus un tos attiecīgi koriģēt, pamatojot ar pētījumiem. Tāpat aicinām nelaist garām augu valsts pārtikas potenciālu vienlaikus mazināt SEG emisijas, uzlabot sabiedrības veselību un attīstīt ekonomiku. Aicinām papildināt plāna punktus ar atbalsta pasākumiem augu valsts pārtikas un alternatīvo olbaltumvielu avotu izpētei, ražošanai un pieejamības veicināšanai pārtikas patēriņa struktūrās.

Tiks gaidīti skaidrojumi vai komentāri par katru no mūsu iesniegtajiem priekšlikumiem.

[1] https://www.europarl.europa.eu/news/lv/press-room/20211014IPR14914/jauna-strategija-no-lauka-lidz-galdam-veseligakai-un-ilgtspejigakai-partikai
[2] https://www.science.org/doi/10.1126/science.aaq0216
[3] https://data.stat.gov.lv/pxweb/en/OSP_PUB/START__POP__MB__MBP/MBP010/
[4] https://www.spkc.gov.lv/lv/media/17667/download?attachment#page=9
[5] https://pub.norden.org/nord2023-003/red-meat.html
[6] https://eatforum.org/lancet-commission/eatinghealthyandsustainable/
[7] https://eatforum.org/lancet-commission/eatinghealthyandsustainable/
[8] https://gfieurope.org/policy/ 
[9] https://fvm.dk/foedevarer/handlingsplan-for-plantebaserede-foedevarer 
[10] https://gfi.org/wp-content/uploads/2023/01/State_of_Global_Policy_Report_2022.pdf#page=32 

 

-