Atzinums

Likumprojekta "Grozījumi Būvniecības likumā" (turpmāk - Likumprojekts) 4. pants nosaka grozījumus Būvniecības likuma (turpmāk – Likums) 14. panta pirmajā daļā, izsakot to šādā redakcijā:
“(1) Persona ierosina būvniecību, būvniecības informācijas sistēmā iesniedzot būvniecības ieceres īstenošanai nepieciešamos dokumentus un informāciju. un iesniedz būvniecības ieceres realizācijai nepieciešamo informāciju un dokumentus būvvaldei vai institūcijai, kura pilda būvvaldes funkcijas, izmantojot būvniecības informācijas sistēmu. Būvniecības ierosinātājs būvniecības iesniegumā vai paskaidrojuma rakstā norāda inženierbūvju īpašniekus vai tiesiskos valdītājus, no kuriem ir nepieciešams saņemt tehniskos noteikumus.”
Ar Likumprojekta 7. pantu paredzēts papildināt Likuma 15. pantu ar 5.¹ daļu šādā redakcijā:
“(5¹) Būvatļaujā ietver projektēšanas nosacījumus, tostarp, iestādes un personas, ar kuram ir saskaņojams būvprojekts. Būvprojektu saskaņo ar inženierbūvju īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem, kuri ir izsnieguši tehniskos noteikumus saskaņā ar šā likuma 14.panta pirmajā daļā noteikto. Būvatļaujā būvvalde vai institūcija, kas pilda būvvaldes funkcijas var prasīt būvprojektu saskaņot ar citiem šā likuma 14.panta pirmajā daļā neminētajiem inženierbūvju īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem, nepieciešamību pamatojot ar normatīvo aktu prasībām.”
Conexus Baltic Grid iebilst pret to, ka būvniecības ierosinātājs tiek noteikts kā galvenais subjekts, kas norāda inženierbūvju īpašniekus vai tiesiskos valdītājus, no kuriem ir nepieciešams saņemt tehniskos noteikumus, un būvvalde vai institūcija, kas pilda būvvaldes funkcijas, ir tikai pakārtoti, kura var tikai prasīt būvprojektu saskaņot ar citiem šā likuma 14. panta pirmajā daļā neminētajiem inženierbūvju īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem, nepieciešamību pamatojot ar normatīvo aktu prasībām. Turklāt Likumprojektā noteikts, ka būvprojektu saskaņo ar inženierbūvju īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem, kuri izsnieguši tehniskos noteikumus pēc būvniecības ierosinātāja norādītās informācijas. Vienlaikus Likumprojektā nav paredzēta būvniecības ierosinātāja atbildība par apzinātas vai neapzinātas nepatiesas informācijas sniegšanu un tās radītajām tiesiskajām sekām. Paredzot Likumprojektā šādu regulējumu, tas var novest pie tā, ka daļa inženierbūvju īpašnieku vai tiesisko valdītāju netiek iesaistīti būvniecības procesā, kā rezultātā tas var radīt negatīvu ietekmi ne tikai pašiem inženierbūvju īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem, bet arī apkārtējai videi un sabiedrībai, it sevišķi, ja inženierbūves ir paaugstinātas bīstamības objekti.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 3. punktu būvniecības ierosinātāji ir:
1) zemes vai būves īpašnieks vai, ja tāda nav, tiesiskais valdītājs (arī publiskas personas zemes vai būves tiesiskais valdītājs), lietotājs, kuram ar līgumu noteiktas tiesības būvēt, vai servitūta izlietotājs;
2) pašvaldība, ja tā sakārto vai nojauc būvi, kas kļuvusi bīstama un rada apdraudējumu cilvēku drošībai, vai nojauc patvaļīgās būvniecības objektu;
3) enerģētikas un elektronisko sakaru reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos – energoapgādes komersants un elektronisko sakaru komersants;
4) zemes vai būves īpašnieks vai, ja tāda nav, tiesiskais valdītājs (arī publiskas personas zemes vai būves tiesiskais valdītājs), lietotājs, kuram ar līgumu noteiktas tiesības būvēt, vai servitūta izlietotājs – būves ekspluatācijai nepieciešamās inženierbūves ceļu zemes nodalījuma joslā.
Vēršam uzmanību, ka ne visiem būvniecības ierosinātājiem ir pieejama pilna informācija par attiecīgajā zemes vienībā esošajām inženierbūvēm. Likumprojekta anotācijā ir skaidrots, ka aktuālie dati par zemes vienībā reģistrētiem apgrūtinājumiem saskaņā ar Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumu tiek reģistrēti un ir pieejami Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā (turpmāk – ATIS). Saskaņā ar Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likuma Pārejas noteikumu 3. punktu pienākums iesniegt datus sistēmā bija no 2014. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 30. jūnijam. Neapšaubāmi ATIS ir viena no valsts informācijas sistēmā, kurā var iegūt informāciju par nekustamajam īpašumam noteiktajiem aprobežojumiem saskaņā ar Aizsargjoslu likumu. Taču vienlaikus vēršam uzmanību, ka minētais likums noteica, ka līdz 2017. gada 30. jūnijam bija jāiesniedz pirmreizējie dati un vienlaikus likums paredz datu iesniedzējam tiesības labot iesniegtos datus. Tāpat ir jāņem vērā, ka ar Ministru kabineta 2024. gada 20. augusta noteikumiem Nr. 546 “Kārtība, kādā tiek aizsargāta nacionālajai drošībai un valsts aizsardzībai svarīga informācija par nekustamā īpašuma objektiem” ir noteikti ierobežojumi ATIS datu saņemšanai. Šobrīd dati no ATIS brīvi ir pieejami zemes īpašniekam un pašvaldībām, pārējie būvniecības ierosinātajiem šobrīd šādu tiesību nav. Visbeidzot ir jāņem vērā tas, ka ATIS kā sistēma nepārtraukti tiek uzlabota, pilnveidota, tiek salāgota ar citām informācijas sistēmām, līdz ar to kādam subjektu lokam tā var būt nepieejama vai daļēji nepieejama. 
Conexus Baltic Grid ieskatā būvniecības ierosinātājs var būt subjekts, kas norāda inženierbūvju īpašniekus vai tiesiskos valdītājus, bet šo informāciju pārbauda un izvērtē būvvalde vai institūcija, kas pilda būvniecības funkciju, tādējādi nodrošināt, ka būvniecības ieceres saskaņošanā tiek iesaistītas visas ieinteresētās puses.

Likumprojekta 4. panta Likuma 14. panta 1. daļu izteikt šādā redakcijā:
“(1) Persona ierosina būvniecību iesniedzot būvniecības ieceres īstenošanai nepieciešamos dokumentus un informāciju būvvaldei vai institūcijai, kas pilda būvvaldes funkcijas, izmantojot būvniecības informācijas sistēmu. Būvniecības ierosinātājs būvniecības ieceres iesniegumā vai paskaidrojuma rakstā norāda inženierbūvju īpašniekus vai tiesiskos valdītājus, no kuriem ir nepieciešams saņemt tehniskos noteikumus un šo informāciju pārbauda un izvērtē būvvalde vai institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas. Būvvalde vai institūcija, kas pilda būvvaldes funkcijas, būvatļaujā norāda inženierbūvju īpašniekus vai tiesiskos valdītājus, ar kuriem saskaņojams būvprojekts.”

Likumprojekta 5. pants paredz papildināt Likumu ar 14.² pantu šādā redakcijā:
"14.² pants. Tehniskie un īpašie noteikumi
(1) Tehniskie noteikumi ir inženierbūvju īpašnieku vai tiesisko valdītāju noteiktas tehniskās prasības būvdarbu veikšanai inženierbūves aizsargjoslā, inženierbūves pārvietošanai vai šķērsošanai, kā arī pieslēguma izveidošanai pie inženierbūvei, ja tas ir nepieciešams būvniecības ieceres īstenošanai, kā arī valsts un pašvaldības institūciju prasības būvniecības ieceres īstenošanai, kas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu attiecīgas jomas normatīvā regulējuma ievērošanu. Tehniskajos noteikumos nav ietverams prasības, kas nav nepieciešamas būvniecības ieceres īstenošanai vai paredz tehnisko noteikumu izdevēja inženierbūves uzlabošanu.
(2) Īpašie noteikumi ir valsts iestādes izdotās prasības kultūras mantojuma aizsardzības jomā.
(3) Tehniskos un īpašos noteikumus izdot būvniecības informācijas sistēmā strukturēto datu veidā vai augšupielādē dokumenta veidā. Pie būvprojekta saskaņošanas izvērtē tehnisko un īpašo noteikumu ievērošanu būvprojektā.
(4) Tehnisko noteikumu derīguma termiņš nevar būt īsāks par normatīvajos aktos noteikto maksimālo termiņu būvprojekta izstrādei. Inženierbūvju īpašnieki vai tiesiskie valdītāji nav tiesīgs grozīt tehniskos noteikumus, izņemot, ja ir uzsākta inženierbūves pārbūve vai atjaunošana. Grozītos tehniskos noteikumus inženierbūvju īpašnieks vai tiesiskais valdītāju pēc savas iniciatīvas izsniedz ne vēlāk kā viena mēneša laikā no būvatļaujas izdošanas vai paskaidrojuma raksta akceptēšanas inženierbūves pārbūvei vai atjaunošanai. Iestāžu tehniskajiem un īpašajiem noteikumiem derīguma termiņu nenosaka, tie ir spēkā līdz tie ir izpildīti ar būvprojekta saskaņošanu, arī gadījumā, ja stājās spēkā grozījumi normatīvajā regulējumā, kas paredz stingrākas prasības būvniecības ieceres īstenošanai.
(5) Ja tehniskos noteikumus vai īpašo noteikumus pieprasa pirms būvatļaujas izdošanas, inženierbūves īpašnieks vai tiesiskais valdītājam turētājam ir tiesības noteikt garantijas naudu.
(6) Ja būvniecības ieceres realizācijai ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums un paredzētā darbība ir akceptēta, tad būvniecības ieceres realizācijai nav nepieciešami atsevišķi vides tehniskie noteikumi, bet Valsts vides dienests, saskaņojot būvprojektu, pārbauda būvprojektā ietverto risinājumu atbilstību vides pārskatam ietekmes uz vidi ziņojumā un tā akcepta lēmumā ietvertajām prasībām."
Conexus Baltic Grid iebilst par Likuma 14.² panta 1. un 4. daļu.
Likuma 14.² panta 1. daļā ir noteikts, ka tehniskajos noteikumos nav ietveramas prasības, kas nav nepieciešamas būvniecības ieceres īstenošanai vai paredz tehnisko noteikumu izdevēja inženierbūves uzlabošanu. Tomēr būvniecības ieceres īstenošanas gaitā var rasties situācijas, kad tehniskie risinājumi ir saistīti ar inženierbūves uzlabošanu un tie ir atbilstošāks risinājums. Ja Likumprojekts tiktu pieņemts pašreizējā redakcijā, tas liegtu inženierbūvju īpašniekam izsniegt tehniskos noteikumus, kuros paredzēta inženierbūves uzlabošana, pat ja tā būtu nepieciešama būvniecības ieceres īstenošanai. Tāpēc Likumprojektā būtu jānosaka nevis pilnīgs aizliegums, bet gan ierobežojumi attiecībā uz tehnisko noteikumu saturu..
Ievērojot minēto, lūdzam Likumprojekta 5. panta Likuma 14.² panta 1. daļu izteikt šādā redakcijā:
"(1) Tehniskie noteikumi ir inženierbūvju īpašnieku vai tiesisko valdītāju noteiktas tehniskās prasības būvdarbu veikšanai inženierbūves aizsargjoslā, inženierbūves pārvietošanai vai šķērsošanai, kā arī pieslēguma izveidošanai pie inženierbūves, ja tas ir nepieciešams būvniecības ieceres īstenošanai, kā arī valsts un pašvaldības institūciju prasības būvniecības ieceres īstenošanai, kas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu attiecīgas jomas normatīvā regulējuma ievērošanu. Tehniskajos noteikumos ietveramas prasības, kas nepieciešamas būvniecības ieceres īstenošanai.”
Likuma 14.² panta 4. daļa paredz noteikt:
1) tehnisko noteikumu derīguma termiņu pieci gadi;
2) aizliegumu grozīt tehniskos noteikumus, izņemot, ja ir uzsākta inženierbūves pārbūve vai atjaunošana, un norādīto izņēmumu gadījumos, grozītos tehniskos noteikumus inženierbūvju īpašnieks vai tiesiskais valdītājs pēc savas iniciatīvas izsniedz ne vēlāk kā viena mēneša laikā no būvatļaujas izdošanas vai paskaidrojuma raksta akceptēšanas inženierbūves pārbūvei vai atjaunošanai.
Līdz šim Conexus Baltic Grid izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem ir noteicis divu gadu derīguma termiņu. Novērots, ka ļoti retos gadījumos tiek pieprasīti jauni tehniskie noteikumi pēc iepriekš izsniegto tehnisko noteikumu derīguma termiņa beigām. Ņemot vērā 2025. gada 10. februārī Ekonomikas ministrijas rīkotajā sanāksmē par likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā” izskanējušos citu inženierbūvju īpašnieku un tiesisko valdītāju viedokļus, Conexus Baltic Grid rosina saglabāt pašreizējo praksi un noteikt tehniskajiem noteikumiem divu gadu derīguma termiņu.
Conexus Baltic Grid vērš uzmanību, ka tehniskie noteikumi pārsvarā tiek pieprasīti būvniecības procesa sākumposmā, kad tikai aptuveni tiek apzinātas būvniecības darbu veikšanas iespējas. Šādos gadījumos Conexus Baltic Grid rīcībā nereti nav pilnīgas informācijas par plānoto būvniecību, un tehniskās prasības tiek izvirzītas, balstoties uz vispārīgi sniegto informāciju. Turklāt būvniecības ieceres īstenotāji nereti maina savus plānus, tādēļ būtu nepieciešams pārskatīt arī izsniegtos tehniskos noteikumus. Jāņem vērā, ka daļa inženierbūvju ir paaugstinātas bīstamības objekti, un būvniecības ieceres īstenošanas laikā ir būtiski nodrošināt atbilstošu drošības prasību ievērošanu.
Ņemot vērā minēto, no Likumprojekta būtu jāsvītro tiesību norma, kas nosaka aizliegumu grozīt tehniskos noteikumus.
Attiecībā uz Likumprojektā noteikto nosacījumu par izsniegto tehnisko noteikumu grozīšanu Conexus Baltic Grid vērš uzmanību, ka šāda prasība būtiski palielina administratīvo slogu, jo nepieciešams uzraudzīt visas būvniecības ieceres, kurām izsniegti tehniskie noteikumi. Turklāt jāņem vērā, ka ne visas būvniecības ieceres tiek īstenotas.
Tāpēc lietderīgāk būtu precīzi Likumā noteikt gadījumus, kuros ir tiesības grozīt izsniegtos tehniskos noteikumus, piemēram: (i) grozījumus tehniskajos noteikumos pieprasa būvniecības ieceres īstenotājs, (ii) ir mainījušies faktiskie apstākļi par plānoto būvniecības ieceri, kas sākotnēji nebija zināmi inženierbūves īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam, un tāpēc nepieciešams veikt atbilstošas izmaiņas izsniegtajos tehniskajos noteikumos, (iii) veikti grozījumi normatīvajos aktos, kas nosaka stingrākas prasības būvniecības ieceres īstenošanai..
Ievērojot minēto, lūdzam Likumprojekta 5. panta Likuma 14.² panta 4. daļu izteikt šādā redakcijā:
“(4) Tehnisko noteikumu derīguma termiņš ir divi gadi. Inženierbūvju īpašnieki vai tiesiskie valdītāji ir tiesīgi grozīt tehniskos noteikumus, ja grozījumus tehniskajos noteikumos pieprasa būvniecības ieceres īstenotājs, vai ir mainījušies faktiskie apstākļi par plānoto būvniecības ieceri, kas sākotnēji nebija zināmi inženierbūves īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam, un tāpēc nepieciešams veikt atbilstošas izmaiņas izsniegtajos tehniskajos noteikumos, vai ir veiktas izmaiņas normatīvajos aktos, kas nosaka stingrākas prasības būvniecības ieceres īstenošanai. Iestāžu tehniskajiem un īpašajiem noteikumiem derīguma termiņu nenosaka, tie ir spēkā līdz tie ir izpildīti ar būvprojekta saskaņošanu, arī gadījumā, ja stājās spēkā grozījumi normatīvajā regulējumā, kas paredz stingrākas prasības būvniecības ieceres īstenošanai.”

Likumprojekta 5. panta Likuma 14.² panta 1. daļu izteikt šādā redakcijā:
"(1) Tehniskie noteikumi ir inženierbūvju īpašnieku vai tiesisko valdītāju noteiktas tehniskās prasības būvdarbu veikšanai inženierbūves aizsargjoslā, inženierbūves pārvietošanai vai šķērsošanai, kā arī pieslēguma izveidošanai pie inženierbūves, ja tas ir nepieciešams būvniecības ieceres īstenošanai, kā arī valsts un pašvaldības institūciju prasības būvniecības ieceres īstenošanai, kas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu attiecīgas jomas normatīvā regulējuma ievērošanu. Tehniskajos noteikumos ietveramas prasības, kas nepieciešamas būvniecības ieceres īstenošanai.”
Likumprojekta 5. panta Likuma 14.² panta 4. daļu izteikt šādā redakcijā:
“(4) Tehnisko noteikumu derīguma termiņš ir divi gadi. Inženierbūvju īpašnieki vai tiesiskie valdītāji ir tiesīgi grozīt tehniskos noteikumus, ja grozījumus tehniskajos noteikumos pieprasa būvniecības ieceres īstenotājs, vai ir mainījušies faktiskie apstākļi par plānoto būvniecības ieceri, kas sākotnēji nebija zināmi inženierbūves īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam, un tāpēc nepieciešams veikt atbilstošas izmaiņas izsniegtajos tehniskajos noteikumos, vai ir veiktas izmaiņas normatīvajos aktos, kas nosaka stingrākas prasības būvniecības ieceres īstenošanai. Iestāžu tehniskajiem un īpašajiem noteikumiem derīguma termiņu nenosaka, tie ir spēkā līdz tie ir izpildīti ar būvprojekta saskaņošanu, arī gadījumā, ja stājās spēkā grozījumi normatīvajā regulējumā, kas paredz stingrākas prasības būvniecības ieceres īstenošanai.”

Iebildumu apraksts pievienots pie Likumprojekta 4. panta Likuma 14. panta 1. daļas.  

Likumprojekta 7. panta Likuma 15. panta 5.¹ daļu izteikt šādā redakcijā:
“(5¹) Būvatļaujā ietver projektēšanas nosacījumus, tostarp, iestādes un personas, ar kurām ir saskaņojams būvprojekts. Būvprojektu saskaņo ar inženierbūvju īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem, kuri ir izsnieguši tehniskos noteikumus saskaņā ar šā likuma 14. panta pirmajā daļā noteikto.”

Likumprojekta 12. pants paredz papildināt Likumu ar 19.⁴ pantu šādā redakcijā:
“19.⁴ pants. Atbildība par pazemes ārējiem inženiertīkliem
(1) Būvniecības procesa dalībnieki nenes atbildību pret pazemes ārējo inženiertīklu īpašnieku vai valdītāju, ja būvdarbu laikā pazemes ārējām inženiertīklam ir nodarīti jebkādi bojājumi sakarā ar to, ka:
1) tas neatrodas vietā vai dziļumā, kurā tas bija norādīts paša pazemes ārējo inženiertīklu īpašnieku vai valdītāju saskaņotajā informācijā, izņemot, ja atšķirība starp saskaņoto informāciju un faktisko situāciju dabā ir nebūtiska;
2) atbilstoši Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas datiem attiecīgajam inženiertīklam bija jābūt citā vietā vai dati par to nav reģistrēti Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā.
(2) Būvdarbu veicējs nenes atbildību pret pazemes ārējo inženiertīklu īpašnieku vai valdītāju, ja būvdarbu laikā pazemes ārējām inženiertīklam ir nodarīti jebkādi bojājumi sakarā ar to, ka informācija par inženiertīklu nav ietverta būvprojektā.
(3) Pienākums noskaidrot un uzmērīt pazemes ārējo inženiertīklu faktisko novietojumu dabā gulstas uz pazemes ārējo inženiertīklu īpašnieku un šādas darbības ir veicamas par pazemes ārējo inženiertīklu īpašnieka vai valdītāja līdzekļiem."
Kopumā pieeja, ka informācijai par ārējiem inženiertīkliem jābūt precīzai un pieejamai valsts datubāzēs, lai būvniecības procesa dalībnieki varētu uz to balstīties, ir pareiza un atbalstāma. Taču jāņem vērā, ka darbs pie šādu valsts datubāžu izveides ir sākts salīdzinoši nesen un nepārtraukti notiek datu kvalitātes uzlabošanas pasākumi, šādā pārejas posmā nedrīkst radīt situāciju, kurā būvniecības procesa dalībnieki tiek atbrīvoti no atbildības tikai tāpēc, ka viņiem nebija zināma pazemes ārējā inženiertīkla atrašanās vieta. Būvniecības procesa dalībniekiem joprojām jābūt pienākumam veikt visas nepieciešamās darbības, lai mēģinātu noskaidrot inženiertīklu precīzu atrašanās vietu. Tāpat šā brīža Likumprojekta redakcijā noteikts, ka būvniecības ierosinātājs ir tas, kurš nosaka inženierbūvju īpašniekus un tiesiskos valdītājus, no kuriem jāsaņem tehniskie noteikumi.
Attiecībā uz ATIS datu izmantošanu, vēršam uzmanību, ka šie dati nav absolūti un var būt mainīgi. Kā jau tika norādīts iepriekš, ATIS ir veidots uz pirmreizējiem datiem un tos var aktualizēt. Pirms Likumprojektā iekļautu atsauci uz ATIS datiem, nepieciešams precizēt, uz kuru laika periodu attiecas šis izņēmums un vai ATIS ir pieejama informācija ne tikai par aktuālajiem datiem, bet arī vēsturiskajiem datiem. Jo tas neizslēdz situāciju, ka būvniecības ieceres laikā var mainīties informācija ATIS un tas var novest pie strīdus situācijām. Atsauce uz ATIS datiem būtu piemērojama ar nosacījumu, ka pazemes ārējo inženiertīklu īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ir saskaņojis būvniecības ieceres dokumentācijā ievietoto informāciju saskaņā ar ATIS datiem.
Lai izvairītos no tiesību normu kolīziju veidošanās, Likumprojekts būtu papildināms ar jaunu nosacījumu, kas paredz speciālajos normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildi, tostarp Aizsargjoslu likumā noteiktos pienākumus. Proti, saskaņā ar Aizsargjoslu likumu ir noteikti nekustamā īpašuma lietošanas tiesību ierobežojumu ar Aizsargjoslu likumu noteikto objektu aizsargjoslās. Piemēram, Aizsargjoslu likuma 56. panta 13. punkts nosaka, ka “ja nav noslēgta rakstveida vienošanās ar gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju īpašnieku, aizliegts:
a) veikt darbus ar uguni un liesmu, dzīt pāļus, lietot triecienmehānismus ar jaudu, kas lielāka par 100 kilovatiem,
b) veikt zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem, bet aramzemēs — dziļāk par 0,45 metriem, kā arī meliorācijas un grunts planēšanas darbus,
c) veikt ģeoloģiskos, ģeodēziskos un citus pētniecības darbus, kas saistīti ar urbumu veidošanu un grunts paraugu ņemšanu (izņemot augsnes paraugus),
d) būvēt, atjaunot vai pārbūvēt inženierbūves,
e) ierīkot brauktuves un brauktuvju šķērsojumus,
f) veikt citus darbus, kas traucē gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju apkalpošanu vai var bojāt šos objektus.”
Conexus Baltic Grid iebilst, ka Likums tiek papildināts ar pazemes ārējo inženiertīklu īpašnieku pienākumu noskaidrot un uzmērīt pazemes ārējo inženiertīklu faktisko novietojumu dabā un tas ir galvenais pamatojums pārējo būvniecības procesu dalībnieku atbrīvošanai no atbildības inženiertīklu bojājumu gadījumā. Visi būvniecības procesa dalībnieki ir ieinteresēti sekmīgā būvniecības ieceres īstenošanā un katram dalībniekam ir saistības, kas ir jāizpilda.

Likumprojekta 12. panta Likuma 19.⁴ pantu izteikt šādā redakcijā:
“19.⁴ pants. Atbildība par pazemes ārējiem inženiertīkliem
(1) Būvniecības procesa dalībnieki nenes atbildību pret pazemes ārējo inženiertīklu īpašnieku vai tiesisko valdītāju, ja būvdarbu laikā pazemes ārējam inženiertīklam ir nodarīti jebkādi bojājumi sakarā ar to, ka:
1) tas neatrodas vietā vai dziļumā, kurā tas bija norādīts paša pazemes ārējo inženiertīklu īpašnieku vai tiesisko valdītāju saskaņotajā informācijā, izņemot, ja atšķirība starp saskaņoto informāciju un faktisko situāciju dabā ir nebūtiska;
2) atbilstoši Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas datiem attiecīgajam inženiertīklam bija jābūt citā vietā vai dati par to nav reģistrēti Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā un pazemes ārējo inženiertīklu īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ir saskaņojis šīs informācijas patiesumu;
3) ievēroti speciālajos normatīvajos aktos noteiktie pienākumi attiecībā uz darbiem ārējo inženiertīklu aizsargjoslu teritorijās.
(2) Būvdarbu veicējs nenes atbildību pret pazemes ārējo inženiertīklu īpašnieku vai valdītāju, ja būvdarbu laikā pazemes ārējām inženiertīklam ir nodarīti jebkādi bojājumi sakarā ar to, ka informācija par inženiertīklu nav ietverta būvprojektā.".