Projekta ID
23-TA-2286Atzinuma sniedzējs
"Sociālās inovācijas centrs"
Atzinums iesniegts
20.10.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Informatīvais ziņojums
Priekšlikums
Koleģiālas pilotēšanas sadarbības modelis
Piedāvātā redakcija
Koleģiāla sadarbības/pārvaldības modeļa pilotēšana (notiek sadarbības modeļa pilotēšana nevis koleģiāli kaut kas tiek pilotēts).
Budžeta pārdales ieteikumi:
Koleģiāla sadarbības/pārvaldības modeļa pilotēšana, jo notiek sadarbības modeļa pilotēšana nevis koleģiāli kaut kas tiek pilotēts.
Gan šim modelim, gan sadarbības tīkla izveidei netiek iezīmēts nekāds vai ir minimāls indikatīvais finansējums. Ņemot vērā, ka efektīva pārvaldības modeļa izveide ir viens no priekšnoteikumiem efektīvai tālākai SIKC eksistēšanai (kā to pierāda citu valstu pieredze), tad šai aktivitātei, līdzīgi kā sadarbības tīkla izveidei, ir jābūt vienai no primārajām.
Budžeta pārdales ieteikumi. Ņemot vērā, ka pašlaik ir paredzēti 5000 EUR darba grupām, kas indikatīvi ir 8-10 ekspertu 1 stundas algošana mēnesī (5000 EUR/12 mēnešiem, vidēji 35-50EUR stundas likme), šāds finansējuma modelis nenodrošina koleģiāla darba modeļa attīstību, jo tam nav paredzēts pietiekams finansējums.
Tomēr, ir indikatīvi iezīmētas pozīcijas, kuru finansējuma nav aktuāls primajos SIKC darbības gados vai to lietderīgums ir jāpārskata.
Piemēram, BUICAS projektā ir veikta ekosistēmas kartēšana, bet indikatīvajā ziņojumā atkal ir paredzēti 10 000 EUR kartēšanai, pie tam triju gadu laikā tas ir paredzēts divas reizes. Atkārtotu kartēšanu ir lietderīgi veikt ne ātrāk kā pēc 7-10 gadiem, kad ir notikušas būtiskas ekosistēmas aktivitātes, ar mērķi izpētīt vai kaut kas ir mainījies, tomēr arī tad, kartēšanas nozīmes efektivitāte ir apšaubāma. Būtiskāk šo finansējumu būtu novirzīt sadarbības tīkla aktivitāšu izveidei vai ekspertu atalgojumam, kā daļu no iesaistes koleģiālas sadarbības/pārvaldības modeļa izveidei. Kā vienu no koleģiālā modeļa pamatindikatoriem, rosinājums ir iestrādāt Memoranda parakstīšanu ar vismaz 5 dažādu sektoru un jomu organizācijām (privātais, nevalstiskais, publiskais sektors t.sk. – valsts, pašvaldību un akadēmiskais), kuru darbība ir saistīta ar sociālās inovācijas virzīšanu Latvijā.
Nepieciešams arī izvērtēt pētījuma īstenošanu par dažādu sociālo inovāciju atbalsta instrumentu sinerģijas pievienoto vērtību Latvijā un labās prakses piemēriem pasaulē, kā tādu, kuram, iespējams, nav prioritāra loma, vismaz pirmajā vai otrajā SIKC pastāvēšanas gadā. Kā arī jebkāda pētījuma tematika ir jāsaskaņo koleģiālā procesā ar iesaistītiem partneriem, turklāt, 2023.gadā Interreg Baltijas jūras reģiona programmā ir apstiprināts RESIST projekts, kura viens no mērķiem ir gan veidot, gan pētīt sinerģiju starp sociālo un konvencionālo inovācijas atbalsta ekosistēmu. Projekta iniciators ir Sociālās inovācijas centrs, vadošais partneris Vācijas organizācija, bet pieaicinātās organizācijas no Latvijas RTU, KPR un 10 dažādu sektoru Baltijas jūras reģiona organizācijas. Attiecīgi, nav nepieciešamības dublēt jau plānotas aktivitātes, bet ir nepieciešams apzināt jau notiekošos procesus ekosistēmas uzlabošanas virzienā. Ierosinājums visu vai lielāko daļu no paredzētā pētījumam budžeta 30 000 EUR novirzīt koleģiāla sadarbības/pārvaldības modeļa izveidei eksperta darba dienu formātā. Ekspertu mērķis ir ne tikai piedalīsies darba grupās, bet sniegs ieteikumus, kas paredz vēl daudzas darba stundas, lai nerodas risks, ka SIKC nebūtu tikai vienpusējs, publiskās iestādes virzīts viedoklis. Pārvirzot finansējumu, tiktu nodrošināta koleģiāla sadarbības/pārvaldības modeļa funkcionēšana. Bez pienācīga finansējuma, nevalstiskais sektors nespēs pienācīgi iesaistīties brīvprātīgi šādu aktivitāšu realizēšanā, bet bez NVO sektora iesaistes rodas jautājums, kas ir SIKC galvenā mērķa grupa, kurai tiks virzītas aktivitātes. Tas pats arī attiecināms uz sociālās uzņēmējdarbības pārstāvjiem, kuru pārstāvniecība ir ļoti būtiska, bet atkal, tai ir jābūt finansiāli atbalstītai.
Datu bāzes izveides lietderīgums ir jāizvērtē, ņemot vērā to, lai ievācāmie dati/informācija nepārklātos. Piemēram, jau pastāv LM sociālo uzņēmumu datu bāze. Jāapsver integrācijas mehānismi un esošās sistēmas pielāgošana, attiecīgi, atkal vērtējot datu bāzei paredzētā finansējuma lietderīgumu, drīzāk paredzot integrācijas iespējas ar jau pieejamiem risinājumiem un datubāzēm.
Budžeta pārdales ieteikumi:
Koleģiāla sadarbības/pārvaldības modeļa pilotēšana, jo notiek sadarbības modeļa pilotēšana nevis koleģiāli kaut kas tiek pilotēts.
Gan šim modelim, gan sadarbības tīkla izveidei netiek iezīmēts nekāds vai ir minimāls indikatīvais finansējums. Ņemot vērā, ka efektīva pārvaldības modeļa izveide ir viens no priekšnoteikumiem efektīvai tālākai SIKC eksistēšanai (kā to pierāda citu valstu pieredze), tad šai aktivitātei, līdzīgi kā sadarbības tīkla izveidei, ir jābūt vienai no primārajām.
Budžeta pārdales ieteikumi. Ņemot vērā, ka pašlaik ir paredzēti 5000 EUR darba grupām, kas indikatīvi ir 8-10 ekspertu 1 stundas algošana mēnesī (5000 EUR/12 mēnešiem, vidēji 35-50EUR stundas likme), šāds finansējuma modelis nenodrošina koleģiāla darba modeļa attīstību, jo tam nav paredzēts pietiekams finansējums.
Tomēr, ir indikatīvi iezīmētas pozīcijas, kuru finansējuma nav aktuāls primajos SIKC darbības gados vai to lietderīgums ir jāpārskata.
Piemēram, BUICAS projektā ir veikta ekosistēmas kartēšana, bet indikatīvajā ziņojumā atkal ir paredzēti 10 000 EUR kartēšanai, pie tam triju gadu laikā tas ir paredzēts divas reizes. Atkārtotu kartēšanu ir lietderīgi veikt ne ātrāk kā pēc 7-10 gadiem, kad ir notikušas būtiskas ekosistēmas aktivitātes, ar mērķi izpētīt vai kaut kas ir mainījies, tomēr arī tad, kartēšanas nozīmes efektivitāte ir apšaubāma. Būtiskāk šo finansējumu būtu novirzīt sadarbības tīkla aktivitāšu izveidei vai ekspertu atalgojumam, kā daļu no iesaistes koleģiālas sadarbības/pārvaldības modeļa izveidei. Kā vienu no koleģiālā modeļa pamatindikatoriem, rosinājums ir iestrādāt Memoranda parakstīšanu ar vismaz 5 dažādu sektoru un jomu organizācijām (privātais, nevalstiskais, publiskais sektors t.sk. – valsts, pašvaldību un akadēmiskais), kuru darbība ir saistīta ar sociālās inovācijas virzīšanu Latvijā.
Nepieciešams arī izvērtēt pētījuma īstenošanu par dažādu sociālo inovāciju atbalsta instrumentu sinerģijas pievienoto vērtību Latvijā un labās prakses piemēriem pasaulē, kā tādu, kuram, iespējams, nav prioritāra loma, vismaz pirmajā vai otrajā SIKC pastāvēšanas gadā. Kā arī jebkāda pētījuma tematika ir jāsaskaņo koleģiālā procesā ar iesaistītiem partneriem, turklāt, 2023.gadā Interreg Baltijas jūras reģiona programmā ir apstiprināts RESIST projekts, kura viens no mērķiem ir gan veidot, gan pētīt sinerģiju starp sociālo un konvencionālo inovācijas atbalsta ekosistēmu. Projekta iniciators ir Sociālās inovācijas centrs, vadošais partneris Vācijas organizācija, bet pieaicinātās organizācijas no Latvijas RTU, KPR un 10 dažādu sektoru Baltijas jūras reģiona organizācijas. Attiecīgi, nav nepieciešamības dublēt jau plānotas aktivitātes, bet ir nepieciešams apzināt jau notiekošos procesus ekosistēmas uzlabošanas virzienā. Ierosinājums visu vai lielāko daļu no paredzētā pētījumam budžeta 30 000 EUR novirzīt koleģiāla sadarbības/pārvaldības modeļa izveidei eksperta darba dienu formātā. Ekspertu mērķis ir ne tikai piedalīsies darba grupās, bet sniegs ieteikumus, kas paredz vēl daudzas darba stundas, lai nerodas risks, ka SIKC nebūtu tikai vienpusējs, publiskās iestādes virzīts viedoklis. Pārvirzot finansējumu, tiktu nodrošināta koleģiāla sadarbības/pārvaldības modeļa funkcionēšana. Bez pienācīga finansējuma, nevalstiskais sektors nespēs pienācīgi iesaistīties brīvprātīgi šādu aktivitāšu realizēšanā, bet bez NVO sektora iesaistes rodas jautājums, kas ir SIKC galvenā mērķa grupa, kurai tiks virzītas aktivitātes. Tas pats arī attiecināms uz sociālās uzņēmējdarbības pārstāvjiem, kuru pārstāvniecība ir ļoti būtiska, bet atkal, tai ir jābūt finansiāli atbalstītai.
Datu bāzes izveides lietderīgums ir jāizvērtē, ņemot vērā to, lai ievācāmie dati/informācija nepārklātos. Piemēram, jau pastāv LM sociālo uzņēmumu datu bāze. Jāapsver integrācijas mehānismi un esošās sistēmas pielāgošana, attiecīgi, atkal vērtējot datu bāzei paredzētā finansējuma lietderīgumu, drīzāk paredzot integrācijas iespējas ar jau pieejamiem risinājumiem un datubāzēm.