Atzinums

Satiksmes ministrija izprot situāciju, ka būvprojektu izstrādes procesā projektētājam jāiegūst informācija par zemē iebūvētajām komunikācijām. Darba uzdevumā projektētājam nosaka prasības topogrāfiskajai uzmērīšanai, uzmērīšanas procesā mērnieki kontaktējas ar iespējamajiem komunikāciju turētājiem, noskaidrojot, vai uzmērāmajā teritorijā ir kādas pazemes komunikācijas. Šādas  informācijas ieguves avoti ir arī pašvaldības uzturētās datu bāzes, teritorijas plānojumi, Mērniecības datu centrs, tomēr šī informācija bieži nav pilnīga. Līdz ar to, praksē ir bijuši gadījumi, kad būvprojekta izstrādātājs nav zinājis par zemē esošām komunikācijām. Ir arī tādi gadījumi, kad paši komunikāciju turētāji neprecīzi ir norādījuši komunikāciju atrašanās vietu. Tai pat laikā gadījumos, kad nekustamo īpašumu īpašniekiem nebija un nevarēja būt informācija par pazemes inženiersistēmām, tiem nebūtu jāatbild par to, ka inženiersistēmu turētāji nav pildījuši normatīvo regulējumu un nav snieguši informāciju Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā.
Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma 6.6.2. apakšsadaļu, aprobežojot arī nekustamā īpašuma īpašnieka atbildību, nosakot, ka tas nav atbildīgs par kaitējuma nodarīšanu pazemes inženiersistēmām, par kurām tam nebija un nevarēja būt informācija.

-

Latvijā nekustamo īpašumu robežu noteikšana, lai īpašumus reģistrētu zemesgrāmatā, tika uzsākta vairāk kā pirms trīsdesmit gadiem. Šajā laikā ir vairākas reizes mainījušās robežu noteikšanas instrukcijas un un zemes kadastrālo uzmērīšanu reglamentējošie noteikumi. Līdz ar to, laika gaitā ir veikti zemes vienību robežu mērījumi ar dažādu precizitāti un metodēm.
Visu zemes vienību robežas grafiskā veidā ir uzrādītas kadastra kartē, un zemes kadastrālajā uzmērīšanā dažādos laika periodos iegūtie dati tiek apkopoti Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (NĪVKIS) – gan uzmērīto (ierādīto) zemes vienību robežas ar atšķirīgu precizitāti un noteiktību, gan neuzmērīto (projektēto) zemes vienību robežas.
Zemes vienību robežu noteikšanas pamatā ir zemes kadastrālajā uzmērīšanā sertificētas personas apvidū veiktās darbības, kas tiek fiksētas kadastrālās uzmērīšanas dokumentos (aktos), kura oriģināls tiek sagatavots papīra veidā, bet atvasinājumi elektroniski un tie tiek ievietoti elektroniskajā zemes kadastrālās uzmērīšanas lietā. Elektroniskā zemes kadastrālās uzmērīšanas lieta tiek iesniegta NĪVKIS un uzglabāta VZD elektroniskā veidā.
Paralēli tam normatīvie akti zemes kadastrālajā uzmērīšanā nosaka pienākumu apkopot zemes kadastrālās uzmērīšanas rezultātus, izgatavojot zemes vienību robežu, situācijas un apgrūtinājumu plānus.
Ideja nodalīt situācijas un apgrūtinājumu plānus no zemes vienības robežu plāna savulaik tika pamatota ar apstākli, ka ar zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem nav iespējams “izsekot” izmaiņām, kas notiek īpašuma eksplikācijā (izmaiņas zemes lietošanas veidos), tāpat arī kontekstā ar izmaiņām par uz īpašumu attiecināmajiem apgrūtinājumiem, kas salīdzinoši dinamiski tiek precizēti teritorijas plānošanas procesā un noteikti vietējo pašvaldību teritoriju plānojumos.
Ņemot vērā minēto lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar 8.8.2. apakšsadaļu atbilstoši piedāvātajai redakcijai. 

Lūdzam papildināt informatīvā ziņojuma 8.8. sadaļu ar informāciju atbilstoši piedāvātajai redakcijai. 

Ņemot vērā, ka kopš zemes reformas un mērniecības darbu uzsākšanas ir būtiski attīstījušās gan mērniecības tehnoloģijas, gan datu uzkrāšanas iespējas, ņemot vērā to, ka valstī tiek uzturētas dažādas informācijas un ĢIS sistēmas, kuras būtu iespējams savstarpēji savietot un integrēt, ņemot vērā, ka ir nodrošināta valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas un  NĪVKIS datu apmaiņa, kā arī ir nodrošināta šo datu publiskā pieejamība, ir mazinājusies jēga un nozīme no papīra formātā izgatavojamiem zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem. Ņemot vērā minēto, būtu vēlams mazināt administratīvo slogu un samazināt izmaksas un nepieciešamo laiku, un kopā ar nozari pārraugošajām (tostarp, sabiedriskajām) institūcijām un biedrībām piedāvāt veikt attiecīgas izmaiņas normatīvajos aktos, paredzot:
1) turpmāk neveikt elektroniski sagatavoto zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu papīra formātā,
2) palielināt NĪVKIS uzkrāto telpiskās daļas un grafiskās daļas datu nozīmi, un no stiprināt to juridisko nozīmi, veicināt kadastrālās uzmērīšanas rezultātā sagatavoto dokumentu pieejamību;
3) kontekstā ar iepriekš minēto, veicināt dažādu valsts institūciju uzturēto datu bāžu (NĪVKIS, ATIS, TAPIS, Meliorācijas kadastrs, Meža valsts reģistrs, Dabas datu pārvaldības sistēma u.c.) sasaisti, kopintegrēšanu ar kadastrālās uzmērīšanas procesiem un  datiem, un nodrošināt iesaistītajām pusēm, pakalpojumu sniedzējiem un saņēmējiem ērtu un modernās tehnoloģijās balstītu datu atkalpielietojamību.

Satiksmes ministrijas ieskatā, atpērkot nekustamos īpašumus gar transporta līnijbūvēm, nav nepieciešams izstrādāt zemes ierīcības projektu, jo zemes mērniecības darbus var veikt uz jau esoša izstrādātā autoceļu pārbūves būvprojekta pamata. Ņemot vērā minēto lūdzam informatīvā ziņojuma 8.8.1. apakšsadaļas 1. apakšpunktu precizēt atbilstoši piedāvātajai redakcijai. 

1) pieļaut būvprojekta risinājumus kā pamatu zemes platības atdalīšanai;

Realizējot valsts infrastruktūras projektus un atdalot zemes vienības, kas paredzētas būvniecībai, nepieciešams paredzēt izņēmumu paliekošajās platībās saglabāt meža statusu ja meža platība ir mazāka par 0,5 ha, gadījumos, ja nekustamā īpašuma īpašnieks izvirzījis šādu prasību. Tas ļautu izvairīties no piespiedu kompensācijām nekustamā īpašuma īpašniekiem, kas valstij būtu jāsamaksā par atlikušā nekustamā īpašuma vērtības samazināšanu. Turklāt piespiedu atmežošana īpašniekam paliekošajai platībai būtu papildus slogs atsavināšanas procesā.
Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt informatīvā ziņojuma 7.3.2. apakšsadaļu ar pēdējo rindkopu piedāvātajā redakcijā.  

Paredzēt izņēmumu valsts infrastruktūras projektu īstenošanai atsavināmo nekustamo īpašumu paliekošajās platībās saglabāt meža statusu, ja pēc sadales īpašniekam paliekošās zemes vienības meža platība ir mazāka par 0,5 ha un ja īpašnieks ir izvirzījis šādu prasību.

Lūdzam papildināt informatīvā ziņojuma 7.3 apakšsadaļu "7.3. Priekšlikumi samērīgam atmežošanas procesam" ar pēdējo rindkopu piedāvātajā redakcijā. 

Realizējot valsts infrastruktūras projektus un atdalot zemes vienības, kas paredzētas būvniecībai, nepieciešams paredzēt izņēmumu paliekošajās platībās saglabāt meža statusu ja meža platība ir mazāka par 0,5 ha, gadījumos, ja nekustamā īpašuma īpašnieks izvirzījis šādu prasību. Tas ļautu izvairīties no piespiedu kompensācijām nekustamā īpašuma īpašniekiem, kas valstij būtu jāsamaksā par atlikušā nekustamā īpašuma vērtības samazināšanu. Turklāt piespiedu atmežošana īpašniekam paliekošajai platībai būtu papildus slogs atsavināšanas procesā.