Atzinums

Konceptuālajā ziņojumā ir minētas valsts valodas apguvēju mērķgrupas, kā arī to iespējas saņemt valsts apguves pakalpojumu. Tomēr šajā ziņojumā nav minētie apcietinātie un notiesātie, kuriem arī ir būtiski apgūt valsts valodu, lai pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma varētu pilnvērtīgi integrēties sabiedrībā.
Vēršam uzmanību, ka konceptuālajā ziņojumā noteiktajās valsts valodas apguvēju mērķgrupās nav iekļauti apcietinātie un notiesātie. Šai personu grupai valsts valodas prasmes ir būtisks priekšnosacījums sekmīgai integrācijai sabiedrībā pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma vietas. Valsts valodas nezināšana var kavēt bijušo ieslodzīto iekļaušanos legālajā darba tirgū un ierobežot saziņu ar valsts un pašvaldības iestādēm, tādējādi palielinot sociālās atstumtības un atkārtota likumpārkāpumu riskus. Ņemot vērā ieslodzījuma vietu specifiku un ierobežoto piekļuvi vispārpieejamiem (tostarp digitāliem) mācību resursiem, lūdzam papildināt ziņojumu ar šādu informāciju:
"Ieslodzītie ir personu grupa, kam latviešu valodas apguve ir kritiski svarīga kvalitatīvam resocializācijas procesam soda izpildes laikā un svarīga integrācijai sabiedrībā pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma. Valsts valodas prasmes ir būtiskas ieslodzīto resocializācijas procesā un vēlāk sekmīgai integrācijai sabiedrībā. Pietiekamas valsts valodas zināšanas ieslodzītajiem atvieglo saziņu ar valsts iestādēm un citām institūcijām, kā arī veicina pieeju izglītībai un legālai nodarbinātībai, tādējādi arī mazinot atkārtotas noziedzības riskus. Līdz ar to ieslodzīto personu valsts valodas prasmes ir svarīgs solis ceļā uz likumpaklausīgu dzīvi pēc soda izciešanas, jo valodas zināšanas šai personai paver daudz plašākas iespējas integrēties sabiedrībā. Tomēr ieslodzījumā objektīvu apsvērumu dēļ nav iespējas brīvi piekļūt visiem šajā ziņojumā aprakstītajiem valsts valodas apguves pakalpojumiem (tajā skaitā digitālā formātā).”
 

-

Konceptuālais ziņojums skaidri iezīmē valsts valodas apguvēju mērķgrupas, kā arī to iespējas valodas apguves pakalpojuma saņemšanai. Tomēr šajā ziņojumā nav minēta vēl viena personu grupa, kurai valsts valodas apguve ir kritisks šķērslis integrācijai sabiedrībā pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma, t.sk. iespējai tikt nodarbinātiem legālā darba tirgū. Šī grupa ir ieslodzītie (apcietinātie un notiesātie), tāpēc lūdzam papildināt ziņojumu ar šādu informāciju:
"Ieslodzītie ir personu grupa, kam latviešu valodas apguve ir kritiski svarīga kvalitatīvam resocializācijas procesam soda izpildes laikā un svarīga integrācijai sabiedrībā pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma. Valsts valodas prasmes ir būtiskas ieslodzīto resocializācijas procesā un vēlāk sekmīgai integrācijai sabiedrībā. Pietiekamas valsts valodas zināšanas ieslodzītajiem atvieglo saziņu ar valsts iestādēm un citām institūcijām, kā arī veicina pieeju izglītībai un legālai nodarbinātībai, tādējādi arī mazinot atkārtotas noziedzības riskus. Līdz ar to ieslodzīto personu valsts valodas prasmes ir svarīgs solis ceļā uz likumpaklausīgu dzīvi pēc soda izciešanas, jo valodas zināšanas šai personai paver daudz plašākas iespējas integrēties sabiedrībā. Tomēr ieslodzījumā objektīvu apsvērumu dēļ nav iespējas brīvi piekļūt visiem šajā ziņojumā aprakstītajiem valsts valodas apguves pakalpojumiem (tajā skaitā digitālā formātā), tāpēc valsts valodas apguve tiek organizēta atšķirīgi."

-

Konceptuālajā ziņojumā vairākkārt tiek lietots termins "funkciju deleģēšana" attiecībā uz valsts valodas prasmes pārbaudes funkciju nodošanu Latviešu valodas aģentūrai no 2027. gada. Vēršam uzmanību, ka termins "deleģēšana" paredzēts Valsts pārvaldes iekārtas likumā kā veids, kā viena publiska persona var deleģēt privātpersonai un citai publiskai personai pārvaldes uzdevumu. Tā kā no ziņojuma izriet, ka attiecīgā funkcija Latviešu valodas aģentūrai tiks nodota iestāžu reorganizācijas ceļā, tad termina "deleģēšana" lietojums ir juridiski neprecīzs. Tādējādi aicinām precizēt konceptuālo ziņojumu un konsekventi norādīt, ka  valsts valodas prasmes pārbaudes funkcija tiks nodota Latviešu valodas aģentūrai. 

-