Atzinums

Informatīvajā ziņojumā ir norādīts, ka vēja parku attīstītāju attiecīgā valsts autoceļa pārbūves rezultātā izdarītie uzlabojumi, kas atzīstami par nepieciešamiem šī autoceļa turpmākai funkcionēšanai, būtu saglabājami, un valsts varētu tos pieņemt dāvinājumā.
Vienlaikus informatīvajā ziņojumā nav skaidrots, uz kāda tiesiska pamata vēja parku attīstītāji veiks valsts autoceļu pārbūvi (nomas, pilnvarojuma vai apbūves tiesību līguma ietvaros, publiskas un privātas partnerības veidošana) un tajā veikto ieguldījumu pieņemšanu valsts īpašumā. Tāpat nav skaidrots, tieši kādi uzlabojumi ir domāti.

Tādējādi lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu, norādot konkrētos uzlabojumus (lietas), kuras radīsies un kuras ir plānots iegūt valstij īpašumā; tiesisko pamatu, kas dod tiesības privātpersonai šos uzlabojumus veikt valsts īpašumā un rīkoties ar valsts īpašumu; kā šis tiesiskais pamats korelē ar pēc tam uzliktu pienākumu valstij to ņemt savā īpašumā ar dāvinājuma līgumu. Turklāt lūdzam informatīvajā ziņojumā norādīt, vai minētie uzlabojumi ir uzskatāmi par nepieciešamajiem izdevumiem saskaņā ar Civillikuma 865. pantu. Pozitīvas atbildes gadījumā, lūdzam izvērtēt, vai to pieņemšana dāvinājumā atbilst Civillikuma 866.pantam, kas noteic, ka nepieciešamie izdevumi atlīdzināmi katram, kas tos taisījis, izņemot personu, kas lietu dabūjusi noziedzīgā ceļā.

-

Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Civillikuma 1912.pantu dāvinājums ir tiesisks darījums, ar kuru kāds aiz devības piešķir otram bez atlīdzības kādu mantisku vērtību. Proti, privātpersona atdāvina sev piederošu mantu publiskai personai publiskas funkcijas un sabiedrības vajadzību nodrošināšanai.

Ja dāvinājums tiek atzīts par vienīgo veidu, kā pieņemt vēja parku attīstītāju veiktos uzlabojumus, lūdzam izvērtēt riskus un nosacījumus saistībā ar dāvinātāja rīcību, īpašumtiesību pāreju, tai skaitā, ja dāvinātājs nevēlas piešķirt dāvinājumu vai arī dāvinātājs vēlas paņemt dāvanu atpakaļ. Lūdzam informatīvajā ziņojumā iekļaut pamatojumu, kādēļ, kā risinājums ir izvēlēts dāvinājums, kādi ir ar to saistītie riski un kā projekta virzītājs šos riskus novērsīs. Tāpat lūdzam informatīvajā ziņojumā skaidri norādīt, kas būs dāvinājuma priekšmets, kas pieder privātpersonai, ko valsts vēlas pārņemt savā īpašumā ar dāvinājumu.

Vienlaikus norādām, ja projekta virzītājs paredz, ka valsts transporta infrastruktūras vajadzībām ir nepieciešams privātpersonai piederošs nekustamais īpašums, tad ir jāpiemēro Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likums. Ja tas netiek izvēlēts, kā risinājums, lūdzam informatīvajā ziņojumā iekļaut šādas izvēles pamatojumu, kā arī Satversmes 105.panta satversmīguma izvērtējumu.

Ņemot vērā attiecīgu izvērtējumu, lūdzam nepieciešamības gadījumā precizēt arī MK protokollēmumu.

-

Tiesiskajai skaidrībai lūdzam norādīt izvērstu skaidrojumu terminam “drošs stāvlaukums” un norādīt, vai minēto jēdzienu ir paredzēts ietvert plānotajos grozījumos likumā “Par autoceļiem”. Tāpat aicinām informatīvajā ziņojumā izmantot vienotu terminoloģiju attiecībā uz terminiem “drošs stāvlaukums” un “droša stāvvieta”. 

-

Ņemot vērā to, ka informatīvais ziņojums pamatā atsaucas uz vēja parku attīstītājiem, minētajiem subjektiem pirmsšķietami tiek piešķirtas lielākas tiesības nekā citiem līdzīgu pakalpojumu sniedzējiem (piemēram, saules paneļu (iekārtu) darbībai nepieciešamo ārējo inženiertīklu ierīkošanai). Tādējādi lūdzam izvērtēt: 1) nepieciešamību vispārināt subjektu loku, kam būtu tiesības izvietot komunikācijas ceļu zemes nodalījuma joslā; vai 2) papildināt informatīvo ziņojumu ar vērtējumu par atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 105.pantam. 

-

Nolūkā atļaut valsts autoceļu zemes nodalījuma joslas izmantošanu inženiertīklu, drošo stāvlaukumu un alternatīvo degvielu uzlādes un uzpildes staciju izvietošanai, neveicot likuma grozījumus, aicinām izvērtēt, vai saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 5.pantu, ir pieļaujams nodot publiskas personas mantu (valsts autoceļu) privātpersonai vai kapitālsabiedrībai bezatlīdzības lietošanā.

Saskaņā ar minēto likuma normu publiskas personas mantu aizliegts nodot privātpersonai vai kapitālsabiedrībai bezatlīdzības lietošanā, izņemot šādos gadījumos:
1. valsts mantu publiskas personas institūcija nodod lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai vai sociālajam uzņēmumam; 
2. atvasināta publiska persona savu mantu nodod lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai vai sociālajam uzņēmumam; 
3. publiska persona savu mantu nodod privātpersonai vai kapitālsabiedrībai tai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu pildīšanai, arī publiskas personas pakalpojumu sniegšanai; 
4. citos likumos vai Ministru kabineta noteikumos ir atļauts publiskas personas mantu nodot bezatlīdzības lietošanā. 

-