Atzinums

Kompetence administratīvā pārkāpuma procesā regulējuma likuma "Par aviāciju" 12. nodaļā. Aicinām šāda veida regulējumu izslēgt no grozāmā likuma 6. panta.

1. Uzraudzība (kontrole) ir norobežojama no administratīvās atbildības (sodīšanas). Kā tas norādīts iepriekšējos Tieslietu ministrijas atzinumos, administratīvā atbildība ir juridiskās atbildības izpausme. Juridiskā atbildība tradicionāli tiek aplūkota kā īpaša, jauna tiesiska attiecība (Bitāns A. Civiltiesiskā atbildība un tās veidi. Rīga: AGB, 1997, 24. lpp.). Savukārt uzraudzība un kontrole ir valsts pārvaldes rīcības forma, kas attiecas uz t. s. materiālo administratīvo tiesību un administratīvā procesa jomu. Sodīšana kā tāda neietilpst uzraudzības un kontroles funkcijās. Tas ir patstāvīgs sodu tiesību jautājums ar atšķirīgiem materiālajiem un procesuālajiem priekšnoteikumiem. Ievērojot minēto, administratīvās atbildības un tās piemērošanas jautājumi nav regulējumi vienkopus ar uzraudzības jautājumiem.

2. Likumā pantus, kas attiecas uz vienu regulējamo jautājumu, var apvienot nodaļā (Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 17. punkts).

Pirmkārt, uzraudzība un administratīvā atbildība, tostarp kompetence administratīvā pārkāpuma procesā, ir patstāvīgi regulējamie jautājumi. Likuma "Par aviāciju" 2. nodaļa attiecas uz valsts pārvaldes vispārīgajiem uzdevumiem, tostarp uzraudzību. Tai nevajadzētu skart administratīvā pārkāpuma procesa jautājumus. Pretējā gadījumā nodaļas nosaukums un likuma struktūra kopumā ir maldinoša.

Otrkārt, kompetence administratīvā pārkāpuma procesā ir regulēta likuma "Par aviāciju" 125. pantā (šā likuma 12. nodaļa). Nav pieļaujams un nav arī nepieciešams vienu un to pašu jautājumu regulēt vairākās likuma nodaļās.
 

-

Projektā paredzētā grozāmā likuma 117.⁵ panta trešās daļas 1. punktā vārds "nosacījumi" aizstājams ar vārdu "prasības" vai tam līdzvērtīgu vārdu.

Vienlaikus aicinām projekta anotācijas 4. sadaļā ietvert pilnvarojuma nepieciešamības pamatojumu un tā skaidrojumu, tostarp kāda veida reģistra izveidošanas, uzturēšanas, pieejamības, savietojamības un darbības prasības varētu būt regulējamas.
 

-

Likuma "Par aviāciju" 117.⁶ panta otrajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu pārkāpums nevar būt administratīvās atbildības pamats.

1. Likuma "Par aviāciju" 117.⁶ panta otrajā daļā ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam: "Bezpilota gaisa kuģu lidojumu noteikumus un lidojumu atvieglošanas, ierobežošanas un aizliegšanas kritērijus un kārtību bezpilota gaisa kuģu lidojumiem paredzētajā gaisa telpā nosaka Ministru kabinets." Kritiski vērtējama šāda pilnvarojuma atbilstība vispārīgajām pilnvarojuma formulēšanas prasībām.

Ministru kabineta iekārtas likuma 31. panta pirmās daļas 1. punkts noteic, ka Ministru kabinets var izdot ārējus normatīvos aktus – noteikumus, ja likums Ministru kabinetu tam īpaši pilnvarojis. Pilnvarojumā norāda tā galvenos satura virzienus. Prasība pēc noteikumu galveno satura virzienu norādīšanas nozīmē Saeimas obligātu saturisko virsvadību. Tas nozīmē, ka Ministru kabinets var tikai konkretizēt (detalizēt) Saeimas pieņemto likumu, pie tam šī konkretizējuma virzienam jau jābūt noteiktam Saeimas likuma pilnvarojumā. Ministru kabinets, izdodot noteikumus, nedrīkst tajos ietvert tādas normas, kas nav uzskatāmas par palīglīdzekļiem likuma normas īstenošanā. Bez tam Ministru kabinetam, īstenojot šo pilnvarojumu, protams, jāņem vērā arī visa likuma mērķis, jēga, sistēma, kā arī tiesību sistēma kopumā (Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija. Viedokļi: 2008-2011. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 185.-186. lpp.). Tomēr likumā ietvertajā pilnvarojumā ir grūti saskatīt likuma konkretizējuma virzienus (citiem vārdiem, vadlīnijas Ministru kabinetam, kā īstenot pilnvarojumu).

2. Sodam ir jābalstās uz parlamenta (formālā likumdevēja) pieņemtu likumu vai parlamentam vismaz jābūt galvenajam un galīgajam likumdevējam (nulla poena sine lege parlamentaria) (Gröning L. Nulla Poena Sine Lege Parlamentaria? Democratic Legitimacy and European Penal Law. In: Legislation in Context: Essays in Legisprudence. Edited by Luc J. Wintgens. Hampshire: Ashgate, 2007, p. 185). Līdz ar to īpaša uzmanība pievēršama arī pilnvarojuma Ministru kabinetam kvalitātei, tā saturam, apjomam un citām pilnvarojumu raksturojošām pazīmēm. Sodošās normas precizitātei nav pietiekami, ja pārkāpuma pazīmes atrodamas izpildvaras normatīvajā aktā, kas balstīts uz nepietiekami precīzu pilnvarojumu (sal. Leja M. Krimināltiesību aktuālie jautājumi un to risinājumi Latvijā, Austrijā, Šveicē, Vācijā. Noziedzīga nodarījuma uzbūve; cēloņsakarība; vaina; krimināltiesību normu interpretācija un spēks laikā. I daļa. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2019, 102. lpp.). Plašāks skaidrojums ir iekļauts Tieslietu ministrijas 2024. gada 17. aprīļa atzinuma 5. punktā.

Ievērojot minēto, aicinām pievērst uzmanību apstāklim, ka šādos Ministru kabineta noteikumos ietverta regulējuma pārkāpums nevar būt pamats piemērot administratīvo atbildību.
 

-

Aicinām pārskatīt projekta anotāciju un saskaņot to ar projekta pašreizējo redakciju un tiesisko situāciju. Piemēram, projekta anotācijā ir minēts likumprojekts "Grozījumi Administratīvās atbildības likumā" (Nr. 744/Lp14). Šobrīd ir jau stājies spēkā 2024. gada 4. decembra likums "Grozījumi Administratīvās atbildības likumā".

-

Iesakām pārskatīt un savstarpēji salāgot no Eiropas Savienības tiesību aktiem izrietošos nosacījumus ar likumprojektu un tā skaidrojumus anotācijas 1.3. apakšsadaļā. Vēršam uzmanību, ka, piemēram, anotācijas problēmas aprakstā tiek skaidrots "[..] ir nepieciešams precizēt Likuma 124.¹ pantu, paredzot administratīvo atbildību par bīstamu izstrādājumu vai vielu pārvadāšanu ar bezpilota gaisa kuģi, neievērojot Īstenošanas regulā (ES) 2019/947 noteiktos nosacījumus", bet risinājuma aprakstā un likumprojektā noteikta atbildība "par šķidrumu izsmidzināšanu, materiālu vai vielu nomešanu, bīstamu izstrādājumu vai vielu pārvadāšanu ar bezpilota gaisa kuģi bez atbilstošas ekspluatācijas atļaujas". 
Tāpat vēršam uzmanību, ka Komisijas 2019. gada 24. maija Īstenošanas regula (ES) 2019/947 par bezpilota gaisa kuģu ekspluatācijas noteikumiem un procedūrām (turpmāk - Regula 2019/947) neparedz konkrētus nosacījumus par bīstamu izstrādājumu vai vielu pārvadāšanu ar bezpilota gaisa kuģi, bet vienkārši, vispārīgi nosaka, ka lidojuma laikā bezpilota gaisa kuģis vispār nepārvadā bīstamas kravas.

-

Lūdzam pārskatīt anotācijas 5.4. apakšsadaļas 1. tabulu un veikt tajā nepieciešamos precizējumus, salāgot anotāciju un likumprojektu. Vēršam uzmanību, ka:
1) atsevišķās tabulas "B" ailēs norādīta likumprojektam neatbilstoša informācija, piemēram, Regulas 2019/947 14. pants, atbilstoši likumprojekta redakcijai ieviests likumprojekta 4.panta otrajā daļā (Likuma "Par aviāciju" 117.⁵ panta pirmās daļas 3.punkts) nevis 4.panta ceturtajā daļā (Likuma 117.⁵ panta pirmās daļas 2.1 punkts)";
2) atbilstoši likumprojekta redakcijai tā 5. panta pirmā daļa ievieš visu Regulas 2019/947 15. pantu nevis tikai tā pirmo un otro daļu kā norādīts anotācijas 5.4. apakšsadaļas 1. tabulā. Lūdzam izvērtēt vai likumprojektā un/vai anotācijas 5.4. apakšsadaļas 1. tabulā norādītas korektas ieviešamās Eiropas Savienības tiesību aktu vienības;
3) ņemot vērā anotācijas 5.4. apakšsadaļas 1. tabulā ietvertos skaidrojumus par rīcības brīvības izmantošanu saprotams, ka atsevišķas Eiropas Savienības tiesību normas ieviestas ne tikai ar likumprojektu, bet arī citiem tiesību aktiem. Piemēram, Regulas 2019/947 16.panta ceturtais punkts ieviests ne tikai ar likumprojekta 4.panta piekto daļu (Likuma 117.5 panta pirmās daļas 5.punkts), bet arī Ministru kabineta 2021. gada 29. jūnija noteikumu Nr. 457 “Bezpilota gaisa kuģu, bezpilota gaisa kuģu sistēmu ekspluatantu, tālvadības pilotu un gaisa kuģu modeļu klubu un apvienību reģistra noteikumi” 12. punktu. Attiecīgi iesakām to atspoguļot arī anotācijas 5.4. apakšsadaļas 1. tabulas "B" ailē.

-