Atzinums

Informatīvajā ziņojumā "Par iespēju pirms termiņa izbeigt ar SIA "Latvijas sabiedriskais autobuss", AS "Liepājas autobusu parks" un AS "Nordeka" noslēgtos iepirkuma līgumus pasažieru reģionālo pārvadājumu jomā, piedzīt zaudējumus un nodrošināt nepārtrauktu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu"  (turpmāk – projekts) Tieslietu ministrijas ieskatā vēl jo projām nav iekļauts pietiekams ekonomiskais izvērtējums. Proti, aplēšot pamatu izbeigt līgumattiecības, ir veicami aprēķini par visiem iespējamiem zaudējumiem. Projektā ir norādītas konkrētas summas, taču pirmšķietami šim aprēķinam nav precīza pamatojuma (vien atsauce uz Konkurences likumā norādītajiem 10%, ko kā zaudējumus iespējams prasīt šādu konkurences tiesību pārkāpumu gadījumā). Tieslietu ministrijas ieskatā objektīvas aplēses par zaudējumiem ir iespējamas, tikai vērtējot katru individuālo līgumu, tostarp no tādiem aspektiem – vai līgumu vispār ir uzsākts pildīt, vai līgumu izpilde notiek pienācīgi u.tml. Tāpat Vēstuli nepieciešams papildināt ar izvērtējumu par to, vai iepirkumu līgumu pārtraukšana radītu citus zaudējumus, ņemot vērā, ka nāktos meklēt citas iespējas kā nodrošināt publiskās pārvadāšanas pakalpojumus

-

Projekta 3.daļā minēts, ka: "Autotransporta direkcija ir vērsusies pie Pārvadātājiem ar piedāvājumu noslēgt ar Autotransporta direkciju vienošanos par Līgumu pirmstermiņa izbeigšanu [...]." Ievērojot minēto, lūdzam papildināt Projektu ar informāciju par to, kādi nosacījumi tiks iekļauti šajās vienošanās. Proti, vai tur būs iekļauts arī Pārvadātāju pienākums atlīdzināt zaudējumus, kas radušies  Autotransporta direkcijai (un valstij) ar konkurences tiesību pārkāpumu, līgumu laušanu, nepieciešamību izsludināt jaunus iepirkumus u.tml.


 

-

Projekta 3.nodaļā minēts, ka: "tas ir pasūtītāja ziņā, izvērtējot dažādus apstākļus, paredzēt iepirkuma līgumā konkrētus gadījumus, kad tas var izmantot vienpusējas pirmstermiņa atkāpšanās no iepirkuma līguma tiesības". Ievērojot minēto un ņemot vērā, ka no Projekta nav skaidri noprotams, lūdzam papildināt Projektu ar informāciju par to, vai konkrētajos Iepirkuma līgumos bijuši iekļauti nosacījumi par pasūtītāja tiesībām vienpusēji atkāpties no līgumiem un kādos gadījumos.

Attiecībā uz nākotnē slēdzamiem iepirkuma līgumiem aicinām turpmāk vienmēr šādos iepirkumu līgumos citu starpā iekļaut nosacījumu par pasūtītāja tiesībām vienpusēji atkāpties no līguma, ja Konkurences padome pieņēmusi lēmumu, kurā konstatēta iepirkuma dalībnieka dalība konkurences tiesību pārkāpumā, arī nesagaidot, kad konkrētais lēmums kļūs galīgs un neapstrīdams.

-

Projekts izstrādāts, lai izpildītu Saeimas 2023. gada 23. februāra sēdē doto uzdevumu izvērtēt iespēju izbeigt ar SIA "Latvijas Sabiedriskais Autobuss", AS "LIEPĀJAS AUTOBUSU PARKS" un AS "Nordeka" noslēgtos iepirkuma līgumus, tostarp piedzīt zaudējumus, kā arī izvērtēt ar līgumu izbeigšanu saistītās tiesiskās sekas un riskus, un izvērtēt iespēju nodrošināt nepārtrauktu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu reģionālās nozīmes maršrutu tīklā, tostarp izsludināt jaunus iepirkuma konkursus. Vēršam uzmanību uz to, ka projektā pēc būtības nav izvērtēta konkrēto iepirkuma līgumu izbeigšana. Projektā virspusēji ir minēts Publisko iepirkumu likuma 64. panta pirmās daļas 2. un 3. punkts, taču nav secināts, kāds varētu būt tiesiskais pamats konkrēto iepirkuma līgumu izbeigšanai. Vienlaikus projektā vispār nav vērtēta iespēja izbeigt iepirkuma līgumus šajos līgumos paredzētajos gadījumos. Projektā ir izdarīts vispārīgs secinājums, ka iepirkuma līgumus var izbeigt, kad kļūs nepārsūdzams Konkurences padomes Tāpat nav iekļauts vērtējums par iespējām izbeigt minētos iepirkuma līgumus uz vispārējiem civiltiesību pamatiem. Proti, bez norādījuma, ka iepirkuma līgumus varētu izbeigt Publisko iepirkuma likuma kārtībā, nav analizētas iespējas tos izbeigt citā kārtībā. Tostarp atbilstoši Civillikuma noteikumiem par prettiesisku darījumu spēkā neesamību (kad darījums noslēgts ar mērķi apiet likumu) vai vienpusēju atkāpšanos no līguma, kad to paredz likums (Civillikuma 1415., 1589.pants).
Tāpat nav izvērtētas ar konkrēto iepirkuma līgumu izbeigšanu saistītās tiesiskās sekas un riski, galvenokārt, sabiedriskā transporta pakalpojuma nodrošināšanas nepārtrauktība, ja tiks izbeigti konkrētie iepirkuma līgumi. Projektā ir vispārīgas norādes par jaunu iepirkumu izsludināšanu, taču nav skaidrs, kad šie iepirkumi tiks izsludināti, piemēram, nākamajā dienā pēc konkrēto līgumu izbeigšanas vai arī pirms tam. Tāpat nav vērtēts, vai vispār būs citi pakalpojuma sniedzēji, kas spēs nodrošināt sabiedriskā transporta pakalpojumu pēc konkrēto iepirkuma līgumu izbeigšanas, ņemot vērā to, ka projektā ir norādīts, ka šobrīd nevienam pakalpojuma sniedzējam šādu resursu nav. No projekta varētu secināt, ka nākamās darbības ir gaidīt, kad kļūst nepārsūdzams Konkurences padomes un tiesas lēmums. Norādām, ka jau šobrīd ir jābūt skaidram rīcības plānam, pretējā gadījumā var tikt nepamatoti novilcināta iepirkuma līgumu izbeigšana un tādējādi radīti lielāki zaudējumi valstij. Ņemot vērā minēto, projektu ir nepieciešams papildināt ar rūpīgu Saeimas uzdoto jautājumu izvērtējumu, pirmkārt, izdarot konkrētus secinājumus par to, uz kā pamata būs izbeidzami konkrētie iepirkuma līgumi, otrkārt, kādas būs tiesiskās sekas un riski, ja konkrētie iepirkuma līgumi tiks izbeigti, treškārt, kā tiks nodrošināta sabiedriskā transporta pakalpojuma sniegšanas nepārtrauktība, tostarp, turpmākās veicamās darbības vēl pirms iepirkuma līgumu izbeigšanas.

-

Projekta 2. nodaļas otrajā rindkopā ir minēts, ka Konkurences padomes lēmums tiešā veidā nevar ietekmēt publiski tiesisku līgumu izpildi. Publisko iepirkumu gadījumā pasūtītājs darbojas divās pakāpēs. Pirmajā pakāpē tiek pieņemts publiski tiesisks lēmums par pasūtījuma piešķiršanu, bet otrajā pakāpē notiek šā lēmuma īstenošana privāttiesiskā ceļā – tiek slēgts iepirkuma līgums, kuram tiek piemēroti vispārējie civiltiesību noteikumi. Tomēr publiskā iepirkuma procedūrā noslēgts līgums ne vienmēr ir privāto tiesību līgums. Ja šādā procedūrā noslēgta līguma priekšmets un kopējais raksturs ir publisko tiesību jomā, līgums ir publisko, nevis privāto tiesību līgums (sk. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2009. gada 27. novembra lēmuma lietā Nr. SKA-853/2009 14. punktu). Ņemot vērā to, ka projektā nav vērtēts tas, vai konkrētie iepirkuma līgumi ir publisko tiesību līgumi vai privāttiesiski līgumi, projektā attiecīgi nav konstatēts, ka konkrētie iepirkuma līgumi ir publisko tiesību līgumi. Tādējādi ir nepamatoti secināt, ka Konkurences padomes lēmums tiešā veidā nevar ietekmēt tieši publiski tiesisku līgumu izpildi. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt projekta 2. nodaļas otrajā rindkopā minēto.

-

Projekta 2. nodaļas pēdējā rindkopā ir minēta administratīvā akta tiesiskuma vērtēšana un attiecīgi līdzīgas kārtības attiecināšana uz publisko tiesību līgumiem. Vēršam uzmanību uz to, ka, pirmkārt, projektā nav vērtēts konkrēto iepirkuma līgumu raksturs, tādējādi nav konstatēts, ka tie ir publisko tiesību līgumi. Otrkārt, pat tad, ja konkrētie iepirkuma līgumi ir publisko tiesību līgumi, iespēju vienpusēji atkāpties no iepirkuma līguma paredz Publisko iepirkumu likuma 64. pants, kurš piemērojams neatkarīgi no tā, vai iepirkuma līgums ir publisko tiesību līgums vai privāttiesisks līgums. Norādām, ka Publisko iepirkumu likums ir noteicis gadījumus, kuros izbeidzams iepirkuma līgums (arī tad, ja tas ir publisko tiesību līgums), tādējādi Administratīvā procesa likumā paredzētais regulējums nav piemērojams un nav saprotama konkrēto iepirkuma līgumu izbeigšanas salīdzināšana ar administratīvā akta tiesiskuma izvērtēšanu, lemjot par tā atcelšanu. Ņemot vērā minēto, lūdzam svītrot projekta 2. nodaļas pēdējo rindkopu.

-

Tieslietu ministrija iepriekš norādīja, ka uz konkrēto iepirkuma līgumu izbeigšanu drīzāk būtu attiecināms Publisko iepirkumu likuma 64. panta pirmās daļas 2. punkts, nevis 3. punkts. Tādējādi tika lūgts izvērtēt, vai rakstveida apliecinājumā ietverta nepatiesa informācija var tikt uzskatīta par iemeslu tam, ka iepirkuma līgums nav noslēgts atbilstoši iepirkuma procedūras dokumentos paredzētajiem noteikumiem, ja Satiksmes ministrijas ieskatā uz konkrēto iepirkuma līgumu izbeigšanu būtu attiecināms Publisko iepirkumu likuma 64. panta pirmās daļas 2. punkts. Projektā ir ietverta Tieslietu ministrijas sniegtā informācija, taču nav sniegts vērtējums par to, vai rakstveida apliecinājumā ietverta nepatiesa informācija var tikt uzskatīta par iemeslu tam, ka iepirkuma līgums nav noslēgts atbilstoši iepirkuma procedūras dokumentos paredzētajiem noteikumiem. Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt projekta 3. nodaļu ar attiecīgu vērtējumu.

-

Projekta 3. nodaļā ir iekļauta informācija, ka Autotransporta direkcija ir vērsusies pie konkrētajiem pārvadātājiem ar piedāvājumu noslēgt vienošanos par konkrēto iepirkuma līgumu pirmstermiņa izbeigšanu. Vienlaikus projekta 5. nodaļas 1. punkta b) apakšpunktā norādīts, ka konkrētie iepirkuma līgumi varētu tikt izbeigti pirms termiņa, ja izdosies vienoties ar konkrētajiem pārvadātājiem. Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt projekta 3. nodaļu ar informāciju par to, vai uz šī projekta sagatavošanas brīdi konkrētie pārvadātāji ir snieguši atbildi par iespējamo vienošanos izbeigt līgumus un kāda tā ir, kā arī vai vēl tiek turpinātas sarunas par šādas vienošanās iespējamo noslēgšanu.

-

Lūdzam projekta 5. nodaļas 1. punkta a) apakšpunktā norādīt, uz kādas tiesību normas pamata plānots izbeigt konkrētos iepirkuma līgumus. Vēršam uzmanību uz to, ka secinājums, kā izbeigt konkrētos iepirkuma līgumus, projektā nav ietverts, tādējādi arī nav saprotams, uz kuras tiesību normas tos plānots izbeigt, kad Konkurences padomes lēmums iegūs nepārsūdzamu raksturu.

-

Lūdzam projekta 5. nodaļas 2. punktā norādīt, uz kāda tiesiskā pamata plānots izbeigt konkrētos iepirkuma līgumus. Vēršam uzmanību uz to, ka projektā nav norādīts, uz kāda tiesiskā pamata tie izbeidzami, tādējādi arī nav saprotams, kā tos plānots izbeigt, kad tiesas lēmums kļūs nepārsūdzams.

-

Norādām, ka Tieslietu ministrijas ieskatā šobrī Projekts daudzviet satur citu ministriju un institūciju viedokļu izklāstu, taču nesatur paša Projekta izstrādātāja (kā kompetentās ministrijas) konkrētu viedokli vai analīzi par Projektā aprakstīto. Ievērojot minēto, aicinām Projektu veidot nevis kā citu ministriju vai institūciju viedokļu izskāstu, bet gan kā situācijas aprakstu un alalīzi, tajā skaitā paužot arī Projekta veidotāja redzējumu atbilstoši savai kompetncei. 

-