Atzinums

Uzskatām, ka Ministru kabinetam var piedāvāt atbalstīt konceptuālajā ziņojumā ieteikto risinājumu tikai tajā gadījumā, ja tā īstenošanai nav nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums. Savukārt, ja, ievērojot par konceptuālo ziņojumu izteiktos iebildums, papildu valsts budžeta finansējums būs nepieciešams, tad šobrīd varētu tikt lemts tikai par konceptuālu atbalstu Ekonomikas ministrijas piedāvātajam risinājumam.

-

Vēršam uzmanību, ka gadījumā, ja konceptuālajā ziņojumā ieteiktā risinājuma īstenošanai būs nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums, tad risinājuma ieviešanai nepieciešamie likumprojekti ir virzāmi izskatīšanai Ministru kabinetā tikai pēc tam, kad būs atrisināts jautājums par finansējuma nodrošināšanu, attiecīgi lūdzam precizēt MK protokollēmuma projekta 4.punkta redakciju un konceptuālajā ziņojuma 6.sadaļā “Turpmākā rīcība” sniegto informāciju, kā arī  papildināt MK protokollēmuma projektu ar jaunu punktu piedāvātajā redakcijā.

x. Jautājums par papildu nepieciešamo valsts budžeta finansējuma piešķiršanu 1.punktā minētā risinājuma ieviešanai skatāms Ministru kabinetā likumprojekta “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.
 

Atbilstoši konceptuālajam ziņojumam un rīkojuma projekta 1.1.apakšpunktam risinājums turpmākajai valsts naftas produktu drošības rezervju pārvaldībai paredz ilgtermiņā pāriet uz modeli, kur īpašumtiesības uz naftas produktiem (drošības rezervēm) pilnā apmērā piederētu valstij, tas ir, visas nepieciešamās drošības rezerves būtu valstij piederoši krājumi (proti, valsts manta).
Saskaņā ar konceptuālo ziņojumu drošības rezerves ir paredzētas gan enerģētikas, gan krīžu vadības un nacionālās drošības plānošanas ietvaros, tās pēc būtības ir dažādām lietotāju grupām pieejamā naftas produktu apgādes sistēma, kad valstī ir būtiski ierobežotas iespējas nodrošināt ikdienišķu naftas produktu privāttiesisko apgrozību. Vienlaikus atbilstoši konceptuālā ziņojuma 4.2.apakšsadaļā norādītajam aktīvu pārvaldītājs cita starpā slēgtu līgumus ar komersantiem par krājumu saimniecisko apriti, kā arī ir paredzēta rezervju pārdošana saistībā ar naftas produktu rotāciju vai samazinoties valsts nepieciešamībai pēc naftas drošības rezervju apjoma.
Publiskas personas mantas atsavināšanas kārtību noteic Publiskas personas mantas atsavināšanas likums (turpmāk - Atsavināšanas likums). Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 3.panta otro daļu publisku personu mantas atsavināšanas pamatveids ir mantas pārdošana izsolē un citus mantas atsavināšanas veidus var izmantot tikai šajā likumā paredzētajos gadījumos.
Konceptuālā ziņojuma 6.sadaļā "Turpmākā rīcība" ir paredzēts, ka Ekonomikas ministrija sagatavos un iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektus, kas nepieciešami konceptuālajā ziņojumā piedāvātā risinājuma ieviešanai, tai skaitā grozījumus Atsavināšanas likumā.
Lūdzam konceptuālo ziņojumu papildināt ar skaidrojumu, kādus valsts mantas atsavināšanas principus plānots noteikt attiecībā uz naftas produktu drošības rezervēm (proti, kādus grozījumus ir plānots veikt Atsavināšanas likumā).
 

-

Konceptuālā ziņojumā 6.sadaļas “Turpmākā rīcība” 3.punkta ir minēts, ka drošības rezervju pārvaldības modeļa pāreju, krājumu iegādi un uzturēšanu plānot ārpus valsts pamatbudžeta ar drošības rezervju valsts nodevas un pakalpojuma maksu ieņēmumiem, pārrēķinot reizi gadā komersantu maksājamos tarifus par drošības rezervēm. Lūdzam izvērtēt vai minētā informācija par valsts nodevas ieņēmumiem nav precizējama, ņemot vērā 4.2. sadaļā “Possessor kapacitāte drošības rezervju pārvaldītāja funkcijas nodrošināšanai” (18.lpp) minēto, ka ar 2024. gadu valsts nodeva par drošības rezervju uzturēšanu tiktu mainīta uz pakalpojuma maksu.

-

Konceptuālā ziņojumā 5.sadaļā “Latvijas jaunās drošības rezervju pārvaldības finansiālā ietekme” (20.lpp) norādīts, ka, ja ir nepieciešams nodrošināt Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju, tad valsts naftas drošības rezervju nodrošināšanas izmaksas var paredzēt daļēji segt no valsts budžeta, par to lemjot valsts budžeta izstrādes procesā. Lūdzam skaidrot pamatojumu iespējamajai izmaksu segšanai no valsts budžeta, ņemot vērā, ka sadaļā tālāk tiek norādīts uz pakalpojuma maksas par valsts naftas drošības rezervju uzturēšanu desmitkārtīgu samazināšanos no 11,2 uz 1,3 EUR centiem par vienu litru, kas radīs konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi.

-

Konceptuālā ziņojumā 4.2. sadaļā “Possessor kapacitāte drošības rezervju pārvaldītāja funkcijas nodrošināšanai” pēdējā rindkopā norādīts, ka pie efektīvas pārvaldības aģentūras modelis ļautu arī pārsniegt pašizmaksas (faktiski pelnīt) un tad to pie turpmākiem periodiem būtu iespējams izlīdzināt ar Pakalpojuma maksas pārrēķinu un fiskālā sloga mazināšanu valsts budžetam. Lūdzam skaidrot kādā veidā aģentūras modelis mazinās slogu uz valsts budžetu, ņemot vērā, ka šobrīd naftas produktu drošības rezervju uzturēšanai nepieciešamais finansējums valsts budžetā tiek plānots atbilstoši ieplānotajiem ieņēmumiem no nodevas par naftas produktu drošības rezervju uzturēšanu un attiecīgi minētajam finansēšanas modelim nav ietekmes uz valsts budžetu.

-

Konceptuālā ziņojumā 4.2. sadaļā “Possessor kapacitāte drošības rezervju pārvaldītāja funkcijas nodrošināšanai” (18.lpp) ir minēts, ka valsts budžetā no 2024. līdz 2028. gadam piešķiramas dotācijas Possessor naftas produktu iegādei un ar 2024. gadu valsts nodeva par drošības rezervju uzturēšanu tiktu mainīta uz pakalpojuma maksu, kuru ieskaitītu Uzkrāšanas fondā. Norādām, ka šobrīd atbilstoši Enerģētikas likuma 72.4 pantam Būvniecības valsts kontroles birojs Centrālās krājumu uzturēšanas struktūras funkcijas izpildei nepieciešamos izdevumus sedz no valsts nodevas ieņēmumiem, kas saņemti par drošības rezervju uzturēšanu, tādējādi likumā “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammā 29.01.00 “Naftas produktu rezervju uzturēšana” 2023., 2024. un 2025.gadam plānotais finansējums drošības rezervju uzturēšanai atbilst ieplānotajiem ieņēmumi no nodevas par naftas produktu drošības rezervju uzturēšanu. Vēršam uzmanību, ka gadījumā, ja drošības rezervju uzturēšanas valsts nodeva ar 2024.gadu netiks ieskaita valsts pamatbudžetā, attiecīgi nebūs vairs finansējuma avota Ekonomikas ministrijas budžetā plānotajiem izdevumiem un tie būs samazināmi. Ņemot vērā iepriekš minēto, nav saprotams kā plānots nodrošināt naftas produktu iegādei nepieciešamo valsts budžeta dotāciju.  

-

Norādām, ka šobrīd no konceptuālā ziņojumā sniegtās informācijas nevar viennozīmīgi saprast, vai piedāvātais risinājums ir īstenojams bez papildu ietekmes uz valsts budžetu, vai tomēr papildu finansējums būs nepieciešams. Vēršam uzmanību, ka ziņojumā ir ietverta pretrunīga informācija, piemēram, 17.lpp ir minēts, ka Possessor valsts naftas produktu drošības rezervju iegādei plānotu pieprasīt valsts budžeta līdzekļus, 20.lpp ir norādīts, ka naftas produktu iegādi valsts īpašumā ir iespējams nodrošināt, nepieprasot papildu budžeta dotācijas, savukārt 21.lpp ir sniegta informācija, ka krājumu iegāde un uzturēšana tiek plānota no valsts nodevas un pakalpojuma maksu ieņēmumiem. Lūdzam pārskatīt konceptuālajā ziņojumā sniegto informāciju un attiecīgi 5.sadaļā “Latvijas jaunās drošības rezervju pārvaldības finansiālā ietekme” sniegt nepārprotamu informāciju par piedāvātā jaunā valsts naftas drošības rezervju pārvaldības modeļa plānotajiem finansēšanas avotiem. Ja gadījumā tā īstenošanai 2024. un turpmākajos gados ir nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums, tad attiecīgi ietekme uz valsts budžetu jāatspoguļo atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 2.decembra noteikumu Nr.737 “Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi” 3.pielikumā noteiktajai formai, turklāt ievērojot, ka jautājums par papildu finansējumu skatāms likumprojekta “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

-

Ņemot vērā, ka 2023.gadā vismaz 75% no naftas produktu drošības rezervju apjoma ir jāglabā Latvijas teritorijā, bet 2025.gada - 100% apmērā, lūdzam papildināt konceptuālo ziņojumu ar informāciju un analīzi par spēju tehniski uzglabāt Latvijas teritorijā nepieciešamo apjomu (uzglabāšanas termināļi un to atrašanās, naftas produktu izkraušanas un iekraušanas spējas, loģistikas ķēdes krīzes situācijās ar degvielas apgādi).  Minētās infrastruktūras izveidošana un tās darbības noteikšana  ir galvenais aspekts drošas naftas produktu apgādes nodrošināšanā patērētājiem.

-

Ņemot vērā, ka konceptuāla ziņojuma projektā tiek paredzēts noteikt sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Publisko aktīvu pārvaldītāju Possessor” kā turpmāko drošības rezervju pārvaldītāju, kas atbilstoši Eiropas Savienības nacionālo un reģionālo kontu metodoloģijai (turpmāk – EKS) ir klasificēta vispārējās valdības sektorā un ar savu darbību ietekmē vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu, lūdzam papildināt konceptuālo ziņojuma 4.2. sadaļu ar informāciju par iespējamo ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci. Atbilstoši EKS metodoloģijai, vispārējās valdības budžeta izdevumi veidojās brīdī, kad vispārējai valdībai pieklasificēta kapitālsabiedrība veic aktīvu iegādi (uzskaita aktīvus savā bilancē), nevis brīdi, kad fiziski tiek veikts maksājums. Tāpēc, lai izvairītos no gadījumiem, kad samaksa par maksas pakalpojumiem tiek saņemta vienā gadā, bet drošības rezervju iegāde un attiecīgi aktīvu uzskaite bilancē citā gadā, ietekmējot vispārējās valdības budžeta bilanci, būtiski nodrošināt, ka rezervju uzskaite gada pārskatā tiek veikta tajā pašā gadā, kad kapitālsabiedrība ir saņēmusi samaksu par maksas pakalpojumiem, ieņēmumus no naftas produktu rotācijas un veikusi samaksu par drošības rezervju iegādi.
 

Atbilstoši institucionālo sektoru klasifikācijai, kas veidota saskaņā ar 2013.gada 21.maija Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (turpmāk – EKS), Possessor ir vispārējās valdības sektorā ietilpstoša kapitālsabiedrība un ar savu saimniecisko darbību ietekmē vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu. Atbilstoši EKS metodoloģijai, vispārējās valdības budžeta izdevumi veidojās brīdī, kad vispārējai valdībai pieklasificēta kapitālsabiedrība veic aktīvu iegādi (uzskaita aktīvus savā bilancē), nevis brīdi, kad tiek veikts maksājums. Possessor ir jānodrošina, ka gūtie ieņēmumi no maksas pakalpojumiem, naftas produktu rotācijas un samaksa par drošības rezervju iegādi tiek veikti un uzskaitīti tajā pašā gadā, kurā tiek veiktas krājumu izmaiņas kapitālsabiedrības bilancē.
 

Konceptuālā ziņojuma 20. lpp. ir norādīts, ka 2024. gadā valsts naftas drošības rezervju nodrošināšanas izmaksas sastādīs 158,3 milj. euro. No konceptuālā ziņojuma izriet arī tas, ka naftas drošības rezervju nodrošināšanai netiek plānots pieprasīt papildus budžeta līdzekļus un nepieciešamo finansējumu nodrošināt nosakot pakalpojuma maksu. Kā arī ņemot vērā, ka atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam”, ieņēmumi no valsts nodevas par naftas produktu drošības rezervju uzturēšanu un pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi, kas iekasēti no drošības rezervju uzturēšanas, kopā veidos 47 milj. euro, lūgums papildināt konceptuālā ziņojuma 5.sadaļu ar aprēķiniem kā papildus nepieciešamā finansējuma 111,3 milj. euro apmērā (158,3-47=111,3) iekasēšana no maksas pakalpojumiem ietekmēs naftas produktu cenu galapatērētājiem.
 

-

Vēršam uzmanību, ka valsts nodeva ir viens no politikas veidošanas instrumentiem, veicinot vai tieši pretēji – ierobežojot personu darbību konkrētajā nozarē. Tādēļ likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 2.punktā vispārīgi ir noteikts, ka valsts nodevas apmērs nav tiešā veidā saistīts ar institūcijas veiktās darbības izmaksu segšanu (kas ir viens no aspektiem, ar ko šis obligātais maksājums atšķiras no maksas pakalpojuma, kura izcenojums nedrīkst pārsniegt ar pakalpojuma sniegšanu saistītās izmaksas).
Tādējādi, lai atteiktos no valsts nodevas kā no nozari veidojošas politikas instrumenta, un tā vietā noteiktu maksas pakalpojumu, nepietiek ar pamatojumu, ka valsti pārstāvošā institūcija ir ar pamatdarbības izmaksām un budžetu. Attiecīgi lūdzam pilnveidot konceptuālā ziņojuma 16.lpp. ietverto aprakstu, detalizētāk aprakstot izvēlēto risinājuma variantu un Ekonomikas ministrijas atteikšanos no valsts nodevas kā nozares politikas veidošanas instrumenta (it īpaši pamatojot, kāpēc konkrētais valsts nodevas objekts vairs neatbilst valsts nodevas objektam).

-

Aicinām precizēt konceptuālā ziņojuma 6.sadaļas punktu numerāciju, kur ir ieviesusies tehniska neprecizitāte.

-

Lūdzam konceptuālā ziņojuma 4.2.apakšsadaļā (18.lpp.priekšpēdējā rindkopā) precizēt likuma nosaukumu - Publiskas personas mantas atsavināšanas likums.

-

Tā kā Ekonomikas ministrija ir iecerējusi atteikties no valsts nodevas un pāriet uz maksas pakalpojumu, aicinām pārskatīt, vai ir korekts konceptuālā ziņojuma 20.lpp. ietvertais teikums, no kura izriet, ka “valsts nodeva, kas segtu aprēķinātās valsts naftas drošības rezervju izmaksas, pirmajā pārejas gadā būtu 11,2 EUR centi par vienu litru, savukārt piektajā gadā samazinātos līdz 6,1 EUR centiem par vienu litru”.
Ja šeit tomēr ir bijis iecerēts ietvert skaidrojumu par valsts nodevu (nevis maksas pakalpojumu), tad aicinām konceptuālo ziņojumu papildināt arī ar informāciju par iecerēto maksas pakalpojuma apmēra prognozi.

-

Konceptuālā ziņojuma 17.lpp. ir ietverts šāds skaidrojums: “salīdzinot ar nodevu, kas ir novirzāma arī valsts budžetā, visi maksājumi Uzkrāšanas fondā izmantojami Possessor administratīvo izmaksu segšanai; naftas produktu drošības rezervju iegādei; naftas produktu rezervuāru nomai un uzturēšanai (iespējams nākotnē arī iegādei); krājumu apritei un apdrošināšanai;”.
Lai arī valsts nodeva par drošības rezervju uzturēšanu tiek ieskaitīta valsts pamatbudžetā, tomēr jāņem vērā, ka saskaņā ar Enerģētikas likuma 72.⁴ pantu Būvniecības valsts kontroles birojs šā likuma 72.¹ pantā minēto funkciju izpildei nepieciešamos izdevumus sedz no valsts nodevas ieņēmumiem, kas saņemti par drošības rezervju uzturēšanu. Tādējādi aicinām konceptuālajā ziņojumā ietverto skaidrojumu precizēt, piemēram, to izsakot šādā redakcijā: “salīdzinot ar valsts nodevu, kas ir ieskaitāma valsts pamatbudžetā un kuras ieņēmumi tiek izmantoti, lai segtu Būvniecības valsts kontroles biroja nepieciešamos izdevumus Enerģētikas likuma 72.¹ pantā minēto funkciju izpildei (…)”.
 

-

Konceptuālā ziņojuma 16.lpp. tiek norādīts, ka “valsts nodevas likme veidojas no iepirkuma par drošības rezervju uzglabāšanas pakalpojumu sniegšanu kopsummas”, savukārt “pakalpojuma maksas apmērs nosakāms, ievērojot nepieciešamo finansējumu drošības rezervju infrastruktūras izmaksām, ko ietekmē komersantu piedāvātā cena par uzglabāšanas pakalpojumu nodrošināšanu un drošības rezervju apjoms”.
Ievērojot šo atšķirību, kā arī, ņemot vērā, ka valsts nodevas un pakalpojuma maksas apmēra noteikšanā tiek izmantotas dažādas metodoloģijas (t.i., lai veicinātu personu darbību konkrētajā nozarē, valsts nodevas apmērs tiek samazināts, bet, lai ierobežotu – palielināts, turpretim maksas pakalpojuma apmērs visos gadījumos atbilst ar pakalpojuma sniegšanu saistīto izmaksu apmēram), attiecīgi nav saprotama konceptuālā ziņojuma 17.lpp. ietvertais teikums: “Paredzams, ka ilgtermiņā šī Pakalpojuma maksa samazināsies salīdzinājumā ar spēkā esošās valsts nodevas apmēru”. Jo vēršam uzmanību, ka Pakalpojuma maksa jau sākotnēji nevar būt noteikta vienlīdzīga valsts nodevas apmēram, ņemot vērā šo maksājumu atšķirīgo noteikšanas metodoloģiju. Tādējādi, konceptuālā ziņojumā būtu jāietver sākotnējā prognoze plānotajam maksas pakalpojumam, tajā skaitā, vai pāreja uz maksas pakalpojumu jau sākotnēji samazinās/palielinās tā apmēru salīdzinājumā ar spēkā esošās valsts nodevas apmēru.

-

Konceptuālā ziņojuma 17.lpp. tiek norādīts, lai “nodrošinātu naftas produktu drošības rezervju uzturēšanu un administrēšanu, Possessor uz ārējā normatīvā akta pamata izveidotu finansējuma Uzkrāšanas fondu Pakalpojuma maksas ieskaitīšanai un ieņēmumiem no naftas produktu rotācijas. Uzkrāšanas fondā uzkrātie līdzekļi tiktu izlietoti naftas rezervju veidošanai, uzturēšanai un administrēšanas izmaksu segšanai. Pakalpojuma maksa ietvertu arī Possessor administratīvās izmaksas un tiktu periodiski pārskatīta un samērota ar pamatdarbības rezultātiem un naftas produktu drošības rezervju uzturēšanas, kā arī citām sistēmas izmaksām, tajā skaitā līgumiem par naftas produktu drošības rezervju glabāšanu, rotāciju, apdrošināšanu, u.tml.”
Tā kā saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību maksas pakalpojuma izcenojuma apmērs būtībā ir vienlīdzīgs iestādes administratīvo izmaksu apmēram, kas rodas iestādei konkrēto pakalpojumu sniedzot, lūdzam konceptuālā ziņojuma 4.2.nodaļā “Possessor kapacitāte drošības rezervju pārvaldītāja funkcijas nodrošināšanai” ietvert aprakstu plānotajam Pakalpojumam, kuru, lai saņemtu, komersantam būs jāmaksā attiecīga maksa (jeb plānotā Pakalpojuma tvērumu), jo šobrīd no apraksta nav skaidrs, vai Pakalpojuma maksa tiks noteikta atbilstoši ar Pakalpojuma sniegšanu saistītajām izmaksām un vai tā sevī tomēr neietvers arī cita veida izmaksas, kas ar saņemto Pakalpojumu nav saistītas.

-

Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 5.panta 12.¹ daļu, nosakot maksas pakalpojuma izcenojumu, ievēro nosacījumu, ka samaksa par pakalpojumu nedrīkst pārsniegt ar pakalpojuma sniegšanu saistītās izmaksas. No minētā izriet, ka pamatojums iespējamā Pakalpojuma maksas apmēra pārskatīšanai ir ar pakalpojuma sniegšanu saistīto izmaksu sadārdzināšanās nevis nosacījums, ka naftas produktu drošības rezervju iegādei netiek paredzēti budžeta līdzekļi. Ievērojot minēto, attiecīgi aicinām pārskatīt konceptuālā ziņojuma 17.lpp. ietverto skaidrojumu: “Gadījumā, ja naftas produktu drošības rezervju iegādei netiktu paredzēti budžeta līdzekļi, būtu nepieciešams izvērtēt pieejamo finansējumu, kā arī pārskatīt Pakalpojuma maksas apmēru”.

-

Aicinām precizēt konceptuālā ziņojuma 16.lpp. ietverto tekstu “(…) savukārt valsts nodevas likme veidojas no iepirkuma par drošības rezervju uzglabāšanas pakalpojumu sniegšanu kopsummas.”
Saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 14.jūlija noteikumu Nr.450 “Noteikumi par valsts naftas produktu rezervju apmēru, apmēru, kādā maksājama valsts nodeva par drošības rezervju uzturēšanu, kā arī tās aprēķināšanas, maksāšanas un administrēšanas kārtību” 5.punktu valsts nodevas likme ir fiksēts lielums (t.i., 45,45 euro par Latvijas Republikas teritorijā brīvā apgrozījumā izlaisto, realizēto un patērēto I, II un III kategorijas naftas produktu tonnu) nevis tās likme veidojas no iepirkuma par drošības rezervju uzglabāšanas pakalpojumu sniegšanu kopsummas.
 

-

Kā jau iepriekš vērsām uzmanību saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 2.punktu vispārīgi ir noteikts, ka valsts nodevas apmērs nav tiešā veidā saistīts ar institūcijas veiktās darbības izmaksu segšanu. Tomēr atsevišķos gadījumos (piemēram, ja tas izriet no ES Regulas prasībām) var tikt noteikts no vispārīgā regulējuma atšķirīgs nosacījums, paredzot, ka valsts nodevas apmērs nedrīkst pārsniegt ar valsts sniegtā pakalpojuma vai nodrošinājumu saistītās vidējās izmaksas (lai arī šajā gadījumā valsts nodevas apmēra noteikšanas metodoloģija ir līdzīga maksas pakalpojuma noteikšanas metodoloģijai, tomēr šajā gadījumā valsts nodeva tiek saglabāta kā nozares politikas veidošanas instruments, piemēram, ar iespēju no tās jebkurā brīdī atteikties).
Tā kā no konceptuālā ziņojuma 8.lpp. izriet, ka valsts nodevas apmērs tiek pamatots ar izmaksām, kas rodas pakalpojumu nodrošinot (t.i., komersanta piedāvātā cena par uzglabāšanas pakalpojumu nodrošināšanu iepirkuma ietvaros, drošības rezervju apjoms, kā arī citi izdevumi – saistības, atalgojuma izmaksas un citas sistēmas administrēšanas izmaksas), nevis, kā tas izriet no vispārējā nosacījuma – lai ierobežotu vai veicinātu personu darbību konkrētajā nozarē – aicinām konceptuālo ziņojuma 6.lpp. ietverto aprakstu pilnveidot (piemēram, norādot uz ES Regulu (ja tāda ir), saskaņā ar kuru valsts nodevas apmērs nedrīkst pārsniegt izmaksu apmēru, vai, ja valsts nodevas likmes nosacījumi neizriet no ES Regulas – uzsverot, ka tās apmērs šobrīd tostarp ir pamatots ar izmaksām, kas rodas pakalpojumu nodrošinot, tajā skaitā, veicot arī personu darbību kontrolēšanu, kas ir viena no valsts nodevas izmaksas pozīcijām saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 2.punktu).
 

-

Tā kā sadaļā “Apzīmējumi” jau iekļauts apzīmējums “Valsts nodeva”, norādot, ka konceptuālajā ziņojumā ar to tiek apzīmēta valsts nodeva par drošības rezervju uzturēšanu, aicinām konceptuālā ziņojuma 6.lpp. nelietot valsts nodevas pilno nosaukumu, vienlaikus veidojot tās saīsinājumu.

-

Tā kā sadaļā “Apzīmējumi” iekļauts apzīmējums “Valsts nodeva”, norādot, ka konceptuālajā ziņojumā ar to tiek apzīmēta valsts nodeva par drošības rezervju uzturēšanu, aicinām konceptuālā ziņojuma 9.lpp., kurā ietverts aģentūras modeļa piemērs Igaunijā, termina “valsts nodeva” vietā lietot terminu “nodeva” (līdzīgi kā tas konceptuālā ziņojuma 8.lpp, aprakstot valsts modeļa piemēru Čehijā).

-

Lūgums papildināt Konceptuālo ziņojumu ar detalizētu un apkopojošu informāciju par pārvaldības modeļa maiņas fiskālo ietekmi (pa gadiem un budžetiem).

-