Atzinums

Latvijas siltumuzņēmumu asociācija (LSUA) kā profesionāla organizācija, kuras mērķis un uzdevums ir pārstāvēt un aizstāvēt biedru intereses, Ministru kabineta noteikumu projekta “Kārtība, kādā nodod lietošanā vai apgrūtina valstij piederošo vai piekrītošo zemi publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā” (Noteikumu projekts) tālāku virzību atbalsta tikai tad, ja dzelzceļa infrastruktūras attīstībai, pārvaldītāja darbības nodrošināšanai vai normatīvajos aktos noteikto publisko funkciju veikšanai nepieciešamajā zemē esošo inženierbūvju (siltumtīklu) pārvietošanas izmaksas sedz šo inženierbūvju pārvietošanas ierosinātājs, nevis siltumtīklu īpašnieks. LSUA neatbalsta Noteikumu projekta 12.punkta  un  attiecīgi Noteikumu projekta tālāku virzību.

 LSUA turpina uzturēt iepriekšējās saskaņošanas kārtās pausto viedokli un atkārtoti norāda uz spēkā esošo regulējumu, kam ir augstāks juridiskais spēks par Noteikumu projektu, un riskiem, kas var skart Latvijā lielāko siltumapgādes uzņēmumu un tā klientus Rīgas pilsētā un ārpus tās, ja uzņēmumam tiks uzlikts pienākums pārcelt dzelzceļa zonējuma teritorijā esošus siltumtīklus par uzņēmuma līdzekļiem.

          Šobrīd spēkā esošā Enerģētikas likuma 23.panta otrā daļa viennozīmīgi nosaka, ka “esošo energoapgādes komersantu objektu pārvietošanu pēc pamatotas nekustamā īpašuma īpašnieka prasības veic par nekustamā īpašuma īpašnieka līdzekļiem.”.
Atbilstoši Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9.panta pirmajai un sestajai daļai likums prevalē pār Ministru kabineta noteikumiem un, ja tiek konstatētas pretrunas starp dažāda juridiska spēka tiesību normām, piemēro to tiesību normu, kurai ir augstāks juridiskais spēks.
          Šajā gadījumā Enerģētikas likumam ir augstāks juridiskais spēks kā Ministru kabineta noteikumiem, ar kuriem plānots noteikt iepriekš minētā 12.punkta redakcijuAS “RĪGAS SILTUMS” ir lielākais centralizētās siltumapgādes uzņēmums Latvijā, kas apgādā ar siltumenerģiju vairāk kā 230 tūkst. siltumenerģijas lietotājus Rīgas pilsētā un ārpus tās. AS “RĪGAS SILTUMS” piederošo inženierbūvju - siltumtīklu kopējais garums ir 693 km, tai skaitā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslas zemē izvietoti liela diametra siltumtīkli ~8,94 km garumā, bet paredzamajā Rail Baltica dzelzceļa līnijas trasējumā – ~3,44 km.
           Nezinot siltumtīklu iespējamo izvietojumu pēc pārvietošanas, nav iespējams pat hipotētiski aprēķināt kopējās publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslas zemē izvietoto siltumtīklu pārvietošanas izmaksas. Analoģisku siltumtīklu izbūves izmaksas tiem siltumtīkliem, kas patreiz atrodas publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslas zemē, rēķināmas virs 12 milj. euro. Siltumtīklu pārvietošana pagarinās šobrīd esošos (pārvietojamos) siltumtīklus, kā rezultātā siltumtīklu pārvietošanas izmaksas sasniegs vairākus desmitus miljonus EUR. Plānotās siltumtīklu pārvietošanas rezultātā ne tikai neprognozējami pieaugs siltumenerģijas tarifs galalietotājiem, bet arī palielināsies siltuma zudumi, kas ir viens no siltumapgādes komersanta darbības efektivitātes rādītājiem un, kas ir tiešie siltumapgādes komersanta zaudējumi, kurus segs siltumenerģijas lietotāji siltumenerģijas tarifa ietvaros.
         Atbilstoši Aizsargjoslu likuma 17.pantam, lai nodrošinātu siltumtīklu, to iekārtu un būvju ekspluatāciju un drošību, gar visu veidu siltumtīkliem, to iekārtām un būvēm tiek noteiktas aizsargjoslas, kuras tiek ierakstītas zemesgrāmatā, kā konkrētā nekustamā īpašuma apgrūtinājums.
        Ņemot vērā iepriekš minēto, esošo apbūvi Rīgas pilsētā, kā arī to, ka energoapgādes objektu izvietošanai nekustamajā īpašumā nepieciešama tā īpašnieka atļauja, secināms, ka siltumapgādes objekti, t.sk. siltumtīkli, nevar tikt pārvietoti jebkurā brīvi izvēlētā (iedomātā) nekustamā īpašumā (zemesgabalā), vēl jo vairāk tādēļ, ka vairumā gadījumu konkrētajā vietā vispār nav nekustamo īpašumu, kuros kaut vai hipotētiski iespējams izvietot siltumapgādes objektus.
        Gadījumā, ja Noteikumu projekts tiktu pieņemts, neprognozējami tiktu sadārdzināts AS “RĪGAS SILTUMS” sniegtā centralizētā siltumapgādes pakalpojuma tarifs Rīgas pilsētā, kas būtiski skartu centralizētās siltumapgādes pakalpojuma lietotājus, t.sk. sabiedrības vismazāk aizsargāto daļu (pensionāri, ģimenes ar maziem bērniem), kā arī šādi neprognozējami izdevumi daudzu miljonu EUR apmērā, apdraudētu AS “RĪGAS SILTUMS” maksātspēju, kā arī apdraudētu siltumapgādes ilgtspēju, drošību un stabilitāti Rīgas pilsētā, kas ir īpaši aktuāli Latvijas klimatiskajos apstākļos.
        Tāpat atgādinām, ka jau 2019.gadā Satiksmes ministrija bija izstrādājusi likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā”, kas paredzēja, ka trešās personas (infrastruktūru īpašnieki) tām piederošās inženierbūves pārvieto par saviem līdzekļiem. Izstrādātais likumprojekts netika saskaņots ar Tieslietu ministriju, Finanšu ministriju, Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, kā to paredzēja Ministru kabineta protokols.
 

-