Atzinums

Noteikumu projekta anotācijā norādīts, kopš spēkā stājusies Augu veselības regula (Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 26. oktobra Regula (ES) 2016/2031  par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 228/2013, (ES) Nr. 652/2014 un (ES) Nr. 1143/2014 un atceļ Padomes Direktīvas 69/464/EEK, 74/647/EEK, 93/85/EEK, 98/57/EK, 2000/29/EK, 2006/91/EK un 2007/33/EK), ir noteikts, ka sēklām, kuras tiek ievestas no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, ir jābūt fitosanitārajam sertifikātam. Šī prasība ir jāuzsver, lai privātpersonas, kas ieved dārzeņu sēklas personiskajām vajadzībām, varētu apliecināt, ka sēklas atbilst fitosanitārajām prasībām, un, šķērsojot robežu, šo dokumentu uzrādītu PVD inspektoriem vai muitas pārstāvjiem tajās vietās, kur nav PVD robežkontroles punkta. Saistībā ar minēto vēršam uzmanību, ja minētajā regulā ir noteikts, ka sēklām, kuras tiek ievestas no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, ir jābūt fitosanitārajam sertifikātam, tad lūdzam noteikumu projekta 1.17. apakšpunktā nedublēt attiecīgās regulas prasības, bet nepieciešamības gadījumā izdarīt atbilstošu atsauci uz Augu veselības regulas vienību, kurā konkrētā prasība ietverta. Norādām, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288.panta otro daļu "regulas ir vispārpiemērojamas. Tās uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojamas visās dalībvalstīs." Regulas ir aizliegts pārņemt nacionālajos tiesību aktos un tās automātiski kļūst par nacionālās tiesību sistēmas sastāvdaļu. Regulu pārņemšanas aizliegums ir noteikts Eiropas Savienības Tiesas spriedumā lietā Nr. 39/72 Komisija pret Itāliju, kur tiesa noteica, ka regula automātiski ir nacionālās tiesiskās sistēmas sastāvdaļa. Tādēļ ir prettiesiski tādi nacionālie regulas normas īstenošanas mehānismi, kas rada šķēršļus regulas tiešam efektam un apdraud vienlaicīgu un vienādu tās piemērošanu Eiropas Savienībā, bet tai pašā laikā ir jānodrošina to tiešā piemērošana katrā dalībvalstī. Tas nozīmē, ka dalībvalstij ir pienākums nodrošināt tādu normatīvo bāzi, lai regulas būtu iespējams tieši piemērot. Tātad, dalībvalsts izstrādā tiesību aktus regulas piemērošanai tikai gadījumos, ja regulā ir tieši paredzēts dalībvalstij kāds konkrēts pienākums, piemēram, jānosaka kompetentā vai atbildīgā iestāde, jāparedz sankcijas vai sods par regulas normu pārkāpumu vai nepildīšanu, jānosaka administratīvā procedūra regulā noteikto pasākumu īstenošanai u.tml.
 

-

Ministru kabineta 2010. gada 29. jūnija noteikumu Nr. 592 "Dārzeņu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi" (turpmāk - noteikumi Nr. 592) 122. punkts paredz, ja pēcpārbaudē konstatēts, ka kāda no sēklu partijām neatbilst šķirnes identitātes vai šķirnes tīrības prasībām, dienests piecu darbdienu laikā pēc pēcpārbaudes pabeigšanas pieņem lēmumu par attiecīgās sēklu partijas turpmākas pavairošanas iespējām un septiņu darbdienu laikā paziņo par to reģistrētai personai. Ņemot vērā, ka atbilstoši noteikumu projekta 1.21. apakšpunktam tiek paredzēts, ka dienests identitātes pārbaudei var izmantot starptautiski atzītu un reproducējamu bioķīmisku vai molekulāru paņēmienu saskaņā ar piemērojamajiem starptautiskajiem standartiem, lūdzam izvērtēt un līdzīgi kā noteikumu projekta 8. punkta gadījumā precizēt priekšnosacījumus un kārtību lēmumu par attiecīgās sēklu partijas turpmākas pavairošanas iespējām pieņemšanai vai sniegt noteikumu projekta anotācijā pamatotu skaidrojumu, kādēļ tas nav nepieciešams.

-

Vēršam uzmanību, ka ar noteikumu projekta 3. pielikumu netiek pilnībā izpildīts attiecīgās normas mērķis, jo minētajā pielikumā piezīmēs joprojām tiek lietota norāde uz masas lielumu, kādēļ lūdzam atbilstoši precizēt minēto pielikumu.

-

Noteikumu projekta anotācijā norādīts, ka noteikumu Nr. 592 12. pielikuma "Dārzeņu sēklaudzēšanas lauku apskates protokola saturs" 9. punktā noteikts, ka dienesta inspektoram protokolā jānorāda apliecības numurs. Tā kā protokoli ir elektroniski, nav nepieciešams norādīt numuru, bet svarīgi ir norādīt tās personas vārdu un uzvārdu, kura protokolu sagatavojusi. Saistībā ar minēto vēršam uzmanību, ka no noteikumu Nr. 592 12. pielikuma un arī citām vienībām neizriet, ka protokoliem obligāti jābūt elektroniskiem. Attiecīgi lūdzam izvērtēt un, piemēram, paredzēt, ka personas vārds un uzvārds tiek norādīts gadījumā, ja protokols tiek sagatavots elektroniski vai sniegt pamatotu skaidrojumu noteikumu projekta anotācijā, kādēļ tas nav nepieciešams.

-

Ņemot vērā, ka ar Komisijas 2021. gada 16. jūnija Īstenošanas direktīvas (ES) 2021/971, ar ko attiecībā uz bioķīmisku un molekulāru paņēmienu izmantošanu groza I pielikumu Padomes Direktīvai 66/401/EEK par lopbarības augu sēklu tirdzniecību, I pielikumu Padomes Direktīvai 66/402/EEK par graudaugu sēklu tirdzniecību, I pielikumu Padomes Direktīvai 2002/54/EK par biešu sēklu tirdzniecību, I pielikumu Padomes Direktīvai 2002/55/EK par dārzeņu sēklu tirdzniecību un I pielikumu Padomes Direktīvai 2002/57/EK par eļļas augu un šķiedraugu sēklu tirdzniecību, pielikuma D daļu pēc būtības tiek nodrošināta arī Padomes 2002. gada 13. jūnija Direktīvas 2002/55/EK par dārzeņu sēklu tirdzniecību I pielikuma 1., 2. un 3. punkta īstenošana, lūdzam atbilstoši papildināt noteikumu projekta anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulu ar informāciju par minēto direktīvas vienību pārņemšanu noteikumu projektā.

-

Noteikumu projekta anotācijā norādīts, ka, izvērtējot pašreizējo situāciju augu veselības jomā, noteikumu Nr. 592 4. punkts papildināms ar Augu veselības regula prasībām. Spēkā esošajos noteikumos nav atsauces uz primārajiem kaitīgajiem organismiem, kā arī nav noteikta dienesta rīcība, ja tiek konstatēti kaitēkļi, kas nav iekļauti nevienā Komisijas sagatavotajā karantīnas vai kaitēkļu sarakstā, nosacījumi augu sugu pārvietošanai, ievešanai no valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis, un nepieciešamais dokuments – fitosanitārais sertifikāts un nav arī normas par to, ka profesionālajam operatoram jāievēro materiāla izsekojamības prasības, ja materiāls tiek ievests no šādām valstīm. Šie Augu veselības regulas panti ir īpaši jāuzsver, lai tiktu ievērotas visas fitosanitārās prasības dārzeņu sēklu materiālam. Saistībā ar minēto lūdzam izvērtēt un nodrošināt, ka noteikumu Nr. 592 4. punktā tiek ietvertas vienīgi prasības, kuras jāievēro personai, kas ieved, audzē, saiņo un tirgo attiecīgās dārzeņu sēklas. Norādām, ka, piemēram, Augu veselības regulas 6. pants tiešā veidā neparedz minētajai personai konkrētas prasības, kādēļ attiecīgā atsauce ir neskaidra un neprecīza. Skaidrojam, lai gan dalībvalstij ir pienākums nodrošināt tādu normatīvo bāzi, lai Eiropas Savienības regulas būtu iespējams tieši piemērot, tas nenozīmē, ka noteikumu projektā jābūt atsaucēm uz pilnīgi visām regulas prasībām vai jāuzsver atsevišķas regulu prasības, bet gan atsauces izdarāmas uz regulu prasībām, kuras ir nepieciešams ieviest noteikumu projektā, lai nodrošinātu to tiešu piemērošanu..

-

Vēršam uzmanību, ka noteikumu Nr. 592 23. un 25. punktā nav noteiktas lauku apskates prasības, kādēļ lūdzam atbilstoši precizēt noteikumu projekta 1.7. apakšpunktu, nodrošinot skaidras tiesību normas. Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288. panta trešo daļu direktīvas tām dalībvalstīm, kurām tās adresētas, uzliek saistības attiecībā uz sasniedzamo rezultātu, bet ļauj šo valstu varasiestādēm noteikt to īstenošanas formas un metodes. Arī no Eiropas Savienības Tiesas prakses izriet, ka, lai ieviestu Eiropas Savienības tiesības nacionālajā tiesību sistēmā, nav obligāti, lai to saturs skaidri un detalizēti formālā un tekstuālā ziņā tiktu pārņemts normatīvajos vai administratīvajos aktos. Pietiek, ja tiek ievērots vispārīgais juridiskais konteksts, lai pietiekami skaidri un precīzi varētu piemērot Eiropas Savienības tiesības (Eiropas Kopienu Tiesas spriedums lietā C-428/04 Commission v Austria, 99. §.).

-

Lūdzam svītrot noteikumu projekta 1.17. punkta trešo teikumu, kas skaidro Sēklu un šķirņu aprites likuma 17. panta otrās daļas 9. punktu. Norādām, ka no minētās normas izriet, ka normatīvajos aktos par muitu var būt paredzēts noteikts sēklu daudzums, kuru neapliek ar muitas nodokli, bet no minētas normas neizriet, ka Ministru kabinets var sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumos skaidrot, kas saprotams ar nelielu daudzumu sēklām personiskām vajadzībām. Skaidrojam, ka Ministru kabinets nav tiesīgs izdot ārējus normatīvos aktus, kas iztulko vai citādi izskaidro likumdevēja izdotos likumus. Vispārsaistošus likuma iztulkojumus ir tiesīgs sniegt tikai pats likumdevējs, jo šāds iztulkojums pēc savām sekām nav nošķirams no likuma grozīšanas. Normatīvas iztulkošanas ceļā iespējams gan sašaurināt, gan paplašināt likumā ietverto tiesību normu sastāvus un tiesiskās sekas, tādējādi pārgrozot likuma sākotnējo jēgu. Tāpat arī likumdevējs nav tiesīgs pilnīgi vai daļēji atteikties no savām funkcijām, nododot tās izpildvarai nekonkrētu vai nesamērīgi plašu deleģējumu ceļā. (Jautājumā par normatīvās iztulkošanas un varas dalīšanas principa savstarpējo mijiedarbību papildus skat. Satversmes tiesas 2003. gada 4. februāra sprieduma lietā Nr. 2002-06-01 “Par likuma “Par tiesu varu” 49. panta otrās daļas atbilstību Satversmes 1. un 83. pantam” secinājumu daļas 2.3. apakšpunktu, kā arī pārējos tiesas secinājumus.) Turklāt saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2005.gada 21.novembra spriedumu lietā Nr.2005-03-0306 pilnvarojumam Ministru kabinetam izdot noteikumus ir jābūt noteiktam skaidri un nepārprotami.
 

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 1.19. apakšpunktā ietverto atsauci uz šo noteikumu 4. pielikuma 4. punktu, ņemot vērā, ka minētajā pielikuma punktā nav norādīts inficēšanās līmenis, bet gan Savienībā reglamentēto nekarantīnas organismu klātbūtnes pieļaujamais līmenis, kā norādīts arī citās noteikumu Nr. 592 vienībās, kas satur atsauces uz minēto pielikumu.
 

-

Noteikumu projekta anotācijā norādīts, ka saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likuma 6. panta pirmās daļas 6. punktu tirgotājam ir pienākums nodrošināt uzskaites dokumentu kārtošanu, lai dienesta inspektoram būtu pieejama informācija par visiem sēklu aprites posmiem. Ievērojot šo prasību, tirgotājam ir jāsniedz informācija par trešajām personām pārdotām sēklām. Tā kā tirdzniecības vietās nav iespējams nodrošināt, ka par katru sēklas paciņu vai nelielo saiņojumu tirgotājs varēs iegūt informāciju no fiziskas vai juridiskas personas, šādas situācijās ir jāparedz atkāpe. Saistībā ar minēto lūdzam izvērtēt un noteikumu projekta anotācijā sniegt izvērstu pamatojumu noteikumu projekta 1.20. apakšpunkta atbilstībai noteikumu projekta tiesiskās izdošanas pamatam - Sēklu un šķirņu aprites likuma 2. panta 1. punkta "a" apakšpunktam, 16.¹ panta ceturtai daļai un 17. panta piektajai daļai. Ja atbilstošu skaidrojumu nav iespējams sniegt, lūdzam svītrot minēto noteikumu projekta punktu.

-

Aicinām noteikumu projekta 1.21. apakšpunktā līdzīgi kā 1.7. apakšpunktā norādīt, kā identitātes pārbaudei var izmantot starptautiski atzītu un reproducējamu bioķīmisku vai molekulāru paņēmienu.

-