Projekta ID
25-TA-195Atzinuma sniedzējs
Finanšu izlūkošanas dienests
Atzinums iesniegts
20.06.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Priekšlikums
Finanšu izlūkošanas dienests ir izskatījis tiesību akta projektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā” un tā pavadošos dokumentus (tiesību akta lietas ID
25-TA-195) un izsaka šādu priekšlikumu:
Sadaļā “Problēmas apraksts”, ņemot vērā to, ka 2025. gada 10. jūnijā ir stājušies spēkā grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, lūdzam izteikt visu rindkopu šādā redakcijā:
“Problēmas apraksts
Šobrīd Latvijas Republikas normatīvajos aktos nav noteikta sankciju apiešanas definīcija. Tomēr tiesību normu analīzes un tulkošanas rezultātā secināms, ka no juridiskās kvalifikācijas viedokļa sankciju apiešanai ir krimināltiesisks raksturs un sankciju apiešanai ir tādas pašas sekas kā sankciju pārkāpšanai Krimināllikuma 84. panta izpratnē (skat. CAMS, Mg. iur. Paulis Iļjenkovs "Sankciju apiešana un Krimināllikuma 84. pants", pieejams elektroniskajā vietnē: https://juristavards.lv/doc/281129-sankciju-apiesana-un-kriminallikuma-84-pants/). Arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa direktīva (ES) 2024/1226 par noziedzīgu nodarījumu un sodu noteikšanu attiecībā uz Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2018/1673 (turpmāk – Direktīva 2024/1226) nenošķir sankciju apiešanu no sankciju pārkāpšanas terminoloģiju.
Direktīvas 2024/1226 3. panta "Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpums" 1. punkts uzskaita noziedzīgu nodarījumu veidus, kas uzskatāmi par Eiropas Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem, tai skaitā, aptverot arī ierobežojošo pasākumu apiešanu, kas noregulēts minētā panta 1. punkta h) apakšpunktā. No minētās tiesību normas izriet, ka sankciju pārkāpšana ir termins ar plašāku nozīmi, kas ietver arī sankciju apiešanu.
Līdz 2025. gada 10. jūnijam Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums (turpmāk - Sankciju likums) konkrētiem privāto tiesību subjektiem noteica divus atšķirīgus ziņošanas pienākumus, proti, par sankciju pārkāpšanu bija jāziņo Valsts drošības dienestam, un par aizdomām par sankciju apiešanu finanšu ierobežojumu izpildē – FID.
Līdz ar 2025. gada 10. jūnija grozījumiem Sankciju likumā, Sankciju likuma 17. pantā attiecīgā likuma 13. pantā minēto uzraudzības institūciju uzraudzībā esošajām personām ir noteikts pienākums nekavējoties ziņot FID Novēršanas likumā noteiktajā kārtībā, ja rodas aizdomas par starptautisko un nacionālo sankciju pārkāpšanu vai pārkāpšanas mēģinājumu. Tādējādi ar Sankciju likuma 17. panta izteikšanu jaunā redakcijā ir noteikta viena institūcija – FID, kurai Sankciju likuma 13. pantā minēto uzraudzības institūciju uzraudzībā esošajām personām ir pienākums ziņot aizdomu par starptautisko un nacionālo sankciju pārkāpšanu vai pārkāpšanas mēģinājumu gadījumā. Vienlaikus līdz ar grozījumiem Sankciju likumā ir izslēgti vārdi “apiešana”. Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams veikt grozījumus Novēršanas likumā, tādējādi salāgojot terminoloģiju.”
25-TA-195) un izsaka šādu priekšlikumu:
Sadaļā “Problēmas apraksts”, ņemot vērā to, ka 2025. gada 10. jūnijā ir stājušies spēkā grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, lūdzam izteikt visu rindkopu šādā redakcijā:
“Problēmas apraksts
Šobrīd Latvijas Republikas normatīvajos aktos nav noteikta sankciju apiešanas definīcija. Tomēr tiesību normu analīzes un tulkošanas rezultātā secināms, ka no juridiskās kvalifikācijas viedokļa sankciju apiešanai ir krimināltiesisks raksturs un sankciju apiešanai ir tādas pašas sekas kā sankciju pārkāpšanai Krimināllikuma 84. panta izpratnē (skat. CAMS, Mg. iur. Paulis Iļjenkovs "Sankciju apiešana un Krimināllikuma 84. pants", pieejams elektroniskajā vietnē: https://juristavards.lv/doc/281129-sankciju-apiesana-un-kriminallikuma-84-pants/). Arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa direktīva (ES) 2024/1226 par noziedzīgu nodarījumu un sodu noteikšanu attiecībā uz Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2018/1673 (turpmāk – Direktīva 2024/1226) nenošķir sankciju apiešanu no sankciju pārkāpšanas terminoloģiju.
Direktīvas 2024/1226 3. panta "Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpums" 1. punkts uzskaita noziedzīgu nodarījumu veidus, kas uzskatāmi par Eiropas Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem, tai skaitā, aptverot arī ierobežojošo pasākumu apiešanu, kas noregulēts minētā panta 1. punkta h) apakšpunktā. No minētās tiesību normas izriet, ka sankciju pārkāpšana ir termins ar plašāku nozīmi, kas ietver arī sankciju apiešanu.
Līdz 2025. gada 10. jūnijam Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums (turpmāk - Sankciju likums) konkrētiem privāto tiesību subjektiem noteica divus atšķirīgus ziņošanas pienākumus, proti, par sankciju pārkāpšanu bija jāziņo Valsts drošības dienestam, un par aizdomām par sankciju apiešanu finanšu ierobežojumu izpildē – FID.
Līdz ar 2025. gada 10. jūnija grozījumiem Sankciju likumā, Sankciju likuma 17. pantā attiecīgā likuma 13. pantā minēto uzraudzības institūciju uzraudzībā esošajām personām ir noteikts pienākums nekavējoties ziņot FID Novēršanas likumā noteiktajā kārtībā, ja rodas aizdomas par starptautisko un nacionālo sankciju pārkāpšanu vai pārkāpšanas mēģinājumu. Tādējādi ar Sankciju likuma 17. panta izteikšanu jaunā redakcijā ir noteikta viena institūcija – FID, kurai Sankciju likuma 13. pantā minēto uzraudzības institūciju uzraudzībā esošajām personām ir pienākums ziņot aizdomu par starptautisko un nacionālo sankciju pārkāpšanu vai pārkāpšanas mēģinājumu gadījumā. Vienlaikus līdz ar grozījumiem Sankciju likumā ir izslēgti vārdi “apiešana”. Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams veikt grozījumus Novēršanas likumā, tādējādi salāgojot terminoloģiju.”
Piedāvātā redakcija
-