Atzinums

Nevaram atbalstīt priekšlikumu par līdzdalības pārvērtēšanu neprivatizējamām (neatsavināmās) valsts kapitālsabiedrībās:
1) Likumdevējs nosakot noteiktu VKS par saglabājamu valsts īpašumā jau ir devis savu novērtējumu; atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošajai konstitucionālai iekārtai izpildvarai ir jāpilda likumdevēja lēmumi (likumi), nevis tie jāpārvērtē, t.i., kamēr vien netiek mainīts tiesiskais regulējums (likums), kas nosaka obligātu VKS saglabāšanu valsts īpašumā, jebkurš līdzdalības pārvērtējums ir formāls, tiesiski nesaistošs un tātad bezjēdzīgs.
2) Informatīvajā ziņojumā nav dots racionāls pamatojums, kāpēc būtu jāveic līdzdalības pārvērtējums neatsavināmām VKS. Minēts, ka līdzdalības politikas pārskatīšana ir viens no aktīva investora rīcības principiem, bet tā trūkums (jo likumdevējs attiecībā uz noteiktu VKS to ir jau izlēmis) jau netraucē īstenot citus aktīva investora pasākumus, kam spriežot pēc Ekonomikas ministrijas pieredzes un ziņojumā minētā ir daudz lielāka ietekme uz VKS pārvaldību.
3) Nav analizēta neviena šāda VKS un konstatēti trūkumi tās pārvaldībā tieši pēc līdzdalības pārvērtēšanas neesamības. Tieši otrādi neprivatizējamās/neatsavināmās VKS bieži vien pirmās publiskā kapitāla sektorā sāk izmantot iepriekš neapskatītus risinājumus, piemēram, obligāciju emisija (Latvenergo to dara kopš 2012/2013.gada).
4) Ziņojumā norādīts, ka valsts līdzdalība neprivatizējamajās VKS, atbilstoši esošajām regulējumam, netiek regulāri pārvērtēta, līdz ar ko tās ne vienmēr tiek aktīvi iesaistītas dinamiskā, īpašnieka vadītā, ekonomiskās attīstības procesā. Ņemot vērā, ka šādas VKS nav daudz, tad ziņojumā būtu vai nu jānosauc, kuras neprivatizējamās VKS netiek aktīvi iesaistītas dinamiskā, īpašnieka vadītā, ekonomiskās attīstības procesā un kādi dati vai fakti par to liecina, vai arī šis apgalvojums ir jāizņem, jo tam ziņojumā nav nekāda pamatojuma.
 

Izslēgt 2.5.punktu.

Informatīvā ziņojuma 39.lp. kā viens no priekšlikumiem piedāvātajām izmaiņām kapitāla daļu turētāja un koordinācijas institūcijas funkcijās minēts - Normatīvā regulējuma precizēšana, nodrošinot PKC iespēju nepieciešamības gadījumā pildīt kapitāla daļu turētāja funkciju atbilstoši Kapitālsabiedrību pārvaldības likumam, kas nodrošinātu, ka gadījumos, kad kapitāla daļu turētāji secina, ka kapitāla daļu turēšanu ir iespējams nodot PKC vai PKC, veicot kapitāla daļu turētāju pārraudzību, secina, ka Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktie uzdevumi nav izpildīti. Kapitāla daļu turētāja maiņas izvērtējums var tikt iekļauts līdzdalības izvērtējumā.

Vēršam uzmanību, ka saskaņā Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktu valsts kapitāla daļu turētājs kapitālsabiedrībā ir ministrija vai cita valsts pārvaldes iestāde, kuru par valsts kapitāla daļu turētāju iecēlis Ministru kabinets, un 13.pants atsevišķi regulē gadījumus, kad cita valsts pārvaldes institūcija ir valsts kapitāla daļu turētājs. Atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 19.oktobra noteikumu Nr.815 "Pārresoru koordinācijas centra nolikums" 1.punktam PKC ir Ministru prezidenta tiešā pakļautībā esoša valsts attīstības plānošanas un koordinācijas vadošā (augstākā) tiešās pārvaldes iestāde.

Tādējādi PKC jau pašlaik ir visas iespējas pildīt kapitāla daļu turētāja funkcijas, ja vien Ministru kabients pieņem lēmumu iecelt PKC par noteiktas valsts kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāju, ir nepieciešms tikai Ministru kabineta lēmums (rīkojums), nevis grozījumi normatīvajos aktos, t.i., šāds priekšlikums mūsuprāt atstāj maldinošu iespaidu par valsts kapitālsabiedrību pārvaldības normatīvo ietvaru. 
 

Informatīvā ziņojuma 39.lp. svītrot no piedāvātajām izmaiņām kapitāla daļu turētāja un koordinācijas institūcijas funkcijās priekšlikumu -
"Normatīvā regulējuma precizēšana, nodrošinot PKC iespēju nepieciešamības gadījumā pildīt kapitāla daļu turētāja funkciju atbilstoši Kapitālsabiedrību pārvaldības likumam, kas nodrošinātu, ka gadījumos, kad kapitāla daļu turētāji secina, ka kapitāla daļu turēšanu ir iespējams nodot PKC vai PKC, veicot kapitāla daļu turētāju pārraudzību, secina, ka Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktie uzdevumi nav izpildīti. Kapitāla daļu turētāja maiņas izvērtējums var tikt iekļauts līdzdalības izvērtējumā."

Nepieciešams papildināt ziņojuma sadaļu “2.2. Konstatētā problemātika Latvijas publisku personu kapitālsabiedrību pārvaldības praksē” un tajā ietverto 1.attēlu, jo tas pašlaik atstāj maldinošu iespaidu un pietiekami precīzi neataino PwC pētījumā minēto:
1) 1.attēla pirmajā ailē minēts, ka Latvijas komerciālo VKS vidējais ienākumu pieaugums no 2015. līdz 2019.g. bija 6,78%, bet Eiropas uzņēmumiem - 9,69%. Pirmkārt, būtu jāpaskaidro ziņojumā, kas ir saprotams ar jēdzienu “Eiropas uzņēmums” (no PwC pētījuma netieši saprotams, ka tie ir domāti privātā kapitāla uzņēmumi, bet netiek gan paskaidrots Eiropas mērogs, vai ar to saprotama ES, EEK vai ģeogrāfiski Eiropa?), otrkārt, būtu jāpaskaidro, kāpēc būtu izceļams tieši salīdzinājums starp Latvijas VKS un Eiropas privātuzņēmumiem, nevis teiksim Eiropas publiskā kapitāla uzņēmumiem, kas tā kā būtu tieši salīdzināmi lielumi.
2) Ziņojuma 2.2.sadaļā ir jāietver informācija ne tikai salīdzinājumi Eiropas mērogā, bet arī PwC pētījumā minētais salīdzinājumu par VKS rezultātiem salīdzinot ar Latvijas privātā kapitāla uzņēmumiem, proti, salīdzinot ar vidējo Latvijas uzņēmumu VKS ir sasnieguši līdzīgus rezultātus, komerciālajām VKS nedaudz labākus rezultātus, bet valsts atkarīgajām VKS rezultāti ir par 0,8% sliktāki. Minētais secinājums iedod būtisku kontekstu VKS darbības vērtējumā, jo VKS tāpat kā visi Latvijas uzņēmumi darbojas Latvijas tautsaimniecības ietvaros un to rezultātus ietekmē vispārējā tautsaimniecības attīstība.
3) Iepriekš minētās informācijas neiekļaušana ziņojumā dod nepareizu priekšstatu par objektīvo ainu. VKS pieticīgākie rezultāti salīdzinot ar Eiropu noteiktā periodā nav tikai VKS pārvaldības problēma, bet lielākoties kopējās tautsaimniecības attīstības rezultāts. Latvijas kontekstā komerciālās VKS faktiski audzē savus ienākumus straujāk nekā privāta kapitāla uzņēmumi, bet valsts atkarīgās VKS saprotams dara to lēnāk, kas ir objektīvi pamatoti, ja tās veic noteiktas funkcijas un vispārējā komercdarbība nav to primārais mērķis. Protams, tautsaimniecības kontekstā lielās komerciālās VKS var spēlēt nozīmīgu lomu, bet tad ir jāskatās uz VKS pārvaldību kā stratēģiski svarīgu tautsaimniecības attīstības elementu, kas ziņojumā iztrūkst pilnībā, nevis tikai korporāciju, kuras veiksmi nosaka primāri tikai komerciālie rādītāji.
4) Attiecībā uz 1.attēlā minētie “Neīstenoti uzņēmumu pirkšanas darījumi” vēlētos piebilst, ka šī ir reāla problēma lielo VKS darbībā, tomēr problēmas cēlonis ir nevis VKS ikdienas pārvaldībā, bet gan prasībā pirms kapitāla daļu iegādes saņemt Ministru kabineta akceptu, kas prasa pārāk ilgu laiku, ņemot vērā Ministru kabineta lēmumu pieņemšanai ievērojamās procedūras, kas nav savienojamas ar dinamisko biznesa vidi. Šo problēmu var risināt arī esošo tiesību aktu ietvaros un Ekonomikas ministrija ir nākusi ar konkrētiem priekšlikumiem, tādēļ būtu apsveicami, ja arī citas valsts iestādes ne vien polemizētu par pārvaldības uzlabošanu, bet arī atbalstītu konkrētu rīcību, kas sekmē informatīvā ziņojumā identificēto problēmu risināšanu, padarot VKS darbību efektīvāku, stiprinot VKS padomes lomu un dodot VKS valde reālus instrumentus, ar ko panākt dinamiskāku uzņēmuma attīstību, ielauzties jaunos tirgos un palielināt ienākumus un uzņēmuma vērtību.

-

Attiecībā uz piedāvāto VKS segmentāciju, ziņojumā tostarp norādīts, ka ieviešot VKS segmentāciju, vienlaikus būtu iespējams samazināt VKS skaitu līdz ekonomiski lietderīgajam apmēram. Paredzēta VKS segmentācija 3 grupās un Ekonomikas ministrijas ieskatā III grupas - valsts atkarīga nekomerciāla VKS – kritēriji faktiski atbilst tādām VKS, kuru juridiskā forma iespējams būtu jāmaina, atsakoties no kapitālsabiedrības statusa, jo tās neatbilst pēc būtības kapitālsabiedrības statusam. Atbalstot šo risinājumu, Ekonomikas ministrija izsaka priekšlikumu informatīvajā ziņojumā, ja ne priekšlikumu sadaļā, tad vismaz aprakstā norādīt, ka konceptuāli būtu jāvirzās uz  III segmentācijas grupā iekļauto VKS pārveidošanu par iestādi, t.i., ja VKS tiek iekļauta III grupā, tad ir jāskata jautājums par tās darbības turpināšanas iespējamību kapitālsabiedrības statusā.

-

Informatīvā ziņojuma 2.attēlā ietvertos un citur norādītais formulējums, ka kapitāla daļu turētājam ir grūti nodalīt nozares politiku no akcionāra interesēm, Ekonomikas ministrijai nav īsti saprotams:
1) Kāpēc akcionāra (valsts) intereses vajag nodalīt no nozares politikas? Nozares politiku veido valsts iestādes (ministrijas) un nozares politiku veido atbilstoši to izpratnei par valsts interesēm, t.i., nozares politika jau ir viens no veidiem, kādā tiek īstenotas valsts intereses.
2) Saprotams, ka valsts intereses kopumā ir plašākas nekā tikai vienas atsevišķas nozares politika, bet tad tas būtu jāpaskaidro savādāk, nevis pretstatot, bet iekļaujot šos jēdzienus. Uzskatām par vienu no būtiskākajiem priekšlikumiem ziņojumā ir īpašnieka/ akcionāra gaidu vēstules ieviešana, jo šāda procedūru pilnīgi noteikti būtu noderīga un palīdzētu VKS pārvaldībā arī nozares politikas un valsts kopējo interešu kontekstā. VKS kapitāla daļu turētājam būtu svarīgi citu valsts institūciju iesaiste šāda dokumenta tapšanā, kas ļautu pilnīgāk pievienot stratēģijas plānošanas dokumentiem valsts kopējo interešu dimensiju.

-