Atzinums

Vēršam uzmanību, ka projektā paredzētā pozīciju un instrukciju izstrādāšanas, saskaņošanas un apstiprināšanas kārtība ir pārlieku birokrātiska un apgrūtinoša. Piemēram, aicinām izvērtēt, vai vienmēr ir nepieciešams izstrādāt instrukciju COREPER sanāksmēm, ja tajās tiek skatīti tikai tehniski jautājumi vai nav paredzētas diskusijas (skat. projekta 35. punktu). Šāda dokumenta sagatavošana prasa laika un resursu ieguldījumus no atbildīgās un līdzatbildīgajām institūcijām un tās izstrāde konkrētajos gadījumos ir nelietderīga. Šādu instrukciju sagatavošana ir nepieciešama tad, ja valsts plāno sniegt komentārus vai paust pozīciju attiecībā uz konkrētiem jautājumiem COREPER sanāksmē. 
Ievērojot minēto, aicinām pārskatīt projektu, ņemot vērā nepieciešamību mazināt birokrātisko slogu un efektivizēt pozīciju un instrukciju izstrādes un aprites kārtību.
 

-

Lūdzam izvērtēt, vai projektā noteiktais (piem., 5., 6., 7., 8., 30. punktā un daļēji 10., 11., 16.punktā u.c.) atbilst likuma pilnvarojumam, un nepieciešamības gadījumā precizēt projektu. Šie noteikumi ir par procesu no dokumenta izstrādes līdz apstiprināšanai un par to aktualizēšanu.

-

Lūdzam izvērtēt, vai pilnvarojums Ministru kabinetam instrukcijā noteikt  informācijas aprites kārtību starp Eiropas Savienības iestādēm un Latvijas Republikas pastāvīgo pārstāvniecību Eiropas Savienībā (turpmāk – pārstāvniecība) izriet no projekta 1.punktā noteiktā apjoma, un nepieciešamības gadījumā precizēt projektu.

-

Lūdzam izvērtēt, vai 13. punktā ietvertais pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt sistēmas ESVIS darbības pamatnoteikumus, pārziņa pienākumus, lietotājus un to tiesību apjomu nedublē vai nav pretrunā Valsts informācijas sistēmu likuma 5.panta 1.¹ un 1.² daļā noteiktajam. Papildus lūdzam anotācijas 1.3.punktā norādīt, kāds ārējais normatīvais akts ir izdots, attiecībā uz ESVIS, izpildot Valsts informācijas sistēmu likuma 5.panta 1.¹ un 1.² daļā noteikto. Tāpat lūdzam izvērtēt šī pilnvarojuma atbilstību projekta 1.punktam (izpildāmajam pilnvarojumam). Nepieciešamības gadījumā lūdzam attiecīgi precizēt projektu.

-

Aicinām papildināt anotāciju ar skaidrojumu par to, kā interpretējama projekta 15.1. apakšpunkta norma kontekstā ar 14. punktu, vai veikt redakcionālus precizējumus 15.1. apakšpunktā. No pašreizējās redakcijas 15.1. apakšpunkta norma paredz, ka 14. punktā var būt noteikts atšķirīgs pozīcijas izstrādes laiks, bet 14. punkts neparedz atšķirīgu pozīcijas izstrādes laiku. Tāpēc nav skaidrs, kādos gadījumos pozīcijas izstrādes laiks var nebūt divi mēneši no atbildīgās iestādes apstiprināšanas brīža. Ja domāts, ka 14. punktā minētajos gadījumos kāds no politikas plānošanas vai citiem dokumentiem tiek pieņemts steidzamā kārtībā (piemēram, divu mēnešu laikā jautājums jau būs ticis izskatīts, tāpēc pozīcijai jābūt gatavai ātrāk), tad 15.1. apakšpunktu nepieciešams precizēt, piemēram "ja šo noteikumu 14. punktā minēto jautājumu izskatīšanai nepieciešams cits pozīcijas izstrādes laiks" (vai tamlīdzīgi), jo pats 14. punkts atšķirīgu izstrādes laiku neparedz, tas var izrietēt no izskatāmo jautājumu rakstura.

-

Aicinām izvērtēt, vai projekta regulējums, kas saistīts ar informācijas ierobežošanu, atbilst Latvijas Republikas Satversmes 100. un 116. pantā (paredz, ka tiesības var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos), Informācijas atklātības likumā un likumā "Par valsts noslēpumu" noteiktajam, kā arī anotācijā skaidrot šāda regulējuma nepieciešamību un papildus norādīt, uz kādas likuma normas pamata tiek ierobežotas personu tiesības uz informāciju. Informācijas atklātības likuma 2. panta trešajā daļā noteikts, ka informācija ir pieejama sabiedrībai visos gadījumos, kad likumā nav noteikts citādi. Arī Attīstības plānošanas sistēmas likuma 5. panta otrajā daļā noteiktais atklātības pamatprincips paredz, ka attīstības plānošanas process ir atklāts un sabiedrība tiek informēta par attīstības plānošanas un atbalsta pasākumiem un to rezultātiem, ievērojot likumā noteiktos informācijas pieejamības ierobežojumus. Ministru kabineta noteikumos nevarētu noteikt kārtību, kas būtu pretrunā likumam vai to dublēt, kā arī likuma pilnvarojums paredz noteikt "kārtību" (procedūru), nevis cilvēktiesību ierobežojumus. Iespējams lietderīgāk būtu sagatavot skaidrojošo materiālu par ārējo normatīvo aktu piemērošanu, nodrošinot šāda veida informācijas piekļuvi (tajā skaitā tās ierobežošanu).

-

Lūdzam precizēt projektu, ņemot vērā to, ka projekta 43. punktā paredzētais regulējums attiecībā uz ierobežotas pieejamības informāciju dublē Informācijas atklātības likuma 5. panta trešajā un ceturtajā daļā noteikto, bet attiecībā uz valsts noslēpuma slepenības pakāpēm piemērojams likums "Par valsts noslēpumu" un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi, kas noteic valsts noslēpuma klasificēšanas vai deklasificēšanas u.c. prasības. 

-

Lūdzam izvērtēt, vai šāds vispārinājums ir korekts, jo ierobežotas pieejamības informācijai nav klasifikācijas pakāpes, tās ir valsts noslēpumam. Savukārt valsts noslēpuma aizsardzības regulējums ir detalizēti noteikts jau iepriekš minētajos ārējos normatīvajos aktos un projektā to dublēt nav nepieciešams.

-

Lūdzam precizēt šo normu, jo tiesību uz informāciju ierobežojumus var noteikt likumā vai uz īpaša likuma pilnvarojuma pamata.

-

Lūdzam šo normu svītrot, jo tas jau izriet no Informācijas atklātības likuma un likuma "Par valsts noslēpumu". Šeit drīzāk būtu nosakāms, kā šāda informācija tiek publiskota - termiņi, vieta u.tml.

-

Lūdzam šo normu svītrot, jo tas jau izriet no Informācijas atklātības likuma 10. panta pirmajā daļā noteiktā, kas, mūsuprāt, ietvertu arī ierobežojuma pamatotības pārskatīšanu vēl pirms vispārīgā pārskatīšanas termiņa.

-

Lūdzam projekta anotācijas 1. sadaļu aizpildīt atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumiem Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" un Vadlīnijām sākotnējās ietekmes izvērtēšanai un novērtējuma ziņojuma sagatavošanai tiesību aktu portālā. Šobrīd nav saprotams ne sasniedzamais mērķis (kādas tad ir aktuālās vajadzības), ne kādas problēmas risināmas un vai risinājums ir atbilstošs problēmai (lūdzam atsevišķas problēmas norādīt atsevišķi no citām, norādot tās risinājumu, nevis vienkopus norādīt tikai risinājumus).

-

Lūdzam papildināt sadaļu, jo projekts ietekmē dokumentu saskaņotājus un līdzdarboties gribētājus, kas ir arī no privātā sektora.

-

Lūdzam anotācijas 4. sadaļā norādīt, ka nepieciešams izdot jaunus aktus, kuru pilnvarojums iekļauts projektā un skaidrot to apjomu. Informācija par to, ka ar projekta spēkā stāšanos  zaudēs spēku Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumi Nr. 96 "Latvijas Republikas nacionālo pozīciju Eiropas Savienības jautājumos izstrādes, apstiprināšanas un pārstāvēšanas kārtība" jāiekļauj anotācijas 1.3. punktā. Tas pats attiecas uz 4.1.2. un 4.1.3. apakšpunktā minēto instrukciju.
Papildus anotācijā lūdzam skaidrot, ka instrukcijas zaudēs spēku saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta piektajā daļā noteikto, ka, ja spēku zaudē normatīvā akta izdošanas tiesiskais pamats (augstāka juridiska spēka tiesību norma, uz kuras pamata izdots cits normatīvais akts), tad spēku zaudē arī uz šā pamata izdotais normatīvais akts vai tā daļa.

-

Lūdzam uzskaitījumu papildināt ar pašvaldībām, Valsts digitālās attīstības aģentūru, Saeimu.

-

Aicinām papildināt projektu, jo projektā pirmšķietami nav atrodama kārtība, kā aktualizē dokumentus valsts attīstības mērķu aizstāvēšanai Eiropas Savienībā.

-

Aicinām anotācijas 1.3. punktā skaidrot, kā tiek izpildīts pārējais Attīstības plānošanas sistēmas likuma 11. panta astotajā daļā ietvertais pilnvarojums Ministru kabinetam.

-

Aicinām saskaņot projekta (arī nosaukuma) terminoloģiju ar Saeimas kārtības rullī (piem., 185.³ pantā) un Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumos Nr. 606 "Ministru kabineta kārtības rullis" (piem., 2.6.1. un 2.6.4. apakšpunktā) lietoto terminoloģiju attiecībā uz projekta 2. un 16. punktā minēto dokumentu.

-

Vēršam uzmanību, ka projekta 4. punkta redakcija, kas paredz, ka instrukcijai ir jābūt balstītai pozīcijā vai Ministru kabineta līmenī apstiprinātā politikas plānošanas dokumentā, var novest pie situācijas, ka brīdī, kad jāpiedalās darba grupā, bet pozīcija vēl nav izstrādāta vai saskaņota, nebūs iespējams sagatavot instrukciju. Aicinām izvērtēt iespēju "instrukcijas" definīciju izteikt citā redakcijā, lai instrukciju dalībai komitejās, darba grupās vai citos formātos būtu iespējams izstrādāt arī brīdī, kad vēl nav pieņemta Latvijas pozīcija. 

-

Aicinām apsvērt nepieciešamību projektā iekļaut detalizētāku skaidrojumu līdzatbildīgās iestādes atbildības tvērumam. Atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumiem Nr. 255 “Eiropas Savienības tiesību aktu pārņemšanas un ieviešanas kontroles un koordinācijas noteikumi" Eiropas Savienības tiesību aktu pārņemšanas un ieviešanas procesā nav paredzēta līdzatbildīgā iestāde, bet tikai atbildīgā iestāde. Atbildīgā iestāde var būt atbildīga gan par visu Eiropas Savienības tiesību aktu, gan par tā daļu. Līdz ar to neskaidrais līdzatbildīgās iestādes atbildības tvērums Eiropas Savienības tiesību akta priekšlikuma izstrādes stadijā ir viens no kompetenču strīdu iemesliem pieņemta Eiropas Savienības tiesību akta pārņemšanas un ieviešanas procesā.

-

Kontekstā ar Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju 14.11.2019. sanāksmē nolemto (protokols Nr. 3 2. §) un projektā pilnvarojuma apjomā ietverto dokumentu paraugu noteikšanu aicinām izvērtēt iespēju projektā (pamattekstā) vai instrukcijā noteikt tikai dokumentā iekļaujamās informācijas saturu un apjomu, savukārt dokumentu dizainu un formu kā ilustratīvu materiālu publicēt institūcijas oficiālajā tīmekļvietnē.
Par piemēru var ņemt Komerclikumā ietverto regulējumu attiecībā uz Uzņēmumu reģistra veidlapām. Tāpat atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 445 "Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā" 8.punktā noteiktajam iestāde oficiālajā tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē var publicēt veidlapas, kuras veidotas vismaz datņu formātā, kas nodrošina iespēju veidlapu lejupielādēt no tīmekļvietnes, aizpildīt un saglabāt bez ierobežojumiem, kā arī iestādei dod iespēju sniegt skaidrojumu par veidlapu aizpildīšanu.
 

-

Noteikumu 16.punktā paredzēt iespēju Informatīvo ziņojumu neizskatīt Saeimas Eiropas lietu komisijā.

-

Aicinām izvērtēt nepieciešamību papildināt projekta 24. punktu ar termiņu, kas noteiktu periodu pozīcijas izskatīšanai Vecāko amatpersonu sanāksmē pirms tās iesniegšanas izskatīšanai Ministru kabinetā.

-

Lūdzam anotācijā sniegt plašāku skaidrojumu par tiesību normas mērķi un nepieciešamību noregulēt jautājumu par iestādes pārstāvību pozīcijas vai informatīvā ziņojuma izskatīšanā Saeimā (Saeimas Eiropas lietu komisijā), izvērtējot regulējuma atbilstību un iespējamo ietekmi uz līdzšinējo praksi. Vēršam uzmanību, ka spēkā esošie Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumi Nr. 96 “Kārtība, kādā izstrādā, saskaņo, apstiprina un aktualizē Latvijas Republikas nacionālās pozīcijas Eiropas Savienības jautājumos” neparedz nosacījumus iestādes pārstāvībai pozīcijas vai informatīvā ziņojuma izskatīšanā Saeimā (Saeimas Eiropas lietu komisijā), tādēļ anotācijā sniedzams plašāks skaidrojums par šāda nosacījuma ietveršanas nepieciešamību projektā.

-

Aicinām izvērtēt nepieciešamību salāgot vai precizēt projekta 38. punktā noteikto: ” [..] pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā iesniedz pozīciju vai informatīvo ziņojumu apstiprināšanai Saeimā (Saeimas Eiropas lietu komisijā) [..],” ar projekta 42. punktā noteikto: ”Ja Saeima (Saeimas Eiropas lietu komisija) apstiprina pozīciju pirms tās izskatīšanas Ministru kabinetā [..].” Proti, projekta 42. punkts paredz iespēju, ka pozīcija vai informatīvais ziņojums var tikt izskatīts Saeimā pirms tā apstiprināšanas Ministru kabinetā, taču 38. punkts nosaka, ka pozīciju vai informatīvo ziņojumu virza uz Saeimu izskatīšanai tikai pēc tā apstiprināšanas Ministru kabinetā.
 

-

Aicinām iekļaut anotācijā skaidrojumu par to, kā tiek noteikti termiņi jaunās pozīcijas vai informatīvā ziņojuma izstrādei gadījumos, kad Saeima (Saeimas Eiropas lietu komisija) attiecīgo dokumentu ir noraidījusi, kā noteikts 41. punkta otrajā teikumā. 

-

Aicinām papildināt anotāciju ar skaidrojumu par to, kādos veidos atbildīgajai iestādei jānodrošina projekta 10. punktā minētā sabiedrības iesaiste un kas būtu saprotams ar "informācijas nodrošināšanu" sabiedrībai.

-