Projekta ID
25-TA-2090Atzinuma sniedzējs
"Latvijas permakultūras biedrība"
Atzinums iesniegts
12.09.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts
Iebildums
Iebilstam Zemkopības ministrijas ierosinātajiem grozījumiem likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”. Likumprojekts paredz, ka sākotnējais IVN meliorācijas sistēmu pārbūvei būs jāveic tikai tad, ja platība pārsniedz 500 ha un darbi notiek Natura 2000 teritorijā.
Šāda pieeja izslēdz no izvērtēšanas ļoti lielus projektus ārpus Natura 2000. No anotācijas izriet, ka AS “Latvijas valsts meži” plāno gadā atjaunot meliorācijas sistēmas 25 000 ha jeb 250 km² platībā – tas nozīmē desmitiem lielapjoma projektu bez jebkādas ietekmes uz vidi izvērtēšanas.
1. Finansiālie apsvērumi nav pamatoti.
Grozījumu anotācijā minēts, ka valsts mežu apsaimniekotājs ietaupīs apmēram 375 000 eiro gadā, neveicot sākotnējos IVN. Tomēr šis ietaupījums nepalielinās valsts budžeta ieņēmumus, bet tikai samazinās AS “Latvijas valsts meži” izdevumus. Savukārt iespējamais vides un ekosistēmu zaudējums ilgtermiņā var radīt būtiskas izmaksas sabiedrībai kopumā – biotopu atjaunošanai, ūdens režīma problēmu novēršanai un klimata mērķu sasniegšanai.
2. Procedūras pārkāpums likumu veidošanā.
IVN likuma grozījumi tiek diskutēti jau kopš 2024. gada, ir sagatavoti vairāki priekšlikumi, bet diskusijas nav tikušas tālāk par 1. redakciju. Līdz šim tika solīts plašs un sabiedrībā izdiskutēts risinājums. Taču tagad viena ministrija atsevišķi virza būtisku grozījumu “pa gabaliņam”, bez jebkādas sabiedriskās apspriešanas un ārpus kopējās likuma grozījumu paketes. Šāda prakse neatbilst kvalitatīva normatīvo aktu izstrādes principiem un pārkāpj likumu veidošanas caurspīdīguma un līdzdalības standartus.
3. Ietekme uz vidi un ES saistībām.
Ekosistēmas, kas atjaunojušās pamestās meliorācijas teritorijās (slapjie meži, mitrāji), tiktu iznīcinātas, un ietekme varētu skart arī blakus esošās Natura 2000 teritorijas. Grozījumi ir pretrunā ES direktīvai par IVN, kas paredz izvērtēt būtisku ietekmi neatkarīgi no tā, vai darbi notiek Natura 2000 teritorijā, un apdraud ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas un Dabas atjaunošanas regulas ieviešanu Latvijā.
Secinājums:
Aicinām noraidīt šos grozījumus un nodrošināt, ka IVN procedūra tiek piemērota visiem lieliem meliorācijas projektiem virs 500 ha neatkarīgi no to atrašanās vietas, kā arī ievērot normatīvo aktu izstrādes labas prakses principus, paredzot plašu sabiedrības līdzdalību un apspriedi vienotā likuma grozījumu paketē.
Šāda pieeja izslēdz no izvērtēšanas ļoti lielus projektus ārpus Natura 2000. No anotācijas izriet, ka AS “Latvijas valsts meži” plāno gadā atjaunot meliorācijas sistēmas 25 000 ha jeb 250 km² platībā – tas nozīmē desmitiem lielapjoma projektu bez jebkādas ietekmes uz vidi izvērtēšanas.
1. Finansiālie apsvērumi nav pamatoti.
Grozījumu anotācijā minēts, ka valsts mežu apsaimniekotājs ietaupīs apmēram 375 000 eiro gadā, neveicot sākotnējos IVN. Tomēr šis ietaupījums nepalielinās valsts budžeta ieņēmumus, bet tikai samazinās AS “Latvijas valsts meži” izdevumus. Savukārt iespējamais vides un ekosistēmu zaudējums ilgtermiņā var radīt būtiskas izmaksas sabiedrībai kopumā – biotopu atjaunošanai, ūdens režīma problēmu novēršanai un klimata mērķu sasniegšanai.
2. Procedūras pārkāpums likumu veidošanā.
IVN likuma grozījumi tiek diskutēti jau kopš 2024. gada, ir sagatavoti vairāki priekšlikumi, bet diskusijas nav tikušas tālāk par 1. redakciju. Līdz šim tika solīts plašs un sabiedrībā izdiskutēts risinājums. Taču tagad viena ministrija atsevišķi virza būtisku grozījumu “pa gabaliņam”, bez jebkādas sabiedriskās apspriešanas un ārpus kopējās likuma grozījumu paketes. Šāda prakse neatbilst kvalitatīva normatīvo aktu izstrādes principiem un pārkāpj likumu veidošanas caurspīdīguma un līdzdalības standartus.
3. Ietekme uz vidi un ES saistībām.
Ekosistēmas, kas atjaunojušās pamestās meliorācijas teritorijās (slapjie meži, mitrāji), tiktu iznīcinātas, un ietekme varētu skart arī blakus esošās Natura 2000 teritorijas. Grozījumi ir pretrunā ES direktīvai par IVN, kas paredz izvērtēt būtisku ietekmi neatkarīgi no tā, vai darbi notiek Natura 2000 teritorijā, un apdraud ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas un Dabas atjaunošanas regulas ieviešanu Latvijā.
Secinājums:
Aicinām noraidīt šos grozījumus un nodrošināt, ka IVN procedūra tiek piemērota visiem lieliem meliorācijas projektiem virs 500 ha neatkarīgi no to atrašanās vietas, kā arī ievērot normatīvo aktu izstrādes labas prakses principus, paredzot plašu sabiedrības līdzdalību un apspriedi vienotā likuma grozījumu paketē.
Piedāvātā redakcija
Kā norādīts Anotācijas 3 sadaļā 6.1.apakšpunktā, finansiālais ieguvums ir no diviem avotiem:
1) 2,3 milj.euro - ieņēmumi veidojas AS “Latvijas valsts meži” darbības rezultātā, pārvaldot un apsaimniekojot Zemkopības ministrijas valdījumā esošo valsts meža zemi, un rezultātā valsts gūst ieņēmumus no AS LVM dividendēm;
Izmaiņas, kas saistītas ar ietekmi uz valsts budžeta ieņēmumiem ir norādītas likumprojekta “Grozījumi Meža likumā" (25-TA-2086) anotācijā. ( AS “Latvijas valsts meži” meža meliorācijas sistēmu pārbūves izmaksu samazinājumu 2,3 milj. euro ik gadu).
2) 0,375 milj. EUR gadā ietekme no ietaupījumiem par investīciju projektu izvērtējumiem valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi", kas nozīmē izmaksu samazināšanos projektos, kas tiek īstenoti ES fondu ietvaros.
1) 2,3 milj.euro - ieņēmumi veidojas AS “Latvijas valsts meži” darbības rezultātā, pārvaldot un apsaimniekojot Zemkopības ministrijas valdījumā esošo valsts meža zemi, un rezultātā valsts gūst ieņēmumus no AS LVM dividendēm;
Izmaiņas, kas saistītas ar ietekmi uz valsts budžeta ieņēmumiem ir norādītas likumprojekta “Grozījumi Meža likumā" (25-TA-2086) anotācijā. ( AS “Latvijas valsts meži” meža meliorācijas sistēmu pārbūves izmaksu samazinājumu 2,3 milj. euro ik gadu).
2) 0,375 milj. EUR gadā ietekme no ietaupījumiem par investīciju projektu izvērtējumiem valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi", kas nozīmē izmaksu samazināšanos projektos, kas tiek īstenoti ES fondu ietvaros.
