Atzinums

LVM izsaka kategoriskus iebildumus par Likumprojektu zemāk uzskaitīto apstākļu dēļ.

Vispārīgi
Iepazīstoties ar saskaņošanai nodoto Likumprojekta redakciju un Izziņu pēc būtības nav ņemts vērā neviens no dažādu ministriju un organizāciju iebildumiem.
Īpaši jāuzsver, ka Tieslietu ministrijas iebildumi ir pilnībā ignorēti, neraugoties uz to būtisko nozīmi tiesiskās kārtības nodrošināšanā. Vienlaikus jānorāda, ka LVM uzliktais administratīvais slogs turpina pieaugt – no Likumprojekta izriet, ka LVM turpmāk būs jāveic pilnīgi jaunas funkcijas un uzdevumi, kas nav tās komercdarbības tvērumā. Tostarp papildu prasības palielinās resursu patēriņu.

LVM statuss
LVM ir dibināta ar Ministru kabineta 1999. gada 24. septembra rīkojumu Nr. 453 “Par valsts akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" izveidošanu” ar mērķi pārvaldīt un apsaimniekot valsts meža īpašumu. LVM kā komercsabiedrība reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā 1999. gada 28. oktobrī. 100% kapitālsabiedrības akciju turētājs ir valsts –  Zemkopības ministrija. Atbilstoši Meža likumam, LVM veic valstij piekrītošās un valsts īpašumā esošās uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā zemesgrāmatā ierakstītās meža zemes apsaimniekošanu un aizsardzību. Uz LVM īpašumā esošo meža zemi ir attiecināmi visi Meža likuma nosacījumi, kas attiecas uz valstij piekrītošo vai piederošo meža zemi.
LVM realizē valsts intereses meža apsaimniekošanā, nodrošinot meža vērtību saglabāšanu, palielināšanu un gūstot maksimāli iespējamos ienākumus kapitālsabiedrības akciju īpašniekam – Latvijas Republikai. Atbilstoši akcionāra gaidu vēstulē noteiktajam, akcionārs turpmāk sagaida, ka ikgadējā prognozējamā uzņēmuma dividendēs izmaksājamā peļņas daļa būs tādā pašā līmenī kā prognozētā dividendēs izmaksājamā peļņas daļa par 2024. saimnieciskās darbības gadu. Šī gada 3. decembrī Saeimā 2. (galīgajā)  lasījumā tika pieņemts likumprojekts “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” (titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=1130/Lp14), kas nosaka, ka LVM ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu maksājumu 2026. gadā (par 2025. pārskata gadu) ne mazāk kā 155 948 000 euro, 2027. gadā (par 2026. pārskata gadu) ne mazāk kā 123 335 754 euro un 2028. gadā (par 2027. pārskata gadu) ne mazāk kā 123 335 754 euro, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, proti, dividenžu maksājumi būtiski pieaugs.
Uz LVM darbību attiecas tostarp Komerclikuma regulējums. Atbilstoši Komerclikuma 1.panta otrajā daļā noteiktajam, komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komercsabiedrība.

Saskaņā ar Meža likumā noteikto, LVM darbībā ir jāievēro Meža politika. Meža likuma 4. panta trešā daļa nosaka:
“(3) LVM kapitāla daļu turētāji nosaka Meža politikā formulēto mērķu sasniegšanu raksturojošos rādītājus un uzrauga to sasniegšanu LVM darbībā.”

Meža politikas (pieejama: https://www.zm.gov.lv/lv/latvijas-meza-politika) mērķi ir formulēti ekonomisko, ekoloģisko, sociālo un ilgtspējas jautājumu grupās. Meža politika ekonomisko jautājumu sadaļā formulē valsts kā meža īpašnieka intereses valstij piederošo mežu pārvaldīšanā:
“Valsts mežs, ņemot vērā tā specifiskās publiskās funkcijas, ir uzskatāms par valsts kapitālu. Valstij kā šā kapitāla īpašniekam ir divas pamatintereses:
- kapitāla (meža) vērtība nedrīkst samazināties, tai vēlams pieaugt;
- īpašnieks (valsts) vēlas gūt peļņu no kapitāla (meža).”

Proti, no minētā izriet, ka valsts kā meža īpašnieka interese, kas LVM ir jāievēro savā darbībā, ir:
- meža kā kapitāla vērtības saglabāšana un vairošana;
- peļņas gūšana no valsts mežiem.
Minētās intereses atbilst vispārējam komerctiesību regulējumam, kas noteic, ka komercdarbība tiek veikta peļņas gūšanas nolūkā (Komerclikuma 1. panta otrā daļa).

Likumprojektā noteiktais kompensācijas mehānisms, kur LVM ir noteikta kā atbildīgā institūcija par zemes maiņu, normatīvo aktu tvērumā ir valsts pārvaldes uzdevums. Gadījumā, ja LVM ir atbildīga par kompensāciju administrēšanu, tad pēc būtības tā ir administratīvo funkciju pārņemšana, ko valsts deleģē kapitālsabiedrībai. Ievērojot iepriekš minēto, pieņemtie lēmumi, kas saistāmi ar kompensāciju administrēšanu, būtu administratīvie akti Administratīvā procesa likuma ietvaros, tādējādi turpmākie strīdi (apstrīdot administratīvos aktus) tiktu risināti tiesvedības ceļā. Tiek prognozēts liels administratīvais slogs, kas atstās ietekmi uz spēju iemaksāt dividendes noteiktajā apjomā valsts budžetā. Vēršam uzmanību, ka pašlaik potenciālais meža zemju apjoms, kuriem noteikti dažādi mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi privātajās zemēs ir 73 895 ha. Procesā tiktu iesaistīti daudz meža īpašnieki. Ja arī tiek pieņemts lēmums par zemes maiņu kā kompensāciju meža īpašniekiem, tad atbildīgajam par šāda valsts pārvaldes uzdevuma izpildi jābūt valsts iestādei nevis publiskas personas kapitālsabiedrībai - komercsabiedrībai, kas darbojas kā privāto tiesību subjekts.

Ministru kabineta lēmumu konsekvence
Nevar piekrist papildināt Likumprojektu tikai ar vienu jaunu, vissarežģītāk īstenojamo kompensācijas veidu - zemes maiņa, jo informatīvais ziņojums "Par priekšlikumiem kompensāciju nodrošināšanai par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās un iespējamajiem finanšu avotiem kompensāciju segšanai" un darba grupas par kompensāciju jautājumu ietvaros diskutētais Likumprojekta priekšlikums paredz arī citus kompensāciju veidus, tostarp paplašināt pretendentu loku zemes atpirkšanai, to attiecinot arī uz citām īpaši aizsargājamām dabas teritoriju  kategorijām un citām īpaši aizsargājamām dabas teritoriju funkcionālajām zonām, kā arī vienreizējus maksājumus par mežaudzi. Lūdzam attiecīgi papildināt Likumprojektu ar šiem kompensāciju veidiem un to regulējumu, citādi Likumprojekts nemazina zemes īpašnieku neapmierinātību par dabas aizsardzības sistēmu valstī un netaisnīgajām kompensācijām.

Sociālekonomiskā ietekme
Vēršam uzmanību, ka Likumprojektam nav veikts kvalitatīvs sociāl-ekonomiskais novērtējums, jo anotācijā norādīts, ka tiesiskais regulējums neatstāj nekādu ietekmi uz makroekonomisko vidi, nozaru konkurētspēju, uzņēmējdarbības vidi, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, konkurenci un nodarbinātību, kā arī neietekmē valsts budžetu un pašvaldību budžetus. Šāda veida pieņēmums neatspoguļo patieso ietekmi. Zemes maiņa no LVM apsaimniekošanā esošajām zemēm atstās būtisku negatīvu ietekmi uz valsts budžetu, jo tostarp būtiski samazināsies valsts budžetā iemaksāto dividenžu apjoms.
LVM vērš uzmanību, ka pieņemot Likumprojektu un veicot zemes maiņu tā rezultātā  5 līdz 10 gadu periodā palielinot meža platības ar mežsaimnieciskās darbības un galvenās cirtes ierobežojumiem par 73 tūkst. ha, samazināsies:
- LVM apsaimniekoto mežu kapitālvērtība par 744 milj. EUR,
- ilgtspējīgas cirtes (mežizstrādes) apjoms LVM apsaimniekotajos mežos par ~ 2 milj. m3/ gadā,
- valsts budžetā iemaksāto dividenžu apjomu par vismaz 60 milj. EUR/ gadā.

Veicot aprēķinus LVM ņēma vērā, ka īpaši aizsargājamās teritorijās pēdējos gados būtiski palielinājusies to mežaudžu platība, kurās ir salīdzinoši mazākais aprobežojums – kailcirtes aizliegums tiek nomainīts uz pilnīgu mežsaimnieciskās darbības aizliegumu vai galvenās cirtes aizliegumu. Izrietoši no augstāk minētā - vismaz 73 tūkst. ha rezervēšana un izņemšana no LVM saimnieciskās darbības plānošanas teritorijām, radīs būtisku ietekmi uz LVM spēju pildīt normatīvajos aktos noteikto, kā arī akcionāra gaidu vēstulē un vidēja darbības termiņa stratēģijā ietverto peļņas un dividenžu līmeņa rādītāju sasniegšanu izpildi, vienlaicīgi radot neiespējamību izpildīt valdības prasības par papildus peļņas gūšanu un papildus dividenžu iemaksu valsts budžetā.

Likumprojekta anotācijā noteiktais “Precīzu ekonomisko ietekmi uz tautsaimniecību šobrīd nav iespējams prognozēt” un “prognozēt, cik tieši pieteiksies zemes maiņas kompensācijai nav iespējams” rada nekonsekvenci tautsaimniecībai un norāda uz Likumprojekta izstrādātāja nepilnīgu izvērtējumu attiecībā uz valsts budžetu, kas atstās būtisku negatīvu ietekmi uz LVM finanšu ilgtspēju.  

Izvērtējot Likumprojektu, tā mērķis pēc būtības ir kompensēt privātpersonai zaudējumus un neiegūto peļņu par saimnieciskās darbības ierobežojumiem, tātad Likumprojekta virzība ir vērtēta tikai no privāto īpašnieku ekonomiskā aspekta nevis valsts interesēm. Sekojoši tam, maldinoši veidojas priekšstats, ka dabas aizsardzības aprobežojumiem nav nekādas finansiālas ietekmes. Lai meža īpašniekiem tiktu nodrošinātas taisnīgas kompensācijas par uzliktajiem saimnieciskās darbības  aprobežojumiem  un nepalielinātu administratīvo slogu un jaunu funkciju/uzdevumu došanu LVM, aicinām šiem mērķiem novirzīt LVM veiktās dividenžu iemaksas valsts budžetā.

Ņemot vērā, ka Likumprojekts nonāk pretrunā ar citas nozares normatīvajiem aktiem, rada būtisku finansiālo un administratīvo slogu un ietekmē LVM kā kapitālsabiedrības darbību, kuru reglamentē citi normatīvie akti, kā arī tas nonāk pretrunā ar normatīvo aktu tvērumu par LVM kā komercsabiedrības/publiskas personas kapitālsabiedrības darbību, lūdzam atkārtoti izvērtēt un ņemt vērā LVM sniegtos iebildumus.
 

-

Neskatoties uz izziņā norādīto, ka anotācija ir papildināta, tās pašreizējā redakcija joprojām nesniedz skaidru pamatojumu, kādēļ zemes maiņai tiek paredzēts būtiski plašāks piemērošanas tvērums nekā zemes atpirkšanai, lai gan abos gadījumos tiek kompensēti īpašuma tiesību ierobežojumi aizsargājamās teritorijās.

Papildus lūdzam anotāciju papildināt ar skaidrojumu, vai zemes atrašanās dabas liegumā pati par sevi, neatkarīgi no attiecīgajā teritorijā noteiktajiem saimnieciskās darbības aprobežojumiem, būs pamats pieteikties kompensācijai zemes maiņas veidā. Piemēram, Aizsargājamo ainavu apvidus “Ziemeļgauja” individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos dabas lieguma zonā ir aizliegta kailcirte, nevis galvenā cirte, kopšanas cirte ir atļauta laika periodā no 1.augusta līdz 14.martam. Līdz ar to nav viennozīmīgi skaidrs, vai dabas liegums ar šāda veida aprobežojumiem kvalificēsies kā pamats zemes maiņas kompensācijas pieprasīšanai.

-

Izziņas 14.punktā uz ZM iebildumu par īpašumu sadrumstalotību un zemes vienību sadali gadījumos, kad īpašnieks neplāno pretendēt uz kompensāciju VARAM norāda, ka attiecīgā norma ir piemērojama vienīgi gadījumos, kad īpašnieks piesakās attiecīgajai kompensācijai. Tiesiskās skaidrības labad lūdzam papildināt anotāciju par brīdi, kad ir veicama zemes sadale - pirms vai pēc lēmuma par zemes maiņas pieprasījuma atbalstīšanas, jo saskaņā ar likumprojekta 18. panta pirmo daļu iespējamie zemes maiņas varianti tiek piedāvāti tikai pēc atbildīgās institūcijas lēmuma pieņemšanas par zemes maiņas pieprasījuma atbalstīšanu. Ja uz lēmuma pieņemšanas brīdi zemes īpašniekam ir jānodala tā īpašuma daļa, kurai nav saimnieciskās darbības ierobežojuma, bet institūcijai nav ko piedāvāt maiņai, vai arī piedāvātais maiņas variants īpašnieku neapmierina, tad īpašnieks ir veltīgi veicis zemes sadali.

Papildus aicinām izvērtēt nepieciešamību likumprojektu papildināt ar mazāko nodalāmo zemes vienību. Meža inventarizācijā nogabala minimālā platība ir 0,1 ha, un tikpat maza var būt arī ES nozīmes biotopa platība. Gaujas nacionālā parka teritorijā ES nozīmes biotopos ir aizliegta jebkāda mežsaimnieciskā darbība. Līdz ar to var veidoties situācija, ka, piemēram, 10 ha zemes vienībā Gaujas nacionālā parka neitrālajā zonā atrodas pieci savstarpēji nesaistīti ES nozīmes biotopi un to nodalīšanas rezultātā var veidoties sešas vai vairāk sīkas zemes vienības ar sarežģītas konfigurācijas ārējām robežām, tādējādi veicinot īpašumu sadrumstalotību.

-

Zemkopības ministrija uztur iepriekš izteikto iebildumu, ka par zemes maiņu atbildīgā institūcija tiek norādīta AS “Latvijas valsts meži” (turpmāk – LVM). Zemkopības ministrija neiebilst LVM iesaistei zemes maiņas procesā, atlasot potenciālos zemesgabalus, ko varētu piedāvāt kā kompensāciju, tomēr nav saskatāms racionāls pamatojums, kādēļ pilns zemes maiņas process būtu jānodrošina tieši LVM. LVM pamatfunkcija ir saistīta ar Zemkopības ministrijas valdījumā esošās meža zemes apsaimniekošanu, nevis ar administratīvu procesu veikšanu, kas ietver personu tiesību izvērtēšanu un lēmumu pieņemšanu.

Turklāt saskaņā ar Meža likuma regulējumu valsts meža zeme ir atsavināma, tostarp maināma, ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, un likums neparedz iespēju valsts meža zemi, tajā skaitā to, ko pārvalda LVM, izmantot kā kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās.

-

Likumprojekta 15. pants paredz deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus par zemes maiņas iesnieguma pieņemšanas un izskatīšanas kārtību, kā arī noteikt kritērijus zemesgabala atbilstībai zemes maiņai. Lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu par to, kāda veida kritēriju izstrāde tiek plānota un vai šie kritēriji attieksies gan uz zemi, kurai noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi, gan uz valsts piedāvāto maināmo zemi.

-