Atzinums

Valsts kanceleja atkārtoti norāda, ka līdzdalības izvērtēšanas process un līdzdalības izvērtējumā analizējamie jautājumi ir normatīvi regulēti. Lai arī valsts ieguldījums Ludzas MC pamatkapitālā tika veikts atbilstoši likumā “Par valsts budžetu 2017. gadam” noteiktajam,  līdzdalības iegūšana kapitālsabiedrībā netika vērtēta Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā un Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā veidā un kārtībā. Tāpat arī jānorāda, ka Ludzas MC līdz šim nav bijis noteikts valsts līdzdalības vispārējais stratēģiskais mērķis, kā to paredz Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 5. panta ceturtā daļa. Iebildums par to, ka šī pēc būtības ir pirmreizēja valsts līdzdalības Ludzas MC izvērtējuma sagatavošana, neietekmē šī tiesību akta projekta  saturu un virzību.
 

-

Anotācijā ir norādīts, ka valsts līdzdalības saglabāšana kapitālsabiedrībā ir nepieciešama, lai:
1. novērstu daļēju veselības aprūpes pakalpojumu tirgū pastāvošu nepilnību Ludzas novadā [..];
2.sniegtu pakalpojumus, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības attīstībai un drošībai.”
Tomēr rīkojuma projektā kā pamatojums ir norādīts vienīgi Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmās daļas 1. punkts (tirgus nepilnības novēršana). Ņemot vērā minēto, lūgums izvērtēt valsts līdzdalības Ludzas MC pamatojumu un attiecīgi vai nu precizēt rīkojuma projektu (to papildinot ar atsauci uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmās daļas 2. punktu), vai arī papildināt  anotāciju un/vai līdzdalības izvērtējumu ar skaidrojumu.
 

-

Anotācijā ir minēts, ka “[..] Ministrija ir noteikusi kapitālsabiedrības stratēģisko mērķi – saglabāt, uzlabot un atjaunot iedzīvotāju veselību, nodrošinot kvalitatīvus, efektīvus un pieejamus veselības aprūpes pakalpojumus iedzīvotājiem Ludzas novadā un sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rēzeknes slimnīca” sadarbības teritorijā”. Norādām, ka saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 1. panta pirmās daļas 18. punktu vispārējie stratēģiskie mērķi ir publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas noteikti kapitālsabiedrības mērķi. Ņemot vērā minēto, nepieciešams precizēt anotācijā minēto, ka ministrija ir noteikusi stratēģisko mērķi, jo šāds lēmums ir nevis ministrijas, bet gan augstākās lēmējinstitūcijas (Ministru kabineta) kompetencē.

-

Attiecībā uz iepriekšējā atzinumā izteikto iebildumu par līzdalības izvērtējumā definēto Ludzas MC klientu loku, PKC atkārtoti norāda, ka ir konstatējama neatbilstība. Līdzdalības izvērtējumā ir noteikts, ka Ludzas MC sniegto veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēji ir Ludzas novada iedzīvotāji, t.sk. administratīvi teritoriālās reformas rezultātā no 2021.gada 1.jūlija Ludzas novadam pievienoto Ciblas, Kārsavas un Zilupes novadu iedzīvotāji. Savukārt no rīkojuma projektā ietvertā vispārējā stratēģiskā mērķa un iepriekš apstiprinātiem lēmumiem izriet, ka Ludzas MC klientu loks būtu plašāks, proti, ietverot arī Rēzeknes slimnīcas sadarbības teritorijas iedzīvotājus. Tāpat līgums papildināt līdzdalības izvērtējumu ar skaidrojumu, kā tieši administratīvi teritoriālās reformas rezultātā notikusī novadu apvienošana ir ietekmējusi Ludzas MC klientu loku.

-

Līdzdalības izvērtējumā ir norādīts, ka “ņemot vērā spēkā esošus normatīvos aktus, Ludzas MC, kas ir I līmeņa slimnīca un tās darbība atbilst aprūpes slimnīcas statusam, iespējas paplašināt piedāvāto veselības aprūpes pakalpojumu klāstu un medicīnas iekārtu parku ir būtiski ierobežotas, un kā publiski privātai kapitālsabiedrībai (kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder vairākām publiskām personām), salīdzinot ar privātajām kapitālsabiedrībām, ir ierobežotākas iespējas veikt ieguldījumus medicīnas iekārtu iegādē, veikt telpu atjaunošanu un pielāgošanu, kā arī noteikt citu atalgojumu ārstniecības personālam, un, lai to realizētu, ir nepieciešams Ministru kabineta lēmums, kas ir laikietilpīgs process un ietver sevī nepieciešamību veikt saskaņošanu ar citām institūcijām, t.sk. ar veselības nozari pārstāvošām NVO.” Lūdzam līdzdalības izvērtējumu papildināt ar tiesisko pamatojumu minētajam apgalvojumam, precīzi norādot, kādām tieši darbībām nepieciešams Ministru kabineta lēmums. VK norāda, ka Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums nenosaka augstākās lēmējinstitūcijas lēmuma pieņemšanu jautājumos par kapitālsabiedrības investīcijām nekustamajā īpašumā un iekārtu iegādei, vai jautājumos par atlīdzības noteikšanu kapitālsabiedrības darbiniekiem.
 

-

Līdzdalības izvērtējumā ir norādīts, ka “atbilstoši aktuālajai situācijai veselības nozarē ir nepieciešams apstiprināt Ludzas MC jaunu vispārējo stratēģisko mērķi”. No minētā teikuma konstrukcijas būtu secināms, ka Ludzas MC ir bijis apstiprināts valsts līdzdalības vispārējais stratēģiskais mērķis. Tomēr jānorāda, ka līdz šim nav bijis sagatavots  valsts līdzdalības izvērtējums un augstākā lēmējinstitūcija (Ministru kabinets) nav apstiprinājis Ludzas MC vispārējo stratēģisko mērķi. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt līdzdalības izvērtējuma norādi. Tas, ka Ludzas pilsētas pašvaldība bija veikusi līdzdalības Ludzas MC izvērtēšanu un apstiprinājusi līdzdalības Ludzas MC vispārējo stratēģisko mērķi, neietekmē to, ka otram kapitālsabiedrības dalībniekam tas arī bija jāveic. Lūdzam precizēt līdzdalības izvērtējumu, lai nerastos maldīgs priekšstats, ka šī ir vispārējā stratēģiskā mērķa aktualizēšana.

-