Atzinums

Neatbalstām. Nav nozīmes amatu skaitam, bet gan apstāklim, lai netraucē pildīt amata pienākumus un neatrodas interešu konfliktā. Šajā gadījumā būtu jāiesniedz Interešu deklarācija darba devējam, kur darba devējs izvērtē piekrišanas sniegšanu. Nav salīdzināmi amati ne atbildības, ne atlīdzības.  Respektīvi, būtu jāvērtē potenciālais interešu konflikts nevis amatu vai atlīdzinājuma esamība.
 

-

Iebildums.

1. Nav saprotams 7. panta ceturtās daļas ievaddaļā lietotais termins “pašvaldības struktūrvienība”.
Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Pašvaldību likuma 20. panta pirmajai daļai pašvaldības administrāciju veido pašvaldības iestādes un amatpersonas. Pašvaldību iestādes sastāv no struktūrvienībām. Tāpat pašvaldība var izveidot dažādas institūcijas (piemēram, komisijas) noteiktu pārvaldes uzvedumu veikšanai, bet šīs institūcijas nav uzskatāmas par pašvaldības struktūrvienībām, kā arī nav pieļaujams izveidot struktūrvienību, kura nav nevienas pašvaldības iestādes pakļautībā.

2. Tā kā ar Likumprojektu netiek grozīta likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4. panta pirmā daļa, kurā uzskaitītas valsts amatpersonas, tad pašvaldības iestāžu struktūrvienību vadītāji ir valsts amatpersonas tikai tajos gadījumos, ja tie atbilst likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4. panta otrajai daļai (par valsts amatpersonām uzskatāmas arī personas, kurām, pildot amata pienākumus publiskas personas institūcijās, saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības: 1) izdot administratīvos aktus; 2) veikt uzraudzības, kontroles, izmeklēšanas vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz personām, kas neatrodas to tiešā vai netiešā pakļautībā; 3) pieņemt vai sagatavot lēmumus par publiskas personas mantas iegūšanu, tās nodošanu citu personu īpašumā, lietošanā vai valdījumā, atsavināšanu citām personām vai apgrūtināšanu ar lietu vai saistību tiesībām, kā arī finanšu līdzekļu sadalīšanu).
Tātad, pašvaldības iestādēs var būt struktūrvienību vadītāji un vietnieki, kuri nav valsts amatpersonas (piemēram, struktūrvienības, kas atbild par lietvedības kārtošanu, ienākošās/izejošās korespondences reģistrēšanu, vadītājs). Turklāt saskaņā ar Pašvaldību likuma 17. panta sesto daļu, lai nodrošinātu savu darbību, domes priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks uz pilnvaru laiku var pieņemt darbā konsultatīvos darbiniekus un izveidot biroju. Attiecīgi pašvaldības domes priekšsēdētāja vai domes priekšsēdētāja vietnieka biroja vadītājs nebūs valsts amatpersona, ja tās pienākumos būs konsultēt attiecīgi domes priekšsēdētāju/domes priekšsēdētāja vietnieku (Rīgas valstspilsētas pašvaldībā Rīgas domes priekšsēdētāja birojs  un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka birojs atrodas iestādes - Rīgas valstspilsētas pašvaldības Centrālās administrācijas - sastāvā).
Tā kā Likumprojekts neparedz valsts amatpersonas statusu atsevišķi noteikt pašvaldības iestādes struktūrvienības vadītajam un vadītāja vietniekam (t.i., netiek grozīta likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4. panta pirmā daļa), nav skaidrs, kādos gadījumos attiecībā uz šīm valsts amatpersonām būs noteikti speciālie amata savienošanas ierobežojumi 7. panta ceturtajā daļā. Nav skaidrs, vai visi pašvaldības iestāžu struktūrvienību vadītāji un to vietnieki būs uzskatāmi par valsts amatpersonām, kurām noteikti sevišķi amatu savienošanas ierobežojumi 7. panta ceturtajā daļā, vai arī šie ierobežojumi attieksies tikai uz tiem pašvaldības iestāžu struktūrvienību vadītājiem un to vietniekiem, kuriem valsts amatpersonas statuss noteikts atbilstoši 4. panta otrajai daļai.

3. Attiecībā uz pašvaldības iestāžu struktūrvienību vadītājiem un viņu vietniekiem (tātad uz jebkura līmeņa struktūrvienībām – pārvaldes, nodaļas, sektora) Likumprojektā paredzēti tikpat strikti amatu savienošanas ierobežojumi, kā attiecībā uz tām amatpersonām, kuras amatos ievēl/ieceļ pašvaldības dome (domes priekšsēdētāju un viņa vietnieku, izpilddirektoru un viņa vietnieku, kā arī pašvaldības iestāžu vadītāju). Jānorāda, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” pašvaldības struktūrvienību vadītāji un viņu vietnieki tā pat kā jebkuras citas valsts amatpersonas, kurām valsts amatpersonas statuss noteikts saskaņā ar likuma 4. panta otro daļu, var savienot savu amatu ar citu amatu, uzņēmuma līguma, pilnvarojuma izpildi vai saimniecisko darbību individuālā komersanta statusā vai reģistrējoties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", ja šī savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta attiecīgās publiskas personas iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas personas rakstveida atļauja (7. panta sestās daļas 2. punkts). Ar Grozījumiem šāda amatu savienošana būs liegta (tātad, pašvaldības iestādes struktūrvienības vadītājs nevarēs savienot amatu, piemēram, ar valdes locekļa amatu vai citu amatu sev piederošajā kapitālsabiedrībā vai citā privātā kapitālsabiedrībā). Likumprojekta anotācijā pārsvarā norādīts uz problēmām, kas saistītas ar ministrijas augsta līmeņa amatpersonu amatu savienošanu ar valdes locekļa un padomes locekļu amatiem valsts kapitālsabiedrībās, tādēļ, lai novērstu praksi valsts amatpersonām ieņemt vadošus amatus (padomes un valdes locekļu amatu) valsts kapitālsabiedrībās, ir izstrādāts Likumprojekts. Taču Likumprojekta anotācijā nav norādīts izvērtējums citiem amata savienošanas ierobežojumiem, kas šiem pašvaldības iestāžu struktūrvienību vadītājiem un vadītāju vietniekiem tiks noteikti, ja tos iekļaus 7. panta ceturtajā daļā.

4. Nav saprotams izvēlētā 7. panta ceturtās daļas 2. punkta “a” un “b” apakšpunkta formulējuma mērķis, no juridiskās tehniskas viedokļa tas ir neloģisks un sarežģīts, jo, ietverot normās visas “kapitālsabiedrības, kurās publiska persona vai publiskas personas kapitālsabiedrība ir dalībnieks”, automātiski tiek aptvertas gan kapitālsabiedrības, kas minētas 1. panta 8. punkta "c" apakšpunktā, gan arī tās, kas minētas 1. panta 8. punkta “b” un “d” apakšpunktos, un arī vairāk, jo tā ir jebkura kapitālsabiedrība, kurā publiskai personai vai publiskas personas kapitālsabiedrībai pieder kaut viena kapitāla daļa.
Attiecīgi, ja 7. panta ceturtās daļas 2. punkta “a” apakšpunkta mērķis ir bijis noteikt, ka 7. panta ceturtās daļas ievaddaļā minētās valsts amatpersonas nedrīkst vispār savienot amatu ar valdes locekļa amatu kapitālsabiedrībā, kurā publiska persona vai publiskas personas kapitālsabiedrība ir dalībnieks, un 7. panta ceturtās daļas 2. punkta “b” apakšpunkta mērķis ir bijis noteikt, ka 7. panta ceturtās daļas ievaddaļā minētās valsts amatpersonas nedrīkst vispār savienot amatu ar padomes locekļa amatu kapitālsabiedrībā, kurā publiska persona vai publiskas personas kapitālsabiedrība ir dalībnieks, izņemot “pagaidu” padomes locekļa amatu, tad normu formulējumi būtu vienkāršojami.

Priekšlikums.
Svītrot 7. panta ceturtās daļas ievaddaļā vārdus “pašvaldības struktūrvienību vadītāji un to vietnieki”.

Pārskatīt un precizēt 7. panta ceturtajā daļā noteiktos amatu savienošanas ierobežojumus pašvaldības iestāžu struktūrvienību vadītājiem un viņu vietniekiem  vai svītrot vārdus “pašvaldības iestāžu struktūrvienību vadītāji un viņu vietnieki”.

Svītrot 7. panta ceturtās daļas 2.punkta “a” un “b” apakšpunktā vārdus “likuma 1. panta 8. punkta "c" apakšpunktā minētajā kapitālsabiedrībā un”.
 

-

Iebildums.
Nav saprotama atsauce panta 2. punkta b) apakšpunktā “izņemot šā panta ceturtajā daļā minētos amatus”.

7. panta ceturtās daļas ievaddaļā ir minēti amati, kuriem noteikts speciāls amatu savienošanas ierobežojums (pašvaldības domes priekšsēdētājs un viņa vietnieks, kurš ieņem algotu amatu pašvaldības domē, pašvaldības izpilddirektors un viņa vietnieks, pašvaldības struktūrvienību vadītāji un to vietnieki, pašvaldības iestāžu vadītāji, vadītāja vietnieki, pašvaldības iestāžu struktūrvienību vadītāji un viņu vietnieki, pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītājs novada pašvaldībā, publiskas personas iestādes vadītājs un viņa vietnieks, publiskas personas iestādes struktūrvienību vadītāji un to vietnieki,  Valsts prezidenta kancelejas vadītājs un viņa vietnieks, Saeimas Administrācijas ģenerālsekretārs). Savukārt 7. panta ceturtās daļas apakšpunktos minēti amati, ar kuriem 7. panta ceturtās daļas ievaddaļā minētās amatpersonas var savienot savus amatus, izpildoties 7. pantā noteiktajiem amatu savienošanas nosacījumiem.
Nav saprotams, vai ierobežojums (izņēmums) attiecināms uz visiem 7. panta ceturtajā daļā minētajiem amatiem, t.sk. uz apakšpunktos minētajiem amatiem, savukārt 7. panta ceturtās daļas apakšpunktos ir minēti daudzi amati, tai skaitā - amats arodbiedrībā, biedrībā vai nodibinājumā, politiskajā partijā, politisko partiju apvienībā vai reliģiskajā organizācijā, padomes locekļa amati kapitālsabiedrībās, tai skaitās publiskas personas institūcijās (1. panta 8. punkta “b”, "c" un “d” apakšpunkti), t. i., nav skaidrs, uz kuru tieši amatu 7. panta 4¹. daļas 2. punkta “b” apakšpunktā minētais izņēmums ir attiecināms.

-