Atzinums

1. Iebildums uz pirmo likumprojekta pantu

Uzturam un precizējam iepriekš izteikto iebildumu uz likumprojekta 1.pantu ar kuru paredzēts grozīt Augstskolu likuma 1.pantu, lūdzot ieviest Konceptuālā ziņojuma risinājumam atbilstošu terminu lietojumu, lai iezīmētu nepārprotamu pamata akadēmiskā personāla, akadēmiskā viespersonāla un cita augstskolas personāla nošķīrumu.

Noraidot iepriekš izteikto iebildumu, likumprojekta autors norādījis, ka “Konceptuālajā ziņojumā ietvertais akadēmiskās karjeras ietvara modelis likumprojektā ir pārņemts pēc būtības” un “papildu kategorizācijas ieviešana likumā palielinātu normatīvā regulējuma sarežģītību”.

Piekrītot, ka nepieciešams nodrošināt normatīvā regulējuma vienkāršību, vēršam uzmanību, ka izstrādātie grozījumi sarežģī akadēmiskā personāla, akadēmiskā viespersonāla un augstskolas vispārējā personāla nošķīrumu, kas tieši ietekmē arī dažāda statusa personāla nodarbinātības noteikumus un šāds risinājums ir pretrunā Konceptuālā ziņojuma risinājumam, kas neparedz darba līgumu obligātu noslēgšanu ar akadēmisko viespersonālu.
Termina “pamata akadēmiskais amats” ieviešana likumā ļautu gan precīzi un skaidri nošķirt atšķirīgu regulējumu uz pamata akadēmiskajiem amatiem un citiem nodarbinātajiem, kā arī ļautu izvairīties no atkārtotas akadēmisko amatu nosaukumu uzskaitījuma lietošanas likuma normās (piemēram 20.panta pirmajā daļā).

-

2. Iebildums uz  7. likumprojekta pantu:

Uzturam iebildumu, attiecībā uz likumprojekta 7. pantu, ar kuru paredzēts grozīt Augstskolu likuma 27.pantu un tā (5) daļu.  

Vēršam uzmanību, ka Augstskolu likuma 27.panta regulējuma priekšmets ir augstskolas akadēmiskā personāla nodarbinātības jautājumi, bet augstskolas akadēmiskā viespersonāla nodarbinātības jautājumus reglamentē 40.pants, atbilstoši kuram par akadēmisko viespersonālu tiek uzskatīts personāls, kurš tiek nodarbināts brīvā vai uz laiku brīvā augstskolas akadēmiskā amatā.

Līdz ar minēto, esošā likuma struktūra ļauj precīzi nošķirt pamata akadēmiskā personāla un akadēmiskā viespersonāla nodarbinātības regulējumu. Nošķīruma saglabāšana atsevišķās normās, pat tad, ja tiek paredzēts saglabāt darba līguma noslēgšanas prasību, ļaus labāk piemērot regulējumu akadēmiskajam personālam kā pamata darba vietai un akadēmiskajam viespersonālam (ņemot vērā 26. un 40.panta regulējumu).

Ņemot vērā norādīto, akadēmiskā viespersonāla nodarbinātības regulējumam jābūt iekļautam 40.pantā “Akadēmiskais viespersonāls”, nevis 27.pantā “Akadēmiskais personāls”.  Savukārt, ja grozījumu mērķis ir mainīt likuma struktūru, akadēmisko viespersonālu iekļaujot 27.panta regulējuma tvērumā, un paplašinot 40.panta regulējuma tvērumu uz augstskolas citu personālu (t.sk. docētājiem), tad 27.pantā jāatrodas visām savstarpēji saistītām akadēmiskā viespersonāla nodarbinātības normām un tās jānošķir atsevišķās panta daļās.

Šādā gadījumā vēršam uzmanību, ka atbilstoši Valsts kancelejas izstrādātajai “Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmatai” pantu var iedalīt daļās, kurās katrā attiecīgi iekļauj tikai vienu tiesību normu.

-

3. Iebildums uz likumprojekta 7. pantu.

Ar likumprojekta 7.pantu paredzēts grozīt Augstskolu likuma 27.pantu un tā (5) daļā noteikt ierobežojumus noslēgt ar akadēmisko viespersonālu autora vai uzņēmuma līgumus, tādējādi persona, kas vienā augstskolā ieņem akadēmiskā personāla amatu uz darba līguma pamata, arī viesakadēmiskā personāla amatā citā augstskolā arī var tikt nodarbināta tikai uz darba līguma pamata, pat ja nodarbinātība ir īslaicīga.

Šāds risinājums pārkāpj līgumu slēgšanas brīvības principu un būtu pieļaujams tikai attiecībā uz tiem gadījumiem, kas atbilst Likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 8.panta 2.2 pazīmēm. Tā kā Konceptuālajā ziņojumā nav izstrādāts risinājums attiecībā uz akadēmiskā viespersonāla nodarbinātības jautājumu risināšanu, kas paredzētu aizliegumu slēgt autora un uzņēmuma līgumus pat uz laiku nodarbinātam viespersonālam, tad nepieciešams likumprojekta anotācijā norādīt apsvērumus, kas veido leģitīmo pamatu šādu ierobežojumu noteikšanai.

Lai arī likumprojekta izstrādātājs norādījis, ka “piedāvātais regulējums nodrošina iespēju saglabāt elastīgu akadēmiskā viespersonāla un īstermiņā piesaistītu personu iesaisti, vienlaikus sakārtojot pamata akadēmiskā personāla nodarbinātību studiju procesa īstenošanā”, pēdējā likumprojekta redakcijā iestrādātie likuma 40.panta grozījumi liecina par pretējo.

-

4. Jauns iebildums attiecībā uz likumprojekta 7.pantu, daļā ar kuru Likuma 27.pants tiek papildināts ar astoto daļu.

Vēršam uzmanību, ka 27.panta (8) daļas regulējumā iestrādāts spēkā esošā 40.panta trešā daļa, kas šobrīd paredz nodokļu maksātāja statusa iegūšanu Latvijā tikai akadēmiskajam viespersonālam. Ar grozījumiem paredzēts prasību iegūt nodokļu maksātāja statusu Latvijā attiecināt arī uz uzaicinātajiem ārvalstu docētājiem (kas nav akadēmisks amats) un vienlaikus ar grozījumiem no visām 27.panta akadēmisko amatu pozīcijām normas tvērumā atstāti tikai ārvalstu pētnieki, radot neskaidrības, kādēļ pārējais akadēmiskais viespersonāls izslēgts valsts nodevas atbrīvojuma un tiem netiek garantētas tiesības saņemt atļauju dzīvot un strādāt Latvijā darba līgumā paredzētajā laikā.

Uzskatām, ka norma no 27.panta izslēdzama un, attiecīgi, saglabājama 40.pantā esošajā redakcijā, attiecinot to tikai uz akadēmaiskā viespersonāla amatiem.
 

-

5. Jauns iebildums attiecībā uz likumprojekta 19.pantu, ar kuru paredzēts izdarīt grozījumus Izteikt 37., 38., 39. un 40. pantos.

Grozījumi paredz Likuma 40.panta nosaukuma izmaiņas “Akadēmiskais viespersonāls”, kam tad konceptuāli būtu jābūt saskanīgam ar Likuma 27.panta pirmās daļas amatu uzskaitījumu. Šo atbilstību līdzšinējā redakcijā nodrošināja atsauce uz tām akadēmisko amatu pozīcijām, kuru “aizpildīšanai” tiek pieaicināts viespersonāls, līdz ar ko par akadēmisko viespersonālu netika uzskatīts personāls, kurš netiek nodarbināts akadēmiskā amatā.

Pozitīvi novērtējot likumprojekta autora mērķi nodrošināt, lai akadēmiskā viespersonāla piesaiste nebūtu sasaistīta ar brīva akadēmiskā amata esamību vai noteiktu nodarbināšanas termiņu, bet būtu izmantojama gadījumos, kad augstskolai nepieciešama citas augstskolas vai zinātniskās institūcijas akadēmiskā personāla, tostarp ārvalstu pētnieku un docētāju, iesaiste studiju vai pētniecības darba īstenošanā un tādējādi stiprinātu starptautisko sadarbību, zināšanu apmaiņu un studiju un pētniecības darba nepārtrauktību, tomēr norādām uz būtiskiem izstrādātā regulējuma trūkumiem.

Likumprojektā iekļautā aktuālā 40.panta grozījumu redakcija paredz, ka par akadēmisko personālu tiek uzskatītas nevis personas, kas uz laiku augstskolā ieņem akadēmiskā personāla amatus (27.p. pirmās daļas uzskaitījums), bet gan citu augstskolu vai zinātnisko institūcijas akadēmiskais personāls, tostarp ārvalstu pētnieks un docētājs, kuru augstskolai jāpieņem darbā par viesprofesoru, pētniecības viesprofesoru, asociēto viesprofesoru, viesdocentu, vadošo viespētnieku, viespētnieku, vecāko vieslektoru, vieslektoru, zinātnisko viesasistentu vai viesasistentu studiju darbā.

Ņemot vērā, ka likumprojektā termins “docētājs” tiek definēts kā persona, kura īsteno studiju programmas, studiju kursus, studiju moduļus vai studiju kursu daļas un Anotācijā tiek skaidrots, ka amats “docētājs” atbilst Augstskolu likuma 43. pantā minētajam “cita personāla” statusam, tad nav skaidrs, kādēļ docētāji, ja tiek nodarbināti otrā augstskolā, tiek pielīdzināti akadēmiskajam personālam, nevis Augstskolu likuma 43.pantā norādītajam “citam personālam” un ar tiem jānoslēdz darba līgumi.

Jo lielāka neskaidrība par docētāju nodarbinātības statusu veidojas kopsakarā ar 27.panta (8) daļas regulējumu, saskaņā ar kuru spēkā esošās 40.panta trešā daļa, kas paredz nodokļu maksātāja statusa iegūšanu Latvijā tikai akadēmiskajam viespersonālam, ar grozījumiem paredz to attiecināt arī uz uzaicinātajiem ārvalstu docētājiem, vienlaikus no visām 27.panta akadēmisko amatu pozīcijām atstājot normas tvērumā tikai ārvalstu pētniekus, radot neskaidrības, kādēļ pārējais akadēmiskais viespersonāls izslēgts valsts nodevas atbrīvojuma un tiem netiek garantētas tiesības saņemt atļauju dzīvot un strādāt Latvijā darba līgumā paredzētajā laikā.

Lai novērstu neatbilstības un nodrošinātu mērķi, lai akadēmiskā viespersonāla piesaiste nebūtu sasaistīta ar brīva akadēmiskā amata esamību vai noteiktu nodarbināšanas termiņu, bet būtu izmantojama gadījumos, kad augstskolai nepieciešama citas augstskolas vai zinātniskās institūcijas akadēmiskā personāla, tostarp ārvalstu pētnieku un docētāju, iesaiste studiju vai pētniecības darba īstenošanā un tādējādi stiprinātu starptautisko sadarbību, zināšanu apmaiņu un studiju un pētniecības darba nepārtrauktību, izsakām šādus ierosinājumus:

1) Likuma 40.pantā “Akadēmiskais viespersonāls” kā speciālās tiesību normas ietvert regulējumu tikai attiecībā uz to viespersonālu, kas uzskatāms par akadēmisko viespersonālu.
Piedāvātā redakcija: “Akadēmiskais viespersonāls, ir personāls, kas iecelts akadēmiskā amatā uz laiku, kas vienā vai vairākos secīgos nodarbinātības periodos pārsniedz 6 mēnešus”.
Šādā gadījumā no 27.panta izslēdzamas norādes par attiecināmību uz akadēmisko viespersonālu, tai skaitā 27.panta astotās daļas norma, kuru var atjaunot esošajā redakcijā 40.pantā.

2)  Likuma 43.panta Vispārējais augstskolas personāls, pirmo daļu grozīt, ietverot tajā docētāja amatu un īstermiņa akadēmisko viespersonālu.
Piedāvātā redakcija: “(1) Vispārējais augstskolas personāls ir administratīvais personāls, docētāji, mācību palīgpersonāls, tehniskais, saimnieciskais un cits personāls, izņemot akadēmisko personālu.”