Atzinums

Ar likumprojekta 1.pantu paredzēts papildināt Dzīvnieku aizsardzības likumu ar termina "mājas (istabas) dzīvnieka atsavināšana" skaidrojumu.

Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumu Nr.108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 38.punktam likumprojektā terminus skaidro, ja terminā izteiktajam jēdzienam ir īpaša nozīme likumprojekta regulējamās nozares ietvaros, vai arī, lai konkretizētu terminā izteiktā jēdziena izpratnes robežas.

Vēršam uzmanību, ka tiesiskais regulējums attiecībā uz civiltiesiskiem darījumiem (arī atsavināšanas darījumiem) vispārēji ir iekļauts Civillikumā.

Anotācijā attiecībā uz minētā termina iekļaušanu likumprojektā skaidrots, ka "Lai gan saskaņā ar Civillikumu dzīvnieks ir lieta, specifisks īpašuma priekšmets, Latvijā cilvēki neasociē dzīvnieku ar lietu. Līdz ar to arī terminu "atsavināšana" neizprot un neuztver visās tā Civillikumā noteiktajās nozīmēs – kā pirkšanu, dāvināšanu u.c., bet asociē to šauri, tikai ar dzīvnieka piespiedu atņemšanu (konfiskāciju)." Tāpat anotācijā norādīts, ka "Dzīvnieka tiesiskā statusa raksturojums izriet no diviem normatīvajiem aktiem – Latvijas Republikas Civillikuma un Dzīvnieku aizsardzības likuma. Pielīdzinot dzīvnieku lietai un vispārējos īpašuma tiesiskos jautājumus regulējot saskaņā ar Civillikumu, vienlaikus ir nepieciešams piemērot speciālās normas, kas nodrošinātu dzīvnieka kā īpatņa tiesisko aizsardzību, ko regulē Dzīvnieku aizsardzības likums."

Ņemot vērā minēto, lūdzam anotācijā detalizēti skaidrot, kas Dzīvnieku aizsardzības likumā būs jāsaprot ar terminu "mājas (istabas) dzīvnieka atsavināšana", proti, vai tā būs jebkāda veida atsavināšana, kas paredzēta Civillikumā, vai arī atsavināšana īpašā vai šaurākā nozīmē, salīdzinot ar atsavināšanu, ko regulē Civillikums.

Vienlaikus norādām, ka pašreizējā Dzīvnieku aizsardzības likuma redakcijā (skatīt, piemēram, 5.panta trešo daļu) ir iekļauts regulējums arī par dzīvnieku atsavināšanu, tādēļ lūdzam skaidrot, kāpēc ar likumprojektu ir paredzēts iekļaut Dzīvnieku aizsardzības likumā tikai termina "mājas (istabas) dzīvnieku atsavināšana" skaidrojumu.

-

Ar likumprojekta 2.pantu paredzēts papildināt Dzīvnieku aizsardzības likuma 5.panta otro daļu ar 10.punktu, paredzot, ka dzīvnieka īpašniekam ir pienākums nodrošināt dzīvnieka izsekojamību tā atsavināšanas laikā citai personai.
Vēršam uzmanību, ka nav saprotams, kas konkrētā likumprojekta ietvaros ir jāsaprot ar dzīvnieka izsekojamības nodrošināšanu - kādā veidā dzīvnieka īpašnieks to varēs nodrošināt (t.i., kas tieši dzīvnieka īpašniekam būs jādara, lai nodrošinātu, ka dzīvnieks ir izsekojams atsavināšanas laikā), kādam mērķim tas nepieciešams un kādas sekas iestāsies, ja tas netiks nodrošināts, kā arī, kas ir saprotams ar terminu "atsavināšanas laikā".
Ņemot vērā minēto, lūdzam nepieciešamības gadījumā precizēt normu un anotācijā skaidrot normas būtību un nepieciešamību.

-

Projekta 3. pants paredz papildināt likuma 9. pantu ar 1.¹ un 1.² daļām, nosakot tiesības pašvaldībām izdot administratīvos aktus. Norādām, ka šāds regulējums ir neprecīzs. Ja pašvaldībai šādas tiesības paredz, ir jābūt skaidri noteiktam, kādus administratīvos aktus pašvaldība ir tiesīga izdot. Kā arī, jāņem vērā likuma atrunas princips, kas noteikts Administratīvā procesa likuma 11. pantā, proti, privātpersonai nelabvēlīgu administratīvo aktu izdot vai faktisku rīcību veikt iestāde var uz Satversmes, likuma, kā arī uz starptautisko tiesību normas pamata. Ministru kabineta noteikumi vai pašvaldību saistošie noteikumi var būt par pamatu šādam administratīvajam aktam vai faktiskai rīcībai tikai tad, ja Satversmē, likumā vai starptautisko tiesību normā tieši vai netieši ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam, izdodot noteikumus, vai pašvaldībām, izdodot saistošos noteikumus, tajos paredzēt šādus administratīvos aktus vai faktisko rīcību. Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt nepieciešamību noteikt pašvaldībām tiesības izdot administratīvos aktus. Gadījumā, ja šādu regulējumu plānots saglabāt, lūdzam precizēt, nosakot kādus administratīvos aktus pašvaldības ir tiesīgas izdot.
 

-

Projekta 6. pants paredz papildināt likumu ar 18.² pantu, kura trešās daļas 3. punktā paredzēts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt apmācīto personu reģistrācijas kārtību un apliecībā par apmācību norādāmo informāciju. Atkārtoti norādām, ka Satversmes  tiesa ir  atzinusi: ja likumdevēja dotajā pilnvarojumā lietots vārds "kārtība", tas nepārprotami norāda uz Ministru kabineta noteikumu procesuālo raksturu, proti, noteiktas procedūras izstrādāšanu (plašāk skat., piemēram, Satversmes tiesas 2007. gada 9. oktobra sprieduma lietā Nr. 2007-04-03 20. punktu). Līdz ar to, lūdzam izvērtēt vai plānotā pilnvarojuma saturs atbilst minētajam un lūdzam papildināt anotāciju ar atbilstošu skaidrojumu. Tāpat lūdzam izvērtēt arī citur projekta 6. pantā paredzēto pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt "kārtību", ņemot vērā, ka "kārtība" apzīmē tikai procesuālus jautājumus.

Tāpat projekta 6. pants daudzviet paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt "prasības". Norādām, ka lai Ministru kabinets varētu šādu pilnvarojumu izpildīt, likumā ir jābūt pietiekami skaidri noteiktam, kādas tieši prasības Ministru kabinetam būs jānosaka. Līdz ar to, lūdzam atbilstoši papildināt projektu.
 

-

Tieslietu ministrija uztur iebildumu, kas tika izteikts 16.08.2022. atzinumā, attiecībā uz likumprojektā paredzēto  18.³ panta pirmās daļas regulējumu, kas noteic, ka "Atsavinot mājas (istabas) dzīvnieku, aizliegts maldināt nākamo īpašnieku par dzīvnieka veselības stāvokli."
Lai gan izziņā norādīts, ka iebildums ir ņemts vērā, vēršam uzmanību, ka norma ir palikusi iepriekšējā redakcijā, turklāt, kā tika norādīts minētajā Tieslietu ministrijas atzinumā - tā nepamatoti sašaurina izpratni par to, kas var būt uzskatāms par maldību mājas (istabas) dzīvnieku atsavināšanas darījumos, proti, no attiecīgās normas varētu nepamatoti saprast, ka par maldināšanu mājas (istabas) dzīvnieku atsavināšanas darījumos varētu uzskatīt tikai maldināšanu attiecībā uz dzīvnieka veselības stāvokli, lai gan Civillikumā termins "maldība" tiek lietots plašākā nozīmē.

-

Ar likumprojekta 6.pantu paredzēts Dzīvnieku aizsardzības likumu papildināt ar 18.⁵pantu, kas, t.sk. paredz, ka Ministru kabinets attiecībā uz mājas (istabas) dzīvnieku labturību un aizsardzību nosaka:
"3) papildu prasības suņa turēšanai ārpus telpām tā īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošā teritorijā;
4) prasības, kas jāievēro, lai suns, kaķis un mājas (istabas) sesks varētu uzturēties ārpus tā īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas;".

Lūdzam skaidrot, kas minētajās normās ir jāsaprot ar terminu "valdījums" un "turējums". Vienlaikus norādāms, ka nav saprotams, vai Ministru kabinets noteiks papildu prasības suņa turēšanai ārpus telpām, arī tajos gadījumos, ja suņi tiks turēti personas īpašumā esošā  teritorijā, kā arī - vai Ministru kabinets noteiks prasības, kas jāievēro, lai suns, kaķis un mājas (istabas) sesks varētu uzturēties ārpus personas īpašumā esošās teritorijas.

-