Atzinums

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) atzinīgi vērtē, ka Veselības ministrija, izpildot Ministru kabineta doto uzdevumu, ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu par efektīvas ziņošanas un palīdzības sistēmas izveidi no vardarbības cietušajām ārstniecības personām darba vietā. Vardarbības novēršana un drošas darba vides nodrošināšana veselības aprūpē ir būtisks priekšnoteikums ārstniecības personu drošībai, profesionālajai labbūtībai un veselības aprūpes sistēmas ilgtspējai.

LVSADA ieskatā ziņojuma galvenais trūkums ir tas, ka ziņojums galvenokārt koncentrējas uz vardarbības seku pārvaldību, ziņošanas kārtību, vadlīniju izstrādi, datu uzskaiti un kvalitātes indikatoriem, bet nepietiekami analizē vardarbības cēloņus, psihosociālos darba vides riskus un preventīvos pasākumus. Tāpat nav izvērtēta paredzēto pasākumu fiskālā un administratīvā ietekme uz ārstniecības iestādēm, kā arī nav nodrošināta pietiekama saikne starp identificētajām problēmām, plānotajiem risinājumiem un sagaidāmajiem rezultātiem.
LVSADA ieskatā informatīvais ziņojums pašreizējā redakcijā nav pietiekams, lai nodrošinātu Ministru kabineta dotā uzdevuma pilnvērtīgu izpildi. Līdz ar to LVSADA neatbalsta tā tālāku virzību līdz brīdim, kamēr ziņojums nav būtiski pilnveidots, novēršot turpmāk norādītās nepilnības un izvērtējot sniegtos priekšlikumus.

I. Par esošās situācijas raksturojumu
LVSADA ieskatā esošās situācijas raksturojums nav pietiekami visaptverošs un neveido pilnīgu priekšstatu par vardarbības izplatību veselības aprūpes sistēmā.
Veiktā situācijas analīze galvenokārt balstīta uz nelielu slimnīcu izlasi, savukārt nav izvērtēta situācija ģimenes ārstu praksēs, primārajā veselības aprūpē, ambulatorajās ārstniecības iestādēs, rehabilitācijas centros un sociālās aprūpes iestādēs u.c. Līdz ar to iegūtie secinājumi nevar tikt uzskatīti par reprezentatīviem visai veselības aprūpes nozarei.
Vienlaikus situācijas analīze aptver tikai ārstniecības personas, lai gan vardarbības riskam ikdienā ir pakļauti arī citi ārstniecības iestādēs nodarbinātie kā reģistratori, klientu apkalpošanas speciālisti un citi darbinieki. Politikas dokumentam būtu jāaptver visi nodarbinātie, kuri darba pienākumu izpildes laikā nonāk tiešā saskarsmē ar pacientiem un viņu tuviniekiem.
Īpaši būtisks trūkums ir tas, ka ziņojumā nav veikta vardarbības cēloņu analīze. Tajā ir aprakstīti vardarbības gadījumi un to sekas, taču nav analizēti faktori, kas veicina vardarbību ārstniecības iestādēs, piemēram, personāla trūkums, ilgstoša pārslodze, sistemātiskas virsstundas, nepietiekams atpūtas laiks, darba organizācijas nepilnības, vadības pieņemtie lēmumi un citi psihosociālie darba vides riski. Bez šādas analīzes nav iespējams izstrādāt mērķētus un efektīvus preventīvos pasākumus.
LVSADA ieskatā vardarbība ārstniecības iestādēs primāri ir darba vides drošības un psihosociālo risku pārvaldības jautājums. Tāpēc pirms jaunu prasību noteikšanas ārstniecības iestādēm būtu nepieciešams veikt visaptverošu psihosociālo darba vides risku izvērtējumu, identificējot augsta riska profesijas, struktūrvienības un darba organizācijas faktorus.
Nepietiekami analizētas arī vardarbības formas. Ziņojumā uzmanība galvenokārt pievērsta fiziskai un emocionālai vardarbībai, taču nav sistemātiski izvērtēti tādi veselības aprūpē būtiski riski kā mobings, bosings, psiholoģiskā vardarbība, diskriminācija, profesionālā izolēšana un kibervardarbība, tostarp ārstniecības personu vajāšana sociālajos tīklos.
Tāpat nav izvērtēta vardarbības ekonomiskā ietekme uz veselības aprūpes sistēmu, tai skaitā darbnespēja, personāla mainība, ārstniecības personu aiziešana no profesijas, ārstniecības iestāžu izmaksas un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība.
LVSADA ieskatā esošās situācijas raksturojums būtu papildināms ar visaptverošu risku analīzi, kas aptvertu visas veselības aprūpes nozares, visas nodarbināto grupas un visus būtiskākos psihosociālos darba vides riskus.

II. Par turpmāko rīcību
LVSADA kopumā atbalsta ziņojumā paredzētos rīcības virzienus, tomēr uzskata, ka tie nav pietiekami pamatoti un nav balstīti uz iepriekš veiktu risku analīzi.
Ziņojumā kā prioritārie pasākumi paredzēta vadlīniju izstrāde, personāla apmācība un normatīvā regulējuma pilnveide, taču nav paredzēts pienākums ārstniecības iestādēm veikt psihosociālo darba vides risku novērtējumu un izstrādāt preventīvu pasākumu plānus. LVSADA ieskatā tieši risku identificēšanai un novēršanai būtu jābūt pirmajam solim, jo tikai pēc tam iespējams izstrādāt ārstniecības iestāžu vajadzībām atbilstošas vadlīnijas un apmācības.
Būtisks trūkums ir arī tas, ka paredzētie pasākumi rada ārstniecības iestādēm jaunus pienākumus organizēt apmācības, nodrošināt psiholoģisko un juridisko atbalstu, veikt incidentu uzskaiti, analizēt datus un ieviest kvalitātes indikatorus, taču nav veikts šo pasākumu fiskālās ietekmes izvērtējums.
LVSADA īpaši vērš uzmanību uz pretrunu starp slimnīcu aptaujā sniegtajiem secinājumiem un piedāvāto turpmāko rīcību. Pašas ārstniecības iestādes norāda uz nepieciešamību pēc papildu finansējuma, valsts apmaksāta juridiskā atbalsta un finansētām apmācībām, savukārt ziņojumā paredzēts, ka lielākā daļa pasākumu īstenojami esošā finansējuma ietvaros. Šāda pieeja nav pietiekami pamatota.
LVSADA ieskatā pirms jaunu pienākumu uzlikšanas ārstniecības iestādēm nepieciešams izvērtēt to administratīvo kapacitāti un paredzēt ilgtspējīgu valsts finansējumu psiholoģiskajam un juridiskajam atbalstam, drošības infrastruktūras pilnveidei, personāla apmācībām un darba aizsardzības pasākumiem.

III. Par sagaidāmo rezultātu
LVSADA ieskatā ziņojumā paredzētā indikatoru sistēma galvenokārt raksturo administratīvu procesu ieviešanu, nevis sasniedzamos rezultātus ārstniecības personu drošības uzlabošanā.
Lielākā daļa indikatoru vērtē, vai ārstniecības iestādēs ir noteiktas atbildīgās personas, izstrādāta ziņošanas kārtība vai organizētas apmācības. Tomēr šie rādītāji paši par sevi neapliecina, ka vardarbība pret personālu samazinās vai ka darba vide kļūst drošāka. Indikatoru sistēmā nav paredzēts vērtēt psihosociālo darba vides risku samazināšanos, mobinga, bosinga un kibervardarbības izplatību, darba slodzes un pārslodzes ietekmi, preventīvo pasākumu efektivitāti, kā arī darba aizsardzības sistēmas pilnveidi.
LVSADA ieskatā indikatoru sistēma būtu papildināma ar rezultatīvajiem rādītājiem, kas raksturo vardarbības cēloņu novēršanu, psihosociālo darba vides risku mazināšanu, personāla drošību, juridiskā un psiholoģiskā atbalsta pieejamību, kā arī darba vides uzlabošanos ārstniecības iestādēs.
LVSADA uzskata, ka informatīvais ziņojums aktualizē veselības aprūpes nozarei būtisku problēmu, tomēr pašreizējā redakcijā tas vairāk koncentrējas uz administratīvu procedūru izstrādi un incidentu pārvaldību, nevis uz vardarbības cēloņu novēršanu un drošas darba vides izveidi.

-