Atzinums

Lūdzam izvērtēt un precizēt likumprojekta 4. pantā ietvertā Ēku energoefektivitātes likuma (turpmāk - likums) 1. panta 18. punktā un likumprojekta 6. pantā ietvertā likuma 3.¹ pantā paredzēto regulējumu atbilstoši nacionālajam tiesiskam regulējumam. Vēršam uzmanību, ka ne vienmēr direktīvā ietverto prasību, tostarp definīciju, pārrakstīšana ir korekts un efektīvs risinājums, lai attiecīgo prasību pārņemtu. Pirmkārt, lūdzam izvērtēt termina "publiskā sektora subjekts" izmantošanu un likumprojektā ietverto termina skaidrojumu. Aicinām izvēlēties kādu piemērotāku apzīmējumu vārda "subjekts" vietā, piemēram, "institūcijas", ņemot vērā, ka uzskaitījumā ietilpst arī, piemēram, iestādes, kuras darbojas attiecīgas publiskās personas vārdā. Otrkārt, lūdzam izvērtēt termina skaidrojumu, veidojot to atbilstoši nacionālajām tiesībām. Vēršam uzmanību uz vairākām neskaidrībām, kādas var rasties saistībā ar termina piemērošanu. Piemēram, "reģionālās" vai "vietējās" iestādes nav apzīmējums, ko valsts pārvaldes tiesībās parasti izmanto (iespējams, domātas tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestādes vai vienkārši to izvietojums telpā). Tāpat arī lūdzam izvērtēt un skaidrot, kas domāts ar "subjektiem, ko minētās iestādes tieši finansē un pārvalda, bet kam nav komerciāls vai rūpniecisks raksturs" (piemēram, nav skaidrs, vai domāts kāds nacionālajās tiesībās sastopams iedalījums - sk., piemēram, likumu "Par budžetu un finanšu vadību", kur lietots un definēts apzīmējums "budžeta finansētas institūcijas").
Vēršam uzmanību, ka, lai regulējums kopumā darbotos un sasniegtu tā mērķi, tam ir jābūt skaidri saprotamam un izpildāmam. Otrkārt, atkārtoti atgādinām, ka iestādēm ēkas nevar būt īpašumā (īpašnieks ir attiecīgā publiskā persona, nevis tās iestāde (iestādei manta ir nodota valdījumā vai turējumā)). Treškārt, aicinām izvērtēt likumprojektā paredzēto, ka katram atsevišķajam "subjektam" ir pienākums sniegt Būvniecības valsts kontroles birojam attiecīgo informāciju, kopsakarā ar to, ka likumprojektā paredzētās prasības par ēku atjaunošanu pēc būtības ir nepieciešams nodrošināt attiecīgās ministrijas vai pašvaldības līmenī.
Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt minēto un precizēt likumprojektu vai, ja precizējumi (sniedzot attiecīgu pamatojumu) nav nepieciešami, sniegt izvērstu skaidrojumu anotācijā par regulējuma piemērošanu. 

-

Atkārtoti lūdzam izvērtēt un skaidrot, vai un kā likumprojekta 6. pantā ietvertā likuma 3.¹ panta otrajā daļā korekti pārņemta korespondējošā direktīvas norma, kas paredz: "Neskarot Direktīvas 2010/31/ES 7. pantu, katra dalībvalsts nodrošina, lai katru gadu tiktu renovēti vismaz 3 % kopējās grīdas platības publisko struktūru īpašumā esošajās ēkās, kuras apsilda un/vai dzesē, lai tās tiktu pārveidotas par vismaz gandrīz nulles enerģijas ēkām vai par bezemisiju ēkām saskaņā ar Direktīvas 2010/31/ES 9. pantu." Īpaši lūdzam skaidrot, vai likumprojektā nav paredzētas stingrākas prasības, ņemot vērā vārdus "vai par bezemisiju ēkām".
Vienlaikus lūdzam skaidrot, kā norma atbilst korespondējošai direktīvas prasībai, kura noteic, ka "[n]ormu – vismaz 3 % – aprēķina no to publisko struktūru īpašumā esošo ēku kopējās grīdas platības, kuru kopējā izmantojamā grīdas platība pārsniedz 250 m2 un kuras 2024. gada 1. janvārī nav gandrīz nulles enerģijas ēkas". Proti, aicinām skaidrot, vai likumprojektā izmantotā terminoloģija pēc būtības ir atbilstoša direktīvai, īpaši ņemot vērā, ka direktīvā ir definēta "kopējā izmantojamā grīdas platība" (sk. direktīvas 2. panta 13. punktu). Līdzīgi aicinām izvērtēt un skaidrot likuma pārejas noteikumu 13. punktā izmantoto terminoloģiju (proti, likumprojektā norādīts uz "kopējo grīdas platību", savukārt korespondējošā direktīvas normā - uz "lietderīgo grīdas platību").

-

Lūdzam izvērtēt un skaidrot, vai un kā likumprojekta 6. pantā ietvertā likuma 3.¹ panta piektajā daļā korekti pārņemta korespondējošā direktīvas vienība, ņemot vērā, ka tā norāda konkrētu gadu skaitu, savukārt likumprojektā lietots vārds "turpmāko" ("Lai vispirms veicinātu enerģijas ietaupījumu un stimulētu agrīnu rīcību, dalībvalsts, kas atbilstīgi 1. punkta nosacījumiem renovē vairāk nekā 3 % no savu ēku kopējās grīdas platības jebkurā gadā līdz 2026. gada 31. decembrim, pārpalikumu var ieskaitīt ikgadējā renovācijas normā jebkurā no trim nākamajiem gadiem. Dalībvalsts, kas no 2027. gada 1. janvāra renovē vairāk nekā 3 % no savu ēku kopējās grīdas platības, papildus renovēto platību var ieskaitīt divu nākamo gadu ikgadējā renovācijas normā.").

-

Uzdevuma skaidrības un efektīvas izpildes nolūkā lūdzam likuma 3.¹ panta astotajā daļā paredzēt termiņu, cik bieži (vai līdz kuram datumam, ja pienākums pildāms katru gadu) iesniedzama attiecīgā informācija. 

-

Lūdzam izvērtēt, vai pilnvarojuma formulējums ietver visu, ko vēlāk paredzēts Ministru kabineta noteikumos ietvert. Piemēram, anotācijā un izziņā norādīts: "Ēkas atjaunošanas pases saturs, forma un izstrādāšanas kārtība tiks noteikta Ministru kabineta 2021. gada 8. aprīļa noteikumos Nr. 222 “Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi”. Līdz ar to detalizēts regulējums par to, kā izskatās atjaunošanas pase, kāda informācija tajā iekļaujama un kā tā izstrādājama, tiks ietverts Ministru kabineta noteikumos." Vienlaikus vēršam uzmanību, ka pilnvarojumā paredzēts, ka Ministru kabinets nosaka tikai atjaunošanas pases saturu.

-

Anotācijā norādīts, ka likumprojekts stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka likumprojektā attiecīga norāde nav paredzēta. Attiecīgi lūdzam precizēt anotāciju, norādot, ka likumprojekts stāsies spēkā vispārējā kārtībā, vai likumprojektu. Saistībā ar minēto vēršam uzmanību, ka pantu par likuma spēkā stāšanos likumā iekļauj tikai tādos gadījumos, ja likumam tiek noteikts īpašs spēkā stāšanās laiks (saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 69. pantā noteikto likums stājas spēkā četrpadsmit dienas pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits termiņš). Ja likumam tiek noteikts īpašs spēkā stāšanās laiks, to nepieciešams anotācijā attiecīgi pamatot.

-

Atkārtoti lūdzam precizēt anotācijas 5.4. apakšsadaļas 1. tabulu, attiecīgajā ailē sniedzot skaidrojumu par direktīvās paredzēto dalībvalsts rīcības brīvības izmantošanu vai neizmantošanu un tās iemesliem.
Pirmkārt, vēršam uzmanību, ka skaidrojums sniegts tikai saistībā ar likumprojekta 3. pantu, tomēr rīcības brīvība direktīvās ir paredzēta arī saistībā ar citiem aspektiem, tostarp likumprojektā paredzētā regulējuma kontekstā (piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa direktīvas (ES) Nr. 2024/1275 par ēku energosniegumu (turpmāk - Direktīva 2024/1275) 7. panta 4. punkts, 12. panta 2., 3. un 6. punkts, Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra direktīvas (ES) Nr. 2023/1791 par energoefektivitāti (turpmāk - Direktīva 2023/1791) 6. panta 1. punkta otrā un trešā daļa, 6. panta 4. un 6. punkts). Norādām, ka nepieciešams ne tikai norādīt, kurā likumprojekta vienībā rīcības brīvība ir izmantota, bet arī skaidrot rīcības brīvības izmantošanas vai neizmantošanas apsvērumus.
Otrkārt, aicinām izvērstāk pamatot Direktīvas 2023/1791 6. panta 2. punkta pirmajā daļā un otrajā daļā paredzētās rīcības brīvības izmantošanu atbilstoši direktīvā dotajām rīcības brīvības robežām un apsvērumiem (piemēram, otrā daļa paredz: "Dalībvalstis jebkuru ēku, kas nav minēta šā punkta pirmajā apakšpunktā, var nolemt līdz 1. punktā paredzētajam līmenim nerenovēt, ja tās uzskata, ka minēto ēku tehniski, ekonomiski vai funkcionāli par gandrīz nulles enerģijas ēku pārveidot nav iespējams. Ja dalībvalstis pieņem šādu lēmumu, tās minētās ēkas renovāciju 1. punktā izklāstītas prasības izpildē neieskaita."). 
Treškārt, lūdzam izvērstāk pamatot likumprojekta 6. panta (likuma 3.¹ panta sestās daļas) atbilstību Direktīvas 2023/1791 6. panta 4. punktā paredzētajiem rīcības brīvības izmantošanas apsvērumiem, ņemot vērā, ka norma paredz: "Dalībvalstis var ēku ikgadējā renovācijas normā ieskaitīt jaunas ēkas, kas ir to īpašumā, aizstājot publisko struktūru konkrētas ēkas, kuras ir nojauktas divu iepriekšējo gadu laikā. Tas ir pieļaujami tikai tad, ja tas ir izmaksu ziņā lietderīgāk un ilgtspējīgāk panākto enerģijas ietaupījumu un dzīvescikla CO2 emisiju samazinājumu ziņā salīdzinājumā ar šādu ēku renovāciju. Katra dalībvalsts skaidri nosaka un publicē vispārīgos kritērijus, metodiku un procedūras, ko izmanto, lai noteiktu šādus izņēmuma gadījumus."
Ceturtkārt, aicinām izvērtēt tabulā norādīto informāciju par Direktīvas 2024/1275 7. panta 4. punktā paredzētās rīcības brīvības izmantošanu. Proti, tabulā norādīts, ka tā izmantota likuma pārejas noteikumu 13. punktā (likumprojekta 13. pantā). Aicinām izvērtēt minēto informāciju un to precizēt vai sniegt izvērstāku skaidrojumu, jo pārejas noteikumu 13. punkts pirmšķietami ir saistīts tikai ar rīcības brīvības izmantošanu attiecībā uz Direktīvas 2024/1275 7. panta 2. punkta nepiemērošanu, savukārt Direktīvas 2024/1275 7. panta 4. punkts paredz rīcības brīvību dalībvalstīm "nolemt 1. un 2. punktu nepiemērot tām ēkām, attiecībā uz kurām līdz 1. un 2. punktā minētajiem datumiem jau ir iesniegti būvatļaujas pieteikumi vai līdzvērtīgi pieteikumi, tostarp pieteikums izmantojuma maiņai". Attiecīgi lūdzam skaidrot Direktīvas 2024/1275 7. panta 1. punkta pārņemšanu, kā arī ar to saistītās rīcības brīvības, kas paredzēta 7. panta 4. punktā, izmantošanu vai neizmantošanu.
 

-

Lūdzam precizēt anotācijas 5.4. apakšsadaļas 1. tabulu vai sniegt attiecīgu skaidrojumu:
1) lūdzam pārskatīt tabulā norādīto informāciju, nodrošinot korektus skaidrojumus attiecībā uz to, kur katra konkrētā direktīvas vienība vai apakšvienība ir pārņemta. Piemēram, Direktīvas 2024/1275 2. panta 24. un 25. punkts ir pārņemts arī likuma 1. panta 13. punktā, 7. panta 2. punkts - arī 8. panta devītajā daļā (proti, tiks pārņemts pilnībā ar Ministru kabineta noteikumiem). Savukārt direktīvas 3. pielikums pirmšķietami tiks pilnībā pārņemts nevis ar likuma 9. panta ceturto daļu, bet gan 8. panta devīto daļu;
2) lūdzam izvērstāk skaidrot, kā likuma 1. panta 10. punktā pārņemts Direktīvas 2024/1275 11. panta 1. un 7. punkts;
3) lūdzam izvērtēt un skaidrot, kā tieši Direktīvas 2024/1275 12. pants pārņemts norādītajās vienībās, kā arī skaidrot, kur un kā pārņemtas vai tiks pārņemtas tabulā neminētās 12. panta apakšvienības. Ja attiecīgās prasības plānots pilnībā pārņemt ar Ministru kabineta noteikumiem, lūdzam to norādīt tabulā;
4) lūdzam skaidrot, kādēļ tieši un tikai tabulā minētās Direktīvas 2024/1275  I pielikuma apakšvienības pārņemtas likumprojektā, kā arī norādīt, kur ir pārņemtas vai paredzēts pārņemt citas apakšvienības. Vienlaikus lūdzam izvērtēt, vai tiešām I pielikuma 5. punkta "e" un "f" apakšpunkts pārņemts likumprojektā, jo pirmšķietami šādas vienības tabulā norādītajā likumprojekta vienībā nav pārņemtas;
5) aicinām skaidrot, kur un kā pārņemts vai paredzēts pārņemt Direktīvas 2023/1791 6. panta 1. punkta ceturto daļu.
Visbeidzot, atkārtoti aicinām papildināt tabulu, norādot, kur un kā pārņemtas vai paredzēts pārņemt citas tabulā neminētas direktīvas vienības, vai - kur šī pārņemšana skaidrota.

-

Lūdzam anotācijā pamatot grozījumu, vienlaikus skaidrojot, vai ar terminoloģijas maiņu netiek ietekmēts normu saturiskais tvērums. Vienlaikus lūdzam anotācijā pamatot arī citus likumprojektā ietvertos grozījumus, kas izriet no starpinstitūciju saskaņošanas procesā sniegtajiem iebildumiem un priekšlikumiem.

-

Atkārtoti aicinām izvērstāk skaidrot likuma 2. panta otrās daļas 3. punkta (likumprojekta 5. panta redakcijā) atbilstību Direktīvas 2024/1275 prasībām. Ja nepieciešams, aicinām precizēt likumprojektu. No anotācijā sniegtās informācijas izriet, ka normā izmantota gan direktīvas 9. panta 6. punktā paredzētā rīcības brīvība, gan arī 5. panta 2. punktā paredzētā rīcības brīvība. Lūdzam izvērstāk skaidrot prasību pārņemšanu, ņemot vērā, ka 5. panta 2. punktā ir norāde uz 1. punktā minēto prasību pielāgošanas iespēju (pie noteiktiem nosacījumiem), nevis nepiemērošanu vispār. Attiecīgi aicinām izvērtēt un anotācijas 5.4. apakšsadaļas 1. tabulā vai 1.3. apakšsadaļā skaidrot, kā likumprojektā paredzētā pieeja atbilst direktīvai. Ja nepieciešams, aicinām precizēt likumprojektu.

-

Lūdzam likuma 3.¹ panta ceturtajā daļā konkretizēt, par kuriem "likumā minētajiem izņēmumiem" ir runa (piemēram, izmantojot iekšējo atsauci uz attiecīgo likuma vienību).

-

Lūdzam izvērtēt iespēju precizēt pilnvarojumu Ministru kabinetam. Vēršam uzmanību, ka šobrīd tas varētu būt formulēts pārāk plaši un nekonkrēti. Piemēram, lūdzam konkretizēt, attiecībā uz ko tieši Ministru kabinets nosaka prasības bezemisiju ēkām. Aicinām pilnvarojumu formulēt tā, lai vēlāk, izstrādājot Ministru kabineta noteikumu projektu, nepieciešamās lietas ir iespējams iekļaut projektā, jo to paredz pilnvarojuma saturiskais tvērums, kā arī pilnvarojumu vēlāk ir iespējams izpildīt, jo regulējamo jautājumu loks nav formulēts pārāk plaši. Vienlaikus aicinām pilnvarojuma saturisko tvērumu pēc iespējas plaši aprakstīt anotācijas 4. sadaļā.
Papildus atgādinām, ka likumprojektā paredzēto regulējumu attiecībā uz bezemisiju ēkām nepieciešams pamatot arī anotācijas 1.3. apakšsadaļā.

-