Atzinums

Izskatot noteikumu projektu, secināms, ka Padomes 2021. gada 22. marta direktīvas (ES) 2021/514, ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (turpmāk - Direktīva 2021/514) attiecīgo normu pārņemšanai izmantota transponēšanas metode, pārkopējot direktīvas normas noteikumu projektā. Vēršam uzmanību, ka burtiska direktīvu normu pārkopēšana nacionālajā tiesību aktā ne vienmēr palīdz sasniegt direktīvā noteikto mērķi. Ņemot vērā, ka direktīvu pārņemšanas procesā svarīgākais ir nodrošināt direktīvas mērķa sasniegšanu, dalībvalstij ir jāizvēlas tāda direktīvas normu pārņemšanas forma un metode, kas atbilstu gan tās nacionālajai tiesību sistēmai, gan arī Eiropas Savienības prasībām (vairāk par pārņemšanas metodēm sk. Tieslietu ministrijas 2014. gada Eiropas Savienības tiesību aktu ieviešanas rokasgrāmatā, kas pieejama: https://www.tm.gov.lv/lv/metodiskie-ieteikumi). Svarīgi ir ņemt vērā ne tikai pašas direktīvas normu saturu, bet arī nacionālā tiesību akta, kurā direktīvu plānots pārņemt, juridisko valodu un tehniku. Papildus vēršam uzmanību, ka noteikumu projekts šobrīd ir grūti uztverams. Attiecīgi lūdzam precizēt noteikumu projektu, pārformulējot direktīvas normas noteikumu projektā atbilstoši Latvijas tiesību sistēmā lietotajai valodai, stilistikai, juridiskajai tehnikai un nodrošinot skaidras un nepārprotamas tiesību normas.

-

Vēršam uzmanību, ka noteikumu projekta nosaukums neatbilst Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 „Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” (turpmāk - Noteikumi Nr. 108) 92. punktam, kas noteic, ka noteikumu projekta nosaukumu ar vārdiem “Noteikumi par” iesāk tikai retos izņēmuma gadījumos. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt noteikumu projekta nosaukumu, vārdus “kārtība”, “noteikumi” v.tml. rakstot kā nosaukuma pēdējo vārdu. 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabinets var izdot noteikumus, tikai pamatojoties uz spēkā stājušos likumdevēja deleģējumu Ministru kabinetam. Likumā "Par nodokļiem un nodevām" nav pilnvarojuma izdot Ministru kabinetam šādus noteikumus, kā arī likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" (Nr: 1/Lp14) (turpmāk - likumprojekts), kurā ietverts deleģējums Ministru kabinetam izdot attiecīgus noteikumus, nav pieņemts un stājies spēkā (iesniegts Saeimā 2022. gada 7. novembrī). Ņemot vērā minēto, noteikumu projekts Ministru kabinetā ir iesniedzams tikai pēc likumprojekta stāšanās spēkā.

-

Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Noteikumu Nr. 108 100. punktu noteikumu projekta pirmajā punktā secīgi raksta vārdus “Noteikumi nosaka” un pārraksta likumā noteikto pilnvarojumu Ministru kabinetam. Attiecīgi lūdzam precizēt projekta 1. punktu. Piemēram, likumprojekta 2. pantā paredzētajā deleģējumā ir norāde nevis uz "platformas operatoru", bet gan "nodokļu maksātāju", savukārt noteikumu projekta 1.5. apakšpunktam atbilstošs deleģējums likumprojekta 2. pantā vispār nav iekļauts. Attiecīgi, īpaši ņemot vērā, ka projektā ir pārrakstītas Direktīvas 2021/514 normas, nesasaistot projekta struktūru ar 1. punkta apakšpunktiem, nav arī pārliecības, ka noteikumu projekta saturs ir pilnībā atbilstošs deleģējumam. Vēršam uzmanību, ka nav pieļaujama personas pamattiesību ierobežošana, atsaucoties uz neskaidru vai pārprotamu likumdevēja pilnvarojumu. Ja likumdevēja pilnvarojuma apmērs rada šaubas, Ministru kabinetam šis pilnvarojums jāīsteno, iespēju robežās izvairoties no personas pamattiesību ierobežošanas, ja uz ierobežojumu nepieciešamību nav tieši norādīts pilnvarojošajā normā.

-

Norādām, ka pārņemot Eiropas Savienības tiesību normas nacionālajā tiesību sistēmā, Eiropas Savienības juridiskos jēdzienus ir svarīgi saskaņot ar spēkā esošajos nacionālajos normatīvajos aktos lietoto terminoloģiju, lai neveidotos vienādas nozīmes jēdzienu apzīmējumi ar dažādiem terminiem vai dažādi termini ar vienādu nozīmi. Ņemot vērā minēto aicinām nevis pārņemt Direktīvā 2021/514 lietoto terminoloģiju, bet gan saskaņot tos ar nacionālajos normatīvajos aktos lietoto terminoloģiju. Piemēram, termini "izslēgtais platformas operators", "ziņojošais platformas operators", "kvalificēts ārpussavienības platformas operators" vai līdzīgie termini "pārdevējs", "izslēgtais pārdevējs", "aktīvs pārdevējs" un "pārdevējs, par kuru jāsniedz ziņojums"  kopumā ir grūti uztverami.

-

Nav skaidrs, kādēļ noteikumu projekta 2.3. apakšpunktā un citviet projektā (piemēram, 2.4.2. apakšpunktā) lietota norāde ne tikai uz Valsts ieņēmumu dienestu vai Latviju, bet arī "citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento iestādi" (salīdzinājumam sk. Direktīvas 2021/514 pielikumā izteiktajā Direktīvas 2011/16/ES V pielikuma I iedaļas A. Punkta 3. apakšpunktu, 4. apakšpunkta "b" punktu). Saistībā ar minēto arī vēršam uzmanību, ka Latvijas nacionālais normatīvais akts nevar paredzēt tiesības un pienākumus tiem tiesību subjektiem, kas nav pakļauti Latvijas jurisdikcijai. Piemēram, projekta 42. punkta 2. teikums minētajam principam neatbilst. Attiecīgi lūdzam izvērtēt projektu (tostarp arī citas normas, ne tikai minētās) un atbilstoši to precizēt.

-

Attiecībā uz noteikumu projekta 2.3. apakšpunktu vēršam uzmanību, ka nav skaidrs, kad un kā ("iepriekš un katru gadu", "saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem") platformas operatoram jāpierāda, ka viņa platformas vispārējais saimnieciskās darbības modelis ir tāds, ka tam nav pārdevēju, par kuriem jāsniedz ziņojums. Attiecīgi lūdzam precizēt noteikumu projektu un sniegt attiecīgu skaidrojumu.

-

Norādām, ka ar 2021. gada 6. jūlija grozījumiem Komerclikumā Latvija atteicās no patiesā sēdekļa (vadības atrašanās vietas) teorijas un tika ieviesta reģistrācijas vietas teorija, ņemot vērā, ka patiesā sēdekļa teorija Latvijā pastāvēja formāli un tā netika iedzīvināta praksē. Reģistrācijas vietas teorija paredz, ka sabiedrības tiesiskajām attiecībām piemēro tās valsts normatīvos aktus, kur šī sabiedrība ir reģistrēta. Proti, Latvijas juridiskās personas juridiskā statusa iegūšanai juridiskajai personai pietiek ar reģistrēto adresi Latvijā jeb komercreģistrā ierakstīto adresi, kas ir arī komersanta juridiskā adrese (Komerclikuma 139. panta pirmā daļa). Ņemot vērā minēto, aicinām precizēt noteikumu projekta 2.4.1.2. un 2.5.2. apakšpunktus. 

-

Aicinām precizēt noteikumu projektu un lietot vienādu terminoloģiju, jo noteikumu projektā tiek lietoti vairāki termini, lai apzīmētu juridisko personu vai juridisko veidojumu adreses - vadības atrašanās vieta, galvenā adrese, juridiskā adrese.
 

-

Norādām, ka Komerclikuma 25.² pantā ir noteikta pārstāvniecības definīcija un tā atšķiras no noteikumu projektā paredzētās pārstāvniecības definīcijas, jo saskaņā ar Komerclikuma 25.² pantu pārstāvniecība nav juridiskā persona, un tai nav tiesību veikt komercdarbību Latvijā. Tādēļ aicinām precizēt noteikumu projektu, jo var rasties nepareiza izpratne par to, kas šo noteikumu sakarā ir saprotams ar terminu "patstāvīgā pārstāvniecība". 
 

-

Vēršam uzmanību, ka noteikumu projekta 2.6. apakšpunkta beigās lietots vārds "valstis", kaut iepriekš ietverta norāde uz "valsti vai teritoriju". Attiecīgi lūdzam precizēt noteikumu projektu.

-

Lūdzam anotācijā skaidrot, kas domāts ar noteikumu projekta 2.6. un 2.7. apakšpunktā, kā arī citviet minēto "spēkā esošo atbilstīgo kompetento iestāžu līgumu" (proti, vai domāti starptautiski starpresoru līgumi). Vēršam uzmanību, ka starptautiskus starpresoru līgumus kompetentā iestāde var slēgt tikai savas kompetences ietvaros.

-

Lūdzam noteikumu projekta 2.9. apakšpunktā pieturzīmi iekavas aizstāt ar pieturzīmi komats, jo iekavās ietvertais teksts ir būtisks tiesību normas piemērošanā. Norādām, ka iekavās ietvertie skaidrojumi un precizējumi var padarīt tiesību aktu neskaidru un var sašaurināt vai paplašināt tiesību normas tvērumu.
Lūdzam izvērtēt arī citu noteikumu projektā lietoto iekavu lietojumu un atbilstoši precizēt projektu.

-

Direktīvas 2021/514 pielikumā izteiktajā Direktīvas 2011/16/ES V pielikuma I iedaļas B. punkta 3. apakšpunktā ietvertajā "pārdevēja, par kuru jāsniedz ziņojums," definīcijā ietverta norāde "kas ir rezidents kādā dalībvalstī vai kas ir iznomājis kādā dalībvalstī esošu nekustamo īpašumu". Noteikumu projekta 2.15. apakšpunktā ir norāde uz "iesaistīto valsti", kas nav saprotama un, šķiet, nav arī atbilstoša minētajai direktīvas normai. Turklāt nav arī saprotama atsevišķas definīcijas "iesaistītā valsts" (noteikumu projekta 2.8. apakšpunkts) nepieciešamība, īpaši ņemot vērā, ka direktīvā tāds termins netiek lietots un definēts. Šeit ir norāde uz iesaistīto valsti, kura definēta noteikumu projekta 2.8. apakšpunktā un ietver ne tikai Eiropas Savienības, dalībvalsti. Turklāt termins "iesaistītā valsts" tiek lietots daudzviet noteikumu projektā, kaut atbilstošajās pārņemtajās Direktīvas 2021/514 normās tiek lietots termins "dalībvalsts". Līdz ar to lūdzam precizēt projektu. Alternatīvi lūdzam sniegt pamatotu skaidrojumu.

-

Vēršam uzmanību, ka noteikumu projekta 2.17. apakšpunkta otrais un trešais teikums ir neskaidrs un grūti uztverams, tādēļ aicinām precizēt redakciju. Vienlaikus norādām uz likuma "Par nodokļiem un nodevām" 84. pantā noteikto redakciju kā piemēru noteikumu punkta formulējumam. 

 

-

Norādām, ka Direktīvas 2021/514 pielikuma I iedaļas "Terminu definīcijas" C punkta "vienības" definīcijas angļu valodas versijā ir norādīts "a corporation" un latviešu valodas versijā šis termins ir iztulkots kā "korporācija", taču norādām, ka šāds termins ir iztulkots neprecīzi. Norādām, ka ar "corporation" ir domāta juridiska persona, kuras atbildība ir nodalīta no tās dalībnieku atbildības, proti, kapitālsabiedrība (akciju sabiedrība vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību). Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt noteikumu projekta 2.17. apakšpunktu.

-

Vēršam uzmanību, ka noteikumu projekta 2.2. apakšnodaļas nosaukums, šķiet, nav korekts, ņemot vērā, ka apakšnodaļā ietvertās normas ir par pārdevējiem, par (nevis uz) kuriem informācijas apkopošana neattiecas. Papildus aicinām izvērtēt nosaukuma atbilstību apakšnodaļā ietvertajam regulējumam un nepieciešamības gadījumā precizēt.

-

Vēršam uzmanību, ka Direktīvas 2021/514 pielikumā izteiktajā Direktīvas 2011/16/ES V pielikuma II iedaļas B. punkta 1. apakšpunkta "c" apakšpunktā ir norāde uz dalībvalsti, nevis jebkuru valsti, atšķirībā no noteikumu projekta 7.3. apakšpunkta. Attiecīgi lūdzam precizēt noteikumu projektu. Līdzīgi lūdzam izvērtēt arī citas noteikumu projekta normas (piemēram, bet ne tikai, 8.3. apakšpunktu, 5. sadaļas nosaukumu).

-

Lūdzam vienādot vispārīgu atsauču uz citu valstu tiesību aktiem formulējumus, jo projektā lietoti dažādi formulējumi (piemēram, "valsts tiesību akti", "valsts normatīvie akti", "valsts regulējums" u.tml.). Atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām, normatīvajā aktā nelieto sinonīmus un vienu lietu konsekventi sauc vienā un tajā pašā vārdā. Tāpat atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām, termins ir jālieto vienā nozīmē, un tas nav aizstājams ar sinonīmiem.

-

Vēršam uzmanību, ka projekta 14.2. apakšpunktā ietvertais nosacījums par "nesen" izdotu rezidenta apliecību ir subjektīvs, nav saprotams un vienveidīgi piemērojams, līdz ar to lūdzam to svītrot vai precizēt, lai nodrošinātu tā vienveidīgu un konsekventu piemērošanu. Nav arī skaidrs, kāpēc vispār nepieciešams norādīt, kad izdota rezidenta apliecība.

-

Lūdzam anotācijā skaidrot, kas noteikumu projekta 18. punktā un citviet noteikumu projektā saprotams ar "otro pārskata periodu". Nepieciešamības gadījumā lūdzam norādīt konkrētu termiņu, līdz kuram jāizpilda attiecīgā prasība.

-

Noteikumu projekta 25., 26., 27. un 28. punkts paredz ziņojošās platformas operatora un Valsts ieņēmumu dienesta savstarpējo informācijas apriti Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Vēršam uzmanību uz to, ka saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 7.² panta pirmajā daļā noteikto Valsts ieņēmumu dienests izdoto administratīvo aktu (arī nelabvēlīgu administratīvo aktu) un citus lēmumus, dokumentus un informāciju nodokļu maksātājam, kurš ir Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotājs, paziņo, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu, vienlaikus par to nosūtot informāciju uz nodokļu maksātāja elektroniskās deklarēšanas sistēmā norādīto elektroniskā pasta adresi un oficiālo elektronisko adresi, ja nodokļu maksātājam ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts. Savukārt likuma "Par nodokļiem un nodevām" 7.³ pants paredz, ka nodokļu maksātājs, izņemot fizisko personu, kura neveic saimniecisko darbību, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu, ja konkrētajā nodokļu jomu reglamentējošā normatīvajā aktā iesniegumam nav noteikta cita iesniegšanas kārtība. Tādējādi no likuma "Par nodokļiem un nodevām" izriet, ka informācijas aprite Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā notiek tikai ar Latvijā reģistrētiem nodokļu maksātājiem. Savukārt noteikumu projekta adresāti visticamāk būs ārvalstu privātpersonas un nav saprotams, vai tām būs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem Latvijā. Ņemot vērā minēto, nav saprotams, vai ziņojošās platformas operators varēs sniegt un saņemt informāciju Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Ņemot vērā minēto, lūdzam pārskatīt noteikumu projekta 25., 26., 27. un 28. punktā ietverto regulējumu, precizēt to, kā arī attiecīgu informāciju ietvert anotācijā.

-

Noteikumu projekta 30. punktā ietverts pienākums ziņojošajam platformas operatoram informāciju sagatavot saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļa vietnē publicēto XML faila aprakstu. Vēršam uzmanību, ka privātpersonām saistošas prasības ietveramas ārējā normatīvajā aktā. Attiecīgi lūdzam minēto prasību svītrot vai arī attiecīgās prasības, kā sagatavojama informācija, ietvert noteikumu projektā.

-

Vēršam uzmanību, ka noteikumu projekta 30. punktā ietvertā atsauce uz "šo noteikumu 41. punktā noteikto", šķiet, nav korekta. Attiecīgi lūdzam precizēt noteikumu projektu. Lūdzam pārliecināties par iekšējo atsauču korektumu arī pārējā noteikumu projektā.

-

Attiecībā uz noteikumu projekta 33. punktu vēršam uzmanību, ka Direktīvas 2021/514 pielikumā izteiktajā Direktīvas 2011/16/ES V pielikuma III iedaļas A. punkta 6. apakšpunktā ir runa nevis par "valsts valūtu", bet "bezseguma naudu". Attiecīgi lūdzam izvērtēt, vai korekti pārņemta minētā direktīvas norma, un precizēt noteikumu projektu vai sniegt skaidrojumu.

-

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu datu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk - Datu regula) 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā ietverto nolūka ierobežojuma principu, personas dati tiek vākti konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos, un to turpmāku apstrādi neveic ar minētajiem nolūkiem nesavienojamā veidā, savukārt Datu regulas 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā ir noteikts datu minimizēšanas princips, kas paredz, ka datu apstrāde ir adekvāta, atbildīga un ietvert tikai to, kas nepieciešams datu apstrādes nolūkam. Noteikumu projekta ietvaros plānots apstrādāt jebkādu citu finanšu identifikācijas informāciju, kas ziņojošajam platformas operatoram ir pieejama attiecībā uz minēto konta turētāju. Ievērojot minēto, lūdzam anotācijā sniegt skaidrojumu, kā tiks nodrošināta personas datu minimizēšanas principa ievērošana, apstrādājot finanšu identifikācijas informāciju, tajā skaitā personas datus, ņemot vērā, ka anotācijā nav norādīts, kas tieši ar minēto finanšu identifikācijas informāciju ir saprotams.

 

-

Lūdzam noteikumu projekta 36.3. apakšpunktā precizēt, kā galvenā adrese ir jānorāda (šķiet, pārdevēja).

-

Lūdzam noteikumu projekta 36.9. apakšpunktā vārda "tas" vietā konkrēti norādīt, kas tieši atšķiras no pārdevēja, par kuru jāsniedz ziņojums, vārda, uzvārda  vai nosaukuma.

-

Lūdzam noteikumu projekta 36.9.1. apakšpunktā precizēt, kā turētāja vārds, uzvārds vai nosaukums ir norādāms.

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 38. punktu, ņemot vērā, ka atsauces normatīvajos aktos var ietvert tikai uz tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem. Papildus lūdzam piemērošanas atvieglošanas nolūkā ietvert atsauci uz konkrētu tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu atbilstoši Noteikumu Nr. 108 170.-172. punktam.

-

Ņemot vērā, ka ar noteikumu projekta 39. punktu, šķiet, paredzēts regulēt privāttiesiskas attiecības, turklāt paredzēts pienākums noteiktā gadījumā ziņojošajam platformas operatoram slēgt pārdevēja kontu un neļaut pārdevējam atkārtoti reģistrēties platformā vai ieturēt atlīdzības maksājumu pārdevējam, kamēr pārdevējs neiesniedz pieprasīto informāciju, kas ir būtisks pārdevēja tiesību uz īpašumu un saimnieciskās darbības veikšanas ierobežojums. Lūdzam anotācijā pamatot, kādēļ paredzēts šādi regulēt privāttiesiskas attiecības, kā arī pamatot šāda tiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi un samērīgumu.

-

Atbilstoši Datu regulas 5. panta 1. punkta "e" apakšpunktā ietvertajam glabāšanas ierobežojuma principam, personas datus glabā tikai tik ilgi, kamēr tie ir nepieciešami nolūkiem, kuros to apstrādā. Papildus norādāms, ka Datu regulā nav noteikti konkrēti termiņi datu glabāšanai, tomēr šie termiņi ir saistīti ar pārziņa datu apstrādes nolūkiem un to sasniegšanai nepieciešamo datu apjomu. Vēršam uzmanību, ka noteikumu projekts neparedz noteiktu termiņu reģistra pieejamībai, līdz ar to pastāv bažas, ka reģistru glabāšanas termiņi starp dažādiem ziņojošo platformu operatoriem varētu atšķirties. Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt anotāciju ar attiecīgu skaidrojumu, kas pamatotu datu glabāšanas termiņu - ne mazāk kā 5 gadus, bet ne vairāk kā 10 gadus, kādēļ netiek noteikts konkrēts glabāšanas termiņš, kā arī kur datu subjektam būs pieejama informācija par ziņojošo platformu operatora uzturētā reģistra glabāšanas termiņu.

-

Noteikumu projekta 42. punkts paredz, ka ziņojošais platformas operators reģistrējas kompetentajā iestādē, kad tas sāk darboties kā platformas operators. Savukārt noteikumu projekta 43. punkts paredz, ka, ja ziņojošais platformas operators reģistrējas Latvijā, tas noteiktu informāciju paziņo Valsts ieņēmumu dienestam. Vēršam uzmanību uz to, ka no noteikumu projektā ietvertā regulējuma nav saprotams, par ko jāreģistrējas ziņojošajam platformas operatoram, proti, par pievienotās vērtības nodokļa maksātāju, par nodokļu maksātāju vai tas būs jauns, līdz šim Latvijā neregulēts reģistrācijas veids. Vienlaikus no noteikumu projekta 43. punkta nav saprotams, vai informācijas paziņošana Valsts ieņēmumu dienestam ir uzskatāma par reģistrācijas iesnieguma iesniegšanu vai arī tā ir norāde, kāda informācija iekļaujama reģistrācijas iesniegumā. Papildus jāuzsver, ka no likumprojektā "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" (Nr. 1/Lp14) iekļautās likuma "Par nodokļiem un nodevām" 15. panta jaunās 11. daļas neizriet Ministru kabineta tiesības noteikt jebkādu privātpersonas reģistrācijas kārtību. Ja reģistrācija jāveic jau kādā no esošajiem veidiem, tad šo reģistrācijas kārtību regulē attiecīgie reģistrāciju regulējošie normatīvie akti, taču nav saprotams, kāda ir šī reģistrācija un vai noteikumu projekta 43. punktā ietvertā informācija ir jāpaziņo jau papildu tai informācijai, kas sniedzama reģistrējoties. Ņemot vērā minēto, lūdzam svītrot vai precizēt noteikumu projekta 43. punktu.

-

Lūdzam svītrot noteikumu projekta 44. punktu, ņemot vērā to, ka ar likumprojektā "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" ietverto pilnvarojumu Ministru kabinets netiek pilnvarots noteikt reģistrācijas kārtību, kas varētu ietvert arī tiesības noteikt kārtību, kādā sniedzama informācija par izmaiņām noteikumu projekta 43. punktā minētajā informācijā.

-

Lūdzam svītrot noteikumu projekta 45. punktu, ņemot vērā to, ka ar likumprojektā "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" ietverto pilnvarojumu Ministru kabinets netiek pilnvarots noteikt privātpersonu reģistrācijas kārtību.

-

Lūdzam anotācijā pamatot noteikumu projekta 46.2. apakšpunktā paredzētā tiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi, kā arī samērīgumu. Lūdzam arī skaidrot, vai prasība ir objektīvi nepieciešama. Vēršam arī uzmanību, ka nav skaidrs, kādos gadījumos norma var tikt piemērota, jo normā nav ietverti nekādi kritēriji attiecībā uz to, kādos gadījumos dienestam ir pamats uzskatīt, ka platformas operatora darbība ir beigusies, neskatoties uz noteikumu projekta 46.1. apakšpunktā minētā paziņojuma trūkumu. Turklāt norādām, ka normai jātiek piemērotai vienlīdzīgi. Attiecīgi lūdzam precizēt noteikumu projektu un sniegt skaidrojumus anotācijā.

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 47. punktu, ņemot vērā to, ka ar likumprojektā "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" ietverto pilnvarojumu Ministru kabinets netiek pilnvarots noteikt privātpersonu reģistrācijas kārtību.

-

Noteikumu projekta 48. punkts paredz Valsts ieņēmumu dienesta tiesības pie noteiktiem nosacījumiem anulēt ziņojošās platformas operatora reģistrāciju. Vēršam uzmanību uz to, ka no likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" iekļautās likuma "Par nodokļiem un nodevām" 15. panta jaunās 11. daļas neizriet Ministru kabineta tiesības noteikt jebkādu privātpersonas reģistrācijas kārtību. Savukārt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 11. pantā ietverto likuma atrunas principu personai nelabvēlīgu administratīvo aktu izdot iestāde var uz Latvijas Republikas Satversmes, likuma, kā arī uz starptautisko tiesību normas pamata. Ministru kabineta noteikumi var būt par pamatu šādam administratīvajam aktam tikai tad, ja Latvijas Republikas Satversmē, likumā vai starptautisko tiesību normā tieši vai netieši ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam, izdodot noteikumus, tajos paredzēt šādus administratīvos aktus. Ņemot vērā minēto, lūdzam svītrot noteikumu projekta 48. punktu.

-

Lūdzam svītrot noteikumu projekta 49. punktu, ņemot vērā to, ka ar likumprojektā "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" ietverto pilnvarojumu Ministru kabinets netiek pilnvarots noteikt privātpersonu reģistrācijas kārtību.

-

Lūdzam svītrot vai precizēt noteikumu projekta 51. punktu, ņemot vērā, ka tas, šķiet, attiecas tikai uz Latvijas kompetento iestādi un neskar privātpersonas, taču ārējā normatīvajā aktā ietver privātpersonām saistošas prasības. Turklāt nav arī skaidra normas nepieciešamība, ņemot vērā, ka anotācijas 5. sadaļā nav minēta kāda Direktīvas 2021/514 prasība, kas tiek pārņemta noteikumu projekta 51. punktā. Papildus vēršam uzmanību, ka normā, šķiet, lietots nekorekts formulējums, ņemot vērā, ka sniegt izvērtējumu par Eiropas Savienības regulējuma interpretāciju vai spēkā esamību ir tiesīga tikai Eiropas Savienības Tiesa.
Attiecīgi lūdzam precizēt noteikumu projektu vai sniegt skaidrojumu.

-

Apzināmies, ka Direktīva 2021/514 jāsāk piemērot no 2023. gada 1. janvāra (sk. direktīvas 2. panta 1. punktu). Paužam bažas, ka, ņemot vērā, ka noteikumu projekts tagad ir saskaņošanas stadijā, privātpersonām nav dots pietiekami ilgs termiņš, lai sagatavotos attiecīgajam regulējumam. Reizē norādām, ka Direktīva 2021/514 tika pieņemta jau 2021. gada 22. martā. Attiecīgi lūdzam sniegt skaidrojumu par spēkā stāšanās termiņu un tā samērīgumu. Nepieciešamības gadījumā lūdzam precizēt noteikumu projektu.

-

Vēršam uzmanību, ka nav pilnībā skaidra Direktīvas 2021/514 pielikumā izteiktajā Direktīvas 2011/16/ES V pielikuma II sadaļas F. punkta 2. apakšpunkta prasības (īpaši nosacījuma "kas platformā jau bijuši reģistrēti svētdienā, 2023. gada 1. janvārī VAI dienā, kad Vienība kļuvusi par Ziņojošo platformas operatoru") sadalīšana divās normās noteikumu projektā, turklāt vienu no tām ietverot noslēguma jautājumos, kurš nav norādīts anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulā. Papildus norādām, ka saskaņā ar Noteikumu Nr. 108 115. punktu noslēguma jautājumos nosaka pārejas kārtību no pastāvošā tiesiskā regulējuma uz jauno tiesisko regulējumu un tajos neietver normas, kas darbojas pastāvīgi. Attiecīgi lūdzam izvērtēt, vai noteikumu projekta 53. punkta ietveršana noslēguma jautājumos ir korekta. Lūdzam precizēt noteikumu projektu vai sniegt skaidrojumus.

-

Lūdzam izvērtēt, vai papildus Direktīvas 2021/514 prasībām noteikumu projektā nav pārņemtas arī kādas Direktīvas 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā prasības. Nepieciešamības gadījumā lūdzam papildināt noteikumu projekta informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām, kā arī anotācijas 5. sadaļu, tostarp 1. tabulu.

-

Vēršam uzmanību, ka anotācijas 1.3. sadaļā ietverts vien vispārīga un fragmentāra informācija par noteikumu projektā paredzēto regulējumu. Norādām, ka anotācijai jāsniedz pilnīgs skaidrojums par projektā ietvertajām normām un to nepieciešamību. Attiecīgi lūdzam sniegt izvērstākus skaidrojumus.
Lūdzam arī anotācijā skaidrot, kādas normas un kādēļ ir paredzētas noteikumu projektā papildus normām, kas pārņem direktīvas prasības. Piemēram, vēršam uzmanību, ka anotācijas 5. sadaļas 1. tabulā nav minēti, piemēram, noteikumu projekta 24.-29. punkti, 50.-51. punkti.
Turklāt lūdzam arī izvērtēt, vai noteikumu projektā ietverts pietiekams regulējums, lai sasniegtu Direktīvas 2021/514 mērķi un vai nav jāparedz vēl kādas normas, lai direktīvas prasības būtu efektīvi pārņemtas (sk. arī Direktīvas 2021/514 pielikumā izteiktajā Direktīvas 2011/16/ES V pielikuma IV iedaļas 1. teikumu).
Piemēram, noteikumu projekta 22. punktā ir norāde uz pierādīšanu, bet nav skaidrs, kā jānotiek pierādīšanai (direktīvas 5.pielikuma III iedaļas A. sadaļas 1. punktā ir norāde "saskaņā ar valsts tiesību aktiem var pierādīt").
Attiecīgi lūdzam izvērtēt un precizēt anotācijas 1.3. un 5. sadaļu, kā arī nepieciešamības gadījumā precizēt noteikumu projektu.

-

Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar 2020. gada 1. oktobra Valsts sekretāru sanāksmē lemto (prot. Nr. 39, 31. §), lai nodrošinātu Latvijas Republikas rīcības saskaņotību, Eiropas Komisijai tiek iesniegti tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumi (anotācijas), kur atspoguļota attiecīgā Eiropas Savienības tiesību akta ieviešana vai pārņemšana nacionālajā normatīvajā aktā. Lai nodrošinātu iespējami precīzas informācijas iesniegšanu Eiropas Komisijai, lūdzam precizēt anotācijas 5. sadaļas 1. tabulu attiecībā uz Direktīvas 2021/514 normu pārņemšanu, jo šobrīd projekta informācija dažviet norādīta neprecīzi vai nepilnīgi. Piemēram:
1) katram direktīvas pantam vai panta daļai un apakšpunktam, kas jāpārņem dalībvalstij, minētajā tabulā jākorespondē nacionāla normatīvā akta pantam, panta daļai vai punktam, tādējādi nodrošinot, ka kāda no direktīvas prasībām nejaušības pēc nav palikusi nepārņemta vai veids, kādā to plāno pārņemt, nav neatbilstošs. Piemēram, bet ne tikai, direktīvas 8. punkta apakšvienības un attiecīgās noteikumu projekta 4. nodaļas apakšvienības nav atsevišķi izdalītas, nav izdalītas Direktīvas 2021/514 pielikumā izteiktajā Direktīvas 2011/16/ES V pielikuma I. iedaļas A. punkta apakšvienības. Attiecīgi lūdzam precizēt;
2) V pielikums ir ietverts Direktīvā 2011/16/ES, nevis Direktīvā 2021/514, attiecīgi aicinām precizēt norādītās pārņemtās vienības (piemēram, attiecīgās Direktīvas 2011/16/ES vienības ietverot iekavās);
3) skaidrojums par direktīvas 1. panta 1. punkta pārņemšanu ir ne līdz galam saprotams un korekts, jo, šķiet, ir attiecināts uz likumprojektu, nevis uz noteikumu projektu (nav norādītas projekta vienības, kur norma pārņemta). Nav arī pilnībā skaidra "a" līdz "c" apakšpunkta saistība ar noteikumu projektu;
4) ietverot norādes par normu daļēju pārņemšanu, lūdzam arī konsekventi norādīt, kad un kā plānots normu pārņemt pilnībā, kā arī norādīt atbildīgo iestādi;
5) šķiet, nav korekta tabulā ietvertā informācija par direktīvas 1. panta 9. punkta pārņemšanu, ņemot vērā, ka norma ir par informācijas iesniegšanu Komisijai;
6) direktīvas 1. panta 14.-17. punkts ietver vairākas normas, un ne visas ir adresētas Komisijai (sk., piemēram, 14. punkta "b" apakšpunktu) Attiecīgi norāde nav korekta. Lūdzam norādīt pilnīgu un korektu informāciju, turklāt atsevišķi izdalot apakšvienības;
7) ir direktīvas vienības, par kuru pārņemšanu tabulā vispār nav ietvertas informācijas. Piemēram, 2. un 3. pants, Direktīvas 2021/514 pielikumā izteiktajā Direktīvas 2011/16/ES V pielikuma I iedaļas C. punkta 4. apakšpunkts (norādīts vispārīgi C. punkts), IV iedaļas 1. teikums, A.punkta 1. apakšpunkts, C. punkts, D. punkts, F. punkta 6. apakšpunkta 2. punkts;
8) Direktīvas 2021/514 pielikumā izteiktajā Direktīvas 2011/16/ES V pielikuma II. Iedaļas F. Punkta 2. apakšpunkts, šķiet, nav saistīts ar projekta 48. punktu;
9) Direktīvas 2021/514 pielikumā izteiktajā Direktīvas 2011/16/ES V pielikuma III. Iedaļas A. Punkta 2. apakšpunnkts, šķiet, ir pārņemta arī projekta 24. punktā;
10) tāda norma, kāda iekļauta projekta 49. punktā, Direktīvas 2021/514 pielikumā izteiktajā Direktīvas 2011/16/ES V pielikuma IV iedaļas F. punkta 7. apakšpunktā, šķiet, nav. Attiecīgi lūdzam precizēt vai skaidrot;
11) direktīvā ir ietvertas normas, kurās ir paredzēta rīcības brīvība dalībvalstīm (piemēram, "dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus" u.tml.) (sk., piemēram, Direktīvas 2021/514 pielikumā izteiktajā Direktīvas 2011/16/ES V pielikuma IV iedaļas B. punkta 2. apakšpunktu). Attiecīgi lūdzam aizpildīt tabulas aili par rīcības brīvību, norādot, kā rīcības brīvība izmantota.

-

Lūdzam svītrot noteikumu projekta 2.16. apakšpunktā vārdu "jebkurš", jo tā ir liekvārdība.

-

Aicinām novērst neuzmanības kļūdu noteikumu projekta 2.16.4. apakšpunktā un izteikt vārdu "kurai" pareizā locījumā.

-

Aicinām noteikumu projekta 19. punktā vārdu "ir spēkā abi" vietā lietot vārdu "izpildās".

-

Lūdzam svītrot noteikumu projekta 19.2. apakšpunktā vārdus "vai ir kļuvusi", jo tā ir liekvārdība.

-

Aicinām vienkāršot noteikumu projekta 23. punkta formulējumu, frāzes "vienu no minētajām Eiropas Savienības dalībvalstīm (Latviju vai attiecīgi citu Eiropas Savienības dalībvalsti)" vietā ievietojot frāzi "Latviju vai attiecīgi citu Eiropas Savienības dalībvalsti".

-

Lūdzam novērst neuzmanības kļūdu un sākt noteikumu 35.3. apakšpunktu ar mazo sākumburtu, kā arī 35.2.6. apakšpunktu beigt ar semikolu.

-

Lūdzam izvērtēt anotācijas 2. sadaļā ietverto informāciju par tiesību akta projekta ietekmējamām sabiedrības grupām, ietekmi uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu, un sniegt izvērstākus skaidrojumus, īpaši 2.2. sadaļā.

-

Aicinām precizēt anotācijas 6. sadaļu, norādot, ka sabiedrības līdzdalība uz tiesību akta projektu attiecas (ietverot norādi "Nē") un attiecīgi aizpildot 6.2. un 6.3. sadaļu, jo no minētās informācijas 6. sadaļā izriet, ka sabiedrības līdzdalība ir notikusi.

-