Atzinums

Asociācija atkārtoti pauž atbalstu finanšu sektora prudenciālās (risku) uzraudzības funkcijas koncentrēšanai Latvijas Bankā.

Asociācija uztur pozīciju, ka finanšu sektora patērētāju tiesību aizsardzības funkcija šobrīd jāsaglabā Patērētāju tiesību aizsardzības centra kompetencē. 

Asociācija uzskata, ka visi nebanku kreditētāji ir jāpakļauj prudenciālajai uzraudzībai, un šīs prudenciālās uzraudzības īstenošana ir jāveic Latvijas Bankai. Lielākajiem nebanku kreditētājiem, mūsu ieskatā, varētu būt piemērota bankas vai “mazās bankas” licence un prudenciālā uzraudzība, bet mazākajiem kreditētājiem varētu tikt piemērots krājaizdevu sabiedrībām līdzīgs prudenciālais regulatīvais ietvars. Šāds risinājums strikti ievērotu proporcionalitātes principu. Latvijas Bankas veiktā prudenciālā uzraudzība nevis samazinātu, bet  - tieši pretēji – palielinātu šī sektora starptautisko konkurētspēju un atvērtību inovatīviem risinājumiem. Vienlaikus tas arī palielinātu iespēju nebanku kreditētājiem arvien plašāk iesaistīties Latvijas tautsaimniecības finansēšanā.

Īpaši vēlamies pievērst uzmanību, ka nebanku kreditētāji var ietekmēt finanšu stabilitāti vairākos veidos. Tas, ka tie nepiesaista depozītus, nenozīmē, ka to maksātnespēja un bankrots nevar ietekmēt visas finanšu sistēmas stabilitāti. Nebanku kreditori ir saistīti ar pārējo finanšu sistēmu caur vairākiem kanāliem, it īpaši caur finansēšanas kanālu. Tāpat vairāku nebanku kreditētāju obligācijas ir kotētas biržā, un to maksātnespēja var ietekmēt investoru uzticību vērtspapīru tirgum un finanšu sektoram kopumā.
Atsevišķi nebanku kreditētāji jau šobrīd ietilpst banku grupās, līdz ar to uz tiem jau šobrīd attiecas prudenciālais regulējums, un šāda regulējuma ieviešana neradīs ievērojamu papildu administratīvo slogu.

Tāpat vēlamies uzskaitīt papildus ieguvumus, ieviešot nebanku kreditētāju prudenciālo uzraudzību un to deleģējot Latvijas Bankai:
- vienādi spēles noteikumi visiem tirgus dalībniekiem: piemērojot prudenciālās prasības nebanku kreditētājiem, tiktu vienādotas prasības, kas tiek izvirzītas visiem patērētāju kreditētājiem, tai skaitā kapitāla prasības, risku pārvaldības prasības, korporatīvās pārvaldības prasības un kiberdrošības prasības. Salīdzināma uzraudzības prakse specifiskiem riskiem, kas raksturīgi līdzīgiem pakalpojumiem, neatkarīgi no tirgus dalībnieka licences veida, un salīdzināmu uzraudzības maksas noteikšanas principu piemērošana nodrošinās vienlīdzīgu konkurenci.
- finanšu pratības veicināšana būs efektīvāka, ja vienas iestādes - Latvijas Bankas - rīcībā būs visaptveroša informācija par visiem patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem.
- cīņa ar finanšu krāpšanu kļūs efektīvāka.  Tieša nebanku kreditētāju uzraudzība veicinās efektīvāku koordināciju sabiedrības aizsardzībā pret finanšu krāpšanu.Prudencālo prasību piemērošana ietver arī vienotas prasības attiecībā uz IT risku un kiberisku pārvaldību, tādējādi stiprinot nebanku kreditētāju nozares noturību pret kiberapdraudējumiem un finanšu krāpšanas riskiem.

Nodot patērētāju tiesību aizsardzību Latvijas Bankai bez jebkādām izmaiņām Latvijas Bankas pārvaldē, mūsuprāt, nevar: patērētāju tiesību interešu aizsardzība var radīt  mērķkonfliktus ar citām Latvijas Bankas funkcijām, it īpaši ar prudenciālo (risku)  uzraudzību, finanšu  stabilitātes  nodrošināšanu  (makro-prudenciālo uzraudzību), kā arī noregulējuma funkciju. Jautājumu par izmaiņām Latvijas Bankas pārvaldībā var veikt tikai pēc šo priekšlikumu sagatavošanas un publiskas apspriekšanas.

Asociācija ierosina Ministru Kabineta lēmumā noteikt, ka pirms lēmuma pieņemšanas par Latvijas Bankas kompetences paplašināšanu jāizstrādā un publiski jāapspriež visaptverošu Patērētāju tiesību aizsardzības finanšu nozarē koncepciju.

Koncepcijā jāsniedz redzējums, kā patērētāju tiesību aizsardzībai finanšu nozarē Latvijā būtu jāattīstās un kādi papildus uzraudzības un regulatorie pasākumi nepieciešami, lai to stiprinātu.