Atzinums

LPS lūdz precizēt regulējumu attiecībā uz aktīvajiem lietotājiem un energokopienām. Patreiz nav skaidri nodalīta tiesiskā atšķirība starp: aktīvajiem lietotājiem, aktīvajiem lietotājiem, kas rīkojas kopīgi, un energokopienām, kurās darbojas vairāki (piemēram, pieci) aktīvie lietotāji. Ņemot vērā, ka visos minētajos gadījumos lietotāji savā starpā slēdz vienošanās, un visiem nepieciešams līgums ar elektroenerģijas tirgotāju, tāpēc nav saprotams, kādos gadījumos piemērojami attiecīgi regulējuma punkti un kādas ir praktiskās atšķirības tiesību un pienākumu ziņā.
Esošais tiesiskais regulējums nerada juridiski noteiktu pārliecību par to kāda forma (kopīgi rīcībā esoši aktīvie lietotāji vai energokopiena) jāizvēlas konkrētai pašvaldības organizētai enerģijas koplietošanas iniciatīvai, tāpat kāda līguma struktūra un atbildība attiecināma katrā no gadījumiem un kādas atšķirības rodas attiecībā uz tīkla izmantošanas nosacījumiem un uzskaites kārtību.
Šāda regulējuma neskaidrība rada risku, ka lietotāji, tostarp pašvaldības un to kapitālsabiedrības, tiks pakļautas interpretācijas atšķirībām un iespējamam diskriminējošam tirgus dalībnieku vai tīkla operatoru izvērtējumam.
Priekšlikums būtu nodrošināt skaidru normatīvo aktu papildināšanu ar tiesisku definīciju un kritērijiem, kas atšķir:
– "aktīvo lietotāju",
– "ar aktīvo lietotāju saistīto lietotāju",
– "aktīvos lietotājus, kas rīkojas kopīgi",
– un "enerģijas kopienu",
precīzi norādot katrā gadījumā piemērojamos līgumiskos, uzskaites, tīkla izmantošanas un atbildības noteikumus.

-

ņemot vērā, ka pašvaldībām tiek noteikts pienākums nodrošināt, lai pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošās ēkas pakāpeniski pārietu uz gandrīz nulles enerģijas ēku statusu, tostarp uzstādot atjaunīgās enerģijas avotus, piemēram, saules paneļus. Tāpat secināms, ka iespējama situācija, kurā pašvaldība, kopumā īstenojot saules enerģijas ražošanas pasākumus visās tai piederošajās ēkās, pārsniedz kopējo uzstādīto ražošanas jaudu 4,99 MW. Tā kā saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 1. panta pirmās daļas 40. punktu, aktīvais lietotājs var būt energokopienas biedrs, ja tā ražošanas jauda nepārsniedz 4,99 MW, rodas tiesiskā kolīzija, kurā pašvaldība, pildot Eiropas Savienības normatīvo aktu prasības, vienlaikus tiek ierobežota dalībai energokopienā.
Lai nodrošinātu Ēku energoefektivitātes direktīvas pilnvērtīgu īstenošanu un nepieļautu nepamatotu ierobežojumu pašvaldību dalībai energokopienās, nepieciešams paredzēt īpašu izņēmumu gadījumā, ja kopējā uzstādītā jauda izriet no Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktā pienākuma nodrošināt atjaunīgās enerģijas izmantošanu publiskajās ēkā

-

LPS lūdz pievērst uzmanību 6.punktam.
šobrīd ir formulēts tā, ka tas ir sarežģīti izpildāms un, iespējams, pat neizpildāms. Proti, elektroenerģijas ražošanas apjomu ir iespējams precīzi uzskaitīt vienīgi tajos gadījumos, ja uzstādīta iekārtas iekšējā mērierīce, tomēr šī mērierīce nav obligāta visās situācijās. Turklāt, ja iekšējā mērierīce nav uzstādīta, nav pieejama iespēja objektīvi uzskaitīt saražotās elektroenerģijas daudzumu, un, līdz ar to, konkrēta enerģijas daudzuma novirzīšana mazaizsargātām personu grupām kļūst praktiski neiespējama.

Iespējams, ka pašvaldība varētu zināt enerģijas daudzumu, kas atbilst 10% no kopējā apjoma, tomēr, ņemot vērā, ka šādu informāciju nevar iegūt no tirgotāja, Sadales tīkla vai arī no BVKB kā kontrolējošās iestādes, rodas nopietnas problēmas attiecībā uz pārskatatbildību un kontroli.

Tāpēc, lai nodrošinātu skaidru un izpildāmu noteikumu ieviešanu, ieteicams precizēt formulējumu attiecībā uz enerģijas apjomu, kas jānovirza mazaizsargātām personu grupām, norādot, ka šis apjoms tiek noteikts kā daļa no kopīgotā elektroenerģijas apjoma.

-