Projekta ID
24-TA-2547Atzinuma sniedzējs
Latvijas Finanšu nozares asociācija
Atzinums iesniegts
24.10.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu konsolidētā versija
86. Kreditoriem, kas iesnieguši pretenzijas mantojuma lietā, zvērināts notārs izsniedz Notariāta likuma 259.3 pantā noteiktās ziņas. Ja ziņu apjoms mantojuma apliecībā nepārsniedz 259.3 pantā noteikto, zvērināts notārs var izsniegt kreditoram mantojuma apliecības kopiju. Legatāriem, kas minēti aktā, ar kuru pēdējās gribas rīkojuma akts atzīts par spēkā stājušos, pēc viņu pieprasījuma izsniedz izrakstu no notariālo aktu grāmatas (aktu par pēdējās gribas rīkojuma spēkā stāšanos). Ja lietvedība mantojuma lietā izbeigta Notariāta likuma 306. pantā noteiktajā kārtībā, zvērināts notārs nosūta akta par mantojuma lietas izbeigšanu kopiju kreditoriem, kas iesnieguši pretenzijas mantojuma lietā, un personai, pēc kuras iesnieguma mantojuma lieta uzsākta.
Iebildums
Aicinām papildināt 86.punkta redakciju paredzot, ka informāciju izsniedz arī tiem kreditoriem, par kuriem ziņas mantojuma lietā iekļāvis notārs.
Civillikuma grozījumi paredz, ka par kreditoriem, kuru prasījumi nodrošināti ar hipotēku vai komercķīlu, mantiniekus informē notārs, kurš ved mantojuma lietu (CL 705.pants), proti, nodrošinātajiem kreditoriem nav jāpiesaka savas kreditora pretenzijas.
Savukārt Notariāta likuma 259.3 pants, kas nosaka kādas ziņas zvērināts notārs izsniedz kreditoriem, nodala kreditorus, kas iesnieguši pretenzijas mantojuma lietā, no nodrošinātajiem kreditoriem jeb kreditoriem, par kuriem ziņas mantojuma lietā iekļāvis notārs. Vadoties no šīs normas teksta, nodrošinātajiem kreditoriem neskaidru iemeslu dēļ nav paredzēts izsniegt mantojuma apliecībā ietvertās ziņas, kaut attiecīgā informācija ir nepieciešama kreditoru tiesību realizācijai. Šādā gadījumā savu tiesību un interešu aizsardzībai nodrošinātie kreditori būs spiesti pieteikt kreditoru pretenzijas, kas neatbilst Augstākās tiesas sniegtajai interpretācijai, ka ir jāpiesaka tie kreditoru prasījumi, kuri mantiniekam nav zināmi un Zemesgrāmatā ierakstītie hipotekārie prasījumi ir uzskatāmi par mantiniekam zināmiem.
Attiecīgi nodrošinātajiem kreditoriem, par kuriem ziņas mantojuma lietā iekļāvis notārs, būtu jāsaņem attiecīgā informācija bez atsevišķa lūguma izteikšanas.
Civillikuma grozījumi paredz, ka par kreditoriem, kuru prasījumi nodrošināti ar hipotēku vai komercķīlu, mantiniekus informē notārs, kurš ved mantojuma lietu (CL 705.pants), proti, nodrošinātajiem kreditoriem nav jāpiesaka savas kreditora pretenzijas.
Savukārt Notariāta likuma 259.3 pants, kas nosaka kādas ziņas zvērināts notārs izsniedz kreditoriem, nodala kreditorus, kas iesnieguši pretenzijas mantojuma lietā, no nodrošinātajiem kreditoriem jeb kreditoriem, par kuriem ziņas mantojuma lietā iekļāvis notārs. Vadoties no šīs normas teksta, nodrošinātajiem kreditoriem neskaidru iemeslu dēļ nav paredzēts izsniegt mantojuma apliecībā ietvertās ziņas, kaut attiecīgā informācija ir nepieciešama kreditoru tiesību realizācijai. Šādā gadījumā savu tiesību un interešu aizsardzībai nodrošinātie kreditori būs spiesti pieteikt kreditoru pretenzijas, kas neatbilst Augstākās tiesas sniegtajai interpretācijai, ka ir jāpiesaka tie kreditoru prasījumi, kuri mantiniekam nav zināmi un Zemesgrāmatā ierakstītie hipotekārie prasījumi ir uzskatāmi par mantiniekam zināmiem.
Attiecīgi nodrošinātajiem kreditoriem, par kuriem ziņas mantojuma lietā iekļāvis notārs, būtu jāsaņem attiecīgā informācija bez atsevišķa lūguma izteikšanas.
Piedāvātā redakcija
"86. Kreditoriem, kas iesnieguši pretenzijas mantojuma lietā vai par kuriem ziņas mantojuma lietā iekļāvis notārs, zvērināts notārs izsniedz Notariāta likuma 259.3 pantā noteiktās ziņas. Ja ziņu apjoms mantojuma apliecībā nepārsniedz 259.3 pantā noteikto, zvērināts notārs var izsniegt kreditoram mantojuma apliecības kopiju. Legatāriem, kas minēti aktā, ar kuru pēdējās gribas rīkojuma akts atzīts par spēkā stājušos, pēc viņu pieprasījuma izsniedz izrakstu no notariālo aktu grāmatas (aktu par pēdējās gribas rīkojuma spēkā stāšanos). Ja lietvedība mantojuma lietā izbeigta Notariāta likuma 306. pantā noteiktajā kārtībā, zvērināts notārs nosūta akta par mantojuma lietas izbeigšanu kopiju kreditoriem, kas iesnieguši pretenzijas mantojuma lietā vai par kuriem ziņas mantojuma lietā iekļāvis notārs, un personai, pēc kuras iesnieguma mantojuma lieta uzsākta.";
2.
Noteikumu konsolidētā versija
86.1 Zvērināts notārs izvērtē, vai saņemtā kreditora pretenzija satur visas Notariāta likuma 297.1 panta pirmajā daļā noteiktās ziņas, nepieciešamības gadījumā nosakot termiņu trūkumu novēršanai. Ja kreditors trūkumus nenovērš, uzskatāms, ka pretenzija nav iesniegta termiņā, tā ir dzēšama un nav norādāma mantojuma apliecībā. Kreditora iesniegumu pievieno mantojuma lietai.
Iebildums
Aicinām papildināt 86.1 punktu nosakot, ka trūkumu novēršanai ir jādod saprātīgs termiņš. Jēdziens ir lietots arī esošajā tiesiskājā regulējumā (CL) un kā risinājums ir pazīstams tiesību sistēmā un tiesību zinātnē. Tas ļauj izvairīties no gadīījumiem, kad kādu (iespējams) subjektīvu apsvērumu dēļ noteiktais termiņš ir faktiski neadekvāts trūkumu novēršanai, sniedzot arī priekšrakstu (ietvaru) tiesību normas piemērotājam sprātīgai rīcībai.
Piedāvātā redakcija
"86.1 Zvērināts notārs izvērtē, vai saņemtā kreditora pretenzija satur visas Notariāta likuma 297.1 panta pirmajā daļā noteiktās ziņas, nepieciešamības gadījumā nosakot saprātīgu termiņu trūkumu novēršanai. Ja kreditors trūkumus nenovērš, uzskatāms, ka pretenzija nav iesniegta termiņā, tā ir dzēšama un nav norādāma mantojuma apliecībā. Kreditora iesniegumu pievieno mantojuma lietai."
3.
Noteikumu konsolidētā versija
86.2 Zvērināts notārs pārbauda ierakstus zemesgrāmatā un komercķīlu reģistrā, lai noskaidrotu iespējamos mantojuma atstājēja nodrošinātos kreditorus, kā arī kreditorus, kuru prasījumus mantojuma atstājējs ir nodrošinājis ar savu mantu. Ja šādi kreditori tiek konstatēti, zvērināts notārs Latvijas Bankas kredītu reģistrā noskaidro, vai viņi ir kredītu reģistra dalībnieki un, ja ir – noskaidro tur reģistrēto prasījuma apmēru.
Iebildums
Aicinām papildināt 86.2 punktu par to, ka notārs pārbauda ierakstus arī VZD Kadastra reģistrā, jo arī tur joprojām ir reģistrēti nekustamie īpašumi, tostarp ķīlas tiesības. Atbilstoši likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizaciju” 73.8 panta pirmajai daļai reģistrācija VZD Kadastra reģistrā pēc juridiskām sekām pielīdzināma reģistrācijai zemesgrāmatā. VZD Kadastra reģistrā ir reģistrētas arī ķīlas tiesības.
Piedāvātā redakcija
"86.2 Zvērināts notārs pārbauda ierakstus zemesgrāmatā, Valsts zemes dienesta Kadastra reģistrā, un komercķīlu reģistrā, lai noskaidrotu iespējamos mantojuma atstājēja nodrošinātos kreditorus, kā arī kreditorus, kuru prasījumus mantojuma atstājējs ir nodrošinājis ar savu mantu. Ja šādi kreditori tiek konstatēti, zvērināts notārs Latvijas Bankas kredītu reģistrā noskaidro, vai viņi ir kredītu reģistra dalībnieki un, ja ir – noskaidro tur reģistrēto prasījuma apmēru."
4.
Noteikumu konsolidētā versija
99.1 Zvērināts notārs apstiprina mantiniekus mantojuma tiesībās arī gadījumos, ja nav konstatēta mantojuma atstājējam piederoša manta, bet mantinieks lūdzis mantojuma apliecības izsniegšanu.
Priekšlikums
Attiecībā uz 99.1 punktu lūdzam apsvērt papildināt anotāciju ar skaidrojumu kādam nolūkam mantinieks var lūgt saņemt mantojuma apliecību, ja nav konstatēta mantojuma atstājējam piederošā manta. It īpaši pie nosacījuma, ka normatīvo aktu plānotie grozījumi paredz mantinieku atbildību aprobežot. Faktiski veidojas sitācija, ka lai arī svītrota noteikumu XV nodaļa (tai skaitā 99.4.apakšpunkts), tomēr saglabāts 99.4.apakšpunktā ietvertais regulējums.
Piedāvātā redakcija
-
5.
Noteikumu konsolidētā versija
105. Ja mantinieki nevar vai nevēlas kopīgi ierasties pēc mantojuma apliecības par pēdējās gribas rīkojuma akta spēkā stāšanos, viņi par to informē zvērinātu notāru. Šādā gadījumā zvērināts notārs izsniedz apliecības, ar kurām pēdējās gribas rīkojuma aktu atzīst par spēkā stājušos daļā. Pēdējās gribas rīkojuma akta oriģināls ar zvērināta notāra atzīmēm par spēkā stāšanos daļā glabājas mantojuma lietā līdz brīdim, kamēr tiek izsniegta pēdējā apliecība par pēdējās gribas rīkojuma akta atzīšanu par spēkā stājušos daļā, bet visām iepriekš izsniegtajām apliecībām par pēdējās gribas rīkojuma akta atzīšanu par spēkā stājušos daļā tiek pievienotas pēdējās gribas rīkojuma akta kopijas. Ja mantojuma lietā iesniegts elektroniski apliecināts pēdējās gribas rīkojums, mantojuma apliecība taisāma elektroniskā formā.
Priekšlikums
Pie 105.punktā ietvertā regulējuma lūdzam apsvērt anotācijā skaidrot jautājumu par to, ka nav noteikti termiņi mantojuma apliecību izsniegšanai. Minētais skar gan notārus, gan arī potenciālo mantinieku racionālu un sapratīgu rīcību.
Piedāvātā redakcija
-
