Atzinums

Ministru kabineta noteikumu projektā "Noteikumi par soda naudas apmēra noteikšanu par būtisku neatbilstību Nacionālās kiberdrošības likuma prasībām" (turpmāk – projekts) nav pieļaujams paredzēt tādus soda naudas apmēra noteikšanas kritērijus, kas iejaucas likumdevēja ekskluzīvajā kompetences jomā – noteikt pārkāpumus un par tiem piemērojamos sodus. Projektā atkārtoti likumā ietverti soda piemērošanas kritēriji, izveidota būtībā atšķirīga pārkāpumu sistēma, kā arī pilnībā mainīta sodu piemērošanas sistēma par vairākiem izdarītiem pārkāpumiem.

Līdz šim Satversmes tiesas judikatūrā nav vērtēts jautājums, vai administratīvos sodus un tiem pielīdzināmus sodus (sankcijas) ir jānosaka tieši likumdevējam. Tomēr Satversmes tiesa ir atzinusi, ka sankciju noteikšana par noziedzīgu nodarījumu ir saistīta ar demokrātijas un tiesiskuma izpratni valstī, tādējādi sankciju noteikšana kā politisks jautājums ir likumdevēja kompetencē (sk.: Satversmes tiesas 2015. gada 8. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2014-34-01 11.3. punkts; Satversmes tiesas 2003. gada 29. oktobra sprieduma lietā Nr. 2003-05-01 29. punkts). Turklāt Latvijas tiesību sistēmā sodi par noziedzīgiem nodarījumiem, administratīvajiem pārkāpumiem un tiem pielīdzināmiem pārkāpumiem un to piemērošanas kritēriji pamatā tiek noteikti tieši likumos (izņēmums ir administratīvie pārkāpumi pašvaldību saistošajos noteikumos likumā noteiktajos gadījumos). Likumā ir skaidri noteikti piemērojamo sodu veidi, ierobežots to apmērs un noteikti citi piemērošanas kritēriji, bet pašvaldību saistošajos noteikumos likumā noteiktajos gadījumos ir pieļaujams paredzēt administratīvos pārkāpumus un konkrētus par tiem piemērojamos sodus. Arī Vācijas Federālā konstitucionālā tiesa ir atzinusi, ka tieši likumdevējam ir jānosaka, par kādu rīcību personu var sodīt un kāds sods var tikt noteikts. Ar izpildvaras izdotiem normatīviem aktiem šo regulējumu drīkst tikai precizēt. Ievērojot iepriekš minētos argumentus, Augstākā tiesa ir atzinusi, ka atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 1. un 64. pantam Ministru kabineta noteikumos sodu noteikt varētu tikai tad, ja likumā ir noteikts skaidrs deleģējums tam, turklāt likumdevējs pats ir izlēmis gan to, par ko personu var sodīt, gan arī to, kādus sodus var paredzēt (Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2017. gada 5. jūlija sprieduma lietā Nr. SKA-48/2017 9. punkts). Šajā Augstākās tiesas spriedumā gan nebija nepieciešams vērtēt, vai konkrētajā gadījumā šādu pilnvarojumu, ievērojot Latvijas tiesību sistēmas tradīcijas, likumdevējs vispār varētu paredzēt.

Normas adresātam jābūt iespējai paredzēt valsts atbildes reakciju uz tiesību pārkāpumiem. Likumdevējs ir izpildījis savu pienākumu, ja normas adresāts var novērtēt draudošā soda apmēru, bet tiesību piemērotājs – noteikt atbilstošu sodu. Likumdevējam nepieciešams pieņemt lēmumu par iespējamo juridisko seku veidu un apmēru un iespējami precīzi noteikt ietvarus, kuros tiesību piemērotājam jārīkojas. Jo smagāks ir draudošais sods, jo vairāk likumdevējam ir pienākums sniegt vadlīnijas, kas padara sankciju paredzamu, un normas adresātu informēt par gaidāmo sodu. Jābūt noteiktām soda robežām, kurās parasti norādīts minimālais un maksimālais sods. Tāpat nepieciešams, lai likumdevējs norādītu kritērijus, pēc kuriem tiesību piemērotājam jāvadās, izvēloties soda veidu un apmēru (sal. Leja M. Krimināltiesību aktuālie jautājumi un to risinājumi Latvijā, Austrijā, Šveicē, Vācijā. Noziedzīga nodarījuma uzbūve; cēloņsakarība; vaina; krimināltiesību normu interpretācija un spēks laikā. I daļa. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2019, 103.-104. lpp.).

Līdz ar to sodi un to piemērošanas jautājumi ir jāregulē likumdevējam. Tam, ka šobrīd jau pastāv līdzīgs regulējums, nav izšķirošas nozīmes.

Ievērojot minēto, projektā nav pieļaujams regulēt naudas soda noteikšanas kritējus,  soda samazināšanas gadījumus, atbildību pastiprinošus vai mīkstinošus apstākļus un tamlīdzīgus soda piemērošanā būtiskus jautājumus. Ja nepieciešams, projektā varētu regulēt, piemēram, gada apgrozījuma noteikšanas kārtību. Tāpat iestādei ir tiesības izdot iekšējos normatīvos aktus (ieteikumus, instrukcijas), ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu likuma piemērošanu un vienveidīgu rīcību vienādos gadījumos.
 
 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 100. punkts noteic, ka Ministru kabineta noteikumu projekta pirmajā punktā secīgi raksta vārdus "noteikumi nosaka" un likumā noteikto pilnvarojumu Ministru kabinetam.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projekta 1. punktu atbilstoši Nacionālās kiberdrošības likuma 46. panta ceturtajā daļā noteiktajam pilnvarojumam Ministru kabinetam.
 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Nacionālās kiberdrošības likuma 3. panta pirmās daļas 1. punktā ir noteikts, kas tiek saprasts ar Nacionālās kiberdrošības likuma 46. pantā minētajiem subjektiem. Turklāt Nacionālās kiberdrošības likuma 46. panta pirmā, otrā un trešā daļa noteic maksimālo soda naudas apmēru attiecīgajam subjektam.
Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.1. un 3.2. apakšpunkts noteic, ka normatīvā akta projektā neietver normas, kas ir deklaratīvas, vai dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu.
Ievērojot minēto, lūdzam svītrot projekta 2. un 16. punktu, kā arī attiecīgi precizēt projekta 12.2. un 12.3. apakšpunktu.
 

-

Nacionālās kiberdrošības likuma 46. panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nosakāms finanšu gada neto apgrozījums, no kura aprēķina soda naudu. Vēršam uzmanību, ka nodaļas nosaukums neatbilst nodaļas saturam pēc būtības. Lūdzam attiecīgi precizēt nodaļas nosaukumu vai tās saturu. 

Tāpat nodaļā lietota vārdkopa "konstatēta būtiska neatbilstība". Ne likums, ne projekts neatklāj tās saturu. Būtībā neatbilstība jeb pārkāpums ir konstatēta vien tad, kad ir stājies spēkā atbilstošs nolēmums. 

-

Projektā nav pieļaujams dublēt vai mainīt likumā ietverto soda un tā piemērošanas regulējumu.

Piemēram, projektā ir norādīts, ka, nosakot soda naudas apmēru, Nacionālais kiberdrošības centrs un Satversmes aizsardzības birojs ņem vērā būtiskas neatbilstības smagumu un pārkāpto prasību nozīmīgumu, neatbilstības ilgumu, atbildības mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, kas identificēti subjekta uzraudzības procesā un kas atbilst Nacionālā kiberdrošības likuma 45. panta sestās daļas apsvērumiem.
Nacionālās kiberdrošības likuma 46. panta sestā daļa noteic, ka soda naudas apmērs ir nosakāms samērīgs ar izdarīto pārkāpumu. Nacionālais kiberdrošības centrs un Satversmes aizsardzības birojs, pieņemot lēmumu par soda naudas piemērošanu un tās apmēru, izvērtē un ņem vērā šā likuma 45. panta sestajā daļā minētos apsvērumus, kā arī personas mantisko stāvokli.
Tādējādi projekts vai nu daļēji atkārto likumā esošo regulējumu, vai arī projektā jau vērojams mēģinājums mainīt soda naudas apmēra noteikšanas regulējumu, kas nav pieļaujams. Turklāt likumā minētie kritēriji nav klasificēti kā atbildību mīkstinoši vai pastiprinoši apstākļi.
 

-

Sabiedrības informēšanas nolūkā iesakām projekta 9.1., 9.2., 10.1., 10.2., 11.1., 11.2., 12.2. un 12.3. apakšpunktā vai projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (turpmāk - anotācija) ietvert skaidru un saprotamu soda naudas apmēra noteikšanas pamatojumu. 
 

-

Projektā paredzēts, ka, nosakot naudas soda apmēru procentos, ņem vērā pārkāpuma ilgumu. Lūdzam izvērtēt šāda regulējuma atbilstību sodu tiesībās raksturīgajiem soda piemērošanas kritērijiem. Pamatā būtu jābūt vienotai sodu piemērošanas sistēmai, ja vien nav īpaša pamatojuma konkrētajā jomā paredzēt atšķirīgus kritērijus. Piemēram, Krimināllikuma 46. panta otrajā un trešajā daļā noteikts, ka, nosakot soda veidu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību, bet, nosakot soda mēru, ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Savukārt Administratīvās atbildības likuma 19. panta otrajā daļā ietverts vēl precīzāks soda piemērošanas kritēriju uzskaitījums, proti, nosakot administratīvā soda veidu un mēru, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pie atbildības saucamās personas personību (juridiskajai personai – reputāciju), mantisko stāvokli, pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Lai arī neatbilstības ilgums ir minēts Nacionālās kiberdrošības likuma 45. panta sestajā daļā, tomēr projektā tam tiek piešķirta ārkārtīgi nozīmīga loma. Neskarot iebildumu par projektā pieļaujamo kritēriju regulējumu kopumā, tipiska ilgstoša pārkāpuma gadījumā, kas saistīts ar personas bezdarbību, pārkāpuma ilgumam pašam par sevi nav izšķirošas nozīmes un nereti tas atkarīgs no uzraugošo (kontrolējošo) iestāžu rīcības.

 

-

Lūdzam izvērtēt projekta 15. punkta otrā teikuma atbilstību Nacionālās kiberdrošības likumam. Šādā veidā Ministru kabinets būtiski ietekmē sodīšanas sistēmu un tam nav un nevar būt likumdevēja pilnvarojuma. Lai arī cik plaši interpretētu "soda naudas apmēra noteikšanas kritērijus", tāds pilnvarojums nevar ietvert soda piemērošanas pamatnoteikumus, tostarp sodīšanu par vairākiem pārkāpumiem.

-

Ievērojot, ka Nacionālās kiberdrošības likuma 8. panta 4. punkts paredz Satversmes aizsardzības biroja tiesības piemērot soda naudu un veikt tiesiskā pienākuma piespiedu izpildi, lūdzam precizēt anotācijas 1.3. apakšsadaļā ietverto informāciju par to, ka attiecīgās tiesības paredz Nacionālās kiberdrošības likuma 7. pants.

-

Ievērojot, ka projekta 15. punkts paredz regulējumu par gadījumiem, kad subjekts izdarījis vairākus pārkāpumus, lūdzam precizēt anotācijas 1.3. apakšsadaļā ietverto informāciju par to, ka attiecīgo regulējumu paredz projekta 16. punkts.
Vienlaikus lūdzam anotācijas 1.3. apakšsadaļā norādīt korektu atsauci uz Administratīvās atbildības likuma, nevis Administratīvā procesa likuma 22. panta pirmo daļu.

-