Atzinums

Projektā ir noteikts, ka, lai nodrošinātu pirmā posma risinājumu realizāciju, nepieciešams izdarīt grozījumus Ministru kabineta 2010. gada 27. jūlija noteikumos Nr. 697 "Robežšķērsošanas vietas režīma noteikumi". Arī projektam pievienotais Ministru kabineta protokollēmuma 3. punkts nosaka šādu uzdevumu.
Norādāms, ka projektā nav ietverts detalizēts skaidrojums, ko Satiksmes ministrija plāno grozīt minētajos Ministru kabineta noteikumos.
Ievērojot norādīto, projektā ir norādāms detalizēts uzskaitījums par nepieciešamajiem grozījumiem Ministru kabineta 2010. gada 27. jūlija noteikumos Nr. 697 "Robežšķērsošanas vietas režīma noteikumi".
 

-

Latvijas Republikas valsts robežas likuma 10. panta desmitā daļa noteic, ka personas, izņemot minētajā tiesību normā noteiktos izņēmumus, ārējo robežu robežšķērsošanas vietās šķērso rindas kārtībā. Rezumējot tiesiskā regulējuma ietvaru, kravas transportlīdzekļus ir pieļaujams iedalīt 2 kategorijās: ārējo robežu šķērsojošie rindas kārtībā un ārējo robežu šķērsojošie ārpus kārtas. Ņemot vērā minēto, nav saprotams Projekta 2 lapas trešajā rindkopā norādītais, ka transportlīdzekļu kustībai pa autoceļu nepieciešams izveidot četru rindu plūsmu.
 

-

Saskaņā ar Informatīvajā ziņojumā minēto otrā posma ietvaros procesu automatizācijai un riska analīzes efektivitātes paaugstināšanai tiek plānots ieviest informācijas sistēmas RKPEPS integrāciju ar TLKAIS un REIS, kā arī ieviest RKPEPS sasaisti ar muitas informācijas sistēmām EMDAS, BAXE II u.c. Attiecībā uz otro posmu ir noteikts nepieciešamais investīciju apjoms un par risinājuma otrā posma realizāciju atbildīgā institūcija – Finanšu ministrija (Valsts ieņēmumu dienests), attiecīgi deleģējot VIS pārzini, kas izveidos, attīstīts un uzturēs RKPEPS. Lūgums Informatīvo ziņojumu papildināt ar informāciju, kur un kādā dokumentā ir precīzi noteikts, cik izmaksās un no kādiem finanšu līdzekļiem tiks segta RKPEPS integrācija ar REIS .

-

Satiksmes ministrija 2024. gada 4. septembrī Iekšlietu ministrijai nosūtīja saskaņošanai likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā" (turpmāk - likumprojekts), kas izstrādāts, balstoties uz informatīvo ziņojumu "Par Latvijas Republikas ārējās robežas stiprināšanas risinājuma izvērtējumu un turpmāko rīcību", kas tika pieņemts Ministru kabineta 2024. gada 23. jūlija sēdē.
Projekta mērķis ir informēt Ministru kabinetu par informatīvajā ziņojumā ietverto risinājumu ieviešanas gaitu.
Ņemot vērā norādīto, nav viennozīmīgi saprotams, kāpēc likumprojektā ietvertais tiesiskais regulējums atšķiras no projektā ietvertās informācijas. Lūdzam izvērtēt norādīto.

-

No projekta izriet, ka tiks noteikts maksas pakalpojums par satiksmes organizēšanu pirms robežas šķērsošanas, proti, maksa tiks paredzēta par reģistrāciju elektroniskajā rindā un informēšanas pakalpojumu.
Norādāms, ka šāda pieeja tomēr ir uzskatāma par netiešas maksas pieprasījumu valsts ārējās robežas šķērsošanai. Ievērojot to, ka maksa par valsts ārējās robežas šķērsošanu nav atbalstāma, informatīvajā ziņojumā būtu apsverami risinājumi, kas izslēgtu netiešas maksas pieprasījumu par valsts ārējās robežas šķērsošanu.

-

Projekta 1 lapas septītajā rindkopā iekļautā informācija tiek dublēta 4 lapas ceturtajā rindkopā, lūdzam precizēt Projektu.
 

-

Vērtējot Ministru kabineta 2024. gada 23. jūlija sēdē izskatīto un pieņemto informatīvo ziņojumu “Par Latvijas Republikas ārējās robežas stiprināšanas risinājuma izvērtējumu un turpmāko rīcību” kopsakarā ar Satiksmes ministrijas 2024. gada 4. septembra vēstuli Nr. 04.2-02/3093 “Par grozījumiem Latvijas Republikas valsts robežas likumā”, ar kuru tika iesniegts izskatīšanai likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”, secināms, ka reģistrēšanās pienākums elektroniskajā rindā tiks attiecināts tikai uz kravas transportlīdzekļiem. Projekta 3 lapas astotajā rindkopā ir norādīts, ka, realizējot paātrināto e-rindu ieviešanu, sākotnēji pienākums elektroniski reģistrēties rindā varētu būt attiecināms uz kravas transportlīdzekļiem un pasažieru autobusiem, iespējami ātri ieviešot paralēlo plūsmu arī vieglajām automašīnām. Ievērojot minēto, lūdzam Projektā sniegt nepārprotamu informāciju par transportlīdzekļu kategorijām, ar kurām šķērsojot ārējo robežu, būs pienākums reģistrēties  elektroniskajā rindā.
 

-

Informatīvā ziņojuma projekta (turpmāk - Projekts) 1 lapas piektajā rindkopā tiek norādīts, ka trīs mēnešu laikā tiks ieviesta elektroniskā rinda visās ārējās sauszemes robežas autoceļu RŠV. Lūdzam skaidrot norādīto trīs mēnešu laika periodu saistībā ar Projekta 4. lapā norādīto kopējo ieviešanas laika grafiku un Projektā sniegto informāciju par transportlīdzekļu elektroniskās organizēšanas rīku iepriekšējas pieteikšanās ieviešanu jau 2024.gadā. Papildus, ievērojot minēto norādi par  trīs mēnešiem, projektā iekļauto norādi, ka tiek vērtēta jau gatava rindu sistēmas risinājuma moduļa iegāde un aprobācija, kā arī to, ka jebkurš iegādātais tehniskais risinājums pirms ieviešanas ekspluatācijā ir jāpielāgo nacionālajām vajadzībām, ierosinām atbilstoši vispārpieņemtajai praksei tehnisko rīku integrācijas un ieviešanas jomā izvērtēt un Projektā norādīt praktiski īstenojamu laika periodu vienkāršota iepriekšējās pieteikšanās e-pakalpojuma ieviešanai.  
 

-

Sauszemes ārējās robežas RŠV pie iebraukšanas un izbraukšanas tiks uzstādītas videonovērošanas kameras, kas darbosies kā “digitālie vārti”, nekļūdīgi nolasot un atpazīstot pie “digitālajiem vārtiem” esošā transportlīdzekļa numura zīmi. Risinājumā numura zīme būs kā unikālais identifikators, lai noteiktu, kad transportlīdzeklis iebraucis un izbraucis no robežkontroles punkta, cik ilgu laiku tas pavadījis robežkontroles punktā kopumā, u.tml.
Risinājuma Efektivitātes moduļa izveides ietvaros plānots izveidot papildu “digitālos vārtus” RŠV teritorijās, paverot iespēju gan izsekot līdzi konkrētā transportlīdzekļa kustībai caur robežkontroles punktam, gan noskaidrot, cik ilgu laiku tas pavadījis katrā no robežas šķērsošanas posmiem.
 

Kuras sistēmas sastāvdaļa būs digitālie vārti? Ja digitālo vārtu sistēma nestrādās, tad visdrīzāk pārtrauks strādāt arī RKPEPS, jo pamatā balstīsies uz digitālo vārtu risinājumu, tāpēc digitālo vārtu sistēmai kā svarīgai komponentei būtu jābūt RKPEPS sastāvdaļai. 

Savukārt LVRTC uzņemas VIS ieviešanu, uzturēšanu un tālāko attīstību[AK1] .  (3.lpp.)

 [AK1]Vai tā nav pārziņa funkcija?

 

-

Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā deleģēs sistēmas[AK1]  pārziņa statusu ATD. (3.lpp.)

 [AK1]Kuras sistēmas?

 

-

Ir noteikts, ka pirmā posma VIS pārzinis ir ATD. Otrā posmā parādās vēl viens VIS pārzinis. Sanāk, ka vai nu VIS pārziņi posmu realizācijas gaitā nomainās, vai arī pārziņi vienai sistēmai ir divi. Vai Latvijas NA pieļauj, ka vienai sistēmai ir divi pārziņi?
Pieņemu, ka autori domā, ka elektroniskās rindas pārzinis ir ATD, bet RKPEPS pārzinis VID – tad sanāk, ka ir divas sistēmas, kur katrai būs savi MK noteikumi.
Nav skaidrs, kurā sadaļā ietilps automašinu numuru atpazīšanas sistēma – tā vissvarīgākā būs tieši RKPEPS, jo visa RKPEPS balstīsies tieši uz auto numuru noteikšanu, bet elektroniskajās rindās numuri tiks noteikti papildus ērtībai.
 

-