Atzinums

Lūgums precizēt tiesību akta tvērumu nosaukumā. Šobrīd nosaukums liecina, ka tiesību akta saturs iekļauj "metodoloģiju" pēc kuras tiek veikta budžeta marķēšana. 
Savukārt noteikumu punkti izklāsta pienākumus institūcijām, kas nav metodoloģija. 

-

Tā kā valsts pārvaldes institūcijām to nolikumos ir uzskaitīti pienākumi, ar šādu tiesību aktu nevar tikt noteikti jauni pienākumi. 
Attiecībā uz konsultatīvu atbalstu nav nepieciešams veidot šajā tiesību aktā īpašu punktu. 

Dzēst 3.punktu

Saskaņā ar noteikuma projekta 3. punktu Klimata un enerģētikas ministrija sniedz konsultatīvo atbalstu, attiecīgi lūdzu precizēt 4. punktu. Kā arī vēršam uzmanību, ka Klimata un enerģētikas ministrija sniedz konsultatīvo atbalstu novērtējuma par vides mērķiem savas kompetences ietvaros, nevis novērtējot visus pozīcijas pamatojot tās ar Taksonomijas regulas 10., 11., 12., 13., 14., 15., 17. pantā noteiktajām darbībām.

-

Budžeta izdevumu un nodokļu atvieglojumu marķēšana jāveic Finanšu ministrijai atbilstoši apstiprinātai metodikai. Kad tas ir izdarīts, tad līdzīgi kā punktos 6.2.2 un 7.2.4 FM nodod vērtējumu pārbaudei KEM un VARAM. 

Finanšu ministrija veic novērtējumam pakļauto pozīciju novērtējumu pret katru vides mērķi atbilstoši metodikai, pamatojot ar Taksonomijas regulas 10., 11., 12., 13., 14., 15., 17. pantā noteiktajām darbībām, izņemot tehniskās pārbaudes kritērijiem

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši noteikumu rīkojuma 3. pukntam Klimata un enerģētikas ministrija un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija nodrošina valsts pamatbudžeta izdevumu un nodokļu atvieglojumu (turpmāk - novērtējumam pakļauto pozīciju) novērtējumu konsultatīvo atbalstu. Līdz ar ko, lūgums precizēt 6. punktu, jo zemāk minētās darbības galvenokārt veic Finanšu ministrija, KEM un VARAM sniedz kosultatīvo atbalstu.

-

Lūgums precizēt, kuras ministrijas tieši domātas? Visas?

-

Lūgums precizēt, uz kurām ministrijām šis punkts attiecas. 

-

No šīs metodikas nav skaidrs kā marķēt tādus nodokļu atvieglojumus, kas ir būtiski, piemēram,  mazaizsargātām iedzīvotāju grupām, kas ir primārais atvieglojuma mērķis, taču tam var būt nelabvēlīga vai jaukta ietekme uz vides un klimata mērķiem. Kas šādā situācijā ir svarīgais - nodokļu atvieglojums pēc būtības vai ietekme uz vidi un klimatu. Nepieciešama detalizācija. 

-

Vairākām pozīcijām nav skaidri marķēšanas principi. Piemēram, kāpēc energoneefektīvas ēkas īre būtu marķējama kā labvēlīga. Galvenajam kritērijam pēc taksonomijas būtu jābūt tādam, kas nerada negatīvas ietekmes. 

Līdzīgs komentārs ir par transportu - kamēr nav iespēja nodalīt vai transports ir "zaļš" vai "brūns" tikmēr tik būtiskai pozīcijai ir apgrūtinoši veikt marķēšanu, jo viss ir kopā. 

Kā arī munīcijas pozīcija - ja tā ir nepieciešama absolūtai valsts drošības prioritātei, tad tā nav izvēle, kura būtu jāmarķē. 

 

-

2322 arī atjaunīgā degviela ir nelabvēlīga?

-

 papildināt ar punktu 7.3.4.

Lai veiksmīgāk sasniegtu anotācijā minētos mērķus:
"...“ja “zaļā budžeta” plānošanas instrumenti tiks izmantoti prasmīgāk, publiskās investīcijas, patēriņu un nodokļus varēs sekmīgāk novirzīt zaļajām prioritātēm un atteikties no kaitīgām subsīdijām”. Savukārt 2021. gada 14. jūlijā EK publicēja apjomīgu pārskatīto normatīvo aktu priekšlikumu pakotni visas ES tautsaimniecības transformācijai, lai šajā desmitgadē veiksmīgi īstenotu Eiropas Zaļo kursu, līdz 2030. gadam sasniedzot jauno ES mērķi – vismaz 55% SEG emisiju neto samazinājumu salīdzinājumā ar 1990. gadu, – bet 2050. gadā ES sasniegtu klimatneitralitāti" 
Finanšu ministrijai katru gadu pēc budžeta marķēšanas veikšanas jāsagatavo priekšlikums nodokļu atvieglojumu diferencēšanai atbilstoši to ietekmēm, attiecīgi labvēlīgās ietekmes palielinot atvieglojumus, atvieglojumiem ar nelabvēlīgām ietekmēm samazinot atvieglojumus. 

 

7.3.4.
Finanšu ministrija katru gadu pēc budžeta marķēšanas veikšanas sagatavo priekšlikums nodokļu atvieglojumu diferencēšanai atbilstoši to ietekmēm.

Lūgums aizstāt terminu klimatneitrāls transportlīdzeklis ar nulles vai zemu emisiju auto

-