Atzinums

Konvencijas 6.pants paredz valsts stratēģijas izstrādi par noziedzīgu nodarījumu vides jomā novēršanu un apkarošanu, kas cita starpā ietver arī jautājumus par valsts politiku, finansējumu, tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku apmācību un specializāciju, sadarbību ar starptautiskām noziedzības apkarošanas organizācijām. Šie jautājumi pārsniedz Klimata un enerģētikas ministrijas kompetenci (arī Valsts vides dienesta kompetenci, ja tam tiktu deleģēti no ministrijas puses kādi uzdevumi). Valsts vides dienests var iesaistīties stratēģijas izstrādē tiktāl, cik tas saistās ar vides noziegumu atklāšanu, veicot vides normatīvo aktu ievērošanas kontroli, videi nodarītā kaitējuma noteikšanu, tiesībsargājošo institūciju darbinieku apmācību vides jautājumos, taču vadošo lomu par noziedzīgu nodarījumu vides jomā izmeklēšanas taktiku un valsts politiku ir jāuzņemas Iekšlietu ministrijai (Valsts policijai). Tā kā Likumprojekta 4.pants paredz Konvencijas 6.pantā paredzēto saistību izpildes koordināciju, tas neizslēdz iespēju Klimata un enerģētikas ministrijai piedalīties valsts stratēģijas izstrādē.  

Konvencijas 6. panta paredzēto saistību izpildi koordinē Iekšlietu ministrija. 

Tā kā vides noziegumu prevencijas un izmeklēšanas jomā saskaras vairāku ministriju kompetences un Likumprojektā noteiktā koordinēšanas funkcija tāpat skaidri nedefinē tos uzdevumus, kuri ir jāveic katrai ministrijai Konvencijas saistību izpildē, iesakām svītrot Likumprojekta 2., 3., 5. un 6.pantu. Proti, vispirms tiek izstrādāta Konvencijas 6.pantā minētā valsts stratēģija vides noziegumu novēršanai un apkarošanai, kurā arī detalizētāk tiek definēti ministriju uzdevumi un atbildības jomas. 

-