Atzinums

Normatīvā aktā tekstā neietver deklaratīvas normas. Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt projekta 4. pantā ietvertajā Vides aizsardzības likuma 4.² panta pirmajā daļā ietvertās normas nepieciešamību, kā arī skaidrot, kā tā attiecināma uz ikdienā izmantojamo transportlīdzekļu radīto emisiju, lauksaimniecībā un dārzkopībā izmantojamo ķimisko mēslojumu, pesticīdu un repelentu lietošanu, kā arī ķimisko līdzekļu lietošanu sadzīves vajadzībām.

-

Vides aizsardzības likuma 21. pantā pieļaujams regulēt tikai kontroles darbības. Videonovērošana vai tamlīdzīgi pasākumi nav atzīstami par vienkāršu pārkāpuma fiksēšanu, tie ir īpaši regulējumi un tikai izņēmuma gadījumos pieļaujami pasākumi.

Projektā paredzēts, ka, veicot vides valsts kontroli, valsts vides inspektoram ir tiesības ņemt paraugus, veikt kontrolmērījumus un fiksēt vides aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumus, veicot videonovērošanu vai izmantojot dažādus tehniskos līdzekļus atbilstoši aviācijas jomas normatīvajos aktos noteiktajiem ierobežojumiem šādu līdzekļu lietošanai. Tiesības ņemt paraugus un veikt kontrolmērījumus jau ir ietvertas spēkā esošajā grozāmā likuma redakcijā.

1. Lai arī minētais regulējums šķietami attiecas uz kontroli, Vides aizsardzības likuma 21. panta, tostarp projektā paredzēto grozījumu, saturs kopumā neļauj skaidri norobežot pieļaujamās kontroles darbības un administratīvā pārkāpuma procesu. Vides aizsardzības likuma 21. pants neregulē un nekādā veidā nedrīkst regulēt administratīvā pārkāpuma procesu. Tas ekskluzīvi ir Administratīvās atbildības likuma regulēšanas priekšmets. 
 
Vienlaikus tas nozīmē, ka šajā pantā nevar ietvert tādus amatpersonu rīcības priekšnoteikumus, kā rezultātā jau ir pietiekams pamats uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu. Piemēram, "ja ir pamatotas aizdomas par vides normatīvo aktu pārkāpumu" un šāds pārkāpums ir administratīvais pārkāpums, tad jāsāk administratīvā pārkāpuma process un jāizmanto tur pieejamās izmeklēšanas darbības vai citi līdzekļi. Uzraudzība un kontrole neietver sodīšanu, t. i., administratīvā pārkāpuma procesu vai kriminālprocesu.

Līdz ar to, pat ja šādas normas Vides aizsardzības likumā būtu, skatoties kopsakarā ar Administratīvās atbildības likuma regulējumu, tās nebūtu piemērojamas. Aicinām izvērtēt Vides aizsardzības likuma 21. panta regulējumu kopumā un tajā saglabāt tikai to regulējumu, kas tiešām attiecināms uz kontroles darbībām.

2. Iespējamā pārkāpuma fiksēšana ir īslaicīga darbība kontroles laikā, kad vēl nav iegūtas ziņas par iespējamu administratīvu pārkāpumu. Pretējā gadījumā tai jau vajadzētu būt rīcībai administratīvā pārkāpuma procesā. Abos gadījumos pārkāpumu var fiksēt, izmantojot tehniskos līdzekļus. Tomēr pārkāpuma fiksēšana nav videonovērošana vai tamlīdzīga nosacīti ilgstoša darbība. Šāda veida darbība nav vienkāršs pārkāpuma fiksēšanas veids, tā jau ir patstāvīga darbība. Lai varētu novērot publiski nepieejamu vietu vai slepeni novērot pat publiski pieejamu vietu, nepieciešami īpaši priekšnoteikumi (sal. operatīvās darbības, speciālās izmeklēšanas darbības). Ne projektā esošais regulējums, ne skaidrojums anotācijā skaidri nenosaka šādu darbību priekšnoteikumus vai pieļaujamās robežas. Projekta anotācijā ietvertā atsauce uz Latvijas Republikas Satversmes 115. pantu arī nav atzīstama par pilnvērtīgu pamattiesību ierobežojuma satversmības izvērtējumu. Tāpat minētais skaidrojums par iekļūšanu privātpersonas īpašumā nav analizēts no pieļaujamības iekļūt īpašumā pretēji privātpersonas gribai vai slepeni aspekta.

3. Ja panta daļā ietverts uzskaitījums, daļu var iedalīt punktos, katru uzskaitījuma vienību rakstot atsevišķā punktā (Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 14. punkts). Pretēji tam projektā paredzētā grozāmā likuma 21. panta pirmās daļas 2. punktā ir ietvertas vairākas nesaistītas uzskaitījuma vienības (videonovērošanai nav saistības par kontrolmērījumiem u. tml.).
 

-

Lūdzam precizēt pilnvarojumu Ministru kabinetam attiecībā uz personas datu apstrādes kartību. Paskaidrojam, ka Ministru kabineta iekārtas likuma 31. panta pirmās daļas 1. punkts nosaka, ka Ministru kabinets var izdot ārējus normatīvos aktus – noteikumus, ja likums Ministru kabinetu tam īpaši pilnvarojis. Pilnvarojumā norāda tā galvenos satura virzienus. Likumdevēja dotajam pilnvarojumam ir jābūt pietiekami skaidram un precīzam (Satversmes tiesas 2018. gada 18. oktobra sprieduma lietā Nr. 2017-33-03 14. punkts). Norādām, ka šobrīd projekta 14. pantā ietvertā Vides aizsardzības likuma 35.³ panta piektā daļa skaidri un precīzi nenosaka, ka pilnvarojums Ministru kabinetam ietver arī pilnvarojumu noteikt Piesārņoto vietu pārvaldības sistēmā apstrādājamo personas datu apjomu un to apstrādes kartību. Tāpat lūdzam anotācijā norādīt pilnvarojumā iekļautās normas paredzamo saturu, proti, kādus personas datu apstrādes noteikumus regulēs Ministru kabineta noteikumi.
 

-

Lūdzam redakcionāli precizēt Ministru kabinetu pilnvarojošo normu, rakstot to atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 47. punkta prasībām.

-

Projekta 14. pantā ietvertie Vides aizsardzības likuma 35.¹⁰ panta otrās daļas punkti nosaka Aizsardzības ministrijai tiesības apstrādāt plašu fizisko personu datu loku, tai skaitā īpašo kategoriju datus un datus par sodāmību un pārkāpumiem. Lai izvērtētu šādās datu apstrādes likumīgumu, lūdzam anotācijā atbilstoši Vispārīgās datu aizsardzības regula 6. un 9. pantu prasībām, ietvert skaidrojumu par katras personas datu kategorijas apstrādes tiesisko pamatojumu un nolūku.
 

-

Projektā nav pieļaujams mainīt administratīvās sodāmības institūta pamatregulējumu vai to atkārtot.

Administratīvās sodāmības tiesiskās sekas var izpausties kā 1) personu raksturojošs elements, ko ņem vērā, piemērojot administratīvo atbildību, 2) administratīvi tiesiskās sekas, kas likumā noteiktajos gadījumos neļauj pretendēt uz speciālo tiesību piešķiršanu. Pēdējā gadījumā administratīvās sodāmības tiesiskās sekas iziet ārpus administratīvo pārkāpumu tiesībām un iesniedzas materiālajās administratīvajās tiesībās (Smiltēna A. 4. nodaļa. Administratīvā soda piemērošana. Skaidrojumi. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 141. lpp.).

Tomēr, ja arī likumā iekļauj šāda veida tiesiskas sekas, nav pieļaujams mainīt administratīvās sodāmības pamatregulējumu, kā arī nav nepieciešams to atkārtoti ietvert nozares likumā. Pietiek norādīt, ka persona ir administratīvi sodīta par attiecīgajiem pārkāpumiem. Administratīvās atbildības likuma 24. pantā ir iekļauts regulējums par to, kad persona jau ir uzskatāma par nesodītu. Proti, persona atzīstama par administratīvi nesodītu gadu pēc soda izpildes. Ja sods nav izpildīts, persona uzskatāma par administratīvi sodītu vēl gadu pēc soda izpildes noilguma termiņa beigām.

Ievērojot minēto, no projekta izslēdzama norāde "kamēr nav pagājis gads pēc administratīvā soda izpildes". Skaidrojumu par šā kritērija piemērošanu laikā (sodāmības esību) var iekļaut projekta anotācijā.
 

-

Administratīvā pārkāpuma pazīmēs nav ietverama seku iestāšanās.

Nosakot administratīvā pārkāpuma pazīmes, izmantojami t. s. formāli sastāvi. Pēc iespējas jāizvairās no materiālu sastāvu formulēšanas. Ievērojot minēto, Tieslietu ministrijas ieskatā administratīvā pārkāpuma pazīme "tādējādi radot emisijas, kas var negatīvi ietekmēt vidi vai cilvēku veselību" nav nepieciešama un ir svītrojama. 

-

Lūdzam vēlreiz izvērtēt administratīvās atbildības sistēmu saistībā ar vides piesārņošanu.

1. Projektā ir paredzēta administratīvā atbildība par vides piesārņošanu ar noteiktām vielām (neattīrītiem notekūdeņiem, bīstamām vielām vai maisījumiem, organiskas izcelsmes mēslošanas līdzekļiem). Vienlaikus projekta anotācijā norādīts: "Šo normu paredzēts piemērot tajos gadījumos, kad nepieciešams samazināt vai novērst piesārņojumu, taču personai, kas šo piesārņojumu ir radījusi, nav izsniegta A vai B kategorijas piesārņojošās darbības atļauja vai C kategorijas piesārņojošās darbības reģistrācija. Šādos gadījumos VVD līdz šim, tai skaitā izdodot lēmumus par veicamām rīcībām, piemēroja likuma "Par piesārņojumu" II. nodaļā noteiktās prasības, tai skaitā 4.panta 1.punktu "veic pasākumus, lai novērstu piesārņojuma rašanos vai samazinātu tā emisiju"." Minētais skaidrojums rada jautājumu, kāpēc pirmšķietami salīdzināmos gadījumos ir izvēlēta atšķirīga pieeja. Tas var radīt arī samērīguma principa pārkāpumu.

2. Projekta anotācijā norādīts: "Likumprojekts neparedz administratīvo atbildību par vides piegružošanu un piesārņošanu ar atkritumiem. Atkritumu apsaimniekošanas likuma 15. panta pirmā daļa noteic, ka atkritumu savākšana, pārkraušana, šķirošana, uzglabāšana, reģenerācija vai apglabāšana ir atļauta tikai tam paredzētajās vietās. Tādējādi atkritumu izmešana tam neparedzētā vietā, tai skaitā mežā, ir uzskatāma par Atkritumu apsaimniekošanas likuma pārkāpumu." No projekta anotācijas neizriet, kāpēc par vides piesārņošanu administratīvā atbildība būtībā joprojām tiks paredzēta vairākos tiesību aktos. Ja pārkāpuma sekas vai aizsargājamā tiesiskā interese (vērtība, labums) neatšķiras un tas kopumā atbilst šā likuma regulēšanas jomai, tad nav attaisnojama pieeja sadrumstalot administratīvās atbildības regulējumu.

3. Projekta anotācijā norādīts, ka "pārkāpumi, kas raksturojami kā vides piesārņošana, ir tādi pārkāpumi, kuru radītās sekas vairs nav atgriežamas un novēršanas. Minētās rīcības ir neatgriezeniskas." Taču tas automātiski nenozīmē, ka nav izmantojami citi nesodoša rakstura piespiedu ietekmēšanas līdzekļi. Piemēram, Vides aizsardzības likumā ir iekļauts kaitējuma atlīdzināšanas regulējums. 

-

Lūdzam papildināt projekta anotāciju ar administratīvās atbildības pieļaujamības kritēriju izvērtējumu saistībā ar administratīvo atbildību vides trokšņa jomā.

Tam, ka šādu pārkāpumu pārņem no cita spēkā esoša likuma, nav nozīmes. Administratīvās atbildības pieļaujamība un nepieciešamība izvērtējama regulāri, un pamatojums iekļaujams katrā projektā, ja attiecīgais regulējums tiek grozīts.

-

Atkārtoti lūdzam precizēt anotācijas 5.4. apakšsadaļas 1. tabulā ietverto informāciju attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 25. jūnija Direktīvas 2002/49/EK par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību (turpmāk - direktīva) prasību pārņemšanu vai sniegt skaidrojumus atbilstoši turpmāk minētajam. Vēršam uzmanību, ka Tieslietu ministrijas 2024. gada 20. jūnija atzinuma 8. punktā (izziņas 170. punkts) netika lūgts svītrot lielāko daļu no tabulā ietvertās informācijas, kā tas ir izdarīts uz atkārtoto saskaņošanu iesniegtajā anotācijā, bet gan veikt precizējumus un sniegt skaidrojumus. Norādām, ka ir būtiski anotācijā ietvert pilnīgus skaidrojumus par direktīvas prasību pārņemšanu gan likumprojektā, gan uz tā pilnvarojuma pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos, tādējādi nodrošinot, ka kāda direktīvas prasība nepaliek nepārņemta vai netiek nepareizi pārņemta. Attiecīgi lūdzam atjaunot tabulā ietverto informāciju par direktīvas prasību pārņemšanu, kā arī atkārtoti norādām:
1) ņemot vērā, ka projekta 14. pantā ietvertajā likuma 35.¹³ pantā ietvertas dažādas daļas, kurā ietverti dažādi pilnvarojumi Ministru kabinetam, lūdzam anotācijas 5.4. apakšsadaļā konkretizēt, uz kuras daļas pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos paredzēts pārņemt attiecīgo direktīvas prasību. Piemēram, pašreiz no tabulas nav gūstama nepārprotama informācija, kuras (un vai vispār) ir tās direktīvas normas, kas paredzētas pārņemt uz likuma 35.¹³ panta piektajā daļā ietvertā pilnvarojuma Ministru kabinetam pamata;
2) direktīvas 3. panta “k” punkts pārņemts projekta 14. pantā ietvertā likuma 35.¹¹ panta pirmās daļas 1. punktā. Līdzīgi arī, šķiet, 3. panta “n”, “o” un “p” punktā ietvertās definīcijas vismaz daļēji jau ir pārņemtas projekta 14. pantā ietvertā likuma 35.¹¹ panta pirmās daļas 2. punkta “a”, “b” un “c” apakšpunktā. Attiecīgi nepieciešams precizēt tabulā ietverto informāciju vai arī sniegt skaidrojumu. Saistībā ar minēto lūdzam arī skaidrot, vai un kā pilnībā pārņemta vai plānots pārņemt direktīvas 3. panta “p” punktā ietverto definīciju “galvenā lidosta", īpaši ņemot vērā tajā ietverto norādi “izņemot tās, ko tikai mācību nolūkā veic vieglās lidmašīnas”, kas nav ietverta projektā;
3) direktīvas 4. panta 1. punkta "a" apakšpunkts pārņemts arī projekta 14. pantā ietvertajā 35.¹³ pantā. Attiecīgi lūdzam precizēt;
4) tabulā tika norādīts, ka direktīvas 4. panta 1. punkta “b” apakšpunkts tiks pārņemts uz likumā ietvertā pilnvarojuma pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos. Aicinām izvērtēt un precizēt vai sniegt skaidrojumu par pašreiz projektā ietvertā attiecīgā pilnvarojuma Ministru kabinetam pilnīgumu minētās direktīvas prasības pārņemšanai, ņemot vērā, ka likuma 35.¹³ panta pirmās daļas pilnvarojums Ministru kabinetam paredz, ka Ministru kabinets noteic prasības un kārtību, kādā izstrādā vides trokšņa stratēģiskās kartes un vides trokšņa pārvaldības rīcības plānus, bet ne prasības un kārtību, kādā minētās kartes un plānus glabā. Attiecīgi lūdzam precizēt projektu, vai sniegt skaidrojumu. Līdzīgi lūdzam izvērtēt, vai projektā ietvertais pilnvarojums ir pietiekams un pilnīgs, lai uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos varētu pārņemt arī citas direktīvas prasības, kuras tajos iecerēts pārņemt. Tabulā tika norādīts, ka direktīvas 6. panta 1. punkts un 2. pielikums par vides trokšņa indikatoru novērtēšanas metodēm (līdzīgi arī 6. panta 3. punkts un 3. pielikums par kaitīgo seku novērtēšanas metodēm) tiks pārņemts Ministru kabineta noteikumos, attiecīgi aicinām izvērtēt un, ja nepieciešams, pilnveidot pilnvarojumu Ministru kabinetam. Turklāt vēršam uzmanību, ka anotācijas 4.1.6. apakšsadaļā ietvertā informācija nesaskan ar pašreizējo projekta 14. panta redakciju;
5) tabulā tika norādīts, ka direktīvas 7. panta 2. punkts netiek pārņemts, jo tas ir pārejas punkts un tā izpildes termiņi ir noslēgušies. Minētais, šķiet, nav pilnībā korekti, jo direktīvas norma paredz: "Dalībvalstis nosaka vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ne vēlāk kā līdz 2012. gada 30. jūnijam un pēc tam ik pēc pieciem gadiem tiek izstrādātas un vajadzības gadījumā kompetento iestāžu apstiprinātas iepriekšējā kalendārā gada stāvokli atainojošas stratēģiskās trokšņu kartes visām aglomerācijām un visiem galvenajiem autoceļiem un galvenajām dzelzceļa līnijām šo dalībvalstu teritorijā." Attiecīgi aicinām ietvert skaidrojumu tabulā par minētās direktīvas normas pārņemšanu.

-

Projekta pantā apvieno normas, kas attiecas uz vienu regulējamo jautājumu. Šāda tiesību normu strukturēšana atvieglo projekta uztveramību un turpmāko piemērošanu. Ievērojot minēto, lūdzam normas, kas nosaka kompetentās iestādes attiecībā uz kaitējumu videi, ietvert atsevišķā jaunā pantā.

-

Normatīvā akta projekta tekstu raksta normatīvajiem aktiem atbilstošā vienotā stilistikā, izmantojot vienveidīgas un standartizētas vārdiskās izteiksmes. Ievērojot minēto, lūdzam normas, kas attiecas uz kompetento iestāžu noteikšanu, kā arī to funkciju un uzdevumu definēšanu, rakstīt vienotā stilistikā visā likumprojekta tekstā, attiecīgi saskaņojot jauno Vides aizsardzības likuma 35.⁵ panta redakciju ar jauno Vides aizsardzības likuma 24. panta ceturtās daļas redakciju.

-

Aicinām precizēt projekta 14. pantā ietverto Vides aizsardzības likuma 35.⁵ panta otro daļu, ņemot vērā to, ka sanāciju veic tikai attiecībā uz piesārņotām vietām, savukārt uz potenciāli piesārņotām vietām veic tikai izpēti.

-

Projekta 14. pantā ietvertais Vides aizsardzības likuma 35.⁸ pants noteic, kuras personas sedz ar izpēti vai sanāciju saistītos izdevumus. Ja izpētes rezultātā tiks secināts, ka potenciāli piesārņotā vietā nav piesārņojuma, vai ir pamatoti uzlikt par pienākumu segt izdevumus kādai no projektā minētajām personām, ja lēmumu par potenciāli piesārņotās vietas izpēti ir pieņēmis Valsts vides dienests. Ievērojot minēto, aicinām papildināt anotāciju ar attiecīgu izvērtējumu.

-

Aicinām projekta 14. pantā ietvertajā Vides aizsardzības likuma VI⁴ nodaļā lietot projekta 2. pantā paredzēto terminu "militāri piesārņota teritorija", nevis vārdu savienojumu "ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju piesārņota teritorija". Vēršam uzmanību uz to, ka likumā neietver terminus, kas netiek lietoti pašā likumā.

-

Pantu, kurā ietverti administratīvie pārkāpumi, nosaukumus ieteicams veidot tā, lai tie īsi, saprotami, skaidri un viegli uztverami atspoguļotu konkrētā pārkāpuma būtību.

Projekta 15. pantā minētie administratīvie pārkāpumi ir ietverti atseviškā nodaļā "Administratīvie pārkāpumi vides trokšņa un vides piesārņošanas jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā". Šādā gadījumā pantu nosaukumos vairs nav nepieciešams norādīt, ka tie ir administratīvie pārkāpumi vai tamlīdzīgi. Tas ir viegli saprotams no nodaļas nosaukuma. Tāpat katrā pantā ir ietverts tikai viens pārkāpums. Līdz ar to pantu nosaukumi veidojami tā, lai tie atspoguļotu pārkāpuma būtību (piemēram, "43. pants. Vides trokšņa robežlieluma pārsniegšana"). Salīdzinājumam skatīt, piemēram, Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā regulējumu, Ceļu satiksmes likuma IX nodaļu vai Grāmatvedības likuma VIII nodaļu.

-

Ja pantā ir paredzēts brīdinājums kā administratīvā soda veids, tad tipiskā gadījumā nav paredzama naudas soda īpaša minimālā robeža.

Sodam ir jāatbilst pārkāpuma smagumam. Ir grūti iedomāties iespējamās pārkāpuma izpausmes tā, lai tās atbilstu vai nu brīdinājumam, vai uzreiz, piemēram, 14 naudas soda vienībām. Minētais attiecas uz visiem projektā paredzētajiem pārkāpumiem.

-

Lūdzam vārdus "minētajiem pārkāpumiem" aizstāt ar "minēto pārkāpumu".

-