Atzinums

Tieslietu ministrijas ieskatā, pirmšķietami, aiz pienākuma nodot zemes īpašniekam izbūvētu ceļu ar infrastruktūru pašvaldībai bez atlīdzības, iespējams, slēpjas dāvinājuma līgums. Ja šajā darījumā nav cits līguma veids, aicinām izteikt viedokli un saskaņot likumprojekta normu ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) par tiesībām saņemt pašvaldībai dāvanas no privātpersonām, uzliekot ar likumprojektu pienākumu šādu dāvinājumu veikt.
 

-

Lūdzam, lai nodrošinātu tiesisko skaidrību, anotācijā attēlot pilnu procesu likumprojekta 7. panta otrās daļas piemērošanai. Ikvienam, iepazīstoties ar anotācijas saturu, ir jābūt skaidram procesam līdz ceļa nostiprināšanai zemesgrāmatā. Ņemot vērā minēto, lūdzam izskatīt turpmāk norādīto procesu (kas ir konstatēts no anotācijas) un sniegt atbildes, papildinot anotāciju ar atbildēm uz pasvītrotajām daļām (skatīt zemāk), kuros trūkst nepieciešamā informācija.

1) Sākumā, veidojot jaunu apbūves teritoriju, kas teritorijas plānojumā vai lokalplānojumā ir noteikta kā dzīvojamās apbūves teritorija un ir paredzēta jaunai apbūvei, zemes īpašniekam (attīstītājam) ir pienākums izbūvēt plānotos ceļus. Īstenojot detālplānojumu, pašvaldība un zemes īpašnieks noslēdz administratīvo līgumu, vienojoties par detālplānojuma īstenošanas kārtību, tai skaitā par infrastruktūras un citu objektu būvdarbu uzsākšanas termiņiem, izbūves kārtām un to secību, piemēram, paredz kārtību par zemes vienības un uz tās izbūvētās infrastruktūras objektu nodošanu bez atlīdzības pašvaldības īpašumā. Jautājumi: Lūdzam skaidrot, vai šajā posmā, ja tiek izbūvēts minētais ceļš ar infrastruktūru, tā nodošana bez maksas tiek pielīgta ar administratīvo līgumu un vai šis līgums būs pievienojams nostiprinājuma lūgumam, kas tiks iesniegts zemesgrāmatu nodaļā? Vai norādītais anotācijā nenonāk pretrunā ar likumprojekta normu, jo ar administratīvo līgumu “vienojas”, bet norma runā par pienākumu nodot?

2) Pēc apbūves teritorijā plānotās infrastruktūras izbūves var uzsākt ēku būvniecību.

3) Var veidoties situācija, ka sākotnējais zemes īpašnieks (attīstītājs) ir pārdevis sadalītas zemes vienības vairākām privātpersonām, neizpildot administratīvo līgumu, t.i., neizbūvējot ceļus līdz galam. Administratīvais līgums nav saistošs jaunajiem zemes ieguvējiem. Saskaņā ar anotācijā norādīto informāciju, privātpersonām, kuras iegādāsies zemes vienības detālplānojuma teritorijā un īstenos dzīvojamās mājas būvniecību, radīsies tiesības regresa kārtībā piedzīt no attīstītājiem zaudējumus, ja tādi radīsies ciešā cēloņsakarība no neizpildītajām saistībām pret detālplānojuma teritorijas jaunajiem īpašniekiem. Attiecīgi no regulējuma izriet, ka privātpersonas nevarēs uzsākt ēku būvniecību, kamēr nebūs izbūvējušas atlikušo infrastruktūru, kuru attīstītājs neizbūvēja. Savukārt, ja privātpersonas būs izbūvējušas ceļus, tām ir pienākums ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc plānoto ceļu izbūves un nodošanas ekspluatācijā tos bez atlīdzības nodot vietējai pašvaldībai īpašumā, bet vietējai pašvaldībai pienākums pieņemt. Jautājumi: Lūdzam skaidrot, kā tiks risināta situācija, ja attīstītājs būs pārdevis daļu zemes vienību privātpersonām, bet daļu vēl nebūs pārdevis un ceļus nebūs pilnībā izbūvējis (ņemot vērā, ka privātpersonas nevarēs uzsākt ēku būvniecību)? Kā privātpersonas savstarpēji varēs sadalīt atbildību (no būvniecības viedokļa) par to, cik daudz un kam ir jābūvē? Vai neveidosies situācija, ka daļa privātpersonu nevēlēsies piedalīties būvniecībā? Lūdzam skaidrot, uz kāda tiesiska pamata šajā gadījumā privātpersona bez atlīdzības nodos ceļu vietējai pašvaldībai (kas tiks pievienots nostiprinājuma lūgumam) un kurš maksās par nostiprināšanu zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda?

-

Lūdzam papildināt anotāciju ar likumprojekta 7.panta trešās daļas skaidrojumu un nepieciešamības gadījumā precizēt šo normu, jo saskaņā ar likumprojekta 7.panta otro daļu zemes īpašnieki jau būs nodevuši zemi pašvaldības īpašumā. Līdz ar to minētā norma paredz, ka bijušajiem zemes īpašniekiem būs jāiesaistās izmaksu segšanā par pašvaldībai piederošu ceļu. Pirmšķietami var secināt, ka likumprojekts ne tikai paredz nodot ceļu pašvaldībai īpašumā, bet arī paredz, ka bijušajiem īpašniekiem būs jāturpina maksāt par ceļa uzturēšanu. Ņemot vērā minēto, lūdzam pārliecināties, vai redakcija tiešām ir paredzēta šādi, un vai minētais nav pretrunā ar pašvaldību autonomo funkciju, ja šis ceļš kļūst par pašvaldības vienotā ceļa tīkla sastāvdaļu?

-

Saskaņā ar anotācijā norādīto informāciju, kad domājamās daļas no īpašuma, kas ir ceļš, kļūst par bezmantinieku mantu vai bezīpašnieka lietu, pašvaldība, pārņemot tai piekrītošu īpašuma daļu, vienojas ar pārējiem kopīpašniekiem vai nu par savā īpašumā esošo domājamo daļu atsavināšanu pašvaldībai vai arī par pašvaldībai piekrītošo domājamo daļu atsavināšanu pārējiem zemesgabala kopīpašniekiem proporcionāli atbilstoši kopīpašuma domājamai daļai.

Ievērojot minēto, lūdzam skaidrot: 1) Vai šajos gadījumos pašvaldība ir gatava iegādāties ceļu no pārējiem kopīpašniekiem par atlīdzību? Vai tiks piemēroti nekustamā īpašuma atsavināšanas sabiedrības vajadzībām principi? 2) Kā pašvaldība vienosies par savas domājamās daļas atsavināšanu, proti, kā tas tiks īstenots, ņemot vērā spēkā esošās normas (lūdzu pamatot atbildi ar konkrētām normām)? 3) Kāda būs rīcība, ja tikai viens kopīpašnieks vēlēsies iegādāties domājamās daļas, bet pārējie nē?

-

Lūdzam likumprojekta Pārejas noteikumos izlabot pārrakstīšanas kļūdu: no “2016.gada 1.kanvārī” uz “2026.gada 1.janvārī.

Pārrakstīšanās kļūdu apliecina anotācijā ietvertā informācija sadaļā “1.6. Cita informācija”.         

-

Lūdzam anotācijā pilnībā (papildināt trūkstošo) ietvert vērtējumu Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 105.panta kontekstā. Anotācijā trūkst izvērtējuma par to, vai mērķi nav iespējams sasniegt ar citiem, indivīda pamattiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem.

Priekšlikums ir būtisks īpašumtiesību aizskāruma dēļ. Ja tiek konstatēts, ka mērķi var sasniegt ar citiem, indivīda pamattiesību mazāk ierobežojušiem līdzekļiem, tad norma neatbilst Satversmes 105.pantam.

-