Atzinums

Papildus  LDDK  vērš uzmanību uz to, ka Projektā nav ietverts risinājums, lai novērstu atšķirīgo pieeju personām pēc dzimšanas gada pazīmes attiecībā uz piemaksu par stāžu līdz 1996.gadam.
2021.gada oktobrī VSAA uzskaitē bija 298 tūkst. vecuma pensiju un 25,3 tūkst. invaliditātes pensiju saņēmēji, kuriem tika izmaksāta arī piemaksa pie pensijas. Savukārt 134,6 tūkst. vecuma un 32,9 tūkst. invaliditātes pensiju saņēmēju piemaksa pie pensijas nav piešķirta, lai arī viņiem ir apdrošināšanas stāžs līdz 1995.gada 31.decembrim. 

Priekšlikums
Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:
“Pārejas noteikumos
Izslēgt Pārejas noteikumu 41. punkta pirmajā teikumā vārdus “līdz 2011. gada 31.decembrim.”
 
Papildināt Pārejas noteikumus ar jaunu  punktu šādā redakcijā:
 “Grozījums Pārejas noteikumu 41. punktā ar kuru tā pirmajā teikumā izslēgta vārdkopa “līdz 2011. gada 31. decembrim”
stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī.
Lai nodrošinātu šo pārejas noteikumu 41.punkta prasību izpildi, 2023. gadam un turpmākajiem gadiem nepieciešamos papildu izdevumus Ministru kabinets iekļauj Labklājības ministrijas pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta bāzes izdevumos.””

Pamatojums
Sākot ar 2012.gadu Latvijā ir izveidojusies situācija, ka piemaksas par stāžu personām piešķir pēc pensionēšanās gada pazīmes, kas savukārt izriet no personas dzimšanas gada, kas pēc būtības ir diskriminācija pēc personas dzimšanas gada pazīmes.
Par šo atšķirīgo attieksmi 2012.gadā Satversmes tiesā tika ierosināta lieta Rīgā lietā Nr. 2012-12-01.
Izvērtējot lietas apstākļus, Satversmes tiesa secināja, ka izskatāmajā lietā apstrīdētās normas kontekstā vienādos un salīdzināmos apstākļos atrodas visas tās personas, kurām ir līdz 1995. gada 31. decembrim uzkrāts apdrošināšanas stāžs un tiesības uz valsts pensiju [2013. gada 13. februāra spriedums lietā Nr. 2012-12-01; punkts 14.2.2.]. 
Gan personām, kurām pensija piešķirta līdz apstrīdētajā normā paredzētajam termiņam – 2011. gada 31. decembrim, gan personām, kurām pensija piešķirta pēc šā datuma, ir apdrošināšanas stāžs, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim. Savukārt piemaksa maksājama tikai vienai šo personu grupai, proti, personām, kurām pensija piešķirta līdz 2011. gada 31. decembrim. Otrai personu grupai nav tiesību uz piemaksu. Līdz ar to apstrīdētā norma ir radījusi atšķirīgu attieksmi pret personu grupām, kuras atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos [14.2.2.].
Vienlaikus, ņemot vērā Labklājības ministrijas un Saeimas argumentus par to, ka piemaksu izmaksāšana visiem pensionāriem, kuriem ir apdrošināšanas stāžs, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, apdraudētu speciālā budžeta ilgtspēju [14.2.3.],  Satversmes tiesa pieļāva atšķirīgās attieksmes pastāvēšanu, jo atšķirīgajai attieksmei ir  leģitīmajam mērķis -  nodrošināt speciālā budžeta ilgtspēju, kas atbilst– citu personu tiesību aizsardzībai.
Ņemot vērā, ka sākot ar 2014.gadu piemaksas vairs neizmaksā no speciālā budžeta, tad  atšķirīgo attieksmi pieļaujošais  leģitīmais mērķis -  nodrošināt speciālā budžeta ilgtspēju – vairs nepastāv. Līdz ar to, sākot ar 2014.gadu atšķirīgai attieksmei pret pensionāriem, kuriem ir apdrošināšanas stāžs, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31.decembrim, nav legāla pamata.

Priekšlikums (ārpus šī projekta aktuālā ietvara)
Izvērtēt iespēju pārskatīt Invaliditātes likuma 6.pantā ietverto Invaliditātes iedalījumu grupās, nosakot III grupai darbspēju zaudējuma līmeni no 25—49 procentu apmērā, II grupai no 50—74 procentu apmērā, un I grupai 75—100 procentu apmērā.
Pamatojums
Trešā grupa likumā ir identificēta, kā mēreni izteikta invaliditāte. Ja darbspēju zaudējuma līmenis pārsniedz 50 procentus, tad tā noteikti nav mēreni izteikta invaliditāte;
Esošais trešās grupas invaliditātes darbspēju zaudējuma līmeņa diapazons (no 25 līdz 69 procentu apmērā) ir pārāk plašs.
 

-

LDDK iebilst pret Projekta otro pantu LM piedāvātajā redakcijā
Panta otrās daļas otrajā teikumā LM piedāvā noteikt, ka minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzi nosaka procentos no Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļa vietnē publicētās minimālo ienākumu mediānas mēnesī. Projektā nav skaidri pateikts, kura gada mediāna ar to ir domāta. Pieņemot, ka ar to ir domāta lēmuma pieņemšanas gadā publicētā mediāna, kā arī ņemot vērā, šobrīd CSP datubāzē jaunākie pieejamie minimālās ienākumu mediānas dati ir par 2020.gadu (pret lēmuma pieņemšanas gadu - aizpagājušais gads), kā arī to, ka šogad pieņemtais, 2020.gada datos balstītais lēmums attiecas uz nākamo gadu, šis modelis paredz vidējas un augstas inflācijas periodam nesamērīgu nobīdi laikā (piemēram, 2023.gadā piemēro 2020.gada datus).
 

Priekšlikums
LDDK ieskatā ir nepieciešams panākt, lai CSP šos datus nepublicē janvārī par aizpagājušo gadu, bet, piemēram, līdz oktobrim par pagājušo gadu, kas nodrošinātu, ka minimālo ienākumu līmenis ir balstīts aktuālākos datos;
Nepieciešams precīzāk definēt, kura gada dati tiek ņemti par pamatu nākamā gada nākamā gada vecuma pensijas aprēķina bāzei.

LDDK iebilst pret Projekta trešo pantu LM piedāvātajā redakcijā
Pamatojums
Projekta 3.pantā otrās daļas otrajā teikumā LM piedāvā noteikt, ka III grupas invaliditātes gadījumā invaliditātes pensija tiek noteikta aprēķina bāzes līmenī, kas ir 25 procentu apmērā no ienākumu mediānas. Ņemot vērā Invaliditātes likuma 6.pantā ietverto Invaliditātes iedalījumu grupās, kas noteic III grupai darbspēju zaudējuma līmeni no 25—59 procentu apmērā, LDDK ieskatā pensijas atšķirība starp otro un trešo grupu ir pārāk liela.
 

izteikt pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā:
“2) III grupas invaliditātes pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par attiecīgo invaliditātes pensijas aprēķina bāzi, kurai piemērots koeficients 1,2.  Invaliditātes pensijas aprēķina vispārējā bāze ir 25 procentu apmērā no ienākumu mediānas, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības - 30 procentu apmērā no ienākumu mediānas (turpmāk - invaliditātes pensijas aprēķina bāze)”;
 

LM piedāvā noteikt, ka III grupas invaliditātes gadījumā invaliditātes pensija tiek noteikta aprēķina bāzes līmenī, kas ir 25 procentu apmērā no ienākumu mediānas. Ņemot vērā Invaliditātes likuma  6.pantā ietverto Invaliditātes iedalījumu grupās, kas noteic III grupai darbspēju zaudējuma līmeni no 25—59 procentu apmērā, LDDK ieskatā pensijas atšķirība starp otro un trešo grupu ir pārāk liela.
 

izteikt pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā:
“2) III grupas invaliditātes pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par attiecīgo invaliditātes pensijas aprēķina bāzi, kurai piemērots koeficients 1,2.  Invaliditātes pensijas aprēķina vispārējā bāze ir 25 procentu apmērā no ienākumu mediānas, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības pensijas aprēķina bāze ir 30 procentu apmērā no ienākumu mediānas (turpmāk - invaliditātes pensijas aprēķina bāze)”.