Atzinums

PAZIŅOJUMS:
LVRTC informē, ka 2024. gada 20. decembrī laikā no plkst. 00.00 līdz plkst. 01.00 tiks veikti plānoti LVRTC infrastruktūras uzturēšanas darbi. To laikā var būt traucēti vai nepieejami e-Identitātes apliecināšana ar eID, eParaksts kartēm un mobilo lietotni eParaksts mobile.
Projekta ID
22-TA-435
Atzinuma sniedzējs
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība
Atzinums iesniegts
09.08.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Spēkā esoša PIL 51.panta septītās daļas otrais teikums paredz, ka pasūtītājam ir tiesības (nevis pienākums) par izšķirošo piedāvājuma izvēles kritēriju noteikt tādu kritēriju, kas raksturo piegādātāja atbilstību sociālās aizsardzības prasībām, tai skaitā to, ka izraudzīto piedāvājumu iesniedzis piegādātājs, kas ir nacionāla līmeņa darba devēju organizācijas biedrs un ir noslēdzis koplīgumu ar arodbiedrību, kas ir nacionāla līmeņa arodbiedrības biedre (ja piedāvājumu iesniegusi personālsabiedrība vai personu apvienība, koplīgumam jābūt noslēgtam ar katru personālsabiedrības biedru un katru personu apvienības dalībnieku). Proti, tiesību norma sniedz pasūtītājam tiesību (nevis pienākumu) noteikt koplīgumu kā vienu no izvēles kritērijiem vienādu piedāvājumu gadījumā, šādi uzsverot koplīguma lomu un veicinot izpratni par koplīgumu kā īpaši nozīmīgu sociālo standartu un garantiju veicināšanas instrumentu.

Piedāvātā jaunā PIL 51. panta septītās daļas redakcija paredz pasūtītājam tiesības vienāda novērtējuma piedāvājumu gadījumā izdarīt izvēli, balstoties uz vienu vai vairākiem kritērijiem, kas  jau ir ietverti PIL 51. pantā. Savukārt PIL 51.pants ietver norādes tikai uz saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, kas detalizētāk paredz cenas, izmaksu un kvalitātes (tai skaitā tehniskās priekšrocības, estētiskās un funkcionālās īpašības, piekļūstamību, atbilstību universālajam dizainam, sociālās un vides aizsardzības prasības, inovatīvos raksturlielumus un pārdošanas nosacījumus, iepirkuma līguma izpildes vadības struktūru un iesaistītā personāla kvalifikāciju un pieredzi, pēcpārdošanas pakalpojumus, tehnisko palīdzību, piegādes noteikumus) nosacījumus, kā arī atsauci uz konkurenci neierobežojošus un objektīvi salīdzināmus vai izvērtējamus piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem.

LBAS iebilst pret piedāvāto PIL 51.panta septītās daļas jauno redakciju, jo tā izslēdz atsauci uz koplīgumu, kā īpašu sociālo kritēriju, ņemot vērā turpmāk izklāstītos argumentus.

(1) Direktīva 2014/24/ES paredz iepirkumu atbilstību sociālajām tiesībām
LBAS uzsver, ka PIL 51. panta 7. daļā ietverto izšķirošo piedāvājuma izvēles kritēriju likumā ir paredzējis Latvijas likumdevējs. Likumdevējs šādu nosacījumu divu vienādu piedāvājumu vērtēšanai ieviesa, pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra direktīvas 2014/24/ES  par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK normas.
Direktīva 2014/24/ES piešķir lielu nozīmi valsts pārvaldes pienākumam piešķirt nodokļu maksātāju naudu atbildīgi. Direktīvas 2014/24/ES 18.pants kā vienu no iepirkuma principiem paredz iepirkumu atbilstību sociālajām tiesībām. Direktīvas 2014/24/ES 18.pants 18.panta 2.punkts paredz dalībvalstu pienākumu nodrošināt, ka publisku līgumu izpildē ekonomikas dalībnieki ievēro piemērojamos pienākumus, kas ir noteikti Eiropas Savienības tiesību aktos, valsts tiesību aktos un koplīgumos, kā arī starptautiskajos tiesību aktos vides, sociālo un darba tiesību jomā. Starptautisko tiesību aktu uzskaitījumā ietilpst Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) pamata konvencijas, piemēram, SDO 1948.gada konvencija Nr.87 Par asociāciju brīvību un tiesību aizsardzību, apvienojoties organizācijās, un 1949.gada Konvencija Nr.98 Par tiesībām uz apvienošanos organizācijās un kolektīvo līgumu slēgšanu, kas ir galvenie instrumentu arodbiedrību tiesību un koplīgumu brīvības garantēšanā un kas ir saistoši Latvijai.
Direktīvas 2014/24/ES Preambulas 37.punkts uzsver nepieciešamību nodrošināt atbilstību vides, sociālās un darba tiesību jomas pienākumiem, kurus piemēro būvdarbu veikšanas vai pakalpojumu sniegšanas vietā un kuri izriet no valsts un Eiropas Savienības līmeņa normatīviem aktiem, dekrētiem un lēmumiem, kā arī no koplīgumiem, ja šādi noteikumi un to piemērošana ir saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem. Tomēr tam nekādā veidā nevajadzētu būt par šķērsli tādu nodarbinātības noteikumu piemērošanai, kas ir labvēlīgāki darbiniekiem.[1]
Tātad Direktīvas 2014/24/ES normas paredz dalībvalstīm veicināt koplīgumu slēgšanu un koplīgumu normu ievērošanu.

(2) Atsauces uz koplīgumu dzēšana ir pretrunā Direktīvā (ES) 2022/2041 paredzētam pienākumam veicināt koplīgumu pārrunas
Līdz šī gada 15.novembrim Latvijai ir jāpārņem Eiropas Parlamenta un Padomes 2022.gada 19.oktobra direktīva (ES) 2022/2041 par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā. Direktīvas (ES) 2022/2041 9.pants paredz, ka saskaņā ar Direktīvām 2014/23/ES, 2014/24/ES un 2014/25/ES dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, piešķirot un izpildot publiskā iepirkuma vai koncesijas līgumus, ekonomikas dalībnieki un to apakšuzņēmēji sociālo un darba tiesību jomā attiecībā uz algām, tiesībām apvienoties organizācijās un koplīguma sarunām par algu noteikšanu pilda piemērojamos pienākumus, kuri noteikti ES tiesību aktos, valsts tiesību aktos, koplīgumos vai starptautisko sociālo un darba tiesību noteikumos, tostarp SDO Konvencijā Nr.87 un SDO Konvencijā Nr.98. Savukārt, direktīvas (ES) 2022/2041 4.pants paredz dalībvalstu pienākumu veicināt koplīgumu pārrunas, citu starpā, stiprinot sociālo partneru iesaistīšanos koplīguma sarunās par algu noteikšanu, mudinot sociālos partnerus uz vienlīdzīgiem pamatiem iesaistīties konstruktīvās, jēgpilnās un uz informāciju balstītās sarunās par algām, kā arī vajadzības gadījumā veicot pasākumus, lai aizsargātu tiesību īstenošanu uz koplīguma sarunām par algu noteikšanu.
Direktīvas (ES) 2022/2041 9.pantu ES likumdevējs ietvēra direktīvā ar mērķi atbalstīt publiskā iepirkuma izmantošanu, lai veicinātu darba koplīgumu slēgšanu  un, piešķirot un izpildot publisko iepirkumu līgumus, nodrošināt atbilstību likumos un koplīgumos noteiktajām algām. Ar šo ES likumdevējs vēlreiz apliecināja Direktīvā 2014/24/ES paredzēto, lai valsts budžeta nauda tiktu novirzīta uzņēmumiem (un to apakšuzņēmējiem), kas ievēro darbinieku un arodbiedrību tiesības un kas ved pārrunas ar arodbiedrībām un uz kuru darbiniekiem attiecas koplīgumi, kā arī izslēgt no dalības konkursos vai lauzt līgumus ar uzņēmumiem, kuri pārkāpj koplīgumu pārrunu tiesības vai neievēro koplīguma normas.
Latvijas likumdevējs ar esošo PIL 51.panta septītās daļas redakciju jau iepriekš atbalstīja šos principus, papildus skaidri aicinot izmantot koplīgumu kā izšķirošo kritēriju publiskajos iepirkumos. Šis normas dzēšana direktīvas (ES) 2022/2041 ieviešanas procesā norāda uz nodomu mazināt iepriekš ieviesto labu sociālo standartu un pieeju, kā arī ir pretrunā direktīvas (ES) 2022/2041 mērķiem, tātad potenciāli var nozīmēt pārkāpumu direktīvas (ES) 2022/2041 ieviešanā.
Papildus pievēršam uzmanību, ka 2023.gada Ekspertu grupas ziņojums par Direktīvas (ES) 2022/2041 ieviešanu attiecībā uz 9.pantu skaidro, ka dalībvalstis var ieviest tādas normas, saskaņā ar kurām koplīgums būtu publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijs, vienlaikus uzsverot, ka būtu jānodrošina vienlīdzīga attieksme pret uzņēmējiem (Skat. https://ec.europa.eu/social/BlobServlet?docId=27246&langId=en, lpp.47).
Attiecīgi atsauce uz koplīgumu kā publiskā iepirkuma līguma izšķirošo kritēriju Eiropas Komisijas ieskatā nav pretrunā ES tiesību aktiem, savukārt  tās dzēšana parāda valsts gatavības trūkumu veicināt koplīguma pārrunas un norāda uz neatbilstošu Direktīvas (ES) 2022/2041 9.panta ieviešanu Latvijas tiesību aktos.

(3) Koplīgums ir kritērijs, kas norāda uz atbilstību sociālajām tiesībām
LBAS uzsver, ka koplīgums ir dokuments, kas liecina par to, ka uzņēmums ievēro sociālos kritērijus un ir sociāli atbildīgs, tātad norāda uz to, ka pasūtītāja, kas rīkojas ar nodokļu maksātāju naudu, līdzekļi tiek izmantoti efektīvi, lietderīgi un sociāli atbildīgi.
Tiesības uz koplīgumu pārrunām garantē virkne starptautisko cilvēktiesību dokumentu.[2] SDO ir atzinusi, ka strādājošo un darba devēju tiesības apvienoties organizācijās un tiesības uz koplīgumu sarunām ir pamattiesības, kas ir saistošas SDO dalībvalstīm, pat ja tās nav ratificējušas attiecīgas konvencijas. [3]
Koplīgumu slēgšana veicina godīgu balansu starp diviem galvenajiem ekonomikas spēlētājiem – darba devējiem un darba ņēmējiem – tiem, kuri dod darbu, un tiem, kuri pilda darbu. Koplīgumi sniedz būtisku uzlabojumu tautsaimniecības, nozaru un uzņēmumu un darbinieku labklājībā. Tie uzlabo darba vietu kvalitāti, veicina cienīgu darbu, pilnveido atlīdzības līmeni, veicina nodarbinātības drošību un aizsardzību un veicina darbinieku ieguldījumu uzņēmumu darbībā. Koplīgumi veicina vienlīdzību, uzlabo uzņēmuma rezultātus, stimulē produktivitātes pieaugumu, ceļ uzņēmuma prestižu esošo un potenciālo investoru un sabiedrības acīs, uzlabo piekļuvi mūžizglītībai un pielāgo apmācību saturu darbinieku, uzņēmuma un nozares vajadzībām.[4]
Noslēgts koplīgums liecina par to, ka uzņēmums maksā nodokļus, legāli nodarbina darbiniekus, rūpējas par darbiniekiem, ņemot vērā to, ka koplīgums tiek slēgts ar mērķi uzlabot darbinieku tiesisko stāvokli, darba apstākļus un sociālās garantijas. Koplīguma esamība nozīmē arī darba samaksas, sociālo garantiju un nodokļu pieaugumu, kā arī ēnu ekonomikas samazinājumu, kas ir viens no valsts pamatmērķiem. Koplīguma esamība pozitīvi ietekmē valsts pamatbudžetu, sociālo budžetu un pašvaldību budžetu un dod iespēju arī izdarīt stratēģiski svarīgus ieguldījumus, tajā skaitā infrastruktūrā, izglītībā, veselības aprūpē.
Noslēgts koplīgums liecina par to, ka juridiski darba devējs ir darījis visu likumā paredzēto (koplīguma  noslēgšana ir likumā paredzēta vēlamā darbība), lai uzlabotu savu darbinieku tiesisko stāvokli, labbūtību utt. Citiem vārdiem, noslēgts koplīgums parāda to, ka uzņēmumā tiek veicināta darba apstākļu kvalitāte un uzņēmums iegulda savā cilvēkkapitālā. Tātad preces tiek ražotas vai pakalpojums tiek sniegts tiecoties uz sociālo tiesību ievērošanu un ar pievienoto vērtību.
Pēc analoģijas var norādīt uz uzņēmumiem, kuriem ir ISO standartizācijas kvalitātes sertifikāti - piemēram, sertifikāta esamība, kas apliecina, ka uzņēmums “zaļi domājošs”,  liecina, ka juridiski jautājums ir sakārtots un tas var būt par izšķirošo kritēriju.
Latvija ir apņēmusies veicināt koplīguma lomu un tas ir Latvijas valsts politikas jautājums uzņemto saistību ieviest realitātē publiskajos iepirkumos, proti, piemērot koplīgumu kā izšķirošo kritēriju un atzīt, ka šāds kritērijs ir objektīvs un liecina, ka uzņēmums ir labāks par uzņēmumu, kurā nav noslēgts koplīgums. Publiskos iepirkumos viennozīmīgi priekšroka būtu dodama tam pretendentam, kurš labvēlīgāk attiecas pret saviem darbiniekiem, jo tieši šāds uzņēmums tērē valsts nodokļu maksātāju naudu. Turklāt ikviens darba devējs Latvijā var noslēgt darba koplīgumu un koplīguma neesamība ir novēršams "trūkums".
Vienlaikus koplīgumu pārklājums Latvijā ir samērā zems (~22%)un ir daudz zemāks par ES vidējo (80%). Viens no iemesliem zemam koplīguma pārklājumam ir motivējošo faktoru trūkums no valsts puses, kas atbalstītu un atzinīgi vērtētu tos uzņēmumus, kas ir sociāli atbildīgi un veic ieguldījumus savā cilvēkkapitālā caur koplīgumu. Šādi uzņēmēji ir nostādīti nelabvēlīgākā situācijā, salīdzinot ar tiem uzņēmējiem, kuri neveic ieguldījumus savos darbiniekos un konkurē ar lētu darba spēku, attiecīgi spējot piedāvāt lētāku cenu publisko iepirkumu konkursos.
Pievēršam uzmanību, ka saistībā ar plānotiem PIL grozījumiem, LBAS vērsās pēc skaidrojuma pie Eiropas Komisijas un šī gada 11.martā saņēma atbildi, ka noteikumi, kas ļauj izmantot sociālos apsvērumus, tostarp attiecībā uz koplīgumiem, parasti ir pieļaujami kā piešķiršanas kritēriji saskaņā ar ES publisko iepirkumu tiesību aktiem, ja kritērijs attiecas uz darbiniekiem, kas iesaistīti līguma īstenošanā, un atbilst diskriminācijas aizlieguma principam.[5]
LBAS viennozīmīgi vērtē pozitīvi, ja uzņēmumam - pretendentam ir noslēgts koplīgums, un uzskata, ka šādam uzņēmumam piedāvājuma izvēlē ir nepieciešams dot priekšroku, ko nekādā gadījumā nevar uzskatīt par diskriminējošu praksi. Gluži otrādi, uzņēmumi, kuriem ir noslēgts koplīgums, ir negodīgā konkurencē un tiek diskriminēti, salīdzinājumā ar tiem uzņēmumiem, kuriem nav ar koplīgumu saistītu investīciju un izmaksu un kuri tiecās un vinnē uz lētākām darba izmaksām. Savukārt, uzņēmuma darbinieki ir cilvēkresurss, kurš izpildīs publiskā pakalpojuma līgumu, līdz ar to koplīgums, kas uzlabo uzņēmuma darbinieku sociālās garantijas un attiecīgi uzņēmuma darba kvalitāti, pēc savas būtības vienmēr ir saistīts ar publiskā iepirkuma priekšmetu
Piedāvātā redakcija neveicina sociālo kritēriju ievērošanu publiskajos iepirkumos un neveicina koplīgumu pārrunas Latvijā, jo, ņemot vērā esošo izpratnes trūkumu par koplīgumu pārrunām, caur citiem PIL 51.panta minētajiem kritērijiem, to starpā kvalitāti un sociālo aizsardzību, nevar skaidri izlasīt iespēju noteikti koplīgumu kā izvēles kritēriju, bet arī norāda uz direktīvā (ES) 2022/2041 noteikto pienākumu nepildīšanu, par ko potenciāli var iestāties pārkāpuma procedūra.

[1] Vairāk Mickeviča N., Direktīva 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ieteikumi arodbiedrībām tās ieviešanai, 2015., LBAS. Pieejams: https://arodbiedribas.lv/wp-content/uploads/2019/11/public.procurement.directive.implementation_mickevica.29.05.2015-1.pdf
[2] Piemēram, ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 23.panta 4.punkts, ANO Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 22.pants, ANO Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 8.pants, Starptautiskās Darba organizācijas konvencijas Nr.87 „Konvencija par asociāciju brīvību un tiesību aizsardzību, apvienojoties organizācijās” (1948.gads) 2.pants, Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 11.pants, ES Pamattiesību hartas 12.pants un Eiropas Sociālās Hartas 5.punkts.
[3] Kovaļevska A. Satversmes 108.panta komentārs. Grām.: Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Autoru kolektīvs prof. R Baloža zinātniskā vadībā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011. 541.lpp.
[4] Collective  bargaining:  a  policy  guide /International  Labour  Office,  Governance  and  Tripartism  Department  (GOVERNANCE), Conditions of Work and Equality Department (WORKQUALITY) - Geneva: ILO, 2015, p.4-5.
Vairāk: Liepiņa I., Preisa N., Rācenājs K., Arodbiedrību ekskluzīvās tiesības un koplīgumu pārrunu brīvība. Friedrich Ebert Stiftung/ Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, 2018. 37.lpp. Pieejams: http://www.arodbiedribas.lv.
[5] European Commission Directorate-General for Employment, Social Affairs and Inclusion, “Social award criteria in public procurement in Latvia”, 11.03.2024, EMPL.D.5/DW/es(2024)2070282.
 
Piedāvātā redakcija
-
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk