Atzinums

Projekta ID
24-TA-793
Atzinuma sniedzējs
Iekšlietu ministrija
Atzinums iesniegts
14.05.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Valsts policija (turpmāk -VP) neatbalsta piedāvātās izmaiņas Kriminālprocesa likumā (turpmāk - KPL). Uzsākot VID reformu, institūciju starpā bija panākta vienošanās, ka VID Iekšējās drošības pārvaldes (turpmāk - IDP) funkcijas un finansējumu pārņems Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk - KNAB). KPL piedāvāto izmaiņu rezultātā, ja nemainās KNAB piekritīgo noziegumu institucionālā piekritība, daļa līdz šim VID IDP piekritīgu noziegumu izmeklēšanas būs jāveic VP. Ja tiek realizētas šādas KPL izmaiņas un VP pārņem daļu no IDP funkcijām, ir nepieciešams lemt jautājumu par finanšu līdzekļu pārdali. Paplašinot VP izmeklējamo noziegumu piekritību, radīsies papildus slodze ne tikai izmeklēšanas darbā, bet arī operatīvās darbības un prevencijas jomās.
Līdz ar to nepieciešams pārdalīt vienu štata vietu un finansējumu no VID IDP Valsts policijai, kas atbilst vecākā inspektora atlīdzībai un tā darba nodrošinājumam.
 
Piedāvātā redakcija
-
2.
Likumprojekts (grozījumi)
Priekšlikums
Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 6. februāra sēdē nolemto (prot. Nr. 6, 33.§, 2. punkts), tika atbalstīta Valsts ieņēmumu dienesta reorganizācija, Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējās drošības pārvaldes izmeklēšanas un operatīvās darbības funkcijas un uzdevumus nododot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.
Kriminālprocesa likuma 387. panta sestā daļa paredz, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs izmeklē noziedzīgus nodarījumus valsts institūciju dienestā, ja tie saistīti ar korupciju.
Atbilstoši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 1. panta pirmajai daļai, korupcija šā likuma izpratnē ir kukuļošana vai jebkura cita valsts amatpersonas rīcība, kas vērsta uz to, lai, izmantojot dienesta stāvokli, savas pilnvaras vai pārsniedzot tās, iegūtu nepelnītu labumu sev vai citām personām. Attiecīgi būtiskākā korupcijas pazīme ir “nepelnīta labuma gūšana”.
Saskaņā ar likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 16.5 pantu Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējās drošības pārvaldes uzdevumi likumpārkāpumu atklāšanā Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu (darbinieku) rīcībā ir veikt operatīvo darbību, lai atklātu un novērstu noziedzīgus nodarījumus Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu (darbinieku) darbībā, kas saistīti ar to pienākumu izpildi, kā arī veikt izmeklēšanu krimināllietās par noziedzīgiem nodarījumiem, kas konstatēti Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu (darbinieku) rīcībā un saistīti ar to pienākumu izpildi.
No attiecīgā secināms, ka Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējās drošības pārvaldes kompetencē neietilpst tikai noziedzīgu nodarījumu, kas saistīti ar korupciju jeb nepelnīta labuma gūšanu, izmeklēšana, bet tā ir plašāka (piemēram, dienesta pilnvaru pārsniegšana ne vienmēr var būt saistīta ar prettiesisku labumu gūšanu, tāpat labuma gūšanas pierādīšana nav nepieciešama, lai sauktu amatpersonu pie atbildības saskaņā ar Krimināllikuma 319. panta pirmo daļu par amatpersonas bezdarbību).
Norādāms, ka likumprojekts neparedz izdarīt grozījumus Kriminālprocesa likuma 386. panta sestajā daļā, līdz ar ko, ievērojot iepriekš norādīto, secināms, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja kompetencē neietilptu tādu amatpersonu izdarītu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšana, kuri nav saistīti ar “nepelnīta labuma gūšanu”. Tādējādi rodas šaubas par to, ka likumprojektā ietvertais tiesiskais regulējums atbilst Ministru kabinetā pieņemtajam lēmumam nodot visas Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējās drošības pārvaldes izmeklēšanas un operatīvās darbības funkcijas un uzdevumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Minētās bažas apliecina arī likumprojektā “Nodokļu un muitas policijas likums” (24-TA-727) 10. panta ceturtajā daļā noteiktais, ka gadījumā, ja fiziska spēka vai speciālo līdzekļu lietošanas dēļ ir cietušie, Nodokļu un muitas policijas ierēdņu pienākums ir nekavējoties ziņot par notikušo savam tiešajam vadītājam un Valsts policijai, bet ne Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, kā iestādei kurai būtu jāizvērtē, vai Nodokļu un muitas policijas ierēdņa rīcībā nav saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes.
Ievērojot minēto, precizēt likumprojektu atbilstoši Ministru kabinetā pieņemtajam lēmumam.
 
Piedāvātā redakcija
-