Atzinums

Plāna 4.2.2. pasākums paredz izstrādāt vadlīnijas atbildīgai bērna vajadzībām atbilstošai praksei, kādā veidā tiek strādāts ar bērniem kriminālprocesā, pierādījumu vākšanas jomā - bērna tiesību principu ievērošana tiesībsargājošam institūcijām, veselības aprūpes institūcijām, sociālo dienestu pārstāvjiem un izglītības iestādēm. Kā atbildīgā par pasākuma īstenošanu ir noteikta Iekšlietu ministrija. 
Jānorāda, ka Iekšlietu ministrija nav iniciējusi minētā pasākuma iekļaušanu plānāt, tostarp Pamatnostādņu izstrādes procesā, kā arī projekta, kas 2021. gada 1. jūlijā bija nodots sabiedriskai apspriešanai un ievietots Labklājibas ministrijas  un Ministru kabineta tīmekļvietnē: https://www.lm.gov.lv/lv/bernu-jaunatnes-un-gimenes-pamatnostadnes-2021-2027-gadam, par minētā pasākuma īstenošanu bija noteikta Tieslietu ministrija.
Iekšlietu ministrija nesaskata pamatu  veiktai atbildibas maiņai, tostarp, ņemot vērā to, ka  pasākums pēc būtības ir vērsts uz bērnu tiesību nodrošināšanu tiesvedības procesā, t.sk. pārrobežu lietās, kas pārsniedz Iekšlietu ministrijas kompetences robežas. Arī bērnu tiesību pamatprincipu ievērošanas noteikšana veselības aprūpes institūcijās, sociālo dienestu pārstāvjiem un izglītības iestādēs nav iekšlietu resora kompetences jautājums. Iekšlietu ministrija savas kompetences ietvaros ir gatava ņemt līdzdalību minētā pasākumā īstenošanā, bet  atbildība par pasākuma īstenošanu ir atstājama Tieslietu ministrijas kompetencē, kas atbild par Kriminālprocesa likuma piemērošanas labo praksi un politiku procesuālo tiesību jomā.  
Vienlaikus lūdzam norādīt pasākuma darbības rezultātu un rezultatīvo rādītāju, jo pasākums pēc formulējuma ir diezgan plašs un nav skaidrs, kas gala rezultātā tiek sagaidīts no tā īstenošanas.  


 

-

Svītrot pamatnostādņu 35. lappusē tabulā ''Istenojamie uzdevumi" 5.uzdevumā vārdu "Nepilngadīgo", lai ievērotu konsekvenci terminu lietošanā, kā arī ņemot vērā to, ka Iekšlietu ministrija izstrādā "Bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgu nodarījumu plānu 2022.-2024. gadam".  Vienlaikus lūdzam attiecīgi precizēt arī atsauci. 

Bērnu noziedzības novēršana un bērnu aizsardzība pret noziedzīgu nodarījumu.

Bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgu nodarījumu plāna 2022. -2024. gadam izstrādes procesā tika saņemti Pārresoru koordinācijas centra iebildumi par atsevišķu plāna pasākumu neatbilstību plāna ietvaram, kas ir ārpus Iekšlietu ministrijas komepetences - gan atbildības, gan īstenošanas resursu ziņā, norādot, ka plāna pasākumiem vajadzētu fokusēties uz specifiskiem, tikai šim specifiskajam plānam piekritīgiem pasākumiem, kas ir tiesībsargājošo iestāžu kompetencē, bet citu atbildības jomu plānotās aktivitātes būtu integrējamas attiecīgo jomu nozares plānošanas dokumentos. Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus,  ievērojot bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgiem nodarījumiem starpinstitucionālo raksturu, īpaši to, cik nozīmīgi ir preventīvie un izglītības pasākumi, lai bērnus jau sākotnēji pasargātu un atturētu no noziedzīgiem nodarījumiem, kā arī to, ka šie pasākumi galvenokārt nav Iekšlietu ministrijas kompetencē, jo tiesībsargājošās iestādes bieži vien saskaras jau ar sekām, kad ir noticis noziedzīgs nodarījums vai bērns ir atzīts par cietušo, kā arī ievērojot to, ka Bērnu, jaunatnes un ģimenes politikas pamatnostādnes šobrīd ir saskaņošanas stadijā, lai  nodrošinātu Bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgu nodarījumu politikas pārnozarisku un saskaņotu plānošanu, aicinām integrēt  Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādņu 2022. -2025. gadam īstenošanas plānā šādus pasākumus.
 

papildināt 2. rīcības virzienu "Visa veida vardarbības izskaušana" ar šādiem pasākumiem: 
2.1.3. Sagatavot tipogrāfiski iespiestus izdevumus par vardarbības pret bērniem un vardarbības ģimenē novēršanas jomas aktualitātēm, teorijām un praksi izstrāde un izdošana.
Darbības rezultāts: Nodrošināta sabiedrības informēšana par vardarbības problemātiku, lai mazinātu sabiedrības toleranci pret vardarbību
Rezultatīvais rādītājs. Izdevumu skaits – 21, atbild\igā institūcija - LM

2.1.4. Organizēt preventīvi izglītojošus pasākumus pret iespējamu bērnu seksuālu vardarbību jebkurā vidē.
Darbības rezultāts: Nodrošināta sabiedrības un bērnu izglītošana  par seksuālās vardarbības un uzmākšanās riskiem, lai novērstu seksuālo vardarbību.
Rezultatīvais rādītājs: 1. Īstenota informatīva kampaņa -1, atbildīgā institūcija - VBTAI
2. VBTAI Uzticības tālruņa mājaslapā sagatavota un  ievietota  informācija bērniem un pusaudžiem uzskatāmā un saprotamā veidā par riskiem, kā atpazīt uzmākšanos, tuvošanās mēģinājumus, atbildīgā institūcija - VBTAI

2.1.5. Organizēt plašas sabiedrības informēšanas kampaņas masu saziņas līdzekļos par bērnu drošību un traumatismu, lai mazinātu iespējas bērniem nonākt potenciālās riska situācijās
darbības rezultāts: Nodrošināta sabiedrības, likumisko pārstāvju izglītošana par atbildību un kopatbildību par bērnu, tādējādi mazinot iespējas bērniem nonākt potenciālās traumatisma riska situācijās.
Rezultatīvais rādītājs: Demonstrēti videoklipi televīzijā un sociālajos medijos, atbildīgā institūcija -  VBTAI

2.1.6. Veicināt bērnu (vecuma grupās, piemēram, pirmsskolas vecuma bērni un sākumskolas vecuma bērni) zināšanas un prasmes kā pazīt vardarbību un kā sevi no tās pasargāt.
Darbības rezultāts: Organizētas mācības bērniem vardarbības pazīšanai un sevis pasargāšanai no tās, piemēram, tādas vai līdzīgas mācības, kādas LM organizēja 2020.gadā, kad tika īstenota nodibinājuma “Centrs Dardedze” izstrādātā “Džimbas drošības skola” 
Rezultatīvais rādītājs: Mācības apmeklējušo bērnu skaits ik gadu – 1200, atbildīgā institūcija LM 

2.1.7. Veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka personas, kuras baidās, ka varētu veikt seksuālu vardarbību, ir informētas par pieejamo atbalstu.
Darbības rezultāts: 1 Personām, kuras baidās, ka varētu izdarīt dzimumnoziegumu pret bērnu, ir pieejama informācija par iespēju saņemt nepieciešamo atbalstu
Rezultatīvais rādīitājs: Izveidoti informatīvi materiāli, lai nodrošinātu, ka personas, kuras baidās, ka varētu veikt seksuālu vardarbību vai izmantošanu pret bērniem, ir informētas par pieejamo atbalstu, atbildīgā institūcija - SPKC
2. Personām, kuras baidās, ka varētu veikt vardarbību, tai skaitā dzimumnoziegumu pret bērnu, ir pieejami efektīvi intervences pasākumi, kas paredzēti, lai novērstu šādu nodarījumu izdarīšanas iespējamību.
Ieviesta tālruņa līnija  vardarbības veicējiem, kas  nodrošina konsultācijas, atbildīgā institūcija - LM, NVO”

2.2.4. Veicināt sabiedrības, jo īpaši aprūpētāju un likumisko pārstāvju izpratni, par sadarbību ar institūcijām un iesaisti vardarbības, kad bērns ir cietis, seku novēršanā.
Darbības rezultāts: Nodrošināta sabiedrības, jo īpaši aprūpētāju un likumisko pārstāvju informēšana par ziņošanas iespējām un pieejamiem pakalpojumiem.
Rezultatīvais rādītājs: Cietušo bērnu skaits un rehabilitācijas pakalpojumu saņēmušo bērnu skaits.
Īstenota 1 informatīvā kampaņa, atbildīgās institūcijas  - Visas ministrijas, Pašvaldības

Papildināt 3. rīcības virzienu "Ģimenes krīzes situācijā sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošana" ar pasākumu:
Konsultatīvais atbalsts bērniem ar saskarsmes grūtībām un uzvedības traucējumiem, bērnu vecākiem, citiem likumiskajiem pārstāvjiem/aprūpētājiem, ar mērķi sniegt neatkarīgu skatījumu uz bērna uzvedības problēmu novēršanu, nodrošināt profesionālas speciālistu komandas atbalstu, kā arī sniegt izvērstas un pamatotas rekomendācijas darbam ar bērniem, kuriem ir saskarsmes grūtības vai uzvedības problēmas
Darbības rezultāts:  Nodrošināts konsultatīvais atbalsts bērniem, bērnu likumiskajiem pārstāvjiem/aprūpētājiem.
Rezultatīvais rādītājs: Konsultāciju skaits 2022. - 230, 2023. - 220, atbildīgā institūcija - VBTAI

Papildināt 4. rīcības virzienu  "Bērnu noziedzības novēršana, aizsardzība pret noziedzīgiem nodarījumiem un attieksmes maiņa pret tiesvedībā iesaistītiem bērniem" ar šādiem pasākumiem:

4.3.8.  Sekmēt Latvijas Tiesnešu mācību centra un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas metodisko vadlīniju “Starpinstitūciju sadarbība bērnu tiesību aizsardzībai pašvaldībās METODISKĀS VADLĪNIJAS”[1] piemērošanu sadarbības grupu darbā, tajā skaitā par sadarbības grupu nolikumu publiskošanu un sadarbību ar Bērnu lietu sadarbības padomi
Darbības rezultāts: 1. Pašvaldības organizējušas informatīvus un izglītojošus pasākumus pašvaldību pārstāvjiem par metodisko vadlīniju ieviešanu un piemērošanu sadarbības grupu darbā;
Rezultatīvie rādītāji: Pašvaldību noorganizētie informatīvi un izglītojošie pasākumi, dalībnieku skaits.
Sadarbības grupu skaits, no kurām saņemti priekšlikumi  Bērnu lietu sadarbības padomē (Labklājības ministrijā kā padomes sekretariātā) normatīvo aktu pilnveidei un sadarbības uzlabošanai bērnu tiesību aizsardzības jomā.
Pašvaldību skaits, kuru  tīmekļvietnēs ir pieejami sadarbības grupu aktuālie  nolikumi. Atbildīgās institūcijas  - Pašvaldības, VBTAI, VARAM
2. VBTAI organizējusi informatīvus un izglītojošus pasākumus valsts un pašvaldību pārstāvjiem par metodisko vadlīniju ieviešanu un piemērošanu sadarbības grupu darbā
Rezultatīvais rādītājs: VBTAI  noorganizētie informatīvi un izglītojošie pasākumi.
[1] Starpinstitūciju sadarbība bērnu tiesību aizsardzībai pašvaldībās METODISKĀS VADLĪNIJAS https://site-1323955.mozfiles.com/files/1323955/petij_starpinst_sadarb_maijs_2021.pdf

4.3.9. Organizēt  starpdisciplinārus izglītojošus un labās prakses popularizēšanas pasākumus bērnu tiesību aizsardzības un likumpārkāpumu prevencijas jomā.
Darbības rezultāts: Organizēti pašvaldību labās prakses izplatīšanas pasākumi, īpaši akcentējot likumpārkāpumu prevencijas darbu.
Rezultatīvais rādītājs: Sadarbības uzlabošanas, zināšanu un pieredzes apmaiņas pasākumi. atbildīgās institūcijas - Pašvaldības
Darbības rezultāts: Organizēta konference par aktuāliem bērnu tiesību aizsardzības jautājumiem.
Rezultatīvais rādītājs: Organizētas 1 konference, atbildīgās institūcijas - LM 






















 

Svītrot Iekšlietu ministriju no plāna 4.4.5. pasākuma "NPAIS izstrāde, testēšana un ieviešana"  atbildīgo saraksta, jo Iekšlietu ministrija neveic informācijas sistēmu izstrādi, testēšanu un ieviešanu. 
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka iekšlietu resorā šādam mērķim finanšu līdzekļi nav ieplānoti, kā arī nav veikti nekādi aprēķini, tostarp tos nevar veikt, nezinot tehniskās specifikācijas.
 

-

Plāna pasākums 4.4.4. paredz NPAIS satura izstrādi, tajā skaitā būtiskāko izmaiņu veikšanu bērnu tiesību aizsardzības sistēmā. Kā atbildīgās par pasākuma īstenošanu ir norādītas Labklājibas ministrija un Iekšlietu ministrija, bet kā līdzatbildīgās Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, Veselības ministrija, Nacionālais veselības dienests. 
Pamatnostādņu 12.lappuses pēdējā ridkopā ir minēts, ka pārjaunojot NPAIS, veidojama vienota risku analīzes un vadības informācijas sistēma, lai veicinātu risku pieejā bāzētu bērnu tiesību un interešu aizsardzību, nodrošinot nepieciešamās informācijas apstrādi, sekmējot starpinstitucionālo sadarbību, sistēmām sniedzot  integrētu pārskatu par svarīgākajiem bērna riskiem, ģimenes situāciju, notikumiem un sniegto atbalstu, tādējādi nodrošinot bērnam sniegto atbalsta pakalpojumu izsekojamību un iespēju savlaicīgi identificēt citus nepieciešamos pakalpojumus.
Ņemot vērā minēto, uzskatām, ka, vienotas risku un analīzes vadības sistēmas, kas sekmētu bērnu tiesību aizsardzības sistēmā iesaistīto institūciju sadarbību, ir jābūt iesaistītām visām bērnu tiesību aizsardzību īstenojošām institūcijām. 
Vēršam uzmanību, ka  Bērnu lietu sadarbības padomes ietvaros tiek veidota apakšgrupa Starpinstitūciju sadarbības jautājumu risināšanai, kuras darba kārtībā ir arī NPAIS darba grupas aktuālie uzdevumi (saskaņā ar Labklājības ministrijas 2019.gada 17.jūnija rīkojumu nr.67). Gan NPAIS darba grupu, gan Bērnu lietu sadarbības padomes Starpinstitūciju sadarbības jautājumu apakšgrupu NPAIS jautājumos vada Laklājības ministrija un to sastāvā ir arī Tieslietu ministrija, Veselības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Vides aizsrdzības un reģionālās attīstības ministrija, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, Pārresoru koordinācijas centrs, Latvijas Pašvaldību savienība. 
Par pasākuma īstenošanu atbildīgai ir jābūt vienai  institūcijai, proti, Labklājibas ministrijai, kuras vadībā notiek darbs NPAIS pilnveidošanas jomā, un kā līdzatbildīgajām jābūt institūcijām, kas ir iekļautas abās minētajās darba grupās. 
Lūdzam svītrot Iekšlietu ministriju no atbildīgo institūciju saraksta, iekļaujot to pie līdzatbildīgajām institūcijām, vienlaikus papildināt līdzatbildīgo institūciju sarakstu ar Tieslietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, Pārrsoru koordinācijas centru, Latvijas Pašvaldību savienību un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.



 



 

-

Nav skaidrs datu avots un kā tika aprēķināti Pamatnostādņu 15.lpp. 1.5.Politikas rezultāta rezultatīvie rādītāji.  Aprēķinot rezultatīvo rādītāju par 2020. gadu, mūsu ieskatā ir pieļauta kļūda, līdz ar to nepieciešams veikt datu precizējumus.

Piedāvājam izteikt Pamatnostādņu 15.lpp. 1.5. Politikas rezultāta rezultatīvos rādītājus sekojošā redakcijā:
1.5. Politikas rezultāts (PR): Samazināta bērnu noziedzība un bērnu skaits, kas cietuši no noziedzīgiem nodarījumiem, novēršot noziedzīgu uzvedību veicinošo faktoru ietekmi bērnu izaugsmes ceļā:
5.1. Bērnu skaits, kas cietuši no noziedzīgiem nodarījumiem 492 (2020.g.) |  (2024.g.) prognozējamais 452 | (2027.g.) prognozējamais 412
5.4. Noziedzīgu nodarījumu, ko izdarījuši nepilngadīgie, īpatsvars pret visiem noziedzīgajiem nodarījumiem, % 2,1 | (2024.g.) 1,8 | (2027.g.) 1,5
5.5. Nepilngadīgo personu, kuras ir izdarījušas noziedzīgus nodarījumus, īpatsvars pret visām personām, kuras izdarījušas noziedzīgus nodarījumus, %   6,1 (2020.g.) | (2024.g.) 5,7 | (2027.g.) 5,3

 

Lai novērstu vienu un to pašu pasākumu dublēšanos vairākos politikas plānošanas dokumentos, svītrot  2.4.4. pasākumu, "Uzlabota interneta droša lietošana:
1.1. Interneta policista ieviešana Valsts policijā;
1.2. Informatīvi izglītojoši pasākumi skolēniem par drošības riskiem un atbildību internetā;
1.3. Preventīvi pasākumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību internetā",
 jo  pasākums, kas paredz Interneta policista ieviešanu Valsts policijā tiks iekļauts Bērnu noziedzības novēršanas plānā. Tostarp Interneta policista kocepta mērķis ir skatāms plašāk par drošības internetā uzlabošanu. Interneta policista mērķis ir interneta vidē nodrošināt policijas klātesamību, saglabājot tādus pašus policijas darbības principus, kādi tie ir fiziskā vidē. Interneta policists nodrošinās sabiedriskās kārtības uzraudzības un reaģēšanas funkcijas, vienlaikus ietvers pirmatnējās informācijas ievākšanu, kā arī preventīvās brīdināšanas, skaidrošanas un modrības veicināšanas funkcijas.
 

-

Svītrot  Pamatnostādņu  pasākumu plāna 2. ricības virziena "Visa veida vardarbības izskaušana" pasākumu  2.1.1.  "Īstenota un pilnveidota prevencijas programma “Skolu drošība"".
Iekšlietu ministrija izstrādā Bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgu nodarījumu plānu 2022.-2024. gadam (turpmāk - Bērnu noziedzības novēršanas plāns), kas vienlaikus papildinās un veicinās Bērnu, jaunatnes un ģimenes politikas pamatnostādnēs 2021.- 2027. gadam noteiktā mērķa "Sekmēt bērnu un jauniešu drošību, attīstību, psiholoģisko un emocionālo labklājibu" sasniegšanu un rīcības virziena "Bērnu noziedzības novēršana, aizsardzība pret noziedzīgiem nodarījumiem un attieksmes maiņa pret tiesvedībā iesaistītiem bērniem" īstenošanu. Bērnu noziedzības novēršanas plana projektā ir iekļauts  pasākums, kas paredz vispārējās prevencijas programmas "Skolu drošība" īstenošanu.  Prevencijas programmas “Skolu drošība” mērķis ir izveidot izglītības iestāžu drošības sistēmu. Sadarbības rezultātā izglītības iestādēm tiks sniegtas zināšanas un prasmes, lai spētu visaptveroši novērtēt iespējamos drošības draudus un riskus izglītības iestādē, savlaicīgi novērst tos. Individuālās prevencijas ietvars paredz, ka nepieciešamības gadījumā, policijas darbinieki veiks audzinoša rakstura pārrunas ar nepilngadīgajiem, kā arī piedalīsies starpinstitucionālās komisijās, lai kopā ar citu iestāžu pārstāvjiem analizētu nepilngadīgo pieļautos izglītības iestāžu iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumus un noteiktu veicamos preventīvos pasākumus darbā ar šiem nepilngadīgajiem.
Programmas “Skolu drošība” pilnveidošanas un īstenošanas procesā plānotie pasākumi:
apmācīt izglītības iestāžu personālu par vardarbības gadījumu atpazīšanu un nepieciešamo rīcību;
apmācīt izglītības iestāžu vadību par izglītības iestādes drošības sistēmas aspektiem, lai saviem spēkiem varētu organizēt izglītības iestādēs vispusīgus drošības pasākumus;
attīstīt Drošas skolas zīmolu, lai veicinātu izglītības iestāžu iesaistīšanos vispusīgu drošības pasākumu ieviešanā mācību iestādēs, kas ietver plašāku plašāku bērnu drošības un noziedzības novēršanas aspektu loku, kā tikai varadrbības mazināšana izglītības iestādēs, un pēc satura vairāk atbilst un iederas Bērnu noziedzības novēršanas plānā.  Ņemot vērā minēto, kā arī, lai novērstu pasākumu dublēšanos, aicinām svītrot 2.1.1.pasākumu.

-

Precizēt 1.6. Politikas rezultāta " Nodrošinātas bērnu pilnvērtīgas attīstības vajadzības un uzlabota bērnu aizsardzība no veselības un dzīvības apdraudējuma"6.7. rezultatīvā rādītāja "Reģistrēto (NPAIS) bērnu skaits, kuri ir pamesti vai atrodas tādos apstākļos, kas ir tiem bīstami, var kaitēt viņu dzīvībai, veselībai vai attīstībais", informācijas avotu,  norādot Iekšlietu ministrijas Informācijas centru (IeM (IC)), jo Iekšlietu ministrijas rīcībā nav šādu datu.

-

Precizēt 1.5. Politikas rezultāta "Samazināta bērnu noziedzība un bērnu skaits, kas cietuši no noziedzīgiem nodarījumiem, novēršot noziedzīgu uzvedību veicinošo faktoru ietekmi bērnu izaugsmes ceļā" 5.5. rezultatīvo rādītāju, lai veiktu identisku datu salīdzināšanu un  korektus aprēķinus. 
 

5.5. Nepilngadīgo personu, kuras ir izdarījušas noziedzīgus nodarījumus, īpatsvars pret visām personām, kuras izdarījušas noziedzīgus nodarījumus. 

 

Precizēt  1.5. Politikas rezultāta "Samazināta bērnu noziedzība un bērnu skaits, kas cietuši no noziedzīgiem nodarījumiem, novēršot noziedzīgu uzvedību veicinošo faktoru ietekmi bērnu izaugsmes ceļā"  5.2., 5.3.,  rezultatīvos rādītājus, norādot informācijas sistēmu, no kuras šādi dati tiks iegūti, kā arī kā informācijas avotu norādīt Iekšlietu ministrijas Informācijas centru (IeM IC), jo Iekšlietu ministrija neapkopo un tās rīcībā nav šādu datu.   

 

5.2. NPAIS reģistrēto nepilngadīgo skaits, kuri bez attaisnojoša iemesla neapmeklē izglītības iestādi. Informācijas avots -  IeM IC
5.3. NPAIS reģistrēto bērnu skaits, kuri ubago, klaiņo vai veic citas darbības, kas varētu izraisīt prettiesisku rīcību. Informācijas avots - IeM IC.

.



 

Pamatnostādņu 31.lpp. 1.5. rīcību virziena otrajā rindkopā minēts, ka kopš 2012.gada samazinājies personu, kas izdarījušas noziedzīgus nodarījumus, skaits - 6 090 (samazinājums par 374), kā arī samazinājies nepilngadīgo pārkāpēju skaits – 367 (samazinājums par 4). Nav skaidrs salīdzināmo datu periods ar kuru tiek salīdzināts 2012. gads un iegūti minētie dati. Gadījumā, ja salīdzinājums tika veikts izmantojot 2012. gada un 2020. gada statistikas datus, nav iegūti korekti rezultāti. 

Piedāvājam izteikt 1.5. Rīcības virziena: Bērnu noziedzības novēršana, aizsardzība pret noziedzīgiem nodarījumiem un attieksmes maiņa pret tiesvedībā iesaistītiem bērniem otro rindkopu sekojoši:
Latvijā ik gadu ievērojams skaits bērnu saskaras ar kriminālo un administratīvo justīciju gan kā likumpārkāpumu izdarītāji, gan kā cietušie. Likumpārkāpumu izdarījušo bērnu īpatsvars iepretī pilngadīgajiem likumpārkāpējiem joprojām saglabājas augstā līmenī, turklāt Latvijā bērni izdara netipiski smagus noziegumus, kas norāda uz pastāvošās bērnu likumpārkāpumu prevencijas sistēmas neefektivitāti.
Pēc LR IeM IC statistikas datiem laika posmā no 2012. gada līdz 2020. gadam, vērojams, ka valstī kopš 2012. gada noziedzīgo nodarījumu skaits samazinājies, tai skaitā samazinās arī nepilngadīgo izdarīto noziedzīgo nodarījumu skaits.
Kopš 2012. gada valstī kopējo reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits samazinājies no 49 905 reģistrētiem noziedzīgiem nodarījumiem līdz 38 295 noziedzīgiem nodarījumiem 2020. gadā, kā arī samazinājies nepilngadīgo izdarīto noziedzīgo nodarījumu skaits no 2274 noziedzīgiem nodarījumiem 2012. gadā līdz 812 noziedzīgiem nodarījumiem 2020. gadā. 2020.gadā ir vērojama tendence samazināties reģistrēto nepilngadīgo izdarīto noziedzīgo nodarījumu skaitam un nepilngadīgo personu skaitam, kuras izdarījušas noziedzīgus nodarījumus, tomēr noziedzīgo nodarījumu skaits joprojām ir samērā liels.

 

Pamatnostādņu 32.lpp 3 rindkopā minēts: "Likumpārkāpumu izdarījušam bērnam jāpiemēro pasākumi, kas paredzēti proaktīvai bērnu antisociālās uzvedības cēloņu novēršanai. Tas nozīmē, ka jānosakaidro apstākļi, kas veicinājuši situāciju, kurā bērns ir lietojis alkoholu -..". No kopējā teksta nav saprotams, kāpēc uzsvars tiek likts  tieši uz alkohola lietošanu. Bērna antisociāla uzvedība var nebūt saistīta tikai ar alkohola lietošanu, bet var izpausties arī kā vardarbīga rīcība, zādzības, mantas bojāšana u.c.. Uzskatām, ka jebkurā bērna antisociālas uzvedības situācijā, ir jānoskaidro apstākļi, kas to veicinājuši un jāpiemēro atbilstoši pasākumi tās novēršanai. Lūdzam precizēt 3.rindkopu, neliekot uzsvaru tikai uz situāciju saistībā ar alkohola lietošanu, bet vispārinot uz jebkuru situāciju, kad bērns var nonāk konfliktā ar likumu. Vai lūdzam papildināt ar informāciju, kas sniedz skaidrojumu, kāpēc īpaši tiek izdalītas situācijās, kurās bērns ir lietojis alkoholu. 
 

-

Dokumeta ietvaros tiek lietoti termini "primārā prevencija/profilakse", "sekundārā prevencija/profilakse", "terciālā prevencija/profilakse" un "selektīvā profilakse". Dokumta ietvaros lietoto terminu sarakstā ir dots skaidrojums pirmajiem trijiem minētajiem prevencijas veidiem, bet nav skaidrojuma terminam "selektīvā profilakse". 
Aicinām izvērtēt nepieciešamību papildināt Izmantoto terminu sarakstu ar  terminu "selektīvā profilakse". 

-

Pamatnostādņu 11.lappuses 4. rindkopā minēta informācija par atkarību izraisošo vielu problemātiku nepilngadīgo vidū, norādot arī administratīvo pārkāpumu skaita pieauguma tendences, kas varētu būt saistīts ar jauniešu paradumiem lietot atkarību izraisošās vielas.  Vienlaikus tiek norādīts, ka kopš 2014. gada samazinās  reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits, kurus pastrādājuši nepilngadīgie, nenorādot, vai minētie noziedzīgie nodarījumi ir arī saistīti ar atkarību izraisošo vielu lietošanu. Līdz ar to nav skaidrs, vai minētās rindkopas mērķis ir atspoguļot pastāvošo problemātiku saistībā ar atkarības vielu lietošanu, vai norādīt  noziedzības  tendences kopumā.
Vēršam uzmanību, lai gan kopš 2014. gada  reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits ik gadu nedaudz samazinās, analizējot datus kopējās noziedzības kontekstā, no 2014. - 2018. gadam nepilngadīgo izdarīto noziedzīgo nodarījumu īpatsvars vidēji stabili sastāda 2%, no valstī reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaita. Tostarp  2019. gadā bija vērojams neliels nepilngadīgo izdarīto noziedzīgo nodarījumu īpatsvara pieaugums, kas  veidoja 2,3%.  Kas norādā uz to, ka nepilngadīgo izdarīto noziedzīgo nodarījumu dinamika ir diegan satabila.  Lai gan noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas un atkarību izraisošo vielu lietošanas kopsakarības analīze nav veikta, nenoliedzami, savu aktualitāti joprojām saglabā arī noziedzīgi nodarījumi, kas saistīti ar apreibinošu vielu lietošanu, iegādāšanos, glabāšanu, izgatavošanu, pārvadāšanu un pārsūtīšanu, kas 2019. gadā bija 7,9% no nepilngadīgo pastrādāto noziedzīgo nodarījumu skaita.

-

Pamatnostādņu 32.lpp. 1.5.Rīcības virziena: Bērnu noziedzības novēršana, aizsardzība pret noziedzīgiem nodarījumiem un attieksmes maiņa pret tiesvedībā iesaistītiem bērniem 5 rindkopā norādīts, ka, lai gan Administratīvās atbildības likumā (līdzīgi kā tas bija Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā) viennozīmīgi uzsvērta audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanas prioritāte, diemžēl pēdējo gadu statistika liecina, ka ne vienmēr amatpersonas līdz šim ir izvēlējušās piemērot bērnam šos līdzekļus, bet tieši otrādi – biežāk piemērots administratīvais sods, nospiedošā vairumā gadījumu pat naudas sodu. Nepiekrītam minētajam apgalvojumam. Ņemot vērā mūsu rīcībā pieejamo statistiku par piemērotajiem audzinoša rakstura piespiedu līdzekļiem un nepilngadīgo izdarītajiem administratīvājiem pārkāpumiem, secināms, ka kopš 2016 gada ir strauji audzis nepilngadīgajiem piemērojamais audzinošana rakstura piespiedu līdzekļu skaits. Turklāt kopš 2020. gada 1. jūlija vairumā gadījumos administratīvā pārkāpuma lietas izskata pašvaldību administratīvās komisijas vai apakškomisijas, kuras arī pieņem gala lēmumu. Līdz ar ko, izsakot iepriekš minēto apgalvojumu, lūdzu precizēt datu avotu, no kura izriet minētais secinājums.

-