Atzinums

Ministrijas vērtējumā jebkurai atbalsta programmai ir jānes pienesums un jābūt atbilstošai izvirzītajiem mērķiem, kas izriet no ES direktīvām -  Direktīva 2023/1791, Direktīva 2023/2413   un Direktīva 2024/1275, kuras visas trīs ir iekļaujošās daļas un tika pārstrādātas "Gatavi mērķrādītājam 55" (Fit for 55).  Tādējādi attiecībā uz noteikumu projektu, vēršam uzmanību, ka nepilnvērtīgi enerģijas samazinājuma rādītāji palielina risku, ka atbalsta programmas un veiktie pasākumi netiks ieskaitīti ne saistošo direktīvu, ne Aktualizētā Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030. gadam (NEKP) mērķos, pasākumos un izpildē vai pat tiek izslēgti no uzskaites. Lai nodrošinātu racionālu finansējuma izlietošanu, nodrošinot, ka atbalsta programmas dod pienesumu valstij noteiktajiem mērķiem: nepieciešams ne tikai primārās enerģijas samazinājuma, bet arī gala patēriņa samazinājuma rādītājs, kas ir saistošs un obligāts Direktīvas 2023/1791 mērķu sasniegšanā (8. panta kumulatīvais enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķis).

Papildus pievienot rādītāju:
Nacionālais rādītājs - kopējais sasniedzamais enerģijas galapatēriņa ietaupījums. Nacionālā rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja veikti ieguldījumi, kas nodrošina enerģijas galapatēriņa ietaupījumu atbilstoši īstenojamo projektu iesniegumos norādītajiem sasniedzamajiem rezultātiem.
 

Aicinām Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai ievērot konsekvenci un salāgot terminus visās atbalsta programmās, pievēršot uzmanību, kas ir atbalsta programmas saņēmējs un atbilstoši tam, kā Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija lūdz labot terminus Klimata un enerģētikas ministrijai normatīvajos aktos.

-

Lūdzam skaidrot, kāpēc šāds ierobežojums un precizējumu gadījumā, veikt labojumus visos atbilstošajos punktos un anotācijā.

14.3. pašvaldības kapitālsabiedrības vai publiski privātās kapitālsabiedrības īpašumā esošajā ēkā.

Atsaucoties uz publicēto Publiskā sektora ēku sarakstu, ēkas daļai nevar būt iespējams finansējums. Labot visos attiecīgajos nākamajos punktos, piemēram, 31. un 32. punkts un anotācijā.

16. Projektu īsteno finansējuma saņēmēja piekritībā esošajā ēkā, kurā netiek veikta saimnieciskā darbība. Ja ēkā sniedz sabiedriskos pakalpojumus (ūdenssaimniecības vai siltumapgādes), kuru sniegšanas nodrošināšanai atbalstu piešķir kā kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, tad projektu iesniedz un īsteno sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kuram pašvaldība ir noteikusi pienākumu sniegt šo sabiedrisko pakalpojumu.

Lūdzam svītrot nosacījumu "ja attiecināms", ievērojot nediskrimināciju.

22.8. projektā ir paredzētas darbības, kas nodrošina horizontālā principa ”Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” īstenošanu.

Lūdzam svītrot "ja attiecināms" un labot ar ", ja vien nav pierādīta tehniskā un ekonomiskā neiespējamība", izrietoši no Direktīvas  2024/1275 11.panta, un iekļaut skaidrojumu anotācijā.

22.4. ēkām, kuru kopējā iekštelpu platība pārsniedz 250 kvadrātmetrus, tiek uzstādītas piemērotas saules atjaunīgos energoresursus izmantojošas enerģijas ražošanas iekārtas, ja vien nav pierādīta tehniskā un ekonomiskā neiespējamība.
 

Lūgums atgriezt apakšpunktu kā 1.redakcijā.

ēku pārbūve vai atjaunošana, tai skaitā būvdarbi ēkas norobežojošajās konstrukcijās, kas nodrošina ēkas energoefektivitātes uzlabošanu, sasniedzot gandrīz nulles enerģijas ēkas vai bezemisijas ēkās līmeni atbilstoši būvniecības un ēku energoefektivitātes normatīvo aktu prasībām, un ir paredzēti ēkas energosertifikātā;

Lūdzam papildināt ar piedāvāto 25.5.4. apakšapakšpunktu un salāgot ar 26.2.7., pieļaujot skaidrojumu anotācijā.

25.5.4. saražotās enerģijas akumulēšanas vai uzglabāšanas iekārtu iegādei un uzstādīšanai, ja enerģijas akumulēšanas vai uzglabāšanas iekārtas kombinē ar atjaunīgās enerģijas ražošanas tehnoloģiju iegādi un uzstādīšanu vai, ja akumulēšanas vai uzglabāšanas iekārtas savieno jau ar esošo atjaunīgās enerģijas iekārtu. Ja projektā atbalsts tiek sniegts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014, akumulēšanas aprīkojums vismaz 75 procentus no gada laikā akumulētās enerģijas akumulē no tieši pieslēgtas atjaunīgās enerģijas iekārtas.

Lūdzam precizēt un noteikt 80 procentus, ievērojot Eiropas Komisijas rekomendācijas un šī brīža nacionālo regulējumu.

-

Lūdzam aizstāt šo apakšpunktu ar atsevišķu punktu šādā redakcijā:

26.' Ja projekts tiek realizēts pilsētās, projekta ietvaros atbalsts siltumenerģijas ražošanas avotu iegādei, uzstādīšanai un nomaiņai tiek sniegts atbilstoši turpmāk minētajai prioritārajai kārtībai, paredzot, ka nākamo prioritārās kārtības pasākumu var īstenot, ja iepriekšējais pasākums nav tehniski īstenojams vai neatmaksājās savā dzīves ciklā:
26'.1. pieslēguma izveidošana efektīvai centralizētajai siltumapgādes sistēmai un siltummezgla izveide;
26'.2. efektīvas bezemisiju siltumapgādes tehnoloģijas;
26'.3. biomasas apkures katlu uzstādīšana.

Ņemot vērā jau esošos gadījumus par publiski pieejamo uzlādes punktu infrastruktūras attīstību par uzlādes izbūves nelietderību (piemēram Zemkopības ministrijas, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas autobusu programma), ja tiek atbalstīta elektroauto uzlādes punktu ierīkošana(bezemisiju mobilitāti veicinoši pasākumi), pieprasām rast risinājumu, ka elektroauto uzlādes punkti ir vismaz daļēji pieejami pašvaldības iestāžu ietvaros un, ja iespējams, publiski.

-

Aicinām rast iespēju noteikt, ka kopējās izmaksas nedrīkst pārsniegt 5%, lai būtu samērīgi ar 26.3. un 26.4. apakšpunktiem.

-

Lūdzam skaidrot un pārskatīt noteikto % ierobežojumu (vai noteikt euro) un to samazināt, lai finansējums primāri novirzīts un realizēts programmas pamatmērķim.
Lieliem un apjomīgiem projektiem 1 % komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumiem ir par daudz, tāpēc aicinām, lai nepārsniedz 1 %, bet ne vairāk kā x euro.
Kā arī skaidrot anotācijā, ka šī ir statēģiski nozīmīga programma.

-

Aicinām precizēt ar "ja tie ir nepieciešami projekta īstenošanai".

neparedzētie izdevumi, nepārsniedzot piecus procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām un kuru izlietošanu finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi, ja tie ir nepieciešami projekta īstenošanai;

 

Lūgums skaidrot, kāds ir plāna mērķis un kā tiks paredzēts izmantot iegūtos datus. Piedāvājam nevis plānu, bet apliecinājumu, ka apņemas uzturēt.

-

Atbalstāms apakšpunkts pēc būtības, ja tiek svītrots "vai ēkas daļa".

-

Lūdzam svītrot "ēkas daļā".

31. Šo noteikumu 26. punktā minētās izmaksas ir attiecināmas, ja ar saimniecisko darbību nesaistītā projekta ēkā, kurā netiek veikta saimnieciskā darbība, tiek veikta papildinoša saimnieciskā darbība vai sniegti parastie papildpakalpojumi, kas kopumā nepārsniedz 20 procentus no ēkas kopējās gada jaudas (platības, laika vai finanšu izteiksmē),  vai ēkas daļas, kurā netiek veikta saimnieciskā darbība, gada jaudas (platības, laika vai finanšu izteiksmē). Šā punkta nosacījumi nav attiecināmi uz šo noteikumu 16. punktā minētajiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem.

Lūdzam svītrot visu 32. punktu.

-

Lūgums precizēt datumu - "2023. gada 1. janvāra". Nav skaidrs, kāpēc ir noteikts atpakaļejošs datums. Uzskatām, ka nevaram atbalstīt jau veiktos darbus, izņemot audita un projekta dokumentācijas sagatavošanu.

-

Lūgums skaidrot, cik ilgi tiks uzglabāti dati. Lai sasniegtu uzraudzības rādītājus, nepieciešams ziņot tikai vienu reizi (par vienu kalendāro gadu).

-

Precizēt redakciju, ņemot vērā, ka jebkurā gadījumā jānodrošina, ka ēka kļūst par vismaz gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēku.

38.2. nodrošina, ka ēka ir vismaz gandrīz nulles enerģijas ēka vai bezemisiju ēka un kopējās primārās enerģijas patēriņa ietaupījumu gadā atbilstoši projekta iesniegumā noteiktajam apjomam vai vismaz 30 procentu apjomā;

Lūdzam pievienot apakšpunktu piedāvātajā redakcijā.

38.14.' projekta īstenošanai iegādājas tikai preces, pakalpojumus un būvdarbus ar augstu energoefektivitātes līmeni, izņemot, ja tas nav tehniski iespējams;
 

Lūdzam precizēt, iekļaujot - "preču, pakalpojumu un būvdarbu", kā anotācijā.

38.14. projekta īstenošanai nepieciešamo preču, pakalpojumu un būvdarbu iegādi veic saskaņā ar publisko iepirkumu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu konkursa procedūru, un nodrošina vides prasību integrāciju preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos (“zaļais” publiskais iepirkums), ja attiecināms atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kā arī izvērtē sociāli atbildīga un inovatīva publiskā iepirkuma nosacījumu piemērošanu;

Lūgums izvērtēt, vai šis nav pretrunā ar 25.10. apakšpunktu.

-

Papildināt anotāciju ar piedāvātās redakcijas skaidrojumu.

Noteikumu projekts paredz, ka, ja projekts tiek realizēts pilsētās, atbalsts siltumenerģijas ražošanas avotu iegādei, uzstādīšanai un nomaiņai tiek sniegts šādā prioritārā kārtībā (ēkas ar iespēju vai nepieciešamību izvēlēties starp pieslēgumu efektīvai centralizētai siltumapgādei vai pašām uzstādīt savus apkures katlus vai citu tehnoloģiju, kas nodrošinās mājas siltumapgādi).

Jāņem vērā, ka ir ēkas, kuras nav pieslēgtas centralizētajai siltumapgādei. Attiecīgi šādas ēkas tiek nodrošinātas ar siltumu no apkures katliem, kas ir uzstādīti pašā ēkā. Līdz ar to, lai pilnvērtīgi sasniegtu energoefektivitātes mērķus, nepieciešamības gadījumā ir jānodrošina ne tikai ēkas (būves) energoefektivitātes uzlabošana, bet arī apkures katlu energoefektivitātes uzlabošana. Jo apkures katlu energoefektivitāte šādos gadījumos ir tieši saistīta ar paša ēkas energoefektivitāti. Faktiski apkures katls ir daļa no ēkas un attiecīgi arī tieši ietekmē ēkā saražoto un patērēto siltumu.

Pasākuma ietvaros nav atbalstāma atslēgšanās no centralizētās siltumapgādes sistēmas.

Neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā vai sertificēts būvspeciālists "Siltumapgādes, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu projektēšanā" sagatavo siltumenerģijas ražošanas avotu izmantošanas prioritārās kārtības izvērtējumu, ņemot vērā tehniskās iespējas, juridiskos šķēršļus un ekonomisko pamatotību ieviest izvēlēto risinājumu. Siltumenerģijas ražošanas avotu izmantošanas prioritārās kārtības izvērtējums ir skaidrojošs apraksts, kas tiek pievienots projekta pieteikumam.

Izvērtējuma sagatavošanā tiek:

1) izvērtētas tehniskās iespējas pieslēgties primāri pie centralizētās siltumapgādes sistēmas. Ja tas tehniski nav iespējams, tad uzstādīt siltumsūkņus vai citas ne-emisiju AER tehnoloģijas;
2) izvērtēta ekonomiskā pamatotība - vērtējot konkrētā risinājuma potenciālās ieviešanas, kā arī lietošanas izmaksas, par ekonomiski nepamatotu risinājumu uzskatāms tāds risinājums, kas ir vismaz par 20 % dārgāks par citu iespējamo variantu;
3) izvērtēti juridiskie šķēršļi konkrētā risinājuma ieviešanai.

 

Lūgums papildināt, ka nostiprinot un veicinot energoefektīvu preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumus, tas samazinās tekošos rēķinus un izmaksas.

Jānodrošina publiskā iepirkuma reglamentējošiem normatīvajiem aktiem vai "zaļā" publiskā iepirkuma vides prasību integrācija preču, pakalpojumu un būvdarbu iegādē, tādējādi ilgtermiņā mazinot ietekmi uz klimata pārmaiņām, koncentrējoties uz otrreizējo būvmateriālu un materiālu izmantošanu, tāpat priekšroka dodama videi draudzīgākiem materiāliem, kas satur mazāk kaitīgo vielu un precēm, pakalpojumiem un būvdarbiem ar augstu energoefektivitāti, izņemot, ja tas nav tehniski iespējams.

Lūgums papildināt, ka Direktīvas 2023/1791 6.panta izpilde palīdz sasniegt 5. pantu par ikgadējo enerģijas ietaupījumu un 8. pantu valsts enerģijas ietaupījuma pienākums.

Vienlaikus pastāvīgai pašvaldību nepieciešamībai atjaunot to ēku fondu, 2025.gada 11.oktobrī jābūt pārņemtām Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (pārstradātā redakcija) 6. panta prasībām, ar kurām noteikti pienākumi publisko ēku sektoram ik gadu atjaunot 3 procentus to īpašumā esošās ēkas, tās atjaunojot līdz vismaz gandrīz nulles enerģijas ēkas vai bezemisiju ēkas līmenim, tādēļ investīcijām jāveicina arī virzība uz šo mērķu izpildi. Ar pienākumu atjaunot ēkas līdz vismaz gandrīz nulles enerģijas ēkas vai bezemisiju ēkas līmenim  tiek nodrošināt arī Direktīvas 2023/1791 5.panta izpildi publiskajam sektoram samazināt kopējo enerģijas galapatēriņu par vismaz 1,9%. Tāpat, ...

Lūgums papildināt ar Direktīvas 2023/1791 attiecīgajiem pantiem.

-

Lūgums papildināt anotāciju piedāvātajā redakcijā.

Tiek samazināts enerģijas patēriņš publiskajā sektorā un būvniecībā tiek izmantotas preces, pakalpojumi un būvdarbi ar augstu energoefektīvitāti.

Lūgums papildināt anotāciju piedāvātajā redakcijā.

Jā - Noteikumu projekts sniegs pozitīvu ietekmi uz personām, kas uzturās atjaunotajā  ēkā un to veselību, jo tajās tiks uzlabots mikroklimats ar adekvātu, regulējamu iekštelpu temperatūru un ventilācijas risinājumiem.

Ēkas energoefektivitātes uzlabošana jau iekļauj siltumnoturības uzlabošanu. Aicinām labot visā noteikumu projektā, var iekļaut izvērstāk vai skaidrot anotācijā.

2. Pasākuma un atlases kārtas mērķis ir uzlabot pašvaldību ēku un ar tām tieši saistītās infrastruktūras energoefektivitāti, lai samazinātu ikgadējo primāro enerģijas patēriņu un sasniegtu enerģijas ietaupījumu, ieviešot efektīvākos pasākumus pašvaldību ēku energoefektivitātes un siltumnoturības uzlabošanai.

Lūdzam skaidrot un papildināt anotāciju, kas ir domāts "tieši saistīta infrastruktūra" un nodrošināt nepārklāšanos ar citām atbalsta programmām un aktivitātēm.

-

Priekšlikums izmainīt no "ietaupīti energoresursi" uz "racionāla (energo)resursu izmantošana un pārvaldība".

-

Lūdzam skaidrot, kādu ēku energoefektivitāti plāno uzlabot šī programma, ievērojot, ka pašreizēja publicētajā Publiska sektora ēku sarakstā nav iekļautas dzīvojamās ēkas.
Vai šis programmas ietveros plānots atbalstīt sociālās mājas (tās nav iekļautas publisko ēku sarakstā)?

3. Pasākuma mērķa grupa ir Latvijas Republikas pašvaldības un šo noteikumu 12. punktā minētie citi tiesību subjekti, kuru īpašumā, valdījumā, pārvaldīšanā vai bezatlīdzības lietošanā esošajās ēkās tiks uzlabota energoefektivitāte un nodrošināta racionāla energoresursu izmantošana un pārvaldība, tādējādi samazinot pašvaldību budžeta izdevumus turpmākai ēku uzturēšanai.
 

Lūgums skaidrot anotācijā, kas ir domāts kā nacionālais rādītājs "uzstādītā atjaunīgos energoresursus izmantojošo tehnoloģiju enerģijas papildu ražošanas jauda". Vai tiks skaitīta gan siltumenerģijas, gan elektroenerģijas ražošanas jauda?

-

Lūgums skaidrot anotācijā, kas ir sadarbības iestāde.

-

Lūdzam skaidrot, vai minētajai prasībai nav jābūt jau ēkas energosertifikātā.

-

Lūdzam labot visā noteikumu projektā un anotācijā no "bezizmešu" uz "bezemisiju".

-

Lūgums salāgot visā noteikumu projektā un anotācijā no "atjaunojamos " uz "atjaunīgie energoresursi".

-

Lūdzam papildināt, lai atjaunotajās ēkās tiktu nodrošināta arī individuāla siltuma uzskaite. Tas nodrošinās iespēju regulēt temperatūras dažādās atsevišķās telpās pēc pielietojuma, nepieciešamības un iespējas regulēt nepieciešamo enerģiju.

26.5. projekta rezultātu nodrošināšanai nepieciešamo ievades un individuālo elektroenerģijas un siltumenerģijas attālināti nolasāmu skaitītāju vai siltuma maksas sadalītāju, ja attiecināms, nodrošinot individuālu siltuma uzskaiti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ekspluatējamu ēku energoefektivitātes minimālajām prasībām uzstādīšanas izmaksas;

Lūdzam precizēt konsekventi kopā ar 26.5. apakšpunktu.

38.15. nodrošina, ka ēkā, pabeidzot projektu, ir uzstādīti un darbojas elektroenerģijas un siltumenerģijas skaitītāji vai siltumenerģijas siltuma maksas sadalītāji, ja attiecināms nodrošinot precīzu saražotās un patērētās enerģijas datu uzskaiti;

Lūgums papildināt ar skaidrojumu piedāvātajā redakcijā.

plānotais kopējās primārās enerģijas ietaupījums pēc projekta īstenošanas ir ne mazāks kā 30 procenti gadā no ēkas energosertifikātā aprēķinātā kopējās primārās enerģijas patēriņa pirms projekta īstenošanas. Šis nodrošina, ka tiek atjaunotas ēkas ar zemāko energoefektivitāti un energosniegumu;
 

Aicinājums noteikt konkrētu periodu. Piedāvājam 10-20 gadus, vai arī jebkuru citu periodu, kas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas ieskatā ir atbilstošs.

Ēku energoefektivitātes uzlabošana prasa ievērojamus ilgtermiņa kapitālieguldījumus, kuru atmaksāšanās periods ir 10-20 gadi. Tāpēc pašvaldībām, kas iegulda ēkās, kas nodrošina pašvaldību autonomās funkcijas, nereti trūkst pietiekamu finanšu resursu, lai īstenotu nepieciešamos energoefektivitātes uzlabojumus.