Atzinums

Ņemot vērā to, ka noteikumu projekts skar liela apjoma personas datu apstrādi, šo datu raksturu, kā arī Fizisko personu datu apstrādes likuma 4. pantā noteikto Datu valsts inspekcijas kompetenci, lūdzam šo projektu, tā anotāciju saskaņot ar minēto uzraudzības iestādi.

-

Projekts paredz, ka noteikumi tiek izdoti, pamatojoties uz deleģējumu Valsts informācijs sistēmu likuma (turpmāk - VISL) 18. panta piektajā daļā un ar to tiek noteikts Datu izplatīšanas un pārvaldības platformas (turpmāk – DAGR) pārzinis, viņa pienākumi un atbildība, kā arī funkcijas un uzdevumi, kuru izpildei nepieciešama DAGR izmantošana un DAGR darbības, finansēšanas un izmantošanas kārtība.
Valsts informācijas sistēmu likuma 18. panta piektā daļa, kuras spēkā stāšanās noteikta 2022. gada 1. decembrī, nosaka deleģējumu Ministru kabinetam noteikt:
1) valsts platformas pārzini, tā pienākumus un atbildību, kā arī funkcijas un uzdevumus, kuru izpildei nepieciešama valsts platformas izmantošana;
2) valsts platformas darbības, finansēšanas un izmantošanas kārtību;
3) speciālās kvalifikācijas prasības un to pārbaudes kārtību valsts platformas izmantošanai privātpersonām, kurām nav deleģēti valsts pārvaldes uzdevumi, kā arī pieteikšanās un atļaujas izsniegšanas un anulēšanas kārtību šīs valsts platformas izmantošanai.
Vēršam uzmanību, ka
1) projeka saturs neatbilst tā 1. punktā paredzētajam saturam, tostarp tas nenoteic funkcijas un uzdevumus, kuru izpildei nepieciešama valsts platformas izmantošana;
2) projekta 1. punktā iekļautais tvērums neatbilst visas Valsts infrmacijas sistēmu likuma 18. panta piektās daļas delegējumam.
Ņemot vērā minēto, lūdzam saskaņot projetkā iekļauto saturu ar delegējumu attiecīgajā likumā un projetka 1. punktu ar turpmāko tā saturu. Vienlaikus, lai nodrošinātu pilnīgu VISL 18. panta piektajā dāļā noteiktā pilnvarojuma Ministru kabinetam izpildi, lūdzam anotācijā sniegt argumentētu pamatojumu, kāpēc noteikumu projektā nav iekļauts regulējums, kas izriet no VISL 18. panta piektās daļas 3. punkta.

-

Lūdzam visā noteikumu projektā pārskatīt abreviatūru (piem., DAGR, UR, VID) lietojumu, jo atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" (turpmāk - Noteikumi Nr. 108) un Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmatas (skat. https://tai.mk.gov.lv/book/1/chapter/23) prasībām saīsinājumā abreviatūras neizmanto.

-

Ja datu apritei Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma (turpmāk – DAGR) izmanto atvērtos datus (kā tas ir attiecībā uz Valsts zemes dienesta pārziņā esošo Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmu, kur DAGR izmantos atvērto datu kopas), nevis datus no attiecīgā datu pārziņa infrastruktūras, par datu devēju uzskatāms tās infrastruktūras pārzinis, kas nodrošina datu nodošanu no savas infrastruktūras DAGR infrastruktūrai (piemēram, Latvijas Atvērto datu portāla pārzinis). Ņemot to vērā, lūdzam veikt atbilstošus precizējumus projekta 2.1. apakšpunktā.

-

Noteikumu projekta 4. punkts paredz, ka Valsts reģionālās attīstības aģentūra (turpmāk - VRAA) ir personas datu pārzinis attiecībā uz tiem personas datiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu piekļuvi DAGR darbības organizēšanai atbilstoši normatīvajiem aktiem. Ņemot vērā to, ka minētās platformas darbība ir noteikta šajā noteikumu projektā, lūdzam anotācijā paskaidrot, kuri normatīvie akti, to tiesību normas nodrošina piekļuvi DAGR darbības organizēšanai atbilstoši noteikumu projekta 4. punktā norādītājam. Savukārt, ja šādu normatīvo aktu nav, tad lūdzam attiecīgi precizēt noteikumu projekta 4. punktu. 

-

Izvērtējot noteikumu projekta 6. punktu, rodas secinājums, ka tajā ietvertais regulējums nenodrošina juridiskās tehnikas prasību izpildi. Paskaidrojam, ka no minētā punkta nav nepārprotami skaidrs, par kādām normatīvajos aktos noteiktajām prasībām datu devējam ir jāatbild. Ievērojot minēto, lūdzam noteikumu projekta 6. punktā ietverto atsauci pārformulēt atbilstoši Noteikumu Nr. 108 3.7. apakšnodaļas prasībām. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka anotācijā norādītais skaidrojums par minēto noteikumu projekta tiesību normu arī nesniedz nekādu papildu skaidrojumu, jo pēc būtības tiek pārrakstīta tiesību norma.

-

DAGR nodotie dati un datu krātuvē uzkrātie dati var saturēt arī neaktuālus datus jeb tādus datus, kas kopš to pirmreizējās izgūšanas no avota informācijas sistēmas līdz to pieejamībai datu saņēmējam avota informācijas sistēmā jau ir aktualizēti. DAGR pieļauj arī vēsturisku datu kopu apriti (piemēram, Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas atvērto datu kopas satur arī vēsturiskos datus). Tādējādi, aktualitāte, ar kādu tiek izplatīti dati no pārziņa infrastruktūras, var nebūt reāla laika dati, kā tas nepareizi norādīts arī anotācijā. Turklāt anotācijā norādīts arī, ka nākotnē DAGR plānots attīstīt papildus funkcionalitāti, kura nodrošinās iespēju valsts iestāžu datu decentralizētu pārvaldību, kā rezultāta datu devēji varēs nodrošināt savu datu izplatīšanu bez DAGR datu krātuves starpniecības. Līdz ar to datu devējs nevar atbildēt par to, lai datu krātuvē tiktu uzkrāti tikai aktuāli dati. Lūdzam projektā paredzēt, ka datu devējs atbild jeb nodrošina to, lai, izmantojot datu devēja savienotāju, DAGR tiek nodoti normatīvajiem aktiem atbilstoši dati.
Ja datu apritei DAGR izmanto atvērtos datus (kā tas ir attiecībā uz Valsts zemes dienesta pārziņā esošo Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmu, kur DAGR izmantos atvērto datu kopas), nevis datus no attiecīgā pārziņa infrastruktūras, atbildība par datu atbilstību normatīvajiem aktiem var noteikt tās infrastruktūras pārzinim, kas nodrošina datu nodošanu no savas infrastruktūras DAGR infrastruktūrai (piemēram, Latvijas Atvērto datu portāla pārzinis), nevis datu pārzinim.

-

Izvērtējot noteikumu projekta 7. punktu, rodas secinājums, ka tajā ietvertais regulējums nenodrošina juridiskās tehnikas prasību izpildi, jo nav nepārprotami skaidrs, kas ir domāts ar terminu "savienotājs" (visticamāk, ar minēto terminu ir domāta noteikumu projekta 10. un 13. punktā minētā DAGR funkcionalitāte, taču nav skaidrs, kura tieši, vai abas (datu devēja savienotājs un datu saņēmēja savienotājs). Otrkārt, nav nepārprotami skaidrs, ko nozīmē vārds "konfigurēšana", kura skaidrojums nav atrodams VISL. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka anotācijā norādītais skaidrojums par minēto noteikumu projekta tiesību normu arī nesniedz nekādu papildu skaidrojumu, jo pēc būtības anotācijā tiek pārrakstīta minētā noteikumu projekta tiesību norma. Ņemot vērā, minēto, lūdzam attiecīgi precizēt noteikumu projektu un anotāciju.

-

Ja datu apritei DAGR izmanto atvērtos datus (kā tas ir attiecībā uz Valsts zemes dienesta pārziņā esošo Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmu, kur DAGR izmantos atvērto datu kopas), nevis datus no attiecīgā pārziņa infrastruktūras, atbildība par savienotāja konfigurēšanu ir nosakāma tās infrastruktūras pārzinim, kas nodrošina datu nodošanu no savas infrastruktūras DAGR infrastruktūrai (piemēram, Latvijas Atvērto datu portāla pārzinis), nevis datu pārzinim.

-

Izvērtējot noteikumu projekta 8. punktā minēto DAGR skaidrojumu, rodas secinājums, ka tas būtu pilnveidojams. Pirmkārt, VISL 1. panta 15. punkts cita starpā noteic, ka valsts platforma ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resurss vai informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu kopums, savukārt noteikumu projekta 8. punktā minētie VISL 1. panta 15. punkta kritēriji nav iestrādāti. Otrkārt, noteikumu projekta 1. punktā ir lietots termina "DAGR" saīsinājums, ar ko saprot - Datu izplatīšanas un pārvaldības platformu, kā rezultātā, lasot noteikumu projekta 8. punktu konstatējams, ka Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma ir [..] datu izplatīšanas platforma [..], kas, šķiet, neveido gramatiksi korektu tekstu. Treškārt, no noteikumu projekta 8. punkta nav īsti skaidrs, kas ir domāts ar vārdkopu "informācijas aprites funkcijas izpildei". Ceturtkārt, nav saprotams, kas noteikumu projekta 8. punktā un turpmākos punktos ir domāts ar terminu "informācijas sistēma", jo VISL 1. pants paredz skaidrojumus tādiem terminiem, kā, piemēram, "institūciju informācijas sistēmā" un "valsts informācijas sistēma", līdz ar to nav līdz galam saprotams, uz kādām tieši informācijas sistēmām ir attiecināms noteikumu projekts. Piektkārt, šķiet, ka noteikumu projekta 8. punktā jābūt uzsvaram uz VISL 1. panta 15. punkta elementiem, no kuriem izriet, ka DAGR nodrošinās valsts pārvaldes funkcijas vai deleģēta valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu, kā arī vairāku institūciju funkciju un uzdevumu izpildi. Tāpat aktualizējams jautājums, vai skaidrojumā nav nepieciešams norādīt to, ka DAGR glabā datus, kā arī nodtrošina to pseidonimizēšanu un anonimizēšanu. Rezumējot visu minēto, lūdzam anotācijā veikt rūpīgu DAGR skaidrojuma analīzi, pamatojot to ar VISL tiesību normām, pēc kā varētu izdarīt secinājumu, ka DAGR skaidrojums ir konskevents.  

-

Lūdzam precizēt projekta 8. punktā ietverto DAGR skaidrojumu, jo esošais skaidrojums aptver tikai to DAGR funkcionalitāti, kas nodrošina datu apriti, bet neietver tādu DAGR funkcionalitāti kā datu uzkrāšanu (projekta 10.4. apakšpunkts), datu pseidonimizēšanu un anonimizēšanu (projekta 10.7. apakšpunkts).

-

Valsts informācijas sistēmu likuma 18. panta sestā daļa paredz, ka valsts platformas (DAGR) pārzinis par valsts platformas izmantošanas pakalpojuma nodrošināšanu var prasīt maksu, kas nepārsniedz ar šā pakalpojuma sniegšanu saistītās izmaksas. Ņemot vērā projekta 9. punktā norādīto, secināms, ka DAGR pārzinis visu projekta 10. punktā noteikto DAGR funkcionalitāti nodrošinās no valsts budžeta līdzekļiem (tai skaitā datu devēja savienotāja izveidi un uzturēšanu, datu saņēmēja savienotāja izveidi un uzturēšanu, neatkarīgi no tā, vai datu saņēmējs ir publiskā persona vai privātpersona, un DAGR iekļauto datu pseidonimizēšanu un anonimizēšanu, kā arī datu uzkrāšanu), neizmantojot Valsts informācijas sistēmu likuma 18. panta sestajā daļā noteiktās tiesības prasīt maksu par DAGR izmantošanu.
Taču ne no projekta, ne anotācijas nav saprotams, vai DAGR būs izmantojams tikai bezmaksas informācijas apritei vai arī nodrošinās informācijas apriti tādiem datiem, kas to pārzinim ir maksas pakalpojums.
Tāpēc nepieciešams ietvert skaidrojumu anotācijā vai atbilstošus nosacījumus projektā.

-

Lūdzam noteikumu projekta 2. nodaļā sniegt skaidrojumu noteikumu projekta 10.5. un 10.6. apakšpunktā minētajām DAGR funkcionalitātēm, nodrošinot juridiskās tehnikas prasību izpildi, ka arī uzlabojot noteikumu projekta uztveramību kopumā.

-

Ministru kabineta 2021. gada 11. janvāra rīkojumā Nr. 9 "Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 56.0. versija)" noteikts, ka viens no projekta mērķiem ir izstrādāt pašapkalpošanās sistēmu datu atļauju piešķiršanai datu devēja un datu saņēmēja datu aprites pārvaldībai, lai nodrošinātu caurspīdīgu datu saņēmēja un datu devēja atļauju izsniegšanas un saņemšanas procesa pārvaldību un vienošanās slēgšanu sistēmā, ar ko iespējot vai atspējot piekļuves DAGR datu izplatīšanas pakalpei līdz atribūtu līmenim.
No projekta 10.6. apakšpunkta secināms, ka DAGR nodrošinās tikai integrāciju ar tiesību pārvaldības moduli, anotācijā papildus skaidrojot, ka šī funkcionalitāte nodrošinās datu saņemšanu attiecībā uz datu piekļuves tiesību pārvaldību, izmantojot VISS koplietošanas komponenti TPM. Šāda koplietošanas komponente Valsts informācijas sistēmu savietotāja portālā nav aprakstīta, taču nacionālajai drošībai un valsts aizsardzībai svarīgas informācijas apritē atbilstoši Ministru kabineta noteikumu projektam "Nacionālajai drošībai un valsts aizsardzībai svarīgas informācijas par nekustamā īpašuma objektiem aizsardzības nodrošināšanas kārtība" (21-TA-786) ir plānots pieprasījuma iesniegšanai un valstij svarīga objekta īpašnieka vai tiesiskā valdītāja atļaujas saņemšanai izmantot atļauju pārvaldības moduli, kuru Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai ir jāizstrādā trīs gadu laikā pēc minēto noteikumu spēkā stāšanās, bet ne vēlāk kā līdz 2025. gada 1. janvārim. Šī projekta anotācijā norādīts, ka šādu moduli izveidos DAGR ietvaros. Ņemot to vērā, lūdzam precizēt šo projektu un tā anotāciju, sniedzot detalizētāku skaidrojumu par atļauju pārvaldības moduli un tā darbību DAGR ietvaros.

-

Lūdzam izvērtēt iespēju noteikumu projekta 11. punktā norādīt, uz kuriem noteikumu projekta subjektiem minētais punkts ir attiecināms.

-

Anotācijā norādītas tās iespējas, kas vismaz tiks nodrošinātas DAGR pašapkalpošanās portālā lietotājiem pēc pieslēgšanās portālam atbilstoši piešķirtajām tiesībām – tai skaitā vismaz iespēju lejupielādēt datu devēja savienotāja programmatūru un izveidot datu devēja savienotāju DAGR risinājuma izvietošanai paredzētājā mākoņskaitļotāju pakalpojumu sniedzēju nodrošinātajā infrastruktūrā, kā arī reģistrēt datu devēja savienotāju DAGR. Valsts zemes dienesta ieskatā šādas iespējas nebūtu nodrošināmas gan datu devējam, gan datu saņēmējam, bet pašapkalpošanās portāla iespējas ir diferencējamas atkarībā no DAGR izmantotāja lomas. Līdz ar to lūdzam papildināt projektu ar detalizētāku regulējumu par pašapkalpošanās portāla iespējām, nosakot arī kārtību, kādā tiek piešķirtas tiesības un piekļuves apjoms, kā arī personas, kas ir iesaistītas tiesību un piekļuves apjoma piešķiršanā.
Lūdzam anotācijā sniegt skaidrojumu atšķirībām starp punktā izmantotajiem terminiem "pieteikšanās", "identifikācija", "autorizācija" un to nozīmi.

-

Lūkdzam precizēt projekta 12.1. apakšpunktu, jo no tā nav saprotams, kurai DAGR sastāvdaļai (DAGR datu krātuvei, datu saņēmēja savienotājam) tiks nodoti datu devēja dati, izmantojot datu devēja savienotāju.
Nepieciešams arī precizēt projekta 12. punktu, lai tas aptvertu arī tādas situācijas, kad datu apritei DAGR izmanto atvērtos datus (kā tas ir attiecībā uz Valsts zemes dienesta pārziņā esošo Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmu, kur DAGR izmantos atvērto datu kopas), nevis datus no attiecīgā pārziņa infrastruktūras.

-

Projekta 2.2. apakšpunkts nosaka, ka datu saņēmējs ir institūcija un privāto tiesību juridiskā persona, kas saņem datus, izmantojot DAGR. Ņemot to vērā, nav saprotams, kādiem datu saņēmēja datiem pārvaldību nodrošinās datu saņēmēja savienotājs. Lūdzam skaidrot to.

-

Anotācijā norādīts, ka vienotais datu modelis ir predefinēta datu struktūra un formāts, kurā tiek nodrošināta datu kopu un atribūtu pievienošana, labošana vai dzēšana, kā arī nepieciešamības gadījumā datu anonimizēšana un pseidonimizēšana. No projekta III nodaļas secināms, ka vienoto datu modeli, tai skaitā predefinētu datu struktūru, nosaka Valsts reģionālās attīstības aģentūra (turpmāk - VRAA). Valsts zemes dienesta ieskatā, nepieciešams detalizētāks regulējums vienotajai predefinētajai datu struktūrai, kuru VRAA noteikts visām tām valsts pārvaldes datu kopām, kas tiks izmantotas informācijas apritei, izmantojot DAGR. Valsts zemes dienesta ieskatā šāds vienotā datu modeļa skaidrojums ir pārāk plaši interpretējams un šobrīd tas saprotams tā, ka VRAA noteiks to struktūru, kādā ir izsniedzami Valsts zemes dienesta pārziņā esošo valsts informācijas sistēmu dati. Līdz ar to nav saprotams tas, kā VRAA, neesot šo sistēmu pārzinis un turētājs, kā arī nepārzinot attiecīgās informācijas sistēmas arhitektūru, spēs noteikt informācijas apritei izmantojamo datu struktūru, kas var neatbilst tai struktūrai, kāda tiek izmantota Valsts zemes dienesta datu izplatīšanas sistēmās. Savukārt, ja VRAA noteiks tādu datu struktūru, kas neatbilst Valsts zemes dienesta datu izplatīšanas risinājumos esošajai datu struktūrai, anotācijā nepieciešams paredzēt atbilstošu finansējumu datu devēja izplatīšanas risinājumu pārveidei, lai nodrošinātu to atbilstību vienotajam datu modelim.
Lūdzam projektu papildināt ar regulējumu par kārtību, kādā var piekļūt datu krātuvei, nosakot arī personas, kas tai piekļūst un veic tās pārvaldību, kā arī kāda ir šīs krātuves funkcionalitāte, jo no anotācijā sniegtā skaidrojuma un projekta tas nav saprotams.

-

Lūdzam noteikumu projekta 14.3. apakšpunktā vai atsevišķā noteikumu projekta punktā norādīt skaidrojumu vienotajam datu modelim, jo no noteikumu projekta nav saprotams tā mērķis un jēga.

-

Projekta 15. punkts paredz, ka savā pārziņā esošo datu pseidonimizēšanu un anonimizēšanu var veikt datu devējs vai cita institūcija atbilstoši normatīvajiem aktiem. Nav saprotams, kas ir normā minētā cita institūcija, un nav saprotams, kādus savā pārziņā esošos datus tā varēs anonimizēt un pseidonimizēt, ja atbilstoši projekta 14. punktam datu krātuve ir paredzēta tikai datu devēja datu uzkrāšanai un izplatīšanai.
Anotācijā skaidrots, ka DAGR iekļauto datu pseidonimizēšana un anonimizēšana būs pakalpojums, kurš nodrošinās iespēju DAGR vienotā datu modeļa ietvaros veikt datu kopu atribūtu anonimizēšanu un pseidonimizēšanu, realizējot personas datu aizsardzības politikas īstenošanu saskaņā ar datu izmantošanas mērķiem; minēto pakalpojumu varēs saņemt atbilstošais datu devējs vai cita institūcija, kurai ir dota atbilstoša atļauja normatīvajos aktos; detalizēta kārtība minētā pakalpojuma saņemšanai tiks noteikta DAGR lietošanas noteikumos. Līdz ar to nav saprotams, vai šī iespēja ir DAGR funkcionalitāte kā tas norādīts projekta 10.7. apakšpunktā (kas tiek uzturēta no valsts budžeta līdzekļiem, kā to nosaka projekta 9. punkts) vai tas ir maksas vai bezmaksas pakalpojums, kas DAGR būs pieejams tikai datu devējam un kādai citai institūcijai, kurai šādas tiesības būs vai ir noteiktas normatīvajos aktos.
Vienlaikus Valsts zemes dienests aicina vienādot projektā lietoto terminoloģiju, jo šī DAGR funkcionalitāte (atbilstoši  projekta 10.7. apakšpunktam) projekta 16.8. apakšpunktā nosaukta par risinājumu un par pakalpojumu, projekta 15. punktā – par funkcionalitāti.

-

Projekta 16.-20. punkts nosaka jautājumu loku, kas iekļaujams DAGR lietošanas noteikumos un kārtību, kādā tiek sagatavoti un saskaņoti šādi noteikumi. Valsts zemes dienests iebilst tam, ka DAGR lietošanas noteikumi ciktāl tie attiecināmi uz datu devēja datu struktūru un šo datu pieejamību trešajām personām (datu saņēmējiem vai projekta 15. punktā minētajai citai institūcijai), pirms to spēkā stāšanās netiek skaņoti ar datu devējiem.

-

Projekta III nodaļā ir ietverta kārtībā, kādā notiek piekļuves DAGR pieprasīšana un saņemšana, taču projekts un anotācija nenosaka kārtību, kādā konkrēts datu saņēmējs pieprasa un saņem piekļuvi konkrēta datu sniedzēja datiem, kā arī kārtību, kādā šāda piekļuve var tikt pārtraukta. Līdz ar to šis process ir precīzi noregulējams projektā un skaidrojams anotācijā.

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 16.6. apakšpunktu, norādot, uz ko tieši ir attiecināmi pieejamības nosacījumi (piemēram, DAGR kopumā vai DAGR funkcionalitātēm), nodrošinot juridiskās tehnikas prasību izpildi. 

-

Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra (turpmāk - Reģistrs) ieskatā divu darba dienu termiņš informēšanai pat izmaiņām lietošanas noteikumos ir pārāk īss. Reģistra ieskatā būtu nepieciešams nodalīt izmaiņu veidus, jo, iespējams, divu dienu termiņš varētu būt pietiekams redakcionālu izmaiņu gadījumos. Informēšanai par izmaiņām lietošanas noteikumos, kas skar datu nodošanu vai saņemšanu, vai abus, būtu nosakāms daudz garāks termiņš, lai iestāde varētu veikt vajadzīgos tehniskos pielāgojumus. Reģistra ieskatā būtisku izmaiņu lietošanas noteikumos gadījumā iepriekšējas apziņošas termiņs būtu nosakāms trīs mēnešu apmērā. Vienlaikus arī Valsts zemes dienests  iebilst, ka datu devējs par tādiem DAGR lietošanas nosacījumiem, ciktāl tie attiecināmi uz datu devēju, datu devēja datu struktūru un izmantotajiem datu devēja risinājumiem (t.sk. datu devēja savienotāju), tiek informēts tikai divas dienas pirms šādu izmaiņu veikšanas. Šādas izmaiņas var ietekmēt datu devēja tehnisko vai juridisko risinājumu, kā rezultātā var rasties nepieciešamība veikt izmaiņas savās informācijas sistēmās vai datu izplatīšanas risinājumos, datu devēja savienotājā un piekļuves nosacījumos datu devēja datiem u.tml. Līdz ar to divas dienas nav samērīgs laiks, kādā šādas izmaiņas var būt ieviešamas. Praksē par šādām izmaiņām informācijas aprites nodrošināšanai informē vismaz vienu mēnesi iepriekš. Līdz ar to projekts ir precizējams, iespējams, diferencējot jautājumu loku, par kuru informācija var tikt sniegta divas darba dienas iepriekš un par ko – vismaz mēnesi vai ilgāku laiku. Vēršam uzmanību, ka vienpusējā DAGR lietošanas noteikumu izmaiņu rezultātā datu devēji var būt spiesti pārtraukt savā pārziņā esošo informācijas sistēmu datu apriti, izmantojot DAGR.

-

Nav saprotams, vai projekta 22. punktā noteiktā kārtība ir attiecināma arī uz projekta 30. punktā minētajām institūcijām, kuru pārziņā esošo datu apritei izmantojams DAGR.
Norma precizējama, paredzot rīcību situācijām, ja datu apritei DAGR izmanto atvērtos datus (kā tas ir attiecībā uz Valsts zemes dienesta pārziņā esošo Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmu, kur DAGR izmantos atvērto datu kopas), nevis datus no attiecīgā pārziņa infrastruktūras.
Norma precizējama, jo nav saprotams, vai norma attiecas uz katru vienu datu apmaiņu starp datu devēju un katru tā datu saņēmēju vai arī sākotnējo datu devēja vai datu saņēmēja piekļuvi DAGR.
Tāpat nav saprotams, kāpēc VRAA ir jānosaka pieteikuma iesniegšanas veids, ja normā jau ir noteikts, ka pieteikums iesniedzams VIRSIS.

-

No piedāvātās 22. punkta redakcijas secināms, ka "datu saņēmējs" informācijas pieprasīšanai varēs vērsties tieši pie aģentūras, nevēršoties pie "datu devēja". Ņemot vērā minēto, nepieciešams paredzēt komunikācijas procesus starp aģentūru un "datu devēju" gadījumos, ja tiek pieprasīta piekļuve ierobežotas pieejamības informācijai un tāda ir pieejama DAGR.

-

Lūdzam precizēt projekta 23. punktu, nosakot saziņas veidu laika posmā no izmaiņu veikšanas līdz brīdim, kad VRAA par to informē datu devējus un datu saņēmējus (kas ir piecas darbdienas).

-

Projekta 24.punkts precizējams, nosakot saziņas veidu laika posmā no izmaiņu veikšanas līdz brīdim, kad VRAA par to informē datu devējus un datu saņēmējus (kas ir 5 darbdienas).

-

Lūdzam izvērtēt iespēju noteikumu projektā norādīt konkrētus kritērijus, pēc kuriem VRAA apstiprinās vai noraidīs datu devēja vai datu saņēmēja pieteikumu par DAGR izmantošanu. Lūdzam par noteikumu projekta 25. punkta piemērošanu norādīt arī izvērstu skaidrojumu anotācijā.

-

Nav saprotams projekta 27. punkta regulējums un tvērums, nav saprotama procedūra un tas, kāpēc, izmantojot VIRSIS, ir jāvienojas tikai par personas datu aprites apjomu. Lūdzam noteikt, kāda procedūra būs piemērojama, lai vienotos par datu apriti kā tādu, piekļuvi un citiem ar datu apstrādi saistītiem jautājumiem, t.sk. citiem personas datu apstrādes nosacījumiem.
Vienoties par kaut ko var nevis vienpersoniski, bet ar kādu – attiecīgi norma būtu precizējama (datu devējs un datu saņēmējs).

-

No paredzētā 27. punkta regulējuma nav saprotams, ar ko "datu devējs" vai "datu saņēmējs" vienojas VIRSIS (proti, sistēmā), piemēram, vai "datu saņēmējs" vienojas sistēmā (VIRSIS) ar aģentūru, vai "datu devēju", vai abiem. Norādāms, ka vienošanās noslēgšanai ir nepieciešami vismaz divi dalībnieki. Ņemot vērā minēto, regulējums papildināms, norādot, ar ko ir noslēdzama vienošanās, izmantojot VIRSIs jeb sistēmu.

-

Lūdzam precizēt projekta 28. punktu, skaidrojot kārtību, kādā datu saņēmējs var informēt par DAGR iekļauto datu kvalitāti – izmantojot DAGR funkcionalitāti (piemēram, klientu pašapkalpošanās profilu) vai neizmantojot DAGR (piemēram, izmantojot oficiālo elektronisko adresi). Ja saziņa tiek nodrošināta DAGR, projektā un anotācijā iekļaujams atbilstošs regulējums un skaidrojums. Savukārt, ja, neizmantojot DAGR, – norma svītrojama, jo tai ir deklaratīvs raksturs.
Minētā norma precizējama, paredzot rīcību situācijām, ja datu apritei DAGR izmanto atvērtos datus (kā tas ir attiecībā uz Valsts zemes dienesta pārziņā esošo Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmu, kur DAGR izmantos atvērto datu kopas), nevis datus no attiecīgā pārziņa infrastruktūras. Šādā situācijā datu devējs ir tās infrastruktūras pārzinis, kas nodrošina datu nodošanu DAGR, bet nav šo datu pārzinis.

-

Paredzētajā tiesību normā lietots iepriekš neatrunāts termins "datu patērētājs". Turklāt no regulējuma kopumā nav secināms, ka DAGR tiktu nodrošināta piekļuve vai citas iespējas apstrādāt datus "datu patērētājam". Ņemot vērā minēto, regulējums precizējams atbilstoši paredzētās tiesību normas mērķim vai papildināms, regulējot šajā punktā paredzētā "datu patērētāja" piekuvi DAGR.

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 30. punktu, jo ne VISL, ne noteikumu projektā nav atrunāts skaidrojums terminam "datu kopa". Tāpat atgādinām, ka Noteikumu Nr. 108 2.3. apakšpunkts noteic, ka normatīvā akta projekta tekstu raksta normatīvajiem aktiem atbilstošā vienotā stilistikā, izmantojot vienveidīgas un standartizētas vārdiskās izteiksmes.

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 30. punktu, jo ne VISL, ne noteikumu projektā nav atrunāts skaidrojums terminam "datu kopa". Tāpat atgādinām, ka Noteikumu Nr. 108 2.3. apakšpunkts noteic, ka normatīvā akta projekta tekstu raksta normatīvajiem aktiem atbilstošā vienotā stilistikā, izmantojot vienveidīgas un standartizētas vārdiskās izteiksmes.

-

Tiesu administrācija, iepazīstoties ar noteikumu projekta saturu, redzams, ka lai izpildītu prasības, Zemesgrāmatu dati DAGR jānodrošina līdz 2024.gada 1.februārim (skat. pārejas noteikumus). Zemesgrāmatu dati (Tiesu administrācijas uzturētās VVDZ ietvaros) ir dati, kas tiek nodoti arī izmantojot e-pakalpojumu un par tiem tiek prasīta un saņemta samaksa, ievērojot atbilstošus normatīvos aktus. Šajā sakarā DAGR noteikumu projektā un ar to saistītajos dokumentos nav skaidrots tas, kā izmantojot DAGR, datus nodotu par maksu noteiktam personu lokam. Tāpat no noteikumu projekta un anotācijas nav skaidrs par atbilstošu norēķinu sistēmu. Noteikumu projektā cita starpā norādīts, ka DAGR nodrošina vismaz šādu funkcionalitāti: 10.1. Pašapkalpošanās portāls; 10.2. Datu devēja savienotājs; 10.3. Datu saņēmēja savienotājs; 10.4. Datu krātuve; 10.5. Vienota datu aprites auditācijas pierakstu nodrošināšana; 10.6. Integrācija ar tiesību pārvaldības moduli; 10.7. DAGR iekļauto datu pseidonimizēšana un anonimizēšana. Papildus minētajiem iebildumiem un ne mazāk būtiski ir tas, ka šobrīd šādai integrācijai ar DAGR nav iezīmēts un pieejams finansējums, lai nodrošinātu noteikumu izpildi. Ievērojot minēto, esošajā redakcijā piedāvātā dokumentācijas pakete ir noraidāma, lūdzot skaidrot iepriekš minēto un vienojoties par finansējuma pieejamību risinājumu ieviešanai.

-

No piedāvātās projekta 30.15., 30.16. un 30.17. apakšpunkta redakcijas saprotams, ka DAGR paredzēts iekļaut informāciju no šādiem Reģistra vestajiem reģistriem: komercreģistra un biedrību un nodibinājumu reģistra, kā arī no publisko personu un iestāžu saraksta. No projekta un tam pievienotās anotācijas nav saprotams, kāpēc tiek paredzēta informācijas nodošana DAGR tieši no norādītajiem Reģistra vestajiem reģistriem, kā arī nav saprotams, kāpēc projekts neparedz informācijas no citiem Reģistra vestajiem reģistriem (piemēram, uzņēmumu reģistra žurnāla, reliģisko organizāciju reģistra, Eiropas ekonomisko interešu grupu reģistra) nodošanu DAGR. 
Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt nepieciešamību precizēt projektu vai sniegt attiecīgu skaidrojumu projekta anotācijā. 

-

No piedāvātās projekta 30.15., 30.16. un 30.17. apakšpunkta redakcijas saprotams, ka DAGR paredzēts iekļaut informāciju no šādiem Reģistra vestajiem reģistriem: komercreģistra un biedrību un nodibinājumu reģistra, kā arī no publisko personu un iestāžu saraksta. No projekta un tam pievienotās anotācijas nav saprotams, kāpēc tiek paredzēta informācijas nodošana DAGR tieši no norādītajiem Reģistra vestajiem reģistriem, kā arī nav saprotams, kāpēc projekts neparedz informācijas no citiem Reģistra vestajiem reģistriem (piemēram, uzņēmumu reģistra žurnāla, reliģisko organizāciju reģistra, Eiropas ekonomisko interešu grupu reģistra) nodošanu DAGR. 
Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt nepieciešamību precizēt projektu vai sniegt attiecīgu skaidrojumu projekta anotācijā.

-

No piedāvātās projekta 30.15., 30.16. un 30.17. apakšpunkta redakcijas saprotams, ka DAGR paredzēts iekļaut informāciju no šādiem Reģistra vestajiem reģistriem: komercreģistra un biedrību un nodibinājumu reģistra, kā arī no publisko personu un iestāžu saraksta. No projekta un tam pievienotās anotācijas nav saprotams, kāpēc tiek paredzēta informācijas nodošana DAGR tieši no norādītajiem Reģistra vestajiem reģistriem, kā arī nav saprotams, kāpēc projekts neparedz informācijas no citiem Reģistra vestajiem reģistriem (piemēram, uzņēmumu reģistra žurnāla, reliģisko organizāciju reģistra, Eiropas ekonomisko interešu grupu reģistra) nodošanu DAGR. 
Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt nepieciešamību precizēt projektu vai sniegt attiecīgu skaidrojumu projekta anotācijā.

-

DAGR paredzēts izmantot Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas datus, ko Valsts zemes dienests ir publicējis Latvijas Atvērto datu portālā. Līdz ar to DAGR Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas datus saņems nevis no Valsts zemes dienesta infrastruktūras, bet no Latvijas Atvērto datu portāla. Tādējādi datu devējs ir šā portāla pārzinis, nevis Valsts zemes dienests. Lūdzam attiecīgi precizētprojekta 30.22. apakšpunktu.

Latvijas Atvērto datu portālā pieejamiem Valsts adrešu reģistra atvērtajiem datiem (Valsts zemes dienesta pārziņā esošā Valsts adrešu reģistra informācijas sistēma)

No piedāvātās punkta redakcijas secināms, ka DAGR iesniedzamo datu modeli paredzēts noteikt šā projekta 16. punktā paredzētajos DAGR lietošanas noteikumos (16.5. apakšpunkts). Vienlaikus nav saprotams, kas ir šajā punktā paredzētie aģentūras lietošanas noteikumi. Ņemot vērā minēto, aicinām precizēt paredzēto tiesību normu atbilstoši paredzētajam tās mērķim.
Vienlaikus norādām, ka, ja ar šajā punktā norādītajiem aģentūras lietošanas noteikumiem tiek saprasti šā projekta 16. punktā norādītie DAGR lietošanas noteikumi, tad, lai nodrošinātu šā punkta regulējuma izpildi, ir nepieciešams noteikt, ka DAGR lietošanas noteikumi ir izdoti un datu devējam pieejami pietiekamu laiku pirms termiņa, kurā datu devējam jāuzsāk datu nodošana, lai datu devējs varētu savlaicīgi sagatavoties, tostarp nepieciešamības gadījumā pieprasīt papildus nepieciešamo finansējumu un nodrošināt tehnisko pielāgojumu izstrādi. Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt projektu, norādot DAGR lietošanas noteikumu pieejamības termiņu, kas attiecīgi ir salāgots ar datu devēja pienākumu nodrošināt datu nodošanu DAGR.

-

Lūdzam precizēt projekta 32. punktu, to attiecinot arī uz datu saņēmēja funkcijām, uzdevumiem un tiesībām saņemt datu devēja datus, kas pieejami DAGR.

-

Lūdzam precizēt 33. punktu un sniegt anotācijā detalizētāku skaidrojumu, jo nav saprotams normas tvērums, procedūra un DAGR sastāvdaļa, uz kuru attiecināma minētā norma. No projekta un anotācijas nav saprotams, vai DAGR nodrošinās datu krātuvē iekļauto datu versionēšanu vai arī glabāšanu datu devēja noteiktajā termiņā.

-

No tiesību normas nav saprotams, par kuriem normatīvajiem aktiem jeb kuru jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem šajā projekta punktā ir runa. Līdz ar to lūdzam papildināt tiesību normu ar regulējumu, norādot uz šajā punktā paredzēto normatīvo aktu regulējuma jomu. Papildus minētajam vēršam uzmanību, ka, piemēram, saskaņā ar likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 4.9 panta otro daļu Reģistra vesto reģistru ieraksti un citas reģistros reģistrētās ziņas, kā arī publisko personu un iestāžu saraksta ieraksti ir pastāvīgi glabājama informācija.

-

Atbilstoši projekta 4. punktam šo personas datu pārzinis ir VRAA. Līdz ar to norma precizējama, jo no tās nav saprotams, kāds paziņojums datu devējam vai datu saņēmējam ir jāsniedz VRAA un kāds ir šāda paziņojuma mērķis. Datu devējs un datu saņēmējs nenosaka nosacījumus šo datu glabāšanai.

-

Projekts papildināms ar kārtību, kādā datu devējs piekļūst auditācijas pierakstiem. Valsts zemes dienesta ieskatā DAGR ir jābūt nodrošinātai datu devēja iespējai jebkurā brīdī brīvi piekļūt auditācijas pierakstiem, nevēršoties VRAA, un nodrošinot iespēju arī šos auditācijas pierakstus izgūt no DAGR.
No projekta un anotācijas nav saprotams, vai šī DAGR funkcionalitāte tiks nodrošināta pašapkalpošanās profilā vai kādā citā DAGR vietā.

-

Ņemot vērā, ka projekts paredz, ka "datu devējs" ir DAGR iekļauto attiecīgās iestādes sniegto datu pārzinis, aicinām papildināt projektu ar regulējumu, kas noteiktu "datu devēja" piekļuves kārtību datu aprites auditācijas pierakstiem.

-

Uzņēmumu reģistra darbaspēka un finanšu kapacitātē šobrīd nav paredzēts veikt plaša mēroga pielāgojumus datu izplatīšanas kanālos. Vienlaikus šobrīd nav arī pieejams tehniskais sistēmas (DAGR) apraksts. Līdz ar to, ja datu nodošanai ir nepieciešams izstrādāt jaunu datu izplatīšanas kanālu, kas atbilstu DAGR specifikācijām, tad Uzņēmumu reģistrs būtu gatavs pievienoties DAGR tikai pēc tā vesto reģistru modernizācijas projekta noslēguma 2026. gada otrajā pusē. Ja tomēr ir iespējams DAGR izmantot jau esošos UR REST API servisus kas ir pieejami API pārvaldniekā, tad Uzņēmumu reģistrs varētu uzsākt projektā norādīto Uzņēmumu reģistra vesto reģistru datu nodošanu DAGR pēc projektā paredzētā regulējuma spēkā stāšanās.
Ņemot vērā minēto, kā arī paredzēto DAGR lietošanas noteikumu saturu, tostarp datu modeli, lūdzam precizēt pārejas noteikumus attiecībā uz projektā norādīto Uzņēmumu reģistra vesto reģistru informācijas iekļaušanas termiņu DAGR atbilstoši augstāk norādītajam attiecībā uz Uzņēmumu reģistra iespējam nodot datus iekļaušanai DAGR. Vienlaikus lūdzam papildināt projekta anotāciju, norādot informāciju par DAGR lietošanas noteikumu saturu, tostarp informāciju par datu modeli.
Papildus vēršam uzmanību, ka šobrīd nav saprotams, kur DAGR risinājums stāv kontekstā  API pārvaldniekam un federētajam mākonim. Nav saprotams, vai DAGR ir paredzēts kā API pārvaldnieka pēctecis vai tas darbosies paralēli API pārvaldniekam, kā arī vai DAGR ir federētā mākoņa sastāvdaļa.
Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt projekta antoāciju, sniedzot atbilstošu skaidrojošu inforāciju.
 

-

Projektā paredzētā regulējuma spēkā stāšanās noteikta 2022. gada 1. decembrī. Vienlaikus, lai varētu ieviest DAGR, atbilstošo projektam ir paredzēts izstrādāt un publicēt DAGR lietošanas noteikumus, kas tostarp noteiks devēja savienotāja lietošanas nosacījumus, Vienoto datu modeli, pieejamības nosacījumus, pseidonimizēšanas un anonimizēšanas risinājuma lietošanas nosacījumus un organizatoriska rakstura procedūras, nosacījumus vai kārtību, kas saistīta ar datu devēja pieslēgšanu DAGR, vienotā datu modeļa papildināšanu un aktualizēšanu, pieteikšanos pseidonimizēšanas un anonimizēšanas pakalpojumiem, kā arī DAGR lietotāju atbalstu.
Reģistra ieskatā, lai tiesiski pamatoti ieviestu projektā paredzēto regulējumu un datu devējs varētu pildīt tam no šajā projektā paredzētā regulējuma izrietošos pienākumus atbilstoši projektā paredzētajam un lai datu devējs varētu savlaicīgi sagatavoties un uzsākt datu kopu nodošanu DAGR atbilstoši šim projektam, ir nepieciešams, lai projektā paredzētie DAGR lietošanas noteikumi būtu publicēti pirms regulējuma par datu nodošanu uz DAGR uzsākšanas.  
Līdz ar to Reģistra ieskatā projektā paredzētā regulējuma ieviešana, sākot ar šā gada 1. decembri nav korekti iespējama. Ņemot vērā minēto, līdzam projektā noteikt samērīgus DAGR lietošanas noteikumu publicēšanas un datu kopu nodošanas DAGR termiņus tā, lai datu nodošanas pienākuma piemērošana tiktu uzsākta pēc tam, kad būs publicēti DAGR lietošanas noteikumi, kas tostarp noteiktu datu kopu modeli un datu devēja savienotāja lietošanas nosacījumus un citu paredzēto regulējumu.

-

Lūdzam anotācijā paskaidrot, ko nozīmē tajā lietotais termins "valsts federētais mākonis".

-

Anotācijā norādīts, ka "Iesniedzot pieteikumu, datu devējs vai datu saņēmējs piekrīt lietošanas noteikumiem un apņemas ievērot tos, nodrošinot informācijas apriti ar DAGR palīdzību, līdz ar to nekādas papildus starpresoru vienošanās nav jāslēdz." Lūdzam svītrot minētajā teikumā vārdus "līdz ar to nekādas papildus starpresoru vienošanās nav jāslēdz", jo anotācijā norādītais pamatojums pēc būtības ir vispārīgs, nekonkrēts un nesniedz priekšstatu par to, vai bez šādu starpresoru vienošanās noslēgšanas tik tiešām varēs izpildīt visus ar datu apmaiņu saistītos juridiskos un tehniskos jautājumus, kas izriet cita starpā arī no Valsts pārvaldes iekārtas likuma, Datu regulas.

-

Anotācijā norādīts, ka "Ņemot vērā, ka atbilstošā VIRSIS funkcionalitāte tiks izstrādāta līdz 2023.gada 31.decembrim, noteikumu projektā tiek noteikts atbilstošs pārejas periods, nosakot, ka līdz minētās VIRSIS funkcionalitātes izstrādei, pieteikums tiek iesniegts VRAA noteiktajā kārtībā." Ņemot vērā minēto, lūdzam anotācijā paskaidrot, kurus noteikumu projekta punktus nepieciešams ievērot, lai datu devējs vai datu ņēmējs varētu iesniegt pieteikumu VRAA par DAGR izmantošanu līdz 2023. gada 31. decembrim.

-

Lūdzam precizēt anotācijā vārdkopu "DAGR vienotais datu modelis (predefinēta datu struktūra un formāts, kurā tiek nodrošināta datu kopu un atribūtu pievienošana, labošana vai dzēšana, kā arī nepieciešamības gadījumā datu anonimizēšana un pseidonimizēšana)" citiem vārdiem, jo nav skaidrs, kas ir "predefinēta datu struktūra un formāts", "datu kopa un atribūti".

-

Lūdzam anotācija paskaidrot, kuru tieši Datu regulas prasību nodrošināšanai DAGR nepieciešams paredzēt tādus aizsardzības pasākumus kā datu jaukšana un aizklāšana un uz kādiem gadījumiem minētie pasākumi ir attiecināmi. Vienlaikus lūdzam atkārtoti izvērtēt, vai tomēr ar minētajiem pasākumiem nav domāta, kāda no DAGR funkcionalitātēm, kā rezultātā anotācijā būtu nodrošināma noteikumu projektam atbilstoša terminoloģija.

-

Anotācijā norādīts, ka "DAGR iekļauto datu pseidonimizēšana un anonimizēšana būs pakalpojums, kurš nodrošinās iespēju DAGR vienotā datu modeļa ietvaros veikt datu kopu atribūtu anonimizēšanu un pseidonimizēšanu, realizējot personas datu aizsardzības politiku īstenošanu saskaņā ar datu izmantošanas mērķiem. Minēto pakalpojumu varēs saņemt atbilstošais datu devējs vai cita institūcija, kurai ir dota atbilstoša atļauja normatīvajos aktos. Detalizēta kārtība minētā pakalpojuma saņemšanai tiks noteikta DAGR lietošanas noteikumos." Lūdzam attiecīgi precizēt noteikumu projektu un anotāciju šādu apsvērumu dēļ. Pirmkārt, noteikumu projektā nav paskaidrots, kas ir vienotais datu modelis (izņemot to, ka tas ir DAGR funkcionalitāte). Otrkārt, nav saprotams, kas ir domāts ar vārdkopu "datu kopu atribūtika", līdz ar to lūdzam minēto vārdkopu paskaidrot citiem vārdiem. Treškārt nav saprotams, kas ir domāts ar vārdkopu "realizējot personas datu aizsardzības politiku īstenošanu saskaņā ar datu izmantošanas mērķiem". Līdz ar to lūdzam norādīt, kuras tieši Datu regulas prasības attiecīgā DAGR funkcionalitāte nodrošinās. Ceturtkārt, lūdzam paskaidrot, ko nozīmē vārdkopa "Minēto pakalpojumu varēs saņemt atbilstošais datu devējs vai cita institūcija, kurai ir dota atbilstoša atļauja normatīvajos aktos", jo nav saprotams, kas ir domāts ar vārdkopu "cita institūcija", turklāt teikums ir gramatiski nekorekts.

-

Lūdzam anotācijā par datu devēja savienotāju precizēt skaidrojumu - "nodrošinot piedefinētu pieslēgumu ar DAGR un datu devēja informācijas sistēmu, kā arī veicot inkrementālu izmainīto datu kopu izguvi par tiem datu objektiem un atribūtiem, kas ir iekļauti DAGR datu modelī"-, jo tas ir grūti uztverams.

-

Anotācijā norādīts, ka "DAGR darbināšanai tiks izmantoti valsts pārvaldes federētā mākoņa pakalpojumi, kas tiks izstrādāti saskaņā ar plānu, ko, izpildot informatīvā ziņojuma „Par valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un kompetenču konsolidāciju” protokollēmuma 5.punktā doto uzdevumu izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumu par valsts datu apstrādes mākoņa attīstības plānu, šobrīd izstrādā VARAM sadarbībā ar VRAA, Zemkopības ministriju, LVRTC, Latvijas Nacionālo bibliotēku un Iekšlietu ministrijas Informācijas centru." Ņemot vērā minēto, lūdzam anotācijā paskaidrot, kas ir domāts ar vārdkopu "valsts federētais mākoņa pakalpojums", par kādu plānu minētajā tekstā ir runa, kā arī norādīt informāciju par to, ko paredz minētais informatīvais ziņojums kontekstā ar DAGR un vai šis ziņojums ir stājies spēkā. Vienlaikus informējam, ka šobrīd atturamies sniegt informāciju par Ministru kabineta protokollēmuma projektā ietverto informāciju, ņemot vērā to, ka anotācijā nepieciešams norādīt izvērstāku skaidrojumu par DAGR. 

-

Lūdzam anotācijā atbilstoši VISL regulējumam skaidri norādīt, uz kurām tieši informācijas sistēmām (piem., valsts informācijas sistēmām) ir attiecināms noteikumu projekts, tā pamatojumu un stingri pieturēties pie minētās terminoloģijas visā anotācijā.

-

Lūdzam anotācijā norādītos skaidrojumus terminiem "datu devējs", "datu saņēmējs", kā arī skaidrojumus par DAGR funkcionalitātēm, salāgot ar attiecīgajiem skaidrojumiem noteikumu projektā, jo tie atšķiras. Rezultātā starp noteikumu projektu un anotāciju var konstatēt pretrunas. Vienlaikus kontekstā ar minēto lūdzam iespēju robežās anotācijā nepārrakstīt noteikumu projekta tiesību normas, bet gan norādīt to izvērstu skaidrojumu, lai būtu skaidri un nepārprotami saprotams minētā regulējuma mērķis un jēga (sevišķi par DAGR funkcionalitātēm). Vienlaikus minētajā skaidrojumā lūdzam norādīt, piemēram, kāpēc nepieciešamas tieši šādas DAGR funkcionalitātes un kā tās nodrošinās no Datu regulas izrietošos pienākumus pārzinim nodrošināt tehniskus un organizatoriskus pasākumus, kuri vajadzīgi, lai saistībā ar attiecīgo apstrādi nodrošinātu, ka tiek īstenota šī regula.

-

Lūdzam precizēt anotācijā vārdkopu "Lai nodrošinātu DAGR izmantošanas tiesisko regulējumu [..]", jo tā nav gramatiski korekta un līdz ar to saprotama.

-

Lūdzam anotācijā skaidri un nepārprotami norādīt elementus, to skaidrojumus, kas pamato nepieciešamību visu valsts institūciju datus, tostarp personas datus, apstrādāt DAGR saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 15. jūlija rīkojuma Nr. 374 “Par darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" un 2.2.1.2. pasākuma "Kultūras mantojuma digitalizācija" projektu iesniegumu atlases 1. un 2. kārtas projektu sarakstu Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodam” (turpmāk - DAGR projekts) un Ministru kabineta 2021.gada 11. janvāra rīkojumu Nr.9 “Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 56.0. versija)”.
Paskaidrojam, ka pēc DAGR projektā ietvertās informācijas var izdarīt secinājumu, ka DAGR tomēr nepieciešams publisko datu atkalizmantošanai, nevis visu valsts institūciju rīcībā esošo datu apstrādei. Savukārt, kas attiecas uz minēto Ministru kabineta rīkojumu, tad anotācijā par šo dokumentu ir sniegta vispārīga informācija - apstiprināts DAGR projekta apraksts un izmaksas -, kā rezultātā nevar izdarīt nepārprotamu secinājumu par to, ka būtu tiesiski pamatots anotācijā norādītais secinājums "Valsts pārvaldei tiks nodrošinātas iespējas apkopot potenciāli visu valsts iestāžu datus vienotā datu izplatīšanas platformā, kuru datu saņēmēji varēs izmantot, lai izgūtu reāla laika datus no avotu informācijas sistēmām. Lai nodrošinātu DAGR tiesisko regulējumu, tika izstrādāti grozījumi Likumā, kā arī ir nepieciešams izstrādāt Noteikumu projektu, kuri noteiks DAGR izmantošanas kārtību."

-

Lūdzam anotācijā citiem vārdiem paskaidrot, ko nozīmē vārdkopa "vienoti valsts pārvaldes datu dzīvescikla pārvaldības principi", tās sasaiste ar DAGR nepieciešamību, kā rezultātā varētu izdarīt secinājumu, ka tiktu sekmēts gan ikvienas organizācijas iekšējais datu pārvaldības process, gan datu apmaiņa kā valsts sektorā, tā arī starp valsts un privāto sektoru, tādējādi sekmējot starpinstitūciju sadarbību un datu atkalizmantošanu. Vienlaikus lūdzam anotācijā norādīt izvērstāku skaidrojumu trūkumiem, kas rastos, ja DAGR tomēr netiktu ieviests, citiem vārdiem, lūdzam anotācijā norādīt potenciālos riskus un sekas DAGR neieviešanai. 

-

Lūdzam anotācijā norādīt konkrētus Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam punktus, to skaidrojumus un konstatēto problemātiku, kas pamatotu DAGR ieviešanas nepieciešamību. Vienlaikus lūdzam anotācijā norādīt arī Valsts kontroles lietderības revīzijas Nr. 2.4.1-12/2016 "Vai valsts pārvalde efektīvi rīkojas ar uzkrāto informāciju?" ieteikumus, to skaidrojumus, problemātikas analīzi, kas pamatotu DAGR ieviešanas nepieciešamību. Tāpat lūdzam anotācijā norādīt izvērstāku skaidrojumu
problemātikai, kas izriet no attiecīgās Saeimas komisijas vēstules (piem., kāpēc šāds uzdevums tika uzdots, aprakstot konkrēto problēmu un kā tieši DAGR ieviešana šo problemātiku atrisinās), no kuras izriet uzdevumus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (turpmāk - VARAM) nodrošināt vienotu, centralizētu datu izplatīšanas un pārvaldības platformas risinājumu, kurā līdz 2024. gadam būtu pieejami dati vismaz no 50% valsts informācijas sistēmām. Paskaidrojam, ka šobrīd anotācijā minētais pamatojums, problemātika, kas izriet no minētajiem dokumentiem ir vispārīga un nekonkrēta, kā rezultātā ir apgrūtinoši izdarīt secinājumu par to, ka DAGR tik tiešām būtu atbilstošākais un nepieciešamākais risinājums minētajos dokumentos konstatēto problemātiku risināšanā.

-

Lūdzam anotācijā citiem vārdiem paskaidrot vārdkopu "datu patērētāji izgūs reāla laika datus no avotu sistēmām", ņemot vērā to, ka noteikumu projekts un VISL neparedz terminus "datu patērētājs", "reāla laika dati" un "avotu sistēmas".

-

Lūdzam anotācijā citiem vārdiem paskaidrot, ko nozīmē vārdkopa "intensīvi izmantoto datu pieprasījumu veiktspēja", ņemot vērā to, ka noteikumu projektā runa ir par datiem un personas datiem, kā arī nav saprotams, ko tieši nozīmē pieprasījumu veiktspēja.

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 2.1. apakšpunkta tekstu atbilstoši latviešu valodas gramatikas prasībām. 

-

Lūdzam projekta 26. punktā ietvert atsauci uz projekta 22. punktā minēto pieteikumu, jo nav saprotams, vai šajā normā minētais pieteikums ir tas pats, kas projekta 22. punktā minētais pieteikums, vai cits pieteikums.

-

Papildus iepriekš izteiktajiem iebildumiem par atvērto datu modeli Valsts zemes dienests vērš uzmanību, ka Valsts zemes dienests nevarēs pārliecināties par atvērto datu kopu atbilstību vienotajam datu modelim, jo šo datu nodošanu DAGR tiek veikta, neizmantojot Valsts zemes dienesta infrastruktūru, un savienotāju nodrošinās Latvijas Atvērto datu portāla pārzinis.

-