Atzinums

Šādiem grozījumiem nav objektīva pamatojuma, jo tas, ka ir izpildīta vairāk kā puse līgumā paredzēto būvdarbu, nenozīmē, ka būve tiks nodota ekspluatācijā bez sarežģījumiem un kavējumiem, neradot pasūtītājam zaudējumus.

Ilgtermiņa līgumos lielu un sarežģītu būvju būvniecībā sākotnējā līguma stadijā neatbilstības ir reti konstatējamas. Būtiski būvdarbu defekti, kavējumi un zaudējumi pasūtītājam, kuru nosegšana ir nodrošinājuma galvenais mērķis, ir konstatējami tieši būvdarbu beigu stadijā, it sevišķi inženierbūvēm, kad tiek veikti mērījumi, testētas iekārtas un vērtēta būves atbilstība tās daudzfunkcionāliem mērķiem.
Tā kā nodrošinājuma ierobežojums jau tā ir 10% no līgumcenas un tas nosedz tikai nelielu daļu no pasūtītāja riskiem, nav pieļaujama tā samazināšana, it sevišķi būvdarbu beigu posmā - tieši tad, kad šie riski ir konstatējami.

Saistību izpildes nodrošinājums ir stingrs instruments, kas papildus pasūtītāja interešu aizstāvībai disciplinē arī pašu būvdarbu veicēju kvalitatīvi turpināt un izpildīt uzsāktos līguma darbus. Praksē ir gadījumi, kad pasūtītāja objekts tiek atstāts, nepabeidzot noslēdzošos darbus, kas finansiāli varbūt nav apjomīgi, taču ir ļoti būtiski objekta pabeigšanai un kurus bez lieliem papildus līdzekļiem un laika resursa nevar izdarīt cits būvdarbu veicējs. Šādā gadījumā nodrošinājums kalpo vismaz kā daļēja pasūtītāja zaudējumu kompensācija.

Publisko iepirkumu likums un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums šobrīd pieļauj veikt dažādu apstākļu dēļ radušos līguma grozījumus līgumcenas pieaugumam līdz pat 65% no sākotnējās līgumcenas. Šādos gadījumos proporcionālā nodrošinājuma samazināšana radīs lielas neskaidrības un pasūtītāja riskus būtiskam nenodrošinātu saistību pieaugumam, kā arī palielinās neproduktīvu strīdu iespējamību, palielinot administratīvo slogu projekta realizācijas gaitā.

 

-

Grozījumus neatbalstām, jo "zematslēgas projektu" mērķis ir saņemt pilnu tehnoloģisko risinājumu un gatavu būvi atbilstoši izvirzītajam mērķim, nevis atsevišķus divus izpildījumus: projektēšanu un būvdarbus. Nodrošinājuma sadalīšana apvienotā līguma gadījumā divos izpildes posmos rada šādas sekas:
1. paaugstina pasūtītāja risku netikt pie kvalitatīvas būves vispār, jo piedāvātais regulējums pieļauj iespēju būvdarbu veicējam neturpināt līgumsaistību izpildi, neiesniedzot nodrošinājumu par būvdarbiem;
2. atbrīvo būvdarbu veicēju no atbildības par nekvalitatīvu projektu, kas var tikt konstatēts būvdarbu posmā. Citkārt šis risks būtu nosegts ar nodrošinājumu.

Šādi grozījumi veicina iespējamību būvniecības procesā iestigt neproduktīvu strīdu stadijā. Sarežģītu inženierbūvju "zematslēgas līgumos" atbildība par projektēšanu ir integrēta visa līguma realizācijas gaitā, jo projekta kvalitāte tiek novērtēta un kļūdas tiek labotas tieši būvdarbu  izpildes posmā. Atbilstoši vispārpieņemtajai praksei atsevišķa projektēšanas līguma gadījumā projektētāja atbildību nosaka no pabeigtā objekta vērtības, nevis no projektēšanas darbu vērtības, jo sarežģītas būves sekmīgs rezultāts ir atkarīgs tieši no projekta kvalitātes.

-